Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar prokuratūras fiasko beigusies deviņdesmito gadu otrās puses skaļākā krimināllieta – tā sauktā Latvenergo trīs miljonu lieta, saistībā ar kuru tika piesaukti Andra Šķēles, Aivara Lemberga, Andra Grūtupa un citu pazīstamu personu vārdi. Kā liecina kāda Pietiek lasītāja piesūtītā lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu kopija, šā gada 7. septembrī LR Ģenerālprokuratūra sakarā ar noilguma iestāšanos paklusām izbeigusi kriminālprocesu pret pensionēto advokātu Grūtupu, savukārt pret virkni citu personu – sakarā ar to, ka prokuratūra viņu darbībās nav saskatīts noziedzīgs nodarījums. Prokuratūra arī atmetusi jebkuras cerības noskaidrot, kur īsti palika „pazudušie” trīs miljoni – kriminālprocess sakarā ar noilguma iestāšanos izbeigts arī „pret pārējām nenoskaidrotām personām”.

Trīs miljonu lieta sākās ar to, ka 1994. gada 30. decembrī starp Banku Baltija un Finansu norēķinu centru tika noslēgts līgums, kas paredzēja centram piešķirt 10 miljonu kredītu, un vienlaikus saskaņā ar oficiālo versiju tika parakstīts arī energomonopolista Latvenergo galvojums šim kredītam, ko parakstīja uzņēmuma prezidents Gunārs Koemecs un galvenais grāmatvedis Leons Marcinkus.

Nākamā gada pavasarī jaunieceltais Latvenergo pārvaldītājs, enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš Latvenergo prezidentu no amata atcēla, tobrīdējam premjera padomniekam Eiženam Cepurniekam vēl paziņojot, ka ar Koemeca gādību slepus esot tapis faktiskas Latvenergo privatizācijas plāns. Savukārt par jauno uzņēmuma vadītāju 26. aprīlī tika iecelts tobrīd 60 gadus vecais augstsprieguma tīklu direktors Edgars Birkāns.

Savukārt jau daudz klusāk 1997. gadā divus gadus iepriekš slēgtās Bankas Baltija likvidators Deivids Berijs tiesības piedzīt šos pašus desmit miljonus, likvidējamajai bankai pretī saņemot tikai piecus, nodeva Lihtenšteinā reģistrētam ofšoram International Finance Company Establishment, bet ofšors, faktiski – tā nezināmie īpašnieki no Latvenergo saņēma par trim miljoniem latu vairāk.

Šo starpību pamanot medijiem, sākās tā sauktā „Latvenergo trīs miljonu lieta”. Ne „īstā”, ne parlamentārā izmeklēšana nekādus vērā ņemamus rezultātus nedeva, lai gan pie „tuvu stāvētājiem” neoficiāli tika minēts gan Šķēle, gan advokāts Grūtups. Latvenergo vadības pārstāvji saņēma simboliskus kriminālsodus, taču tas, kas šai afērai piesaistīja sazvērestību teoriju cienītājus, bija aizdomīgi lielais nāvju skaits ap „trīs miljonu lietā” tieši vai netieši iesaistītām personām.

„Rēķinu” jau 1995. gadā 46 gadu vecumā atklāja pats bijušais Latvenergo prezidents Koemecs, – kā viņa negaidītās nāves oficiālais iemesls tika minēta sirdskaite (par ko pat Māris Gailis vēlāk memuāros rakstīja: „Man nav nekādu pierādījumu. Es, protams, lūdzu prokuratūrai veikt speciālas analīzes, izmantojot ASV Federālā izmeklēšanas biroja speciālo tehnisko palīdzību. Rezultātu nebija vai arī par tiem es neesmu informēts, tomēr es dziļākajā būtībā neticu, ka Koemecs nomira dabiskā nāvē.”).

Savukārt pāris nākamajos gados autokatastrofās bojā gāja gan Latvenergo jurists Ervīns Degro, gan Latvenergo revidējušais Valsts kontroles darbinieks Valdis Vilciņš. Savukārt 1998. gada rudens pusē aizsaulē aizgāja gan liktenīgo galvojumu kopā ar Koemecu parakstījušais Marcinkus, gan bijušais ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča padomnieks Andis Bumbieris.

Tiesībsargi oficiāli pārbaudīja visas šīs nāves un nonāca pie secinājuma, ka nekā pretdabiska tajās neesot bijis – Koemeca nāves iemesls tiešām bijusi sirds nepietiekamība, Bumbieris vienkārši nokritis (vai nolecis) no savas mājas balkona, savukārt Marcinkum iekodusi lapsene, un viņš miris no alerģiskas reakcijas.

Taču, pat neņemot vērā nāvju skaitu, šaubas šie slēdzieni (no kuriem, piemēram, Marcinkus lietas slēdzienu ar visiem dokumentiem prokuratūra pēc dažiem gadiem oficiāli iznīcināja) tā arī neiznīdēja, jo visās šajās lietās palika ne mazums neskaidrību: tā, piemēram, Bumbiera atraitne te paziņoja, ka no dzīvokļa pazudusi mape ar nelaiķa dokumentiem, te atkal no saviem vārdiem atteicās.

Īpaši dīvaini izklausījās tobrīdējā ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa publiskais lakoniskais apgalvojums – „visi apstākļi liecina, ka Bumbieri gluži vienkārši nebija iespējams noslepkavot, ņemot vērā situāciju, kāda bija mājās”.

Pietiek publicē visu lasītāja piesūtīto lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu elektronisko kopiju. Nekādus Ģenerālprokuratūras komentārus par šo lēmumu otrdien saņemt neizdevās.

LĒMUMS par kriminālprocesa izbeigšanu

Rīga, 2012.gada 07.septembris

LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Dr.iur. A.Pundurs, izskatīja kriminālprocesa nr.81205499 materiālus,

noskaidroja:

1997.gada 30.jūlijā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā uzsākts kriminālprocess nr.81207797 pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzēts Latvijas Kriminālkodeksa 163.pantā, par Latvijas institūciju amatpersonu nevērīgu, birokrātisku un nolaidīgu pienākumu pildīšanu kā rezultātā Latvijas Valsts un Likvidējamās akciju sabiedrības „Banka Baltija” noguldītāju interesēm nodarīts būtisks kaitējums 3 miljonu Latvijas latu apmērā /s.1 l.l.70-71/.

1999.gada 07.jūlijā no kriminālprocesa nr.81207797 atsevišķā lietvedībā izdalīts kriminālprocess nr.81205499 pēc Latvijas Kriminālkodeksa 144.panta ceturtās daļas par Valsts akciju sabiedrības „Latvenergo” naudas līdzekļu 3 miljonu Latvijas latu apmērā piesavināšanās personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās lielos apmēros /s.1 l.l. 1-6/, bet kriminālprocess nr.81207797 attiecībā uz bijušajām Valsts akciju sabiedrības „Latvenergo” amatpersonām Edgaru Birkānu, Ivaru Liuziniku un Kārli Purni un zvērinātu advokātu Armandu Čapkeviču pēc tā nodots tiesai un izskatīts tiesā.

Ar spēkā stājušos Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palātas 2005.gada 14.oktobra spriedumu lietā PAK-122 Edgars Birkāns atzīts par vainīgu Latvijas Kriminālkodeksa 162.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 1999.gada 1.aprīlim) paredzētā noziedzīgā nodarījuma- dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas izraisījusi smagas sekas, izdarīšanā, Kārlis Purnis un Ivars Liuziniks atzīti par vainīgiem Latvijas Kriminālkodeksa 163.pantā (likuma redakcijā līdz 1999.gada 1.aprīlim) paredzētā noziedzīgā nodarījumā- nolaidībā, bet Armands Čapkevičš attaisnots, jo viņa darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva /s.79 l.l. 10-107/.

Apelācijas instances tiesa konstatēja sekojošus lietas faktiskos apstākļus:

1996.gada 21.februārī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu nr.58 „Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”, valsts akciju sabiedrība „Latvenergo” tika nodota privatizācijai un 1996.gada 28.jūnijā to savā valdījumā pārņēma bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk- Privatizācijas aģentūra). Privatizējamā valsts akciju sabiedrība „Latvenergo” (turpmāk- „Latvenergo”) arī pēc pārņemšanas Privatizācijas aģentūras valdījumā saglabāja juridiskās personas statusu.

Vēl līdz „Latvenergo” nodošanai privatizācijai- 1995.gada 01.novembrī- tās prezidents E.Birkāns, pārstāvot „Latvenergo” intereses, iesniedza tiesā prasību par 1994.gada 30.decembra galvojuma „Finanšu norēķinu centrs” (turpmāk- FNC) 10.000.00,- latu liela aizņēmuma saņemšanai Bankā Baltija atzīšanu par spēkā neesošu. Savukārt, Banka Baltija 1995.gaada 14.novembrī iesniedza Rīgas apgabaltiesā prasību par aizdevumu summas, procentu par aizdevuma lietošanu un soda naudas- kopsummā 14.016.667,- latu piedziņu no FNC un galvotāja „Latvenergo”.

Izskatot „Latvenergo” un Bankas Baltija prasības, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 1996.gada 6.septembrī „Latvenergo” prasību noraidīja, bet Bankas Baltija prasību apmierināja daļēji, piedzenot no FNC 10 miljonus latu kā pamatparādu un 7190,- latus kā samaksāto valsts nodevu. Tiesa nosprieda šīs summas piedzīt no galvotāja „Latvenergo”, gadījumā, ja nav iespējams piedziņu realizēt no FNC.

Izskatot „Latvenergo” apelācijas sūdzību, kuru bija parakstījis „Latvenergo” prezidents E.Birkāns, 1997.gada 27.martā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta lietā nr.PAC-76 (turpmāk- lietā nr.PAC-76) atzina, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija pamatoti daļēji apmierināja Bankas Baltija prasību un noraidīja „Latvenergo” pretprasību.

Arī šī tiesu instance nosprieda piedzīt no FNC kopā 10.007.190,- latu Bankas Baltija labā, bet šīs piedziņas neiespējamības gadījumā piedziņu vērst pret aizdevuma galvotāju- „Latvenergo”. Spriedums stājās spēkā 1997.gada 27.martā.

1997.gada 11.aprīlī Privatizācijas aģentūras apspriedē „Latvenergo” prezidents E.Birkāns apspriedes dalībniekus informēja par 1997.gada 27.marta tiesas spriedumu, kā arī par to, ka tiesas spriedums tiks analizēts un par tālāko rīcību tiks lemts „Latvenergo” valdē vai pat 1997.gada 25.aprīļa akcionāru pilnsapulcē.

Neskatoties uz šo solījumu, kā arī uz to, ka „Latvenergo” Juridiskā daļa bija sagatavojusi kasācijas sūdzības projektu par apelācijas instances spriedumu, E.Birkāns šo jautājumu neierosināja izskatīt ne „Latvenergo” akcionāru sapulcē, ne padomes, ne valdes sēdēs, bet 1997.gada 25.aprīlī, bez saskaņošanas ar „Latvenergo” valdi un padomi, vienpersoniski pieņēma lēmumu neiesniegt kasācijas sūdzību. 1997.gda 28.aprīlī viņš Privatizācijas aģentūrai nosūtīja vēstuli nr.02-08/551 ar lūgumu atļaut risināt sarunas ar prasītāju- Banka Baltija par sprieduma izpildes veidu.

Zinot par spēkā stājušos spriedumu lietā nr.PAC-76, kā arī to, ka FNC ir „Latvenergo” kā galvotājam ir pienākums atmaksāt kreditoram Bankai Baltija 10.007.190 Latvijas latus, pirmstiesas izmeklēšanas gaitā nenoskaidrota personu grupa savā starpā vienojās par „Latvenergo” piederošo naudas līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā un izstrādāja nozieguma realizācijas mehānismu un organizēja tā izpildi.

Izmeklēšanā nenoskaidrotu personu grupa- nozieguma organizatori savu noziedzīgo darbību piesegšanai un ārēji likumiskas rīcības iespaida radīšanai vienojās izmantot Latvijas Republikas Civillikumā paredzētās tiesības cedēt Bankas Baltija prasījuma tiesības pret FNC un „Latvenergo”, bet naudas līdzekļu izņemšanai izmantot Lihtenšteinā reģistrētu ārzonas sabiedrību International Finance Company Establishment (turpmāk IFCE).

Šī mērķa īstenošanai sabiedrības IFCE pārstāvis 1997.gada 3.aprīlī noslēdza ar zvērinātu advokātu A.Čapkeviču vienošanos par juridiskajiem pakalpojumiem, bet 1997.gada 29.aprīlī IFCE valdes loceklis K.Langenauers parakstīja A.Čapkevičam ģenerālpilnvaru. Noslēgtā vienošanās paredzēja, ka A.Čapkevičs pārstāvēs IFCE visās juridiska rakstura lietās, ieskaitot pārstāvniecību sarunās ar Banka Baltija un „Latvenergo” pārstāvjiem.

