Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es te visu laiku prātoju par atgriešanos uz dzīvi Latvijā, bet noskatījos delfos video ar lāpu gājienu ar Raivi Dzintaru priekšgalā un sāku atkal pārdomāt. Ļoti jau nu atgādina kadrus no Triumph des Willens. Un tas aurojošais pūlis - mēs esam latvieši. Tā it kā 18.novembris nebūtu arī Latvijā dzīvojošo cittautiešu svētki. Un tie komentāri pie raksta - Latvija būs mūsu. Tā, it kā tagad viņa tāda nebūtu.

Kādu mēs varam no cittautiešiem prasīt lojalitāti, ja šitā uzvedamies? Ja es būtu Latvijas pilsonis, bet ne latvietis, es tagad gluži dabiski sāktu ienīst 18.novembri kā dienu, kad latvieši man šeit liek justies nepiederīgam. Bet es esmu latvietis, un man ir vienkārši pretīgi un skumji skatīties, kā mana tauta pārvēršas par aurojošu, apsēstu pūli.

Kāpēc nevar svinēt svētkus kā normāli cilvēki? Lai būtu svecītes un dziesmas, un salūts un lai visi pēc tam izklīst kaut kur pa krogiem iedzert, vai vienalga ko. Es principā varētu pieciest pat prezidenta uzrunu, lai arī esmu pret prezidentiem vispār un mūsējais piedevām ir tāds nejēga, ka parasti paliek kauns, kad viņš parādās publikas priekšā. Galvenais, lai svētki būtu kaut kas gaišs, vienojošs un pozitīvs. Bet nē, manā zemē cilvēkiem nav svētku, ja netiek rīkots kaut kāds troļļu pret orkiem karnevāls pēc Jozefa Gēbelsa savulaik izstrādāta scenārija.

Un delfi uzliek virsrakstu “Iespaidīgais patriotu lāpu gājiens”. Vajadzēja drīzāk “12 000 latviešu vienojas primitīvā rituālā un pārvēršas par aitām” vai “Mazas, izmirstošas un kompleksu mocītas tautiņas nacistiski ugunīgais pīkstiens, lai apsveiktu sevi valsts (kurai paši netic) svētkos”. Vācieši arī, kad Hitlers rīkoja lāpu gājienus, bija kompleksu mocīta tauta. Un kāpēc viņi vispār ir patrioti? Dzintariņa piecpadsmit fīrer-slavas minūtes ir viss no tā patriotisma.

Droši vien Dzintariņš jūtas varens šovakar. Baigais manipulators ar masām. Es varu saprast, ka tas viņam pašam ir aizraujoši, bet sabiedrībai tas ir, manuprāt, bīstami. Baigā māksla būt “patriotam” lāpu gājiena viducī. Ieliec tam pūlim pa vidu turkmēni, angli vai senegālieti, iedod viņam rokā lāpu, liec maršēt kopā ar pārējiem un kliegt “mēs esam latvieši”, pat nepaskaidrojot, ko tas nozīmē, un viņš pēc piecpadsmit minūtēm kopā ar visiem meklēs okupantu kara bāzes, lai pielaistu tām uguni, līdz galam nesaprotot, par kādu, bet ticot, ka cīnās par taisnību. Tas, ka mūs neviens šobrīd nav okupējis, ir otršķirīgi. Pūļa psiholoģija. Cilvēka dabas tumšā puse, kas tiek ietērpta tādos smalkos vārdos kā "patriotisms".

Es mīlu Latviju un esmu priecīgs būt latvietis... Nu, varbūt priecīgs nav īstais vārds. Nav jau nekāds iemesls priecāties tikai par to, ka piederi kādai nācijai. Es vienkārši esmu latvietis un nespēju, un nevēlos būt nekas cits. Es ļoti negribīgi paklausīju visnotaļ prātīgam padomam un noņēmu garumzīmes un mīkstinājuma zīmes savam vārdam CV, ko rakstīju, lai meklētu darbu Anglijā. Man likās, ka tas būtu principā forši, ja es tādu nosūtītu. Aizvakar ar šausmām konstatēju, ka, rakstot latviski, esmu sācis lietot angliskas teikumu konstrukcijas, un apņēmos turpmāk pie tā ļoti nopietni piedomāt. Un beigu beigās es esmu piedzimis un uzaudzis Rīgā un joprojām tieši tur jūtos tā pa īstam mājās.

Es varbūt labprāt kaut kā svinētu 18.novembri, bet man liekas bīstami un totāli bezgaumīgi to darīt veidā, kas tik neglābjami asociējas ar nacistisko Vāciju, man liekas bīstami un totāli bezgaumīgi būt par kaut kāda rejoša pūļa sastāvdaļu. Ja mēs visi, latvieši un krievi, sanāktu kopā (kaut vai ar visām lāpām) un varētu nokliegties “mēs esam Latvija”, es varbūt nospļautos par bezgaumību un pievienotos. Taču “mēs esam latvieši” no Dzintara mutes ir tas pats, kas “bet jūs esat krievi”, un man tas liekas netaisnīgi.

Tāpēc es esmu izsvītrojis 18.novembri no jebkādā veidā svinamu svētku saraksta. Varbūt kādreiz, kad Dzintars, cerams, sēdēs trako namā un mums būs pašiem savs melnādains prezidents vai varbūt pat prezidents, kurš pēc tautības ir krievs, un mēs būsim iemācījušies izturēties pret saviem līdzpilsoņiem ar cieņu, es arī iedegšu kādu svecīti Latvijas dzimšanas dienā.

Tikmēr šeit Anglijā bija parasta darbdiena. Latvieši strādāja stroikās, lai varētu nosūtīt naudu saviem radiem dzimtenē.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....