Skultes termināļa piesegā, iespējams, perina liela mēroga blēdību
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā26.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš šā gada 13. janvāra valdībā slepenībā tiek turēti Skultes dabasgāzes termināļa it kā potenciālo investoru vārdi un viņu piedāvātā darījuma detaļas. Atbildīgā ministra izvairīšanās informēt par piedāvātā darījuma būtību un darījuma piedāvātājiem rada aizdomas, ka slepus tiek perināta kārtējā blēdība, par kuru gāzes un elektroenerģijas lietotājiem nāksies maksāt dārgu cenu.
Plašsaziņas līdzekļos 20. janvārī parādījās “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektora Renāra Miķelsona izteikumi, ka 13. janvārī stratēģiskais investors Ministru kabinetā iesniedzis vēstuli, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām “Skulte LNG Terminal” vēlas runāt. “Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi,” skaidrojis R. Miķelsons.
24. janvārī divos plašsaziņas līdzekļos – “Neatkarīgajā” un LETA tika publicētas intervijas ar klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru. Abu mediju žurnālisti ministram uzdeva jautājumus par Skultes termināļa projektu. “Neatkarīgajā” uz žurnālista jautājumiem viens no ministra konkrētākajiem izteikumiem bija: “Tas (Skultes dabasgāzes termināļa projekts) ir tapšanas gaitā un ar Saeimas dotu uzdevumu valdībai nodrošināt tā stāšanos ekspluatācijā līdz 2024. gada septembrim.”
Ministra atbilde uz žurnālista Arņa Kluiņa piezīmi, ka uzdevumu valdībai par Skultes termināli kā nekā deva Saeimas vēlēšanās izbrāķēts deputātu kopums, bija šāda: “Šobrīd laiks ir silts un prognozes par dabasgāzes cenām Nīderlandes biržā optimistiskas, bet tās nav garantijas gāzes pieejamībai neierobežotu laiku uz priekšu. Tomēr atgādināšu, kā mēs nonācām līdz tagadējai dzīvei.
Bija vajadzīga vienošanās starp Latvijas un Lietuvas valdību vadītājiem, ka Latvijai vispār tiek dotas tiesības saņemt dabasgāzi caur Klaipēdas termināli. Ja nebūtu tādas vienošanās par 6 teravatstundu saņemšanu 10 gadu garumā, tad problēmas mums būtu milzīgas. (..) Saeima vadījās galvenokārt no drošības aspekta. Atļaušos salīdzināt Skultes termināli ar pretgaisa aizsardzības raķetēm, kuras Latvija tagad pirks par lielu naudu. Mums ir jābūt spēcīgiem tieši tāpēc, lai šīs raķetes nekad nenāktos izmantot. (..).”
Intervijā LETA R. Čudars par Skultes projektu runājis jau nedaudz atklātāk: “Pašlaik no potenciālajiem termināļa attīstītājiem ir iesniegts priekšlikums par turpmāko sadarbību, paredzot zināma veida garantijas, kuras valdība izskatīs un sniegs redzējumu, vai tās ir pieņemamas.
Jebkurā gadījumā mums šobrīd ir situācija, ka ir Saeimas uzdevums, un jautājums par Skultes termināļa attīstības vai izveides veidu būs tuvākā laika jautājums, ņemot vērā termiņu. (..) Teiksim tā - mēs esam saņēmuši pietiekami detalizētu piedāvājumu, kurš ir jāizskata un jāizanalizē, lai mēs apzinātos sekas gan tautsaimniecībā, gan, iespējams, budžetā, un pavisam caurredzami un godīgi tās izdiskutētu.”
No Somijas un Igaunijas pienākošās ziņas liecina, ka, pieaugot gāzes piegādes iespējām, visticamāk, dabasgāzes cenas samazināsies, kas mazinās ieņēmumus arī termināļus uzcēlušajiem investoriem. Tātad, lai investīcijas atmaksātos, kādam jāsedz starpība. Latvijas gadījumā vienīgais iespējamais starpības sedzējs ir dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājs. Tādējādi rodas jautājums, vai valdība patiesi slepus vienosies ar investoriem par šādu OIK veida Latvijas iedzīvotājiem nedraudzīgu darījumu?
Saeimas kuluāros skaidro, ka atbildīgā ministra R. Čudara izvairīgās atbildes nav nejaušas. Skultes termināļa projekta patiesais pārraudzītājs esot premjera Krišjāņa Kariņa parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks.
25. janvārī J. Patmalniekam nosūtījām jautājumus - vai taisnība, ka premjers tieši viņam uzticējis uzraudzīt valdības deklarācijas 97. punkta “Izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēsim tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem...” īstenošanu; vai ir iespējams iepazīties ar janvāra vidū valdībā iesniegtajiem potenciālo investoru priekšlikumiem saistībā ar augšminēto projektu un kāds statuss (slepenības) piemērots potenciālo investoru iesniegtajiem dokumentiem, vēstulēm?
Tomēr no premjera komandas uz jautājumiem par Skultes projektu “Neatkarīgā” saņēma “izsmeļošu” atbildi no viņa preses sekretāra Sandra Sabajeva: “Visus šos jautājumus adresējiet Klimata un enerģētikas ministrijai.”
“Neatkarīgā” jautājumu par iespējām iepazīties ar potenciālā investora priekšlikumiem un to, kāds slepenības statuss piemērots investora dokumentiem, adresēja arī Klimata un enerģētikas ministrijas stratēģiskās komunikācijas padomniecei Beātei Barkānei.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