A.Čepkevičs 1997.gada aprīļa mēneša beigās uzsāka sarunas ar Bankas Baltija likvidatoru D.Beriju par bankas prasījuma tiesību pret parādnieku „Latvenergo” un FNC cedēšanu sabiedrībai IFCE.

Līdztekus tam, A.Čapkevičs 1997.gada aprīļa beigās savā darba vietā juridiskā biroja „Briģis, Čapkevičs & partneri” telpās Rīgā, Jēkaba ielā 3/5-18 tikās ar „Latvenergo” prezidentu E.Birkānu.

A.Čapkevičs, pārstāvot sabiedrību IFCE, veica juridisko dokumentu sagatavošanu un līdz 1997.gada 6.maijam sagatavoja un saskaņoja ar Bankas Baltija likvidatoru D.Beriju cesijas līgumu un bankas paziņojuma „Latvenergo” prezidentam E.Birkānam tekstus, ņemot vērā D.Berija cesijas līguma un bankas paziņojuma „Latvenergo” prezidentam E.Birkānam tekstus, ņemot vērā D.Berija izdarītos labojumus un papildinājumus līguma tekstā angļu valodā.

Pēc tam, kad saskaņoto cesijas līguma tekstu sabiedrības IFCE vārdā bija parakstījis R.Levine, 1997.gada 6.maijā A.Čapkevičs sabiedrības „Deloite & Touche” telpās cesijas līguma un paziņojuma tekstus iesniedza parakstīšanai D.Berijam, kurš tos A.Čapkeviča klātbūtnē parakstīja un vienu līguma teksta eksemplāru kopā ar paziņojumu par prasības tiesību cedēšanu atdeva A.Čapkevičam.

Pēc tam A.Čapkevičs laika periodā no 1997.gada 6.līdz 13.maijam sagatavoja izlīguma- vienošanās par saistību izpildi teksta projektu un šo sagatavoto izlīguma teksta projektu ne vēlāk kā 1997.gada 13.maijā personīgi nodeva „Latvenergo” prezidentam E.Birkānam.

E.Birkāns, būdams amatpersona- „Latvenergo” prezidents un „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs, kurš iecelts amatā ar „Latvenergo” akcionāru sapulces 1995.gada 26.aprīļa lēmumu un, kurš saskaņā ar „Latvenergo” statūtiem un valdes reglamentu vada valdi un organizē „Latvenergo” saimniecisko un operatīvo vadību, citas personiskas ieinteresētības dēļ- nolūkā saglabāt prestižo un labi apmaksāto amatu ļaunprātīgi izmantoja savu amatpersonas dienesta stāvokli pretēji dienesta interesēm, neinformējot „Latvenergo” valdes locekļus par uzsāktajām sarunām par izlīguma dokumentu sagatavošanu ar sabiedrību IFCE, 1997.gada 25.aprīlī vienpersoniski bez saskaņošanas ar „Latvenergo” valdi un padomi pieņēma lēmumu neiesniegt jau sagatavoto kasācijas sūdzību par apelācijas instances spriedumu civillietā PAC-76, kā arī bez speciāla pilnvarojuma turpināja sarunas par izlīguma dokumenta saskaņošanu.

1997.gada 6.maijā pēc tam, kad D.Berija parakstīja cesijas līgumu A.Čapkevičs savā darba vietā atkārtoti tikās ar E.Birkānu, informēja viņu par tikko parakstīto cesijas līgumu starp Banku Baltija un sabiedrību IFCE, kā arī nodeva viņam izlīguma- vienošanās par saistību izpildi projektu.

1997.gada 9.maijā Privatizācijas aģentūras rīkotajā apspriedē „Latvenergo” jautājumos E.Birkāns apspriedes dalībniekus neinformēja par sarunām ar A.Čapkeviču, bet paziņoja, ka „Latvenergo” meklēs iespēju vienoties ar Bankas Baltija likvidatoru par pieņemamu parāda nomaksas kārtību, ievērojot Privatizācijas aģentūras valdes 1997.gada 8.maija lēmumu.

E.Birkāns, ļaunprātīgi izmantojot savu amatpersonas dienesta stāvokli, neņemot vērā Privatizācijas aģentūras valdes 1997.gada 8.maija lēmumu nr.72/1083 nosacījumus par sarunu vešanu ar prasītāju Banka Baltija par tiesas sprieduma izpildes veidu atbildoši „Latvenergo” statūtu un „Latvenergo” valdes 1997.gada 6.maija lēmuma nr.68/11 prasībām- panākt „Latvenergo” labvēlīgu vienošanos par sprieduma izpildes veidu tieši ar Banku Baltija, neveicot izlīguma- vienošanās par saistību izpildi juridisko un ekonomisko seku analīzi, kā arī nepieprasot prasījuma tiesības apstiprinošos oriģinālos dokumentus un neakceptējot izlīguma tekstu „Latvenergo” valdes sēdē, 1997.gda 15.maijā A.Čapkeviča darba vietā, bet Latvijas Republikas Civillikumā paredzētās speciālpilnvaras un „Latvenergo” statūtu 13.3.5 un 13.3.6 punktos, kā arī valdes reglamenta 3.6.3 punktā paredzētā valdes lēmuma un „Latvenergo” padomes piekrišanas vienpersoniski, pārsniedzot savas pilnvaras, „Latvenergo” vārdā parakstīja sagatavoto izlīgumu- vienošanos par saistību izpildi ar sabiedrību IFCE, kas paredzēja „Latvenergo” nomaksāt sabiedrībai IFCE 8 miljonus latu, no kuriem 6 miljoni latu pārskaitāmi šīs sabiedrības bankas kontā ne vēlāk kā līdz 1997.gada 17.jūnijam, bet 2 miljoni latu ne vēlāk kā līdz 1997.gada 31.decembrim.

Pēc tam, turpinot savu noziedzīgo darbību, E.Birkāns uzsāka vienpersoniski parakstītā izlīguma ar sabiedrību IFCE izpildes nodrošināšanu.

1997.gada 15.maija „Latvenergo” valdes sēdē, kuru vadīja E.Birkāns, vienbalsīgi tika pieņemts valdes lēmums Nr.79/13 par 5 miljonu latu liela aizņēmuma ņemšanu a/s Latvijas Unibanka, lai izpildītu parādsaistības pret Banku Baltija pēc sprieduma lietā Nr.PAC-76.

Ne pirms „Latvenergo” valdes sēdes, ne valdes sēdes laikā E.Birkāns valdes locekļus neinformēja par būtiskiem apstākļiem, kuri varēja ietekmēt valdes sēdes lēmumu par aizņēmuma ņemšanu, tas ir- neinformēja par personīgi uzsāktajām sarunām ar sabiedrības IFCE pilnvaroto pārstāvi A.Čapkeviču, kā arī par A.Čapkeviča sagatavotā un personīgi E.Birkānam nodotā izlīguma- vienošanās par saistību izpildi ar sabiedrību IFCE precizētā varianta parakstīšanu tieši pirms šīs valdes sēdes, kā arī neiepazīstināja valdes locekļus ar šā izlīguma tekstu.

Lai formāli nodrošinātu Privatizācijas aģentūras akceptu 1997.gada 15.maijā vienpersoniski, pārkāpjot savas dienesta pilnvaras, „Latvenergo” vārdā parakstītajam izlīgumam E.Birkāns pirmstiesas izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotā laikā- laika periodā no 1997.gada 15.maija līdz 20.maijam Privatizācijas aģentūras telpās Rīgā, K.Valdemāra ielā 31, izmantojot pazīšanos ar Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru J.Nagli un viņa uzticēšanos, personīgi J.Naglim nodeva 1997.gada 15.mijā parakstītā izlīguma- vienošanās par saistību izpildi kopiju bez pavadvēstules un dokumentiem, kuri apstiprinātu tā noslēgšanas likumību.

Nododot J.Naglim šo izlīgumu- vienošanos par saistību izpildi un lūdzot to Privatizācijas aģentūras valdes sēdē akceptēt, ko paredzēja Privatizācijas aģentūras 1997.gda 8.maija lēmums Nr.72/1083 un vienošanās par saistību izpildi 6.punkts, E.Birkāns apzināti maldināja J.Nagli par to, ka izlīgums noslēgts atbilstoši „Latvenergo” statūtu un valdes reglamenta prasībām. Privatizācijas aģentūras valde 1997.gda 20.maijā pēc J.Nagļa ierosinājuma pieņēma lēmumu Nr.81/1197, ar kuru akceptēja izlīgumu- vienošanos par saistību izpildi, kas 1997.gada 15.maijā noslēgta starp „Latvenergo” un sabiedrību IFCE.

Pēc tam, kad 1997.gada 5.jūnijā Privatizācijas aģentūras valde atļāva „Latvenergo” slēgt līgumu par ilgtermiņa aizņēmuma 5 miljonu latu apmērā ņemšanu a/s Latvijas Unibanka un starp „Latvenergo” un a/s Latvijas Unibanka tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. VR 07026, E.Birkāns 1997.gada 16.jūnijā uzdeva „Latvenergo” izpilddirektoram I.Liuzinikam nodrošināt nekavējošu 8 miljonu latu pārskaitīšanu sabiedrības IFCE ārzonas bankas kontā, bez jautājuma par izlīguma- vienošanās par saistību izpildi un izlīgumā paredzētās naudas summas nomaksu sabiedrībai IFCE skatīšanas „Latvenergo” valdes sēdē un bez „Latvenergo” padomes piekrišanas.

Tikai pēc tam, kas „Latvenergo” galvenā grāmatveža vietas izpildītāja L.Šmite atteicās izpildīt I.Liuzinika rīkojumu par naudas pārskaitīšanu sabiedrībai IFCE un 1997.gada 17.jūnijā uzrakstīja ziņojumu „Latvenergo” valdei par savas rīcības motīviem, 1997.gada 19.jūnija „Latvenergo” valdes sēdes dienas kārtībā tika iekļauts jautājums „Par parāda nomaksu” un sagatavots valdes lēmuma projekts.

Šajā lēmuma projektā nebija iekļauts jautājums par E.Birkāna vienpersoniski parakstītā izlīguma akceptēšanu un E.Birkāna pilnvaru parakstīt šo izlīgumu apstiprināšanu, bet tikai par šī izlīguma izpildes mehānismu.

1997.gada 19.jūnijā I.Luziniks, pildot savus amatpersonas- „Latvenergo” izpilddirektora (finanšu direktora) un valdes locekļa dienesta pienākumus, pēc savas iniciatīvas tikās ar Bankas Baltija likvidatoru D.Beriju. Tikšanās laikā I.Liuziniks no D.Berija saņēma priekšlikumu noslēgt izlīgumu tieši ar Banku Baltija un veikt maksājumu tieši bankai.

Tikšanās laikā D.Berija informēja I.Liuziniku, ka sabiedrība IFCE nav samaksājusi cesijas līgumā paredzētos 5 miljonus latu par prasījuma tiesību iegūšanu un piedāvāja „Latvenergo” ekonomiski izdevīgāku priekšlikumu par saistību izpildes veidu, noslēdzot izlīgumu tieši ar Banku Baltija par 6,7 miljonu latu maksājumu veikšanu tieši bankai, tas ir, par 1,3 miljoniem latu mazāku summu nekā paredzēts izlīgumā ar sabiedrību IFCE un par 3 307 190,- latiem mazāk nekā noteikts tiesas spriedumā.

1997.gada 19.jūnijā pirms valdes sēdes I.Liuziniks, apzinoties savu atbildību par „Latvenergo” saimniecisko darbību un to, ka D.Berija izteiktais priekšlikums ir ekonomiski izdevīgāks par izlīguma nosacījumiem ar sabiedrību IFCE, par D.Berija priekšlikumu mutiski paziņoja „Latvenergo” prezidentam un valdes priekšsēdētājam E.Birkānam. Nesaņemot E.Birkāna akceptu par D.Berija sniegto informāciju un izteikto priekšlikumu informēt valdes locekļus un šo jautājumu iekļaut izskatīšanai valdes sēdes dienas kārtībā, I.Liuziniks neizpildīja savus amatpersonas pienākumus- apzināti neizmantoja „Latvenergo” statūtos un valdes reglamenta 5.17 punktā paredzētās valdes locekļa tiesības un ierosināja iekļaut 1997.gada 19.jūnija valdes sēdes dienas kārtībā šī jautājuma izskatīšanu ārpus kārtas un noslēpa no valdes locekļiem šo būtisko informāciju, bet paziņoja, ka „Latvenergo” ir gatava maksāt parāda summu 8 miljonu latu apmērā sabiedrībai IFCE un pats nobalsoja par šo priekšlikumu.

E.Birkāns 1997.gada 19.jūnijā tieši pirms „Latvenergo” kārtējās valdes sēdes, saņēmis „Latvenergo” izpilddirektora- vienlaikus arī valdes locekļa I.Liuzinika ziņojumu par Bankas Baltija likvidatora D.Berija sniegto informāciju, ka sabiedrība IFCE nav izpildījusi cesijas līguma nosacījumus un nav samaksājusi naudu Bankai Baltija, kā arī piedāvājumu „Latvenergo” uzsākt tiešas sarunas ar banku par tiesas sprieduma izpildes veidu, piedāvājot izlīgumu par 6,7 miljoniem latu, rīkojās pretēji „Latvenergo” interesēm.

