Skultes termināļa piesegā, iespējams, perina liela mēroga blēdību
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā26.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš šā gada 13. janvāra valdībā slepenībā tiek turēti Skultes dabasgāzes termināļa it kā potenciālo investoru vārdi un viņu piedāvātā darījuma detaļas. Atbildīgā ministra izvairīšanās informēt par piedāvātā darījuma būtību un darījuma piedāvātājiem rada aizdomas, ka slepus tiek perināta kārtējā blēdība, par kuru gāzes un elektroenerģijas lietotājiem nāksies maksāt dārgu cenu.
Plašsaziņas līdzekļos 20. janvārī parādījās “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektora Renāra Miķelsona izteikumi, ka 13. janvārī stratēģiskais investors Ministru kabinetā iesniedzis vēstuli, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām “Skulte LNG Terminal” vēlas runāt. “Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi,” skaidrojis R. Miķelsons.
24. janvārī divos plašsaziņas līdzekļos – “Neatkarīgajā” un LETA tika publicētas intervijas ar klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru. Abu mediju žurnālisti ministram uzdeva jautājumus par Skultes termināļa projektu. “Neatkarīgajā” uz žurnālista jautājumiem viens no ministra konkrētākajiem izteikumiem bija: “Tas (Skultes dabasgāzes termināļa projekts) ir tapšanas gaitā un ar Saeimas dotu uzdevumu valdībai nodrošināt tā stāšanos ekspluatācijā līdz 2024. gada septembrim.”
Ministra atbilde uz žurnālista Arņa Kluiņa piezīmi, ka uzdevumu valdībai par Skultes termināli kā nekā deva Saeimas vēlēšanās izbrāķēts deputātu kopums, bija šāda: “Šobrīd laiks ir silts un prognozes par dabasgāzes cenām Nīderlandes biržā optimistiskas, bet tās nav garantijas gāzes pieejamībai neierobežotu laiku uz priekšu. Tomēr atgādināšu, kā mēs nonācām līdz tagadējai dzīvei.
Bija vajadzīga vienošanās starp Latvijas un Lietuvas valdību vadītājiem, ka Latvijai vispār tiek dotas tiesības saņemt dabasgāzi caur Klaipēdas termināli. Ja nebūtu tādas vienošanās par 6 teravatstundu saņemšanu 10 gadu garumā, tad problēmas mums būtu milzīgas. (..) Saeima vadījās galvenokārt no drošības aspekta. Atļaušos salīdzināt Skultes termināli ar pretgaisa aizsardzības raķetēm, kuras Latvija tagad pirks par lielu naudu. Mums ir jābūt spēcīgiem tieši tāpēc, lai šīs raķetes nekad nenāktos izmantot. (..).”
Intervijā LETA R. Čudars par Skultes projektu runājis jau nedaudz atklātāk: “Pašlaik no potenciālajiem termināļa attīstītājiem ir iesniegts priekšlikums par turpmāko sadarbību, paredzot zināma veida garantijas, kuras valdība izskatīs un sniegs redzējumu, vai tās ir pieņemamas.
Jebkurā gadījumā mums šobrīd ir situācija, ka ir Saeimas uzdevums, un jautājums par Skultes termināļa attīstības vai izveides veidu būs tuvākā laika jautājums, ņemot vērā termiņu. (..) Teiksim tā - mēs esam saņēmuši pietiekami detalizētu piedāvājumu, kurš ir jāizskata un jāizanalizē, lai mēs apzinātos sekas gan tautsaimniecībā, gan, iespējams, budžetā, un pavisam caurredzami un godīgi tās izdiskutētu.”
No Somijas un Igaunijas pienākošās ziņas liecina, ka, pieaugot gāzes piegādes iespējām, visticamāk, dabasgāzes cenas samazināsies, kas mazinās ieņēmumus arī termināļus uzcēlušajiem investoriem. Tātad, lai investīcijas atmaksātos, kādam jāsedz starpība. Latvijas gadījumā vienīgais iespējamais starpības sedzējs ir dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājs. Tādējādi rodas jautājums, vai valdība patiesi slepus vienosies ar investoriem par šādu OIK veida Latvijas iedzīvotājiem nedraudzīgu darījumu?
Saeimas kuluāros skaidro, ka atbildīgā ministra R. Čudara izvairīgās atbildes nav nejaušas. Skultes termināļa projekta patiesais pārraudzītājs esot premjera Krišjāņa Kariņa parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks.
25. janvārī J. Patmalniekam nosūtījām jautājumus - vai taisnība, ka premjers tieši viņam uzticējis uzraudzīt valdības deklarācijas 97. punkta “Izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēsim tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem...” īstenošanu; vai ir iespējams iepazīties ar janvāra vidū valdībā iesniegtajiem potenciālo investoru priekšlikumiem saistībā ar augšminēto projektu un kāds statuss (slepenības) piemērots potenciālo investoru iesniegtajiem dokumentiem, vēstulēm?
Tomēr no premjera komandas uz jautājumiem par Skultes projektu “Neatkarīgā” saņēma “izsmeļošu” atbildi no viņa preses sekretāra Sandra Sabajeva: “Visus šos jautājumus adresējiet Klimata un enerģētikas ministrijai.”
“Neatkarīgā” jautājumu par iespējām iepazīties ar potenciālā investora priekšlikumiem un to, kāds slepenības statuss piemērots investora dokumentiem, adresēja arī Klimata un enerģētikas ministrijas stratēģiskās komunikācijas padomniecei Beātei Barkānei.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
