
Slavenā grāmata „Kolaborants” par zināmāko padomju kolaborantu Romualdu Vonsoviču – tagad arī e-grāmatas formātā
PIETIEK22.03.2023.
Komentāri (36)
Tieši pašlaik, kad aktualizējies jautājums par padomju režīma kolaborantiem, e-grāmatas formātā nāk klajā grāmata par personu, kas pēdējos trīs gados, lielā mērā pateicoties pašas aktivitātēm, kļuvusi par Latvijā zināmāko padomju varas kolaborantu, - aktīvo okupācijas gadu komunistu un padomju tautas tiesnesi Romualdu Vonsoviču.
„Kolaborants” e-grāmatas formātā jau kopš šodienas ir iegādājams janisroze.lv e-grāmatnīcā. Ņemot vērā e-grāmatas ievērojamo apjomu, tā ir sadalīta divās daļās, no kurām katra maksā ļoti simbolisku summu – 1,50 eiro.
Saites uz abām „Kolaboranta” e-grāmatas daļām ir atrodamas šeit:
„Kolaborants” ir viena no četrām pietiek.com sērijas „Čekisti un komunisti” grāmatām – apjomīgs ilgstoša pētniecības darba rezultātā atklātu, apkopotu un aprakstītu arhīva dokumentu krājums, kas stāsta par vienu konkrētu padomju okupācijas varas aktīvu kolaborantu, kurš tāpat kā daudzi tūkstoši viņam līdzīgo ir veiksmīgi izvairījies no lustrācijas un izrādījies noderīgs arī neatkarīgās Latvijas varas pārstāvjiem.
Šajā grāmatā ir atrodami kopumā vairāk nekā trīsdesmit Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas tiesu nolēmumi, kurus ir taisījis vienpersoniski bijušais biedrs, tagadējais advokāts un miljonārs Romualds Vonsovičs vai kuru taisīšanā viņš ir piedalījies.
Cietumsods par necieņu pret Latvijas PSR karogu. Maigi sodi izvarotājiem un slepkavām – un īsti principiāla stingrība pret cilvēkiem, kuri iedomājās padomju varas apstākļos nodarboties ar privāto uzņēmējdarbību. Bargi spriedumi par “bezstrādes ienākumu gūšanu”, par “parazītisku dzīvesveidu” un par “spekulācijas mēģinājumu”.
Nosacīti sodi nolaidīgam ārstam, kura dēļ cietušais paliek bez dzimumlocekļa, un peldēšanas trenerēm, kuras nepamana, kā acu priekšā noslīkst bērns. Bargi cietumsodi par trīspadsmit rubļus vērtu produktu zādzības mēģinājumu un par somas ar produktiem nozagšanu dzērumā un vēl, un vēl…
Viss ir gandrīz tieši tāpat kā mūsu dienās, un nav arī nekāds brīnums – kolaborants Romualds Vonsovičs un viņam līdzīgie padomju varas aktīvie līdzskrējēji un balstītāji savu likuma un taisnīguma izpratni ir paņēmuši līdzi uz mūsu dienām un inficējuši ar to visu mūsdienu Latvijas Republikas tieslietu sistēmu.
“Par mums runā mūsu darbi un sasniegtais,” rakstīts bijušā biedra, tagadējā kunga advokātu biroja mājas lapā. Brīnumainā kārtā saglabājušies spriedumi, kas publicēti grāmatā „Kolaborants”, ne tikai runā, bet arī apsūdz uzticamo padomju varas kolaborantu Romualdu Vonsoviču.
Grāmata „Kolaborants” 2019. gadā bija īpaša arī ar to, ka jau pirms iznākšanas bija izpelnījusies gandrīz vai „aizliegtas grāmatas” statusu, – tās reklāmas tika aizliegtas un cenzētas gan „sabiedriskajā” Latvijas Radio, gan „sabiedriskajā” Latvijas Televīzijā, un tika veikti mēģinājumi pat izmest grāmatas reklāmas plakātu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas.
Taču nav šaubu, ka „Kolaborants” negūtu tādu milzu ievērību, ja par to neparūpētos grāmatas galvenais „varonis”. Romualds Vonsovičs, izmantojot savus jau okupācijas laikā veidotos „kontaktus” tiesībsargāšanas iestādēs un pirmām kārtām „sarkanajā” prokuratūrā, panāca kriminālprocesa sākšanu pret grāmatas autoriem Lato Lapsu un Kristīni Bormani un padarīja „Kolaborantu” par vienu no gada pārdotākajām grāmatām, bet pats sev nodrošināja Latvijas zināmākā okupācijas varas kolaboranta zīmogu.
Gaidāms, ka tad, kad kolaboranta Romualda Vonsoviča tiesas prāva beigsies, klajā nāks grāmata „Kolaborants 2”. Par apjomīgiem materiāliem tai lielā mērā ir parūpējies pats kolaborants.





Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.