E.Birkāns apzināti neizmantoja valdes priekšsēdētāj tiesības un neinformēja par šo informāciju un priekšlikumu valdes locekļus, kā arī neiekļāva šo jautājumu valdes sēdes dienas kārtībā, bet, izmantojot pirms šī D.Berija izteiktā priekšlikuma saņemšanas pieņemto Privatizācijas aģentūras valdes 1997.gada 20.maija lēmumu Nr.81/1197 un to, ka „Latvenergo” valde nav informēta par šiem jaunajiem būtiskiem apstākļiem, nodrošināja 1997.gaada 19.jūnija valdes lēmuma Nr.92/16, kas paredzēja 8 miljonu latu pārskaitīšanu sabiedrībai IFCE, pieņemšanu un šī lēmuma atkārtotu apstiprināšanu 1997.gada 26.jūnija valdes sēdē.

Bez tam, 1997.gada 20.jūnijā, lai nepieļautu Bankas Baltija un „Latvenergo” sarunas par tiešu maksājumu veikšanu, E.Birkāns nosūtīja pie D.Berija sev padotās amatpersonas K.Purni un I.Liuziniku.

K.Purnis 1997.gada 20.jūnijā no Bankas Baltija likvidatora D.Berrija viņa darba vietā Rīgā, Kr.Barona ielā 64-3 uzzinot, ka sabiedrība IFCE nav izpildījusi savas saistības pret Banku Baltija pēc cesijas līguma nosacījumiem un D.Berija ir gatavs uzsākt tiešas sarunas ar „Latvenergo” pilnvarotām personām par tiesas sprieduma izpildes veidu, piedāvājot „Latvenergo” maksāt tieši Bankai Baltija 6,7 miljonus latu, tas ir, par 1,3 miljoniem latu mazāku summu nekā paredzēts 1997.gada 15.maija izlīgumā ar sabiedrību IFCE un par 3 307 190 latiem mazāku summu nekā paredzēts tiesas spriedumā, un apzinoties savu atbildību par „Latvenergo” saimniecisko darbību un to, ka D.Berija piedāvājums ir ekonomiski izdevīgāks par izlīguma nosacījumiem ar sabiedrību IFCE, bet zinot, ka „Latvenergo” prezidents E.Birkāns ir kategoriski pret tiešām sarunām ar Banku Baltija bez sabiedrības IFCE starpniecības, nolaidīgi pildot savus amatpersonas pienākumus, neinformēja citas „Latvenergo” kompetentas amatpersonas un valdi par šo atkārtoto D.Berija priekšlikumu un radušos iespēju ieekonomēt „Latvenergo” līdzekļus lielā apmērā, tādējādi nodarot kaitējumu valsts interesēm.

Pieņemto lēmumu noraidīt D.Berijas vairākkārtīgi izteikto piedāvājumu par tiešas samaksas veikšanu Bankai Baltija, K.Purnis nolaidīgi pildīja savus amatpersonas pienākumus, rīkojās pretēji „Latvenergo” interesēm.

Pēc tikšanās ar D.Beriju K.Purnis, turpinot nolaidīgi pildīt savus amatpersonas dienesta pienākumus, līdz 1997.gada 26.jūnijam, kad notika atkārtota „Latvenergo” valdes sēde par E.Birkāna 1997.gada 15.maijā parakstītā izlīguma izpildi, pats neveica un nevienam neuzdeva veikt Bankas Baltija likvidatora D.Berija 1997.gada 20.jūnijā izteiktā priekšlikuma ekonomisko un juridisko seku analīzi. Kā valdes priekšsēdētāja vietnieks neizmantoja valdes locekļa „Latvenergo” statūtos un valdes reglamenta 5.17 punktā paredzētās tiesības un neierosināja valdes sēdē iekļaut jautājumu par Bankas Baltija likvidatora D.Berija ieteikto priekšlikumu, noslēpa no valdes šo būtisko informāciju un 1997.gada 26.jūnijā nobalsoja par valdes lēmumu Nr.93/17, ar kuru „Latvenergo” grāmatvedībai tika uzdots nekavējoši veikt 8 miljonu latu pārskaitījumu sabiedrībai IFCE.

I.Liuziniks pēc 1997.gada 20.jūnijā notikušās atkārtotas tikšanās ar D.Beriju, kurā piedalījās ar „Latvenergo” viceprezidents K.Purnis, turpinot nolaidīgi pildīt savus amatpersonas pienākumus, līdz 1997.gada 26.jūnijam, kad notika atkārtota „Latvenergo” valdes sēde par E.Birkāna 1997.gada 15.maijā parakstītā izlīguma izpildi, kā izpilddirektors (finanšu direktors) personīgi neveica un neuzdeva padotajiem darbiniekiem veikt izlīguma ar sabiedrību IFCE par 8 miljoniem latu un izlīguma ar Banku Baltija par 6,7 miljoniem latu ekonomisko un juridisko seku analīzi.

I.Liuziniks nenoskaidroja, vai ārzonas sabiedrība IFCE ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrējusi pastāvīgo pārstāvniecību un vai šī sabiedrība Latvijas Republikā reģistrējusies kā nodokļu maksātāja, lai izslēgtu iespēju Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestam vērst pret „Latvenergo” prasību par uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu, ja sabiedrība IFCE pēc naudas saņemšanas no „Latvenergo” nenomaksātu valstij ienākuma nodokli.

I.Liuziniks 1997.gada 26.jūnijā kā „Latvenergo” valdes loceklis atkārtoti neizmantoja savas tiesības un neierosināja iekļaut sēdes dienas kārtībā jautājumu par Bankas Baltija likvidatora D.Berija izteikto priekšlikumu, atkārtoti noslēpa no valdes būtisko informāciju par D.Berija 1997.gada 19.un 20.jūnijā izteikto priekšlikumu un nobalsoja par valdes lēmumu Nr.93/17, ar kuru „Latvenergo” grāmatvedībai tika uzdots nekavējoties veikt 8 miljonu latu pārskaitījumu sabiedrībai IFCE.

Nebūdami informēti par D.Berija atkārtoti izteikto priekšlikumu, ko K.Purnis noraidīja, „Latvenergo” valde 1997.gada 26.jūnijā atkārtoti apstiprināja savu iepriekš pieņemto lēmumu par maksājumu veikšanu.

E.Birkāns, neinformējot „Latvenergo” padomi par pieņemto lēmumu, neievērojot „Latvenergo” statūtu 11.10 un 13.5 punktus, kā arī „Latvenergo” valdes reglamenta 8.2.5 punktu prasības, tūlīt pēc 1997.gada 26.jūnija valdes sēdes beigām parakstīja maksājumu uzdevumus Nr. Nr.100, 1025, 1026, ar kuriem pārskaitīja a/s Trasta Komercbanka korespondentkontā Nr.700161481 Latvijas Bankā 8 miljonus latu ārzonas bankai „International Cassaf Bank Corporation” (turpmāk bankai ICBC) par labu tās klientam sabiedrībai IFCE, bet banka ICBC no saņemtās naudas summas 1997.gada 27.jūnijā pārskaitīja Bankai Baltija 5 miljonus latu kā maksu par prasījuma tiesību iegūšanu pēc 1997.gada 6.mijā parakstītā cesijas līguma starp Banku Baltija un sabiedrību IFCE.

E.Birkāns kā amatpersona ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, tas ir, tīši izlietoja savu dienesta stāvokli pretēji dienesta interesēm citas ieinteresētības dēļ- nolūkā saglabāt prestižo un labi apmaksāto amatu, kā rezultātā tika nodarīts būtisks kaitējums valsts un sabiedriskajām interesēm, kā arī pilsoņu tiesībām un interesēm, ko aizsargā likums, jo „Latvenergo” E.Birkāna vainas dēļ zaudēja naudas līdzekļus lielā apmērā, kopsummā par 1,3 miljoniem latu. E.Birkāns, neinformējot „Latvenergo” valdi un padomi par iespējamo tiešo vienošanos ar Banku Baltija liedza iespēju šīm institūcijām apspriest šo iespējamo tiešo vienošanos un lemt par rīcības taktiku.

I.Liuziniks un K.Purnis, nolaidīgi pildot savus amatpersonu pienākumus, nodarīja būtisku kaitējumu valsts un sabiedriskajām interesēm, kā arī pilsoņu tiesībām un interesēm ko aizsargā likums- „Latvenergo” reāli zaudēja naudas līdzekļus 1,3 miljoni latu, kurus „Latvenergo” nemaksātu, ja būtu noslēgts izlīgums tieši ar Banku Baltija, kā arī, neinformējot „Latvenergo” valdi par iespējamo tiešo vienošanos, liedz iespēju valdei apspriest šo iespējamo tiešo vienošanos ar Banku Baltija, lemt par rīcības taktiku.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta atzina, ka ar iepriekš minētajām darbībām E.Birkāns izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Latvijas Kriminālkodeksa 162.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 1999.gada 1.aprīlim), bet I.Liuziniks un K.Purnis izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Latvijas Kriminālkodeksa 163.pantā (likuma redakcijā līdz 1999.gada 1.aprīlim) /s.79 l.l.21-29/.

Izpildot starptautiskās sadarbības lūgumus, no Lihtenšteinas tiesību aizsardzības iestādēm tika iegūtas sekojošas kriminālprocesam nozīmīgas ziņas:

- Sabiedrības „International Finance Company Establishment” (IFCE) reģistrācijas adresē Allgemeines Treuunternehmen telpās Aeulestrasse 5, FL-9490, Vaduz, Liectenstein tika izņemti:

a) 1997.gada 06.maija cesijas līgums starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un kompāniju IFCE, kuru likvidējamās a/s „Banka Baltija” vārdā parakstījis bankas likvidators Deivids Berijs (David Berrey) un kompānijas IFCE vārdā parakstījis Robert Levine /s.80 l.l.15-18/;

b) 1997.gada 15.maija vienošanās par saistību izpildi starp kompāniju IFCE un privatizējamo valsts a/s „Latvenergo”, kuru kompānijas IFCE vārdā parakstījis Robert Levine, bet Privatizējamās valsts a/s „Latvenergo” pārstāvja paraksts dokumentā nav atšifrēts /s.80 l.l.19-21/;

c) 1997.gada 03.aprīļa līgums par juridiskajiem pakalpojumiem starp zv.advokātu A.Čapkeviču un kompāniju IFCE /s.80 l.l.7-8, 9-10/;

d) 1997.gada 29.aprīļa IFCE pilnvara A.Čapkevičam /s.80 l.l.11, 12/;

e) 1997.gada 29.aprīļa IFCE pilnvara R.Levine /s.80 l.l.13, 14/;

- A/s „Verwaltungs und Privatbank” izsniedza sabiedrības IFCE konta atvēršanas dokumentus un konta izdrukas un paziņoja, ka a/s „Verwaltungs und Privatbank” nav atrodami maksājumi, kas saistīti ar Nauru „International Cassaf Bank Corp.” No dokumentiem par IFCE konta atvēršanu a/s „Verwaltungs und Privatbank” redzams, ka iesniegums par IFCE konta atvēršanu a/s „Verwaltungs und Privatbank” datēts ar 1997.gada 18.augustu /s.80 l.l. 43, 44/, tas ir, pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, paraksta tiesības IFCE vārdā ir Verneram Keiheram un Kristofam Langenaueram /s.80 l.l. 45, 46, 47, 48, 49, 50/. 1997.gada 21.augustā IFCE kontā 292.912.017 no sabiedrības „Alphanet Establishment”, kuras adrese dokumentos norādīta Miesnieku iela 9, Rīga, LV-1050, konta tajā pašā a/s „Verwaltungs und Privatbank” ieskaitīti 20 000 ASV dolāri /s.80 l.l. 53, 54/ (Rīgā, Miesnieku ielā 9 atrodas a/s „Trasta Komercbanka”, sabiedrība „Alphanet Establishment” reģistrēta tajā pašā adresē, kur sabiedrība IFCE- P.O.Box 470, FL-9490 Vaduz, Liechtenstein, abas šīs Lihtenšteinas sabiedrības pārstāvēja viena un tā pati juridiskā persona- „Allgemeines Treuunternehmen” ar adresi Aeulesstrasse 5, FL-9490 Vaduz, abās sabiedrībās paraksta tiesības bija Kamils Braksators un Verners Keihers). Pēc 20 000 ASV dolāru ieskaitīšanas no IFCE konta 292.912.017 tajā skaitā ar atsauci uz sabiedrību „Alphanet” veikti regulāri maksājumi sabiedrībai „Allgemeines Treuunternehmen” /s.80 l.l.57, 58, 59, 60, 65, 66, 67, 68, 71, 72 73, 7475, 76, 77, 78, 79, 80, 81, 82, 85, 86, 89, 90, 91, 92/ kā arī citai Lihtenšteinas sabiedrībai „AUDITA Revisions- Aktienegesellschaft” /s.80 l.l.61, 62, 63, 64/ un Lihtenšteinas advokātu birojam „Advokaturburo Meier&Holzhacker” /s.80 l.l.85, 86, 87, 88/. 1998.gada 3.aprīlī sabiedrībai IFCE a/s „Verwaltungs und Privatbank” atvērts konts 292.912.026 /s.80 l.l.95, 96/ un šajā kontā no „Alphanet Establishment”, kuras adrese atkal norādīta Miesnieku iela 9, Rīga, LV-1050, konta a/s „Verwaltungs und Privatbank” ieskaitīti 10 000 Šveices franki /s.80 l.l. 97, 98/. 1998.gada 29.jūlijā IFCE kontā no „Alphanet Establishment” konta ieskaitīti vēl 10 000 Šveices franki /s.80 l.l. 101, 102/. Pēc tam no IFCE konta veikti maksājumi advokātu birojam „Advokaturburo Meier&Holzhacker” /s.80 l.l.103, 104, 105, 106, un sabiedrībai „Algemeines Treuunternehmen” /s.80 l.l.107, 108, 109, 110/;

