Skultes termināļa piesegā, iespējams, perina liela mēroga blēdību
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā26.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš šā gada 13. janvāra valdībā slepenībā tiek turēti Skultes dabasgāzes termināļa it kā potenciālo investoru vārdi un viņu piedāvātā darījuma detaļas. Atbildīgā ministra izvairīšanās informēt par piedāvātā darījuma būtību un darījuma piedāvātājiem rada aizdomas, ka slepus tiek perināta kārtējā blēdība, par kuru gāzes un elektroenerģijas lietotājiem nāksies maksāt dārgu cenu.
Plašsaziņas līdzekļos 20. janvārī parādījās “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektora Renāra Miķelsona izteikumi, ka 13. janvārī stratēģiskais investors Ministru kabinetā iesniedzis vēstuli, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām “Skulte LNG Terminal” vēlas runāt. “Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi,” skaidrojis R. Miķelsons.
24. janvārī divos plašsaziņas līdzekļos – “Neatkarīgajā” un LETA tika publicētas intervijas ar klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru. Abu mediju žurnālisti ministram uzdeva jautājumus par Skultes termināļa projektu. “Neatkarīgajā” uz žurnālista jautājumiem viens no ministra konkrētākajiem izteikumiem bija: “Tas (Skultes dabasgāzes termināļa projekts) ir tapšanas gaitā un ar Saeimas dotu uzdevumu valdībai nodrošināt tā stāšanos ekspluatācijā līdz 2024. gada septembrim.”
Ministra atbilde uz žurnālista Arņa Kluiņa piezīmi, ka uzdevumu valdībai par Skultes termināli kā nekā deva Saeimas vēlēšanās izbrāķēts deputātu kopums, bija šāda: “Šobrīd laiks ir silts un prognozes par dabasgāzes cenām Nīderlandes biržā optimistiskas, bet tās nav garantijas gāzes pieejamībai neierobežotu laiku uz priekšu. Tomēr atgādināšu, kā mēs nonācām līdz tagadējai dzīvei.
Bija vajadzīga vienošanās starp Latvijas un Lietuvas valdību vadītājiem, ka Latvijai vispār tiek dotas tiesības saņemt dabasgāzi caur Klaipēdas termināli. Ja nebūtu tādas vienošanās par 6 teravatstundu saņemšanu 10 gadu garumā, tad problēmas mums būtu milzīgas. (..) Saeima vadījās galvenokārt no drošības aspekta. Atļaušos salīdzināt Skultes termināli ar pretgaisa aizsardzības raķetēm, kuras Latvija tagad pirks par lielu naudu. Mums ir jābūt spēcīgiem tieši tāpēc, lai šīs raķetes nekad nenāktos izmantot. (..).”
Intervijā LETA R. Čudars par Skultes projektu runājis jau nedaudz atklātāk: “Pašlaik no potenciālajiem termināļa attīstītājiem ir iesniegts priekšlikums par turpmāko sadarbību, paredzot zināma veida garantijas, kuras valdība izskatīs un sniegs redzējumu, vai tās ir pieņemamas.
Jebkurā gadījumā mums šobrīd ir situācija, ka ir Saeimas uzdevums, un jautājums par Skultes termināļa attīstības vai izveides veidu būs tuvākā laika jautājums, ņemot vērā termiņu. (..) Teiksim tā - mēs esam saņēmuši pietiekami detalizētu piedāvājumu, kurš ir jāizskata un jāizanalizē, lai mēs apzinātos sekas gan tautsaimniecībā, gan, iespējams, budžetā, un pavisam caurredzami un godīgi tās izdiskutētu.”
No Somijas un Igaunijas pienākošās ziņas liecina, ka, pieaugot gāzes piegādes iespējām, visticamāk, dabasgāzes cenas samazināsies, kas mazinās ieņēmumus arī termināļus uzcēlušajiem investoriem. Tātad, lai investīcijas atmaksātos, kādam jāsedz starpība. Latvijas gadījumā vienīgais iespējamais starpības sedzējs ir dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājs. Tādējādi rodas jautājums, vai valdība patiesi slepus vienosies ar investoriem par šādu OIK veida Latvijas iedzīvotājiem nedraudzīgu darījumu?
Saeimas kuluāros skaidro, ka atbildīgā ministra R. Čudara izvairīgās atbildes nav nejaušas. Skultes termināļa projekta patiesais pārraudzītājs esot premjera Krišjāņa Kariņa parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks.
25. janvārī J. Patmalniekam nosūtījām jautājumus - vai taisnība, ka premjers tieši viņam uzticējis uzraudzīt valdības deklarācijas 97. punkta “Izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēsim tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem...” īstenošanu; vai ir iespējams iepazīties ar janvāra vidū valdībā iesniegtajiem potenciālo investoru priekšlikumiem saistībā ar augšminēto projektu un kāds statuss (slepenības) piemērots potenciālo investoru iesniegtajiem dokumentiem, vēstulēm?
Tomēr no premjera komandas uz jautājumiem par Skultes projektu “Neatkarīgā” saņēma “izsmeļošu” atbildi no viņa preses sekretāra Sandra Sabajeva: “Visus šos jautājumus adresējiet Klimata un enerģētikas ministrijai.”
“Neatkarīgā” jautājumu par iespējām iepazīties ar potenciālā investora priekšlikumiem un to, kāds slepenības statuss piemērots investora dokumentiem, adresēja arī Klimata un enerģētikas ministrijas stratēģiskās komunikācijas padomniecei Beātei Barkānei.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
