Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš šā gada 13. janvāra valdībā slepenībā tiek turēti Skultes dabasgāzes termināļa it kā potenciālo investoru vārdi un viņu piedāvātā darījuma detaļas. Atbildīgā ministra izvairīšanās informēt par piedāvātā darījuma būtību un darījuma piedāvātājiem rada aizdomas, ka slepus tiek perināta kārtējā blēdība, par kuru gāzes un elektroenerģijas lietotājiem nāksies maksāt dārgu cenu.

Plašsaziņas līdzekļos 20. janvārī parādījās “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektora Renāra Miķelsona izteikumi, ka 13. janvārī stratēģiskais investors Ministru kabinetā iesniedzis vēstuli, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām “Skulte LNG Terminal” vēlas runāt. “Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi,” skaidrojis R. Miķelsons.

24. janvārī divos plašsaziņas līdzekļos – “Neatkarīgajā” un LETA tika publicētas intervijas ar klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru. Abu mediju žurnālisti ministram uzdeva jautājumus par Skultes termināļa projektu. “Neatkarīgajā” uz žurnālista jautājumiem viens no ministra konkrētākajiem izteikumiem bija: “Tas (Skultes dabasgāzes termināļa projekts) ir tapšanas gaitā un ar Saeimas dotu uzdevumu valdībai nodrošināt tā stāšanos ekspluatācijā līdz 2024. gada septembrim.”

Ministra atbilde uz žurnālista Arņa Kluiņa piezīmi, ka uzdevumu valdībai par Skultes termināli kā nekā deva Saeimas vēlēšanās izbrāķēts deputātu kopums, bija šāda: “Šobrīd laiks ir silts un prognozes par dabasgāzes cenām Nīderlandes biržā optimistiskas, bet tās nav garantijas gāzes pieejamībai neierobežotu laiku uz priekšu. Tomēr atgādināšu, kā mēs nonācām līdz tagadējai dzīvei.

Bija vajadzīga vienošanās starp Latvijas un Lietuvas valdību vadītājiem, ka Latvijai vispār tiek dotas tiesības saņemt dabasgāzi caur Klaipēdas termināli. Ja nebūtu tādas vienošanās par 6 teravatstundu saņemšanu 10 gadu garumā, tad problēmas mums būtu milzīgas. (..) Saeima vadījās galvenokārt no drošības aspekta. Atļaušos salīdzināt Skultes termināli ar pretgaisa aizsardzības raķetēm, kuras Latvija tagad pirks par lielu naudu. Mums ir jābūt spēcīgiem tieši tāpēc, lai šīs raķetes nekad nenāktos izmantot. (..).”

Intervijā LETA R. Čudars par Skultes projektu runājis jau nedaudz atklātāk: “Pašlaik no potenciālajiem termināļa attīstītājiem ir iesniegts priekšlikums par turpmāko sadarbību, paredzot zināma veida garantijas, kuras valdība izskatīs un sniegs redzējumu, vai tās ir pieņemamas.

Jebkurā gadījumā mums šobrīd ir situācija, ka ir Saeimas uzdevums, un jautājums par Skultes termināļa attīstības vai izveides veidu būs tuvākā laika jautājums, ņemot vērā termiņu. (..) Teiksim tā - mēs esam saņēmuši pietiekami detalizētu piedāvājumu, kurš ir jāizskata un jāizanalizē, lai mēs apzinātos sekas gan tautsaimniecībā, gan, iespējams, budžetā, un pavisam caurredzami un godīgi tās izdiskutētu.”

No Somijas un Igaunijas pienākošās ziņas liecina, ka, pieaugot gāzes piegādes iespējām, visticamāk, dabasgāzes cenas samazināsies, kas mazinās ieņēmumus arī termināļus uzcēlušajiem investoriem. Tātad, lai investīcijas atmaksātos, kādam jāsedz starpība. Latvijas gadījumā vienīgais iespējamais starpības sedzējs ir dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājs. Tādējādi rodas jautājums, vai valdība patiesi slepus vienosies ar investoriem par šādu OIK veida Latvijas iedzīvotājiem nedraudzīgu darījumu?

Saeimas kuluāros skaidro, ka atbildīgā ministra R. Čudara izvairīgās atbildes nav nejaušas. Skultes termināļa projekta patiesais pārraudzītājs esot premjera Krišjāņa Kariņa parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks.

25. janvārī J. Patmalniekam nosūtījām jautājumus - vai taisnība, ka premjers tieši viņam uzticējis uzraudzīt valdības deklarācijas 97. punkta “Izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēsim tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem...” īstenošanu; vai ir iespējams iepazīties ar janvāra vidū valdībā iesniegtajiem potenciālo investoru priekšlikumiem saistībā ar augšminēto projektu un kāds statuss (slepenības) piemērots potenciālo investoru iesniegtajiem dokumentiem, vēstulēm?

Tomēr no premjera komandas uz jautājumiem par Skultes projektu “Neatkarīgā” saņēma “izsmeļošu” atbildi no viņa preses sekretāra Sandra Sabajeva: “Visus šos jautājumus adresējiet Klimata un enerģētikas ministrijai.”

“Neatkarīgā” jautājumu par iespējām iepazīties ar potenciālā investora priekšlikumiem un to, kāds slepenības statuss piemērots investora dokumentiem, adresēja arī Klimata un enerģētikas ministrijas stratēģiskās komunikācijas padomniecei Beātei Barkānei.

Novērtē šo rakstu:

139
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...