- Liecinieks Verners Keihers (Werner Keicher) liecināja, ka Kristofs Langenauers sabiedrības „Algemeines Treuunternehmen” ietvaros sadarbojās ar firmu IFCE. Pēc tam, kad Langenauers mainīja savu dzīves vietu uz Šveici, viņš (Verners Keihers) ieņēma vietu IFCE valdē, jo Lihtenšteinā reģistrētu uzņēmumu valdē vismaz vienam jābūt ar dzīves vietu Lihtenšteinā. Ar sabiedrību IFCE viņam nekad nav bijušas darīšanas. Informāciju par to var sniegt Kristofs Langenauers /s.80 l.l.23-26, 27-30/;

- Liecinieks Kristofs Langenauers (Christoph Langenauer) liecināja, ka pēc Kamila Braksatora izstāšanās viņš sāka darboties IFCE valdē. Otrs IFCE valdes loceklis bija Verners Keihers, taču par uzņēmuma vadību atbildīgs bija viņš vienpersoniski. Ar Robertu Levine viņš nekad nav ticies. Roberta Levine pases kopiju viņam iedeva IFCE patiesā labuma guvējs (wirtschaflich Berectigter) Vilnis Vītoliņš, dzimis 1955.gada 29.oktobrī. No Viļņa Vītoliņa viņš saņēma uzdevumu izsniegt Robertam Levine pilnvaru cesijas darījuma noslēgšanai. Visu informāciju par cesijas līgumu viņš saņēma no Viļņa Vītoliņa, kurš cesijas līgumu nogādāja IFCE. Vilnis Vītoliņš IFCE izmantoja tikai vienam cesijas darījumam. Kaut gan Robertam Levine bija pilnvara, kura viņu pilnvaroja atvērt arī kontu, šim cesijas darījumam nesekoja nekādas iemaksas oficiālajos IFCE kontos. Viņš nezina, vai vispār tika atvērts kāds konts. Pēc liecinieka Kristofa Langenaura rīcībā esošās informācijas Šveicē vai Lihtenšteinā IFCE konts atvērts netika. Attiecībā par pieprasītajiem cesijas līguma oriģināliem starp IFCE un „Banka Baltija”, kā arī vienošanās oriģinālu par saistību izpildi starp IFCE un „Latvenergo” liecinieks Kristofs Langenauers liecināja, ka IFCE saņēma tikai to kopijas. Oriģināli, iespējams, atrodas pie Viļņa Vītoliņa vai pie Reberta Levine, kā arī oriģināliem jābūt „Latvenergo” un „Bankā Baltija”. Ar Robertu Levine viņam nekādi personiski kontakti nav bijuši. Viņš tikai pēc Viļņa Vītoliņa lūguma izsniedza tam pilnvaru. Kā nonāca līdz cesijas līgumam, respektīvi kādas vienošanās tika noslēgtas starp iesaistītajām personām, viņam nav zināms. No viņu puses pēc Viļņa Vītoliņa lūguma tika tikai izdota pilnvara Levine. Nākošo reizi ar lietu viņi saskārās tad, kad viņiem tika piegādātas parakstīto līgumu kopijas. IFCE no šā darījuma nekādu saimniecisku labumu, par kuru viņam būtu zināms, neguva. Ja maksājumi tika veikti, tad, iespējams, uz kontiem, kurus Levins atvēra uz pilnvaras pamata. Liecinieks Langenauers izsniedza PSRS pilsoņa Левин Роберт Михайлович (Robert Levine), dzimuša 12.12.1956., ārzemju pases 43№6034067 kopiju, kuru viņam iedevis Vilnis Vītoliņš /s.81 l.l.221-224, 225, 237-240/;

- Liecinieki Verners Keihers un Kristofs Langenauers un iesniedza ar zvērestu apstiprinātu paziņojumu par to, ka 1997.gada 27.jūnija un 1997.gada 2.jūlija IFCE faksus viņi nav parakstījuši un tie nav rakstīti viņu uzdevumā. Šie faksi pēc izskata (noformējuma) neatbilst viņu dotajiem naudas pārvedumu uzdevumiem. Verners Keihers un Kristofs Langenauers savam paziņojumam pievienoja IFCE veidlapas un IFCE naudas pārveduma uzdevuma paraugus /s.80 l.l.31, 32, 33, 34, 35/.

Ar prokurora lēmumu /s.12 l.l.1/ par izņemšanas izdarīšanu Latvijas Bankas telpās Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 2a pie Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja vietnieka tika izņemts a/s „Trasta Komercbanka” akcionāru saraksts uz 6 lapām /s.2 l.l.4-9/. Šajā sarakstā starp a/s „Trasta Komercbanka” akcionāriem bija sabiedrība „Alphanet Establishment” ar adresi: Postfach 470, 9490, Vaduz, Lichtenstein. Kā „Alphanet Establishment” īpašnieks norādīta juridiska persona sabiedrība „Algemeines Treuunternehmen”, kā īpašnieka pārstāvji norādītas fiziskas personas: Kamils Braksators (Kamil Braxator) un V.Vītoliņš, personas kods ----------------” /s.12 l.l.5/.

Izpildot starptautiskās sadarbības lūgumu, ar Zviedrijas tiesību aizsardzības iestāžu palīdzību no „Skandinaviska Enskilda Banken” tika iegūti dokumenti par to, ka Lihtenšteinas sabiedrības „Alphanet Establishment” īpašnieks (owner) ir a/s „Trasta komercbanka” akcionārs Vilnis Vītoliņš, dzimis -------------------- /s.80 l.l.191, 192/;

Pēc uzņēmumu reģistra datu bāzes Lihtenšteinas sabiedrībai „Alphanet Establishment” piederēja 11,8 % a/s „Trasta komercbanka” akciju /s.12 l.l. 17/

Likvidējamā a/s „Banka Baltija” Rīgā, Ģertrūdes ielā 33/35 tika izņemta „Aridus Investment Corp” juridiskā lieta /s.10, l.l.53-143/, no kuras redzams, ka sabiedrības „Aridus Investment Corp.” pilnvarotās personas bija a/s „Trasta Komercbanka” akcionārs un padomes loceklis Andrejs Osis, personas kods -------------------, un Modris Riekstiņš, personas kods ---------------- 6 /s.10 l.l. 53, 54, 55, 95/.

Ziņu kopums par personu vārdā Robert Levine ir sekojošas:

- Lihtenšteinas viesnīcu datu pārbaude par 1995.-1997.gadiem devusi negatīvu rezultātu /s.1 l.l.106/;

- Pēc Valsts robežsardzes daru bāzes Rebert Levine Latvijas Republikas robežas šķērsošanas fakts laika posmā no 01.01.1995. līdz 04.09.2008. nav reģistrēts /s.81 l.l.244/;

- Robert Levine Latvijas Republikas vīzu nav saņēmis /s.7 l.l.10/;

- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā nav ziņu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijas Republikā /s.81 l.l.246/;

- Igaunijas Republikas teritorijā persona vārdā Roberts Levins nedzīvo, šāda persona nav lūgusi Igaunijas Republikas vīzu un nav šķērsojusi Igaunijas Republikas robežu /s.7 l.l.135/;

- Lietuvas Republikas teritorijā persona vārdā Robert Levine nedzīvo, šāda persona nav lūgusi Lietuvas Republikas vīzu un nav šķērsojusi Lietuvas Republikas robežu /s.7 l.l.136, 137/;

- PSRS pilsoņa ārzemju pase 43№6034067 izsniegta Krasnodaras apgabala iekšlietu pārvaldē Markam Priluckim, dzimušam 07.12.1969. Roberts Levins, dzimis 12.12.1956., Krasnodaras apgabalā nav reģistrēts /s.81 l.l.248/;

Persona ar šādiem datiem nav zināma arī citos Krievijas Federācijas apgabalos /s.81 l.l. 250, 251/.

Pierādījumu kopums dod pamatu apgalvot, ka PSRS pilsoņa ārzemju pases 43№6034067 kopija uz Robert Levine vārda /s.81 l.l.225/, kuru Vilnis Vītoliņš iedevis Kristofam Langenaueram, ir viltojums. Persona ar šādiem pases datiem neeksistē.

Dokumentālās revīzijas laikā /s.5 l.l.1-2, s.5 l.l.4-227/ A/s „Trasta Komercbanka” tika noskaidrots, ka valsts a/s „Latvenergo” 1997.gada 26.jūnijā veica divus maksājumus no sava konta a/s „Latvijas Unibanka” 5 miljonu latu un 2miljonu latu apmērā un vienu maksājumu no sava konta a/s „Latvijas kredītbanka” 1 miljona latu apmērā, ieskaitot šīs summas a/s „Trasta komercbanka” korespondētājkontā nr.700161481 Latvijas Bankā, naudas saņēmējs- „International Cassaf Bank Corp.” (turpmāk- „Cassaf”) par labu „Cassaf” klientam IFCE. Pēc naudas ieskaitīšanas „Cassaf” korespondētājkontā naudas tālāko virzību precīzi izsekot nav iespējams. Visas a/s „Trasta Komercbanka” veiktās operācijas, kuras saistītas ar privatizējamās valsts a/s „Latvenergo” 8 miljonu Latvijas latu tālāko virzību, bija naudas līdzekļu pārskaitīšana a/s „Trasta komercbanka” klientu kontos. Pārbaudes veicēji izskatīja „Cassaf” un vairāku a/s „Trasta Komercbanka” klientu, kuri veica pārskaitījumus caur „Cassaf” korepondētājkontu, juridiskās lietas. Tika secināts, ka lielākā daļa šo klientu ir saistīti ar a/s „Trasta komercbanka”:

- „Cassaf” reģistrēts Aiwo, Nauru. „Cassaf” dibinātāji ir 2 ārzonas firmas, „Cassaf” fiduciārais īpašnieks (beneficial owner)- a/s „Trasta Komercbanka” padomes loceklis un akcionārs A.Ušakovs, personas kods -------------------;

- „Aridus Investment Ltd.”, Delavera, ASV, pilnvarotie pārstāji: A.Osis, personas kods -----------------, a/s „Trasta Komercbanka” akcionārs un padomes loceklis, un M.Riekstiņš, personas kods ------------. Sabiedrība „Aridus Investment Ltd.” ir a/s „Trasta Komercbanka” akcionārs;

- „The Onyx Group SA”, Tortola, British Virgin Islands, pieder 25,58% a/s „Trasta Komercbanka” apmaksātā pamatkapitāla, pilnvarotais pārstāvis V.Vītoliņš, personas kods -------------, a/s „Trasta Komercbanka” padomes loceklis;

- „Rados Ltd.”, Delavera, ASV, direktors Leonīds Adrianovs;

- „S&A Investments L.L.C.”, Delavera, ASV, pilnvarotais pārstāvis Kaspars Šmits, personas kods ----------------;

- „AKO Bank Corp.”, Nauru Republika, direktori: A.Freivalds, -------------------------- un Au Wai Kwan, Honkonga, pilnvarotās personas: A.Celms, a/s „Trasta Komercbanka” Fondu pārvaldes nodaļas projektu vadītājs, A.Engelbergs un G.Grieze, a/s „Trasta Komercbanka” padomes loceklis, A.Spats;

- „AKO Bankcorp. L.L.C.”, Nevada, USA, direktors M.Fogelis, a/s „Trasta Komercbanka” valūtas dīlinga nodaļas konsultants.

No a/s „Trasta Komercbanka” izdrukātajiem maksājuma uzdevumiem nav redzams, kas tieši ir atsūtījis maksājuma uzdevumu. 1997.gada 27.jūnijā. Kad „Cassaf” korespondētājkontā tika ieskaitītas no privatizējamās valsts a/s „Latvenergo” nākušās summas 8 miljonu Latvijas latu kopsummā, „Cassaf korespondētājkonta atlikums bija 2,68 Latvijas lati. Privatizējamās valsts a/s „Latvenergo” 1997.gada 26.jūnijā iesniegtie maksājumu uzdevumi (5, 2 un 1 miljons Latvijas latu) nr.1026 /s.5 l.l.14/, nr.1025 /s.5 l.l.15/, nr.100 /s.5 l.l.16/ ir vienīgie dokumenti, kuros norādīts naudas līdzekļu saņēmējs- IFCE. Turpmākajos maksājumos IFCE kā līdzekļu īpašnieks vai rīkojuma devējs neparādās. Visi „Cassaf” maksājumi ir doti „Cassaf” vārdā un maksājumu uzdevumos bieži nav uzrādīts maksājuma pamatojums. Latvijas Bankas darbinieki identificēja lielākās izejošās summas no „Cassaf” konta pēc tam, kad tajā tika ieskaitīti 8 miljoni Latvijas lati- 1997.gada 27.jūnijā pulksten 13:47:06 a/s „Trasta komercbanka” saņēma maksājuma uzdevumu pārskaitīt 5 miljonus latu uz a/s „Rīgas Komercbanka” likvidējamai a/s „Banka Baltija” / s.5 l.l.145, s.5 l.l.44 /. Pēc tā „Cassaf” korepondētājkontā latos palika 3 miljoni Latvijas latu (plus 2,68 Latvijas lati, kuri tur bija līdz 1997.gada 26.jūnijam). 1997.gada 27.jūnijā pulksten 14:53:11 no” Cassaf” konta 2 miljoni 110 tūkstoši Latvijas lati tika konvertēti uz 3 miljoniem 697 tūkstošiem 214 ASV dolāriem /s.5 l.l.146, s.5 l.l.44/. Konvertācija notika multivalūtu konta ietvaros. 1997.gada 30.jūnijā „Cassaf” konta ietvaros tika veikta reversa konvertācija- 1 miljons 300 tūkstoši ASV dolāri tika pārkonvertēti uz 746 tūkstošiem 200 Latvijas latiem /s.5 l.l.147, s.5 l.l.44/. Abu konvertāciju rezultāts bija 1 miljons 364 tūkstošu Latvijas latu (2 110 000 mīnus 746 200) pārvēršana 2 miljonos 397 tūkstošos 214 ASV dolāros. ASV dolāros konvertētās summas tālākā virzība praktiski nebija izsekojama. Laika periodā no 20.06.1997. līdz 15.08.1997. „Cassaf” korespondētājkonta apgrozījums bija vairāk nekā 60 miljoni ASV dolāri, 66% no visām ienākošajām summām „Cassaf” kontā tika ieskaitītas no a/s „Trasta Komercbanka” klienta „AKO Bancorp L.L.C.” kontiem. Lielākā daļa maksājumu „Cassaf” kontā priekš „AKO Bancorp. L.L.C.” bija iekšbankas maksājumi no viena klienta konta uz otru. Maksājumu summas bija no 500 tūkstošiem ASV dolāriem līdz 3 miljoniem 500 tūkstošiem ASV dolāru. „Cassaf” korespondētājkontā atlikušie 1 miljons 636 tūkstoši Latvijas lati tika pārskaitīti uz citu firmu kontiem a/s „Trasta komercbanka”. 01.07.1997.un 03.07.1997. no „Cassaf” konta tika veikti iekšējie maksājumi par labu „Rados Ltd.” 600 tūkstoši 200 Latvijas lati /s.5 l.l.153, s.5 l.l.154, s.5 l.l.149/ , „S&A Investments” 300 tūkstoši Latvijas lati /s.5 l.l.158, s.5 l.l.159, s.5 l.l.156 / un „Aridus Investments Ltd.” 736 tūkstoši Latvijas lati /s.5 l.l.199, s.5 l.l.200, s.5 l.l.163/. Tajā pat dienā visas summas konvertētas ASV dolāros. No „Aridus Investments Ltd.” konta skaidrās naudas izmaksās 27.06.1997., 01.07.1997., 02.07.1997., 04.07.1997., 17.07.1997., 18.07.1997. 1 miljonu 700 tūkstošus ASV dolārus izņēma a/s „Trasta Komercbanka” akcionārs un padomes loceklis A.Osis, personas kods ------------, /s.5 l.l.9, s.5 l.l.215, s.5 l.l.216, s.5 l.l.217, s.5 l.l.218, s.5 l.l.220, s.5 l.l.222, s.5 l.l.223, s.5 l.l.224/, 21.07.1997. 100 tūkstošus ASV dolārus izņēma M.Riekstiņš, personas kods ---------------- /s.5 l.l.9, s.5 l.l.225/. 08.07.1997. A.Osis 100 tūkstošus izņēma no” The Onyx Group SA” konta /s.5 l.l.9, s.5 l.l.219/.

Grāmatvedības ekspertīzes ekspertu atzinumā secināts, ka Latvijas Bankas dokumentālās revīzijas a/s „Trasta Komercbankā” akts par revidējamiem jautājumiem ir pilnīgs un ir izpētīti visi Latvijas Republikas teritorijā pieejamie a/s „Trasta Komercbanka” dokumenti par privatizējamās valsts a/s „Latvenergo” 1997.gada 27.jūnijā pārskaitīto naudas summu 8 miljoni Latvijas lati.

Latvijas bankas veiktās dokumentālās revīzijas a/s „Trasta Komercbankā” atzinumu par privatizējamās valsts a/s „Latvenergo” 1997.gada 27.jūnijā pārskaitītās naudas summas 8 miljoni Latvijas lati kustību eksperti apstiprina pilnībā.

Dokumentālās revīzijas laikā pārbaudītie dokumenti ir sastādīti atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām /s.4 l.l.10-11, s.4 l.l.12-16/.

Liecinieks Lauris Liepa liecinātāja, ka 1995.gadā viņš bija zvērināta advokāta palīgs un paralēli tam strādāja kā jurists SIA „Juridiskais birojs Heidelberga”. SIA „Juridiskais birojs Heidelberga” atradās Rīgā, Šķūņu ielā 19. SIA „Juridiskais birojs Heidelberga” vadītājs bija Arnis Nīcgalis. Tur strādāja arī Artis Rozenbergs. Laurim Liepam prokurora kabinetā tika uzrādītas sabiedrības „Aridus Investment Corp”. dokumentu kopijas, kuros Lauris Liepa norādīts kā sapulces, kura norisinājās Rīgā, Šķūņu ielā 19, sekretārs un sabiedrības „Aridus Investment Corp.” 500 akciju īpašnieks vai pārstāvis. Lauris Liepa liecināja, ka viņš pieļauj, ka Artis Rozenbergs viņu ierakstīja šajos dokumentos, taču viņš par to informēts nebija. Šīs darbības ar viņu nav tikušas saskaņotas. Artim Rozenbergam bija kontakti ar ārzonu kompāniju dibinātājiem un Artis Rozenbergs šos uzņēmumus pārdeva Latvijā. Tas bija viens no biroja „Heidelberga” darbības veidiem. Par konkrēto sabiedrību „Aridus Investment Corp.” viņš neko liecināt nevar /s.84 l.l.19-21/.

Liecinieks Artis Rozenbergs liecināja, ka no 1994.līdz 1996.gadam viņš strādāja Juridiskajā birojā „Heidelberga”. Biroja vadītājs bija Arnis Nīcgalis. Vēl birojā strādāja Lauris Liepa. Viena no viņa specializācijām tajā laikā bija ofšora kompānijas un viņš nodarbojās ar šādu kompāniju reģistrāciju. Birojā tajā laikā bija daudz klientu, kuri vēlējās iegādāties ārzonas kompānijas. Viņi šīs ārzonas kompānijas iegādājās no aģentiem, kuri šīs kompānijas attiecīgajās valstīs reģistrē. Kopā dažādu ofšora kompāniju, kuras viņi pārdeva, pēc viņa aplēsēm bija līdz diviem simtiem. Kompānijas pārdošana fiziski bija noteikta dokumentu pakete, kurā ietilpa kompānijas reģistrācijas apliecība, ASV notāra apstiprināts kompānijas direktora iecelšanas protokols, kurā kā direktors, parasti, figurēja kāds no juridiskā biroja darbiniekiem- viņš, vai Lauris Liepa, kompānijas statūti, kā arī citi dokumenti. Klientu datus viņi fiksēja minimāli, galvenokārt, tie bija kontaktu dati- vārds, uzvārds, telefons, kuri, parasti, tika ierakstīti bloknotā, vai mobilā telefona atmiņā. Par kompānijas „Aridus Investment Corp.” dokumentu kopijām Artis Rozenbergs liecināja, ka šādi dokumenti tika noformēti un atdoti klientam. Uz pilnvaras norādītais datums 1998.gada 18.aprīlis, kad viņš ir izdevis pilnvaru rīkoties kompānijas vārdā A.Osim un M.Riekstiņam, ir reāls datums. Spriežot pēc kompānijas nosaukuma, šī kompānija bija reģistrēta iepriekš un klients nopirka jau reģistrētu kompāniju. Šis ir viens no nosaukumiem, kurus viņi paši izdomāja un iedeva aģentam reģistrēt. Andreju Osi un Modri Riekstiņu viņš neatceras /s.84 l.l.31-34/.

Liecinieks Pēteris Zeltiņš liecināja, ka viņš bija atbildīgs par a/s „Trasta Komercbanka” datoru tehniku un sakaru līdzekļiem, izņemot mobilos un radiotelefonus. No sākuma a/s „Trasta Komercbanka” Miesnieku ielā 6 bija apmēram 16 „Lattelekom” telefona līnijas, kuras iegāja iekšējā centrālē „Northstar”, kurai, savukārt, bija 64 iekšējie abonenti. Bez tam a/s „Trasta Komercbanka” bija apmēram 2-3 telefona līnijas, kuras nebija pieslēgtas bankas iekšējai telefonu centrālei. Pie šīm līnijām bija pieslēgti faksi un modēmi. Apmēram 1997.gada vidū a/s „Trasta Komercbanka” iegādājās iekšējo telefona centrāli „Erikson”, kurai ir vairāk kā 100 iekšējie abonenti. Bankā ir datortīkls. Viena no ārējām bankas telefona līnijām caur modēmu ir pieslēgta pie bankas servera, kurš pieslēgts bankas datoru tīklam. Tas ir tā saucamais „Telebankas” serveris. Uz šo modēmu bankas klienti nosūta savus maksājumu uzdevumus. Maksājumu uzdevumi ir kodēti, elektroniski parakstīti. Serveris tos atšifrē un nosūta uz bankas galveno serveri. Bankas galvenais serveris nosūta maksājumu uzdevumu atšifrētā veidā uz operāciju zāli. Tur vēl reizi pārbauda maksājumu. Ja ar uzdevumu viss ir pareizi, meitenes, kas sēž zālē, dod apstiprinājumu datoram. Pēc tā maksājums tik nodots tālāki apstrādei. Kad klienta uzdevumu izdrukā operāciju zālē, uz tā parādās datums un laiks. Tas ir „apstrādāšanas laiks”, tas ir tas laiks, kad dators to ir atšifrējis. Tam nevajadzētu būt ilgākam par 5 minūtēm no laika, kad maksājums saņemts uz modēma. Šāda modēma līnija bankā ir tikai viena kopš banka atrodas Rīgā, Miesnieku ielā 9. Tanī nekas nav mainīts. Šīs „Telebankas” telefona numurs ir 7224075 /s.9 l.l.8-9/.

Papildus nopratināts Pēteris Zeltiņš liecināja, ka a/s „Trasta Komercbanka” viņš no sākuma strādāja kompjuterizācijas nodaļā. Pēc tam, līdz 1998.gada jūnijam viņš bija Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs. Pēc tā viņu pārcēla par informācijas sistēmu auditoru. Kopš 1998.gada vasaras beigām viņa darba vieta ir a/s „Trasta Komercbanka” Rīgā, Miesnieku ielā 9, sestajā stāvā. Kad viņš tur sāka strādāt, viņš palūdza nomainīt datoru. Kā auditoram viņam ir administratora parole un pieeja visiem bankas datoriem un tīklam. Viņš datorā pārinstalēja operāciju sistēmu no „Windows 95” uz „Windows NT”. Failu „cassaf apgrozījumi” iespējams taisīja viņš. Tas bija fails „excel” formātā. Par failiem „cassaf iesniegums par konta slegsanu.doc ”, „ifce blanka.doc”, „ifce parsk uz cassaf.doc”, kuri bija viņa datorā, viņš neko paskaidrot nevar. 1998.gada 09.novembrī apskates laikā ap pulksten 17.00 viņš apsēdās otrajā darba vietā apmēram 20 minūtes. Viņš ložņāja pa internetu, bija atvērta arī programma „rar”, kā arī viņš bija pieslēdzies „c” diskam „Maris F”. Dators šo disku pievienoja automātiski. Kāpēc šajā laikā daži faili darba vietā 5 zaudēja tajos saturošo informāciju un mainījās šo failu sastādīšanas liku, viņš izskaidrot nevar. Tajā laikā darba vietā nr.2 sēdēja M.Riekstiņš, darba vietā nr.3 V.Vītoliņš, bet viņi viņam nekādus norādījumus nedeva. Viņš teica, ka apskates veicēji ir atraduši kaut kādus failus. Viņam radās iespaids, ka V.Vītoliņš bija ar to neapmierināts /s.9 l.l.58-59/.

Liecinieks Artūrs Upenieks liecināja, ka viņš a/s „Trasta Komercbanka” nodarbojas ar datortīkla administrēšanu un biroja tehnikas uzturēšanu. Bankai ir modēma sakari un pieslēgums internetam. Viena ārējā telefona līnija ir „pa taisno” pieslēgta pie modēma, kurš savienots ar bankas serveri un serveris ir ieslēgts bankas kopējā tīklā. Šīs līnijas numurs ir 7224075. Šis numurs nav mainījies no 1995.gada. Pa šo modēmu tiek saņemti klientu maksājumu uzdevumi un klienti saņem bakas atskaites. Klientiem, lai sūtītu savus maksājumu uzdevumus, ir nepieciešams savs dators un modēms. Viņš priekš klientiem izgatavo disketes ar speciālu programmu, kura saucas „Telebank”. Ar šo disketi klients var rīkoties ar savu kontu. Viņš ir šādu disketei izgatavojis Andrejam Osim priekš „AKO Bank Corp.” Disketi viņam palūdza izgatavot klientu apkalpošanas nodaļa /s.9 l.l.12-13/.

Artūrs Upenieks iesniedza pierakstus- a/s „Trasta komercbanka” kebeļa (telefona) slēguma tabulu un paskaidroja, ka ēkas Miesnieku ielā 9 6.stāvā atrodas biroja tipa telpa, kurā strādā Andrejs Osis, Modris Riekstiņš, Pauls Cielavs, kā arī dažreiz Pēteris Zeltiņš. Uz šo telpu kopumā pienāk 4 ārējās telefona līnijas: 7220222 Modrim Riekstiņam, 7216843 un 7216562 Andrejam Osim un 7830512 (7820142), pie kuras ir pieslēgts fakss. Uz Andreja Oša telefonu vienlaicīgi var pienākt divi zvani. Ja Andrejs Osis zvana no sava teflona, tad zvans atkarībā no tā, kur līnija ir brīva, aiziet uz numuru 7216843 vai numuru 7216562. Telpā atrodas 4-5 datori, kurus izmanto Andrejs Osis, Modris Riekstiņš, Pauls Cielavs. Vēl uz šo telpu no 2 megebaitu līnijas pienāk numuri: 7027797 Andrejam Osim, 7027798 Modrim Riekstiņam, 7027797 ir telefons, kurš stāv uz galda, 7027791 ir pievienots faksam. Faktiski Andrejam Osim ir 3 numuri: 7216843, 7216562, 7027797, Modrim riekstiņam ir 2 numuri: 7220222, 7027798, bet zvanot no šiem telefoniem uz ārpusi, 2 megabaitu līnijas netiek izmantotas, bet tiek izmantoti numuri 7216843, 7216562, 7220222. Viens no telpā atrodošiem datoriem caur modēmu ir pieslēgts pie ārējās telefona līnijas, pie jebkuras no minētajām 4 ārējām līnijām 7830512 (7820142), 7220222, 7216843, 7216562. Uz šo modēmu pazvanīt no ārienes nav iespējams, bet, kas no tā zvana, tas caur centrāli pieslēdzas pie vienas no 4 ārējām līnijām, pie tās, kura tajā brīdī ir brīva. Faktiski tas ir viens vads, kurš aiziet uz kopējo telefona centrāli, bet tālāk iziet pa vienu no 4 ārējiem numuriem. Šis modēms tiek izmantots, lai izmantotu sistēmu „Telebank”, tas ir, elektroniskiem maksājumiem ar modēma palīdzību. Datorā atrodas attiecīga programma un caur modēmu sūta elektroniskus maksājumu uzdevumus. Tajā telpā ir viens logs. Dators ar šo modēmu atrodas pie loga /s.9 l.l.14-16, 17-19/.

Papildus nopratināts Artūrs Upenieks liecināja, ka a/s „Trasta Komercbanka” Rīgā, Miesnieku ielā 9 sestajā stāvā sākumā bija uzstādīti trīs „elvas” datori. Pēc tam banka pakāpeniski pirka citus datorus „digital”. Sākumā datori „elva” palika savās vietās, pēc tam tos mainīja vietām ar datoriem „digital”. Kad Pēteris Zeltiņš sāka strādāt 6.stāvā, Pēteris Zeltiņš uz šo vietu savu veco datoru līdzi neatnesa. Pēteris Zeltiņš viņu palūdza, lai viņš uz visiem datoriem uzstāda operāciju sistēmas „Windows NT”. Viņš uzinstalēja „Windows NT” virsū operāciju sistēmām „Windows 95”. Pie tā viņš izdzēsa no datoriem visas programmas, kas neattiecās uz „Microsoft Office” programmām, tajā skaitā arī programmas „Telebanka”, bet, iespējams, datoros palika atsauces uz tur agrāk bijušām „Telebankas” klientu programmām. Viens no bankas klientiem bija „cassaf” un, iespējams, viņš uzstādīja „cassaf” un „AKO Bank” lietotāja programmas uz Modra Riekstiņa un Andreja Oša datoriem /s.9 l.l.62-65/.

Liecinieks Aleksandrs Šmišļājevs liecināja, ka no 1996.gada janvāra viņa darba vieta bija Miesnieku ielā 9, Rīgā. Viņš a/s „Trasta Komercbanka” nodarbojās ar divu sistēmu tehnisko apkalpošanu: 1) ar bankas grāmatvedības sistēmu un 2) ar sistēmu klients- banka „Telebanka”. Sistēma „Telebanka” sastāv no daļām: 1) Pirmā tiek uzstādīta pie klienta. Tā ļauj noformēt un nosūtīt bankai maksājumu uzdevumus; 2) Otra sistēmas daļa- komunikāciju serveris atrodas bankas telpās Miesnieku ielā 9. Klienta dators savienojas ar serveri caur modēmu pa telefona līniju. Viens modēms ir vajadzīgs katram klientam un viens modēms atrodas bankā. Bankas modēm bija pieslēgts pie telefona līnijas 7224075. Informāciju par to, no kurienes tika saņemts maksājumu uzdevums var uzzināt caur „Lattelekom” pēc laika, kad maksājumu uzdevums tika saņemts bankā. Ja sistēma nav pārslogota, saņemtie klientu maksājumu uzdevumi tiek izdrukāti katru minūti, tas ir, laiks, kurš norādīts uz saņemtā maksājumu uzdevuma var atšķirties par apmēram divām no laika, kad tika zvans saņemts uz modēmu. Viņš izgatavoja disketes ar „Telebank” programmu apmēram 60-70 bankas klientiem. Viņš ir izgatavojis disketes pēc Andreja Oša lūguma. Osis strādāja 6.stāvā. Oša darba telpā bija divi lieli un viens pārnēsājams dators. Viens no šiem datoriem caur modēmu bija pieslēgts telefona līnijai, bet neviens no šiem datoriem nebija pieslēgts bankas tīklam. 

Viņš palīdzēja iestādīt modēmu, lai varētu izmantot sistēmas „Telebank” klientu komplektu /s.9 l.l.20-23/.

Liecinieks Pauls Cielava liecināja, ka 1998.gada februārī viņa darba vietu pārcēla uz ēkas Miesnieku ielā 9 6.stāvu vienā telpā ar Modri Riekstiņu un Andreju Osi. Modris Riekstiņš un Andrejs Osis šajā telpā strādāja pirms viņa divatā. Modris Riekstiņš arī ir a/s „Trasta Komercbanka” darbinieks, Andrejs Osis ir a/s „Trasta Komercbanka” akcionārs. Modris Riekstiņš un Andrejs Osis apkalpo bankas klientus. Pašlaik sistēma „Interneta banka” ir izkonkurējusi sistēmu „Telebanka” un viņš domā, ka sistēma „Telebanka” vairs nav arī uz Riekstiņa un Oša datoriem. Vēl 6.stāvā atrodas Viļņa Vītoliņa kabinets un telpa viesiem. Visi datori šajā telpā atrodas telpā, kur strādā viņš, Modris Riekstiņš un Andrejs Osis /s.9 l.l.24-26/.

Veicot 1998.gada 9.novembrī telpas Miesnieku ielā 9, Rīgā, 6.stāvā apskati /s.9 l.l.36-57/, tika konstatēts, ka telpa ir apmēram 6 m plata un 10 m gara, telpas iekšpusē, labajā tālākajā stūrī atrodas logs, kurš iziet uz māju pagalmiem. Andrejs Osis norādīja, ka 1997.gada vasarā viņa darba vieta bija labajā tālākajā stūrī pie loga. Datori stāvēja tāpat, bet viņš neatceras, vai tas ir tas pats dators. 1997.gadā viņa dators caur modēmu bija pievienots pie telefona līnijas un no šīs vietas viņš sūtīja maksājumu uzdevumus. Speciālists Mārtiņš Junkers paskaidroja, ka pašlaik pie datora uz zemes ir atstāts vads ar savienotājmezglu, kuram var pievienot modēmu /s.9 l.l.36 otra puse-37, foto nr.5, l.l.56/. Modris Riekstiņš paskaidroja, ka 1997.gadā viņa darba galds atradās perpendikulāri Andreja Oša darba galdam, uz galda atradās dators, kurš caur modēmu bija pieslēgts telefonu līnijai un viņš varēja sūtīt pa to maksājumu uzdevumus, datorā bija instalēta programma „Telebank” /s.9 l.l.37- 37 otra puse, foto nr.5, foto nr.6, l.l.57/. Apskatot datoru, kurš telpā atradās tūlīt aiz ieejas pa labi, tika konstatēts, ka datorā atrodamas norādes, ka agrāk šajā datorā bija instalēta programma „Telebank”. Datorā tika atrasts saraksts, kam varēja pieslēgties ar programmas „Telebank” palīdzību. Šajā sarakstā bija šādi nosaukumi: „Ako Bankcorp.”, „AKO Bank”, „Aridus”, „Cassaf”, „Chester”, „Mos Telecom”, „Onyx”, „Rados”, „S&A Inv”, „S.B.A.”, „Solko”, „Sunhold” /s.9 l.l.37 otra puse, pielikums nr.2, l.l.41, pielikums nr.3, l.l.42 /. Saraksts izveidots 1997.gada 18.februārī. Apskatot nākamo datoru, tika konstatēts, ka datora atmiņā atrodas vairāki faili, kuri satur nosaukumu „cassaf”: 1) fails „cassaf apgrozijums”, kurš izveidots 1997.gada 21.aprīlī, 2) fails „cassaf iesniegums bankai par konta slegsanu”, datēts ar 1997.gada 11.augustu, 3) fails „ifce parsk uz cassaf”, datēts ar 1997.gada 19.augustu, kā arī 4) fails „ifce blanka.doc” /s.9 l.l.38-38 otra puse, pielikums nr.4, l.l.43 /. Apskates laikā pulksten 17.20 tika konstatēs, ka apskates laikā failos notika izmaiņas. No failiem pazuda tajos ierakstītā informācija. Failu apjoms no 50-20 KB samazinājās uz 0 KB, kā arī mainījās failu izveidošanas (radīšanas) datums. Meklējot pieslēguma vietu, tika noskaidrots, ka tajā laikā pie datora nr.2 atradās a/s „Trasta komercbanka” informācijas sistēmu auditors Pēteris Zeltiņš, kurš caur bankas tīklu bija pieslēdzies pie datora, kurā glabātajos failos notika izmaiņas /s.9 l.l.43-44, 46-47, 48, 49, 50, 52/. No datora, kuram notika pieslēgums, tika izņemts un apskatīts datora cietais disks /s.9 l.l.60/.

Mārtiņš Junkers liecināja, ka viņš bija uzaicināts kā speciālists piedalīties pie telpas apskates Rīgā, Miesnieku ielā 9 a/s „Trasta komercbanka” 6.stāvā. No sākuma viņu lūdza apskatīt datoru, kas atradās pie loga un protokola pielikumā apzīmēts ar nr.1. Datoram bija pievienots vads, kuru var izmantot, lai datoram pievienotu modēmu, bet pats modēms datoram pievienots nebija. Datoram bija uzlikta parole. Bankas darbinieks Pēteris Zeltiņš ievadīja paroli, pēc kā viņš pārbaudīja, kas atrodas uz datora cietā diska. Pēdējā operāciju sistēma „Windows 95” datorā bija instalēta 1998.gada 09.jūnijā. Nākošais tika apskatīts dators, kurs apskates protokola pielikumā apzīmēts ar nr.2. Dators bija caur modēmu pieslēgts pie telefona līnijas. Pēteris Zeltiņš ievadīja paroli. Viņš pārbaudīja, kas atrodas uz cietā diska. Datorā bija instalēta operāciju sistēma „Windows NT”. Pirms tam tur bija bijusi uzstādīta operāciju sistēma „Windows 95”. Viņš atrada pazīmes, ka datorā agrāk bija bijusi instalēta programma „Telebank”. Nākamais tika apskatīts dators nr.3. Šajā datorā bija instalēta operāciju sistēma „Windows 95”. Pirms tam tur bija bijusi cita operāciju sistēma, iespējams, „Windows 3.11”. Arī šim datoram bija uzlikta parole, kuru ievadīja Pēteris Zeltiņš. Datorā bija saglabājušās norādes, ka tur pirms tam bija instalēta programma „Telebank”. Divi saraksti ar norādēm uz „Telebank” programmām tika izdrukāti uz printera un tos var apskatīt kā pielikums pie apskates protokola nr.2 un nr.3.Pēc tam tika apskatīts dators, kurš shēmā attēlots ar nr.6. Šinī datorā 1998.gada 11.septembrī bija instalēta operāciju sistēma „Windows NT”. Kāda operāciju sistēma bija pirms tam, noskaidrot neizdevās. Dators nebija pieslēgts modēmam, kaut arī tam bija pievienots kabelis, ar kuru to varēja pievienot. Tālāk viņš sāka apskatīt datoru nr.4. Datoram bija uzlikta parole, kuru ievadīja Pēteris Zeltiņš. Kā nākošo viņš apskatīja datoru nr.5. Datoram bija uzlikta parole, kuru noņēma Pēteris Zeltiņš. Pārbaudot datoru, viņš noskaidroja, ka uz datora cietā diska atrodas vairāki faili, kuru nosaukums satur vārdu „cassaf”: 1) „cassaf apgrozijumi”, kurš izveidots 1997.gada 21.aprīlī, izmērs apmēram 24KB, 2) „cassaf iesniegums bankai par konta slegsanu”, kurš izveidots 1997.gada 11.augustā, izmērs vairāki KB, 3) „ifce parsk uz cassaf”, kurš izveidots 1997.gada 19.augustā, izmērs vairāki KB. Kamēr prokurors no datora ekrāna pārrakstīja apskates protokolā šo failu datus, viņš mēģināja šos failus nokopēt un atvērt, taču dators sāka ļoti lēni strādāt. Viņam neizdevās atvērt failu „cassaf apgrozijumi”, jo tam bija uzlikta parole. Tā kā dators vēl arvien strādāja ļoti lēni, viņš nodomāja, ka tas ir pārslogots, un, lai datoru atslogotu, jāaizver (jāizslēdz) visas uz tā palaistās programmas. Viņš aizvēra visas palaistās programmas. Pēc tā viņš mēģināja vēl reizi nokopēt minētos failus citā direktorijā un pamanīja, ka failu izmēri ir mainījušies, faili ir palikuši „tukši”, tas ir, to izmērs ir palicis 0 KB. Viņam radās izdomas, ka kāds ar tīkla starpniecību ir pieslēdzies datoram. Viņš to pārbaudīja un noskaidroja, ka caur tīklu datoram pieslēdzies vēl viens lietotājs. Viņš aizliedza pieslēgšanos datoram un apskatījās, vai elpā vēl kāds nestrādā ar datoru. Vienīgi Pēteris Zeltiņš bija apsēdies pie datora, kurš shēmā attēlots ar nr.2. Viņš piegāja pie Zeltiņa un paskatījās, ko Pēteris Zeltiņš dara ? Par to, ka notikusi pieslēgšanās datoram nr.5 viņš pateica prokuroram. No datora nr.5 tika nodrukāts saraksts ar failiem, bet failiem jau bija izmanīti parametri. Varēja redzēt, ka tie mainīti 10-20 minūtes pirms saraksta izdrukāšanas, tas ir, 1998.gada 09.novembrī apmēram pulksten 17:05. Tā kā telpā, izņemot datoru nr.5, tika strādāts vēl tikai uz datora nr.2, kur atradās Pēteris Zeltiņš, viņš gribēja noskaidrot, vai pieslēgšanās nav notikusi no datora nr.2 ? Viņš paskatījās, ka datora nr.2 pēdējais lietotājs bija ar nosaukumu „peter”. Viņš lūdza, lai Pēteris Zeltiņš pieslēdzas datoram ar šādu lietotāja vārdu, tomēr Pēteris Zeltiņš pieslēdzās datoram ar lietotāja vārdu „administrator”. Viņš atkārtoti lūdza pieslēgties ar lietotāja vārdu „peter”, bet Pēteris Zeltiņš to darīt attiecās. Tikai pēc prokurora uzstājīgas prasības, Pēteris Zeltiņš pieslēdzās datoram nr.2 ar lietotāja vārdu „peter”. Viņš apskatīja datoru nr.2 un redzēja, ka no tā ir izveidots pieslēgums datoram nr.5. Viņš mēģināja datorā nr.5 atrast modificētos failus, bet tos atrast viņam neizdevās, bet viņš atrada vairākus citus failus, kuri satur vārdu „cassaf”. Prokurors lika Pēterim Zeltiņam rakstīt paskaidrojumu. Sarunas laikā Pēteris Zeltiņš atzinās, ka datora nr.5 lietotājs bija viņš /s.9 l.l.66-68/.

Kibertehniskās ekspertīzes eksperta atzinumā nr.0423529 secināts, ka noskaidrot, kāds bija failu „cassaf apgrozijumi”, „ifce parskt uz cassaf”, „cassaf iesniegums bankai par konta slegsanu” saturs, nav iespējams. Šo failu atrašanās vieta diskā ir „D:My Documemts”, izveidošanas laiks ir 15.09.1997., modificēšanas laiks 09.11.1998. Cietajā diskā glabājas faili, kuri paši vai to nosaukums satur atslēgas vārdus: „telebank”, „aridus”, „cassaf”, „onyx”, „ifce”, „vaduz” /s.9 l.l.77-80/.

Apskatot ekspertu atzinumam nr.0423529 pievienoto CD disku /s.9 l.l.81-127/, apskatīti faili, kuri satur vārdus „cassaf” /s.9 l.l. 101, 110, 111, 116, 117, 118/ „aridus” /s.9 l.l.101,109, 110, 111/, faili par naudas pārskaitījumiem no sabiedrības „Aridus Investmet Corp.” konta a/s „Trasta Komercbankā” uz „Allgemeines Treuunternehmen”, Aeulesstrasse 5, P.O.Box 83, FL-9490, Vaduz kontu a/s „Verwaltungs und Privatbank” /s.9 l.l.102, 103-104, 105, 106-107, 123, 124, 125, 126-127/.

Papildus kibertehniskās ekspertīzes eksperta atzinuma nr.0600509 pielikumā nr.1 (CD diskā nr.1) eksperts pievienojis cietā diska failu sarakstus. Šajos sarakstos diskā „D:” nodalījumā „My Documents” atrodami faili ar nosaukumiem: 1) „cassaf apgrozijumi.xls”, 2) „cassafa iesniegums bankai par konta slegsanu.doc”, 3) „ifce blanka.doc”, 4) „ifce parsk uz cassaf.doc”. Faili „cassaf apgrozijumi.xls” un „cassafa iesniegums bankai par konta slegsanu.doc” modificēti 1998.gada 9.novembrī pulksten 18:04 /Apskates veikšanas laiks 1998.gada 9.novembris no pulksten 13.45 līdz pulksten 19.50, s.9 l.l.36-39/. Faili „ifce blanka.doc” un „ifce parsk uz cassaf.doc” modificēti 1998.gada 9.novembrī pulksten 18:07 . Direktorijā „TEMP” atrodami faili: 1) „apgrozijumi. cassaf xls”, 2) „cassafa iesniegums bankai par konta slegsanu.doc”. Failu modificēšanas laiks 1998.gada 9.novembris pulksten 18:04. Direktorijā „WINNT Profiles administrator. 000 Recent” atrodami faili : 1) „cassafa iesniegums bankai par konta slegsanu.doc (2).lnk”, 2) „cassafa iesnieigums bankai par konta slegsanu.doc.lnk”. Faili modificēti 1998.gada 9.novembris pulksten 18:45 /s.9 l.l.134-137/.

Liecinieks Jānis Strēlis liecināja, ka no 1995.gada rudens līdz 1996.gada 20.decembrim viņš strādāja a/s „Trasta Komercbanka” par dīleri. No 1997.gada janvāra viņš ir pilnvarota persona „Cassaf Bank Corportion” kontam „Cassaf 2” a/s „Trasta Komercbankā” (konts 00434/2). Pie viņa atrodas „Cassaf Bank Corporation” pilnvara un „Cassaf Bank Corporation” zīmogs. Pilnvaru un zīmogu viņam iedeva viņa bijušā kolēģe a/s „Trasta Komercbanka” Ina Skorohodova, kura pirms viņa strādāja ar „Cassaf Bank Corporation” kontu „Trasta komercbankā”. Viņš ar „Cassaf 2” subkontu klientu uzdevumā veica naudas pārskaitījumus un ieņēma bankā skaidru naudu. „Cassaf Bank Corporation” a/s „Trasta komercbanka” bija 3-4 subkonti. Viņš rīkojās ar subkontu „Cassaf 2”. Ar subkontu „Cassaf 1” rīkojās Andrejs Osis vai Modris Riekstiņš /s.8 l.l.10-13, 14-15, 16, 17, 18, 19-36/;

Andrejs Osis liecināja, ka viņš strādā a/s „Trasta Komercbanka”. A/s „Trasta Komercbanka” viņš ir arī akcionārs un padomes loceklis. Viņš ir nerezidentfirmu „Onyx Group”, „Aridus Investment” un „Alphanet Esatblishment” pilnvarotais pārstāvis. Viņš strādā Viļņa Vītoliņa pakļautībā un Viļņa Vītoliņa uzdevumā kādā no Vecrīgas juridiskajām firmām viņš iegādājās firmu „Aridus Investment”. Pilnvaru viņam izdeva šīs (Vecrīgas) firmas jurists. „Aridus Investment” kontus viņš atvēra „Centra Bankā”, „AKO Bankā”, „Depozītu Bankā”, „Trasta Komercbankā”. Firmas „Onyx Group” un „Alphanet Establishment” pēc viņa domām pieder Vilnim Vītoliņam. Vilnis Vītoliņš viņu pilnvaroja rīkoties ar „Onyx Group” rēķinu a/s „Trasta Komercbanka” un ar „Alphanet Establishment” rēķinu a/s „Zemes Banka”. Bez viņa paraksta tiesības firmā „Aridus Investments” bija Modrim Riekstiņam, kurš ir viņa kolēģis a/s „Trasta Komercbanka”. Viņš regulāri izņēma no „Aridus Investment” konta skaidru naudu, tajā skaitā lielas summas, un atdeva tās klientiem. Pārsvarā „Aridus Investment” un „ONYX Group” kontos ienāca ASV dolāri. 1997.gada 01.jūlijā „Aridus Investment” kontā no „Cassaf Bank Corporation” konta „Trasta Komercbankā” tika ieskaitīti 736 000 Latvijas lati un tajā pašā dienā konvertēti uz ASV dolāriem. Viņš domā, ka klients, ieskaitot latus, deva uzdevumu konvertēt latus uz dolāriem. Mobilā telefona numuru 9204177 viņš reģistrēja uz sava vārda un atdeva Vilnim Vītoliņam. Mobilā telefona numuru 9204477 lieto viņš. Viņa darba vietas telefona numurs ir 7216843. Viņa darba vieta atrodas Rīgā, Miesnieku ielā 9, 6.stāvā. 1997.gadā viņš tur strādāja ar Modri Riekstiņu divatā. 1997.gadā viņš izmantoja modēma sakarus, lai veiktu pārskaitījumus „Aridus Investments” un „Onyx Group” kontos. 1997.gada vasaras sākumā Vilnis Vītoliņš, Ģirts Rungainis, Modris Riekstiņš bija aizbraukuši uz Eiropas čempionātu basketbolā. Viņš 1997.gada 27.jūnijā bija savā darbavietā /s.4 l.l.155-156, s.8 l.l.37-41, 42-45, 47-52, 54-56/;

Liecinieks Modris Riekstiņš liecināja, ka viņš strādā a/s „Trasta Komercbanka”. Viņš ir pilnvarots rīkoties ar ārzonas firmu „Onyx Group” un „Aridus Investment” finansēm. Pilnvaras viņš saņēma pa faksu. Visi šie jautājumi tika kārtoti caur Vilni Vītoliņu. Bija nepieciešami „Onyx Group” un „Aridus Investment” rēķinu kārtotāji. Otrs šo rēķinu kārtotājs jau bija bankas darbinieks Andrejs Osis. Par 1997.gada 01.jūlija maksājumu uzdevumu par summu 736 000 Latvijas latu, kas tika ieskaitīti „Aridus Investment” kontā, viņš neko nezina, jo viņš šajā laikā atradās Spānijā un skatījās Eiropas čempionātu basketbolā. No „Trasta Komercbankas” darbiniekiem uz šo čempionātu bija aizbraukuši G.Grieze, G.Melnbārdis (Rungainis), A.Čapkevičs, kā arī bankas akcionārs Vilnis Vītoliņš. „Aridus Investment” kontu šajā laikā apkalpoja Andrejs Osis. Viņa darba vieta atrodas a/s „Trasta Komercbanka” Rīgā, Miesnieku ielā 9 6.stāvā. Šajā stāvā ir tikai viena kopēja telpa, kurā strādā viņš, Andrejs Osis un Gundars Grieze. Viņa darba telefons bija 7027798. Tas bija bankas iekšējā tīkla numurs, no kura varēja savienoties ar pilsētas telefona tīklu. Viņu telpā bija fakss numur 7216562. Pie viņa darba datora bija pieslēgts modēms. 1997.gadā viņš izmantoja modēma sakarus sistēmai „Telebank”. Šo sistēmu viņš izmantoja „Aridus Investment” un „Onyx Group” klientu interesēs. Andrejam Osim bija tieši tādas pašas pilnvaras kā viņam. Kurš 1997.gada 27.jūnijā no datora, kurš atradās viņa darba vietā, nosūtīja rīkojumus pārskaitīt no „Cassaf” konta 5 miljonus Latvijas latus „Bankai Baltija”, konvertēt 2 110 000 Latvijas latus uz ASV dolāriem un pēc tam 1 300 000 ASV dolārus konvertēt atpakaļ, viņš nezina, jo tajā laikā neatradās Latvijā /s.8 l.l.70-71, 74-76/;

Lieciniece Aija Dauģe liecināja, ka a/s „Trasta Komercbanka” viņa strādā par klientu apkalpošanas speciālisti. Viņas pienākumos ietilpst klientu dokumentu pieņemšana, pārbaudīšana, iegrāmatošana. Viņa pieņem maksājumu uzdevumus. Elektroniskā ceļā maksājumu uzdevumi tiek sūtīti caur modēmu. Saņemot maksājumu uzdevumu, viņa apskatās, vai sakrīt rekvizīti, vai klientam ir nauda. Kad viņa pārbauda, vai klientam ir nauda, viņa maksājuma uzdevumu izpilda. Izpildītos maksājumu uzdevumus viņa apzīmogo ar savu zīmogu, kuram ir septītais numurs. 1997.gada 27.jūnija maksājumu uzdevumu nr.2706/10 ir pieņēmusi viņa. Uzraksts uz maksājuma uzdevuma: „Kom 8,28” liecina, ka tas bija steidzams maksājums, jo parasti tiek iekasēta mazāka komisijas maksa Par to, ka šo maksājumu par 5 miljoniem latu ir jāizdara steidzami, viņai pateica klients pa telefonu latviešu valodā. Zālē, kurā viņa toreiz strādāja ar kolēģi, bija viens ienākošais telefona numurs 7223034. Vai Vilnis Vītoliņš 1997.gada 27.jūnijā pulksten 12:08 zvanīja uz operāciju zāli, viņa neatceras. Par zvanu 12:59 no numura 7223034 uz numuru 7310095 viņa nekā nezina /s.8 l.l.88-89, 90-91, 92-93/;

Lieciniece Baiba Veide liecināja, ka viņa strādāja a/s „Trasta Komercbankas” klientu apkalpošanas daļā, precīzāk operāciju zālē divatā ar Aiju Dauģi. Viņas divatā apkalpoja visus klientus, gan tos, kuri bankā griezās tieši, gan klientus ar elektroniskajiem sakariem. Ir bijuši gadījumi, kad klients ir nosūtījis pa modēmu maksājuma uzdevumu parastā kārtībā, bet pēc tam piezvana pa telefonu un vēlas, lai maksājums tiktu izdarīts steidzamā kārtā. A.Osis ir nācis pēc skaidras naudas un zvanījis uz operāciju zāli 1997.gada vasarā /s.8 l.l.94-95, 96-98/;

Vilnis Vītoliņš liecināja, ka 1997.gada 10.janvāra vienošanos /s.8 l.l.193/ viņu ar draudiem piespieda parakstīt „Cassaf” īpašnieks A.Ušakovs. Šajā dokumentā rakstītais, ka viņš (Vilnis Vītoliņš) uzņemas „Cassaf” rēķina apkalpošanu neatbilst patiesībai. Viņam nav bijusi pieeja „Cassaf” kontam a/s „Trasta Komercbanka”. 1997.gadā viņš lietoja mobilo telefonu 9204177, kā arī 9259999. 1997.gada 27.jūnijā viņš neatradās Rīgā, bet bija Spānijā Barselonā skatīties Eiropas čempionātu basketbolā. Kopā ar viņu no a/s „Trasta Komercbanka” bija Ģ.Rungainis, M.Riekstiņš un citi darbinieki. A.Osis tajā laikā bija Rīgā. Uz jautājumu, vai viņš 1997.gada 27.jūnijā pulksten 11:58, 11:59, 12:01, 12:40 un 17:19 zvanīja Andrejam Osim, Vilnis Vītoliņš liecināja, ka ar A.Osi viņi sarunājas gandrīz katru dienu. Viņš nevar atcerēties, kāpēc toreiz zvanīja A.Osim. Uz jautājumu, vai viņš 1997.gada 27.jūnijā pulksten 12:08 zvanīja uz a/s „Trasta Komercbanka” operāciju zāli, Vilnis Vītoliņš liecināja, ka viņš ir zvanījis uz a/s „Trasta Komercbanka” operāciju zāli sakarā ar dažādām klientu transakcijām. Uz operāciju zāli viņš zvana divas- trīs reizes mēnesī. Uz jautājumu, vai viņš 1997.gada 27.jūnijā pulksten 12:17 zvanīja uz advokāta A.Grūtupa biroju, Vilnis Vītoliņš liecināja, ka uz A.Grūtupa biroju viņš zvana, ja grib uzzināt A.Grūtupa viedokli kādā sarežģītā jautājumā. Viņš ir A.Grūtupa klients. Bez tam, Vilnis Vītoliņš liecināja, ka viņš no 1994.gada ir braucis uz Lihtenšteinu un ir ticies ar Ēriku Keiheru un Kristofu Langenaueru. 1995.vai 1996.gadā viņš (Vilnis Vītoliņš) Lihtenšteinā nopirka firmu IFCE par apmēram 4000 Šveices frankiem. Pēc tam šī firma (dokumenti) tika nogādāti Maskavā un firma kādam esot pārdota /s.4 l.l.157-159, s.8 l.l.110-111, 112-113, 114-115, 116-117, 118-121, 122-123/;

Lieciniece Inese Malašonoka liecināja, ka viņa strādā a/s „Trasta Komercbanka” par kasieri. Viņa nekad nav parakstījusi naudas izmaksas rīkojumu, neizmaksājot rīkojumā norādīto naudu. Uz naudas izmaksas rīkojumiem nr.102031, nr.102052, nr.102016, nr.102015, nr.033005, nr.107012, nr.102022, nr.102014, nr.102030, nr.102009, nr.110012, nr.044009 ir viņas paraksts un zīmogs. Visu šajos naudas izmaksu rīkojumos uzskaitīto naudu viņa ir izmaksājusi. Viņa labi vizuāli pazīst Andreju Osis, jo viņš strādā a/s „Trasta Komercbanka” un ir nācis saņemt skaidru naudu, tajā skaitā ir nācis saņemt uzrādītajos skaidras naudas izmaksas rīkojumos minētās skaidrās naudas summas. Viņa pazīst Modri Riekstiņu. Viņš arī strādā a/s „Trasta Komercbanka” un Modris Riekstiņš ir izņēmis rīkojumā nr.110012 norādīto summu 100 000 ASV dolārus /s.8 l.l.162-163/;

Liecinieks Aleksejs Ušakovs liecināja, ka 1995.gada beigās „International Cassaf Bank Corporation” saņēma licenci banku darbībai. Banka tika reģistrēta un licence tika izsniegta Nauru. Par bankas izpilddirektoriem viņš nozīmēja divas personas: Jevgēniju Zolotarjovu un Vilni Vītoliņu. Bankai nav sava reģistrēta ofisa. Darbam Rīgā viņi izmantoja a/s „Trasta Komercbanka” telpas. Bankas operācijas tika veiktas gan ar elektronisku sakaru palīdzību, gan personīgi nododot maksājumu uzdevumus. „Cassaf” bankai bija korespondējošie konti vairākās valstīs. 1995.gada beigās viņš personīgi rakstīja iesniegumu a/s „Trasta Komercbanka” prezidentam par korespondējošā rēķina atvēršanu un noslēdza līgumu par bankas kontu apkalpošanu ar modēma palīdzību un saņēma kodu atslēgas kontu apkalpošanai. Šī informācija tika pavairota un nodota viņam, Zolotarjovam un Vītoliņam. „Cassaf” bankai „Trasta Komercbankā” bija viens konts un vairāki subkonti. Gan Zolotarjovam, gan Vītoliņam bija „Cassaf” bankas zīmogs. „Cassaf” bankai nebija pastāvīgi algoti darbinieki ne Maskavā, ne Rīgā, bet konsultāciju pakalpojumus sniedza juristi, tajā skaitā a/s „Trasta Komercbanka” juristi. Kā a/s „Trasta Komercbankas” dibinātāji viņš un Vītoliņu varēja no a/s „Trasta Komercbanka” darbiniekiem saņemt jebkuru informāciju. Precīzu „Cassaf” klientu skaitu viņš nezina. Viņš, Zolotarjovs un Vītoliņš strādāja katrs ar saviem klientiem. Par to, ka uz „Cassaf” kontu a/s „Trasta Komercbanka” priekš Lihtenšteinas firmas IFCE tika pārskaitīti 8 miljoni lati, viņš uzzināja no publikācijām presē. Par šo darījumu viņš nekā nezina. Firma IFCE viņam nav pazīstama. Viņš nezina, kurš deva rīkojumu pārskaitīt 5 miljonus latus no „Cassaf” korespondējošā rēķina ”Trasta Komercbankā” uz rēķinu „Rīgas Komercbankā”, tāpat viņš nezina par 2 miljonu 110 tūkstošu latu pārskaitīšanu un konvertāciju ASV dolāros, viņš arī nezina, kurš deva rīkojumu pārskaitīt 730 tūkstošus latus firmai „Aridus Investment”. Ar „Cassaf” bankas rēķinu faktiski varēja rīkoties programmisti un grāmatveži, kuri sniedza pakalpojumus viņam (Aleksejam Ušakovam), Jevgēnijam Zolotarjovam un Vilnim Vītoliņam. Firma „Aridus Investment” ir a/s „Trasta Komercbanka” akcionārs, Nauru banka „Ako Bank Corporation” pieder Vītoliņam. Viņš ir pazīstams ar Modri Riekstiņu un Andreju Osi. Riekstiņš strādā a/s „Trasta Komercbanka”, bet par ko, viņš nezina. Andrejs Osis ir viens no a/s ”Trasta Komercbanka” dibinātājiem un ir vairāku firmu darbinieks. Riekstiņš un Osis viņa uzdevumā veica „Cassaf” bankā transakcijas. Osim tam bija arī „Cassaf” bankas zīmogs /s.8 l.l.183-190, 191-193, 194-195, 196-200, 201-203/;

Telefona zvanu savienojumu analīzē noskaidrots, ka:

-         1997.gada 27.jūnijā pulksten 12:08 izdarīts zvans no mobilā telefona 9204177, kuru izmantoja V.Vītoliņš, uz telefonu 7223034 a/s „Trasta Komercbanka” operāciju zālē Rīgā, Miesnieku ielā 9. Zvans izdarīts no ārzemēm, zvana ilgums 3,10 minūtes /s.53 l.l.85-88, s.58 l.l.2, s.54 l.l.190/;

-         1997.gada 27.jūnijā pulksten 12:17 izdarīts zvans no mobilā telefona 9204177, kuru izmantoja V.Vītoliņš, uz telefonu 7281636 zv.advokāta A.Grūtupa birojā Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 36. Zvans izdarīts no ārzemēm, zvana ilgums 0,45 minūtes /s.53 l.l.54-55, s.54 l.l.190/;

-          1997.gada 27.jūnijā pulksten 12:40 izdarīts zvans no mobilā telefona 9204177, kuru lietoja V.Vītoliņš, uz telefonu 7216843 a/s „Trasta Komercbanka” Rīgā, Miesnieku ielā 9 sestajā stāva telpā, kurā tajā laikā strādāja A.Osis. Zvans izdarīts no ārzemēm, zvana ilgums 1,40 minūtes /s.9 l.l.14, 17-19, s.54 l.l.190/;

-         1997.gada 27.jūnijā pulksten 13:46:17 no abonenta 7216562 a/s „Trasta Komercbanka” Rīgā, Miesnieku ielā 9 sestā stāva telpā (telpā tajā laikā strādāja A.Osis) caur modēmu veikts savienojums ar a/s „Trasta Komercbankas” serveri / s.9 l.l.14, 17-19, s.59 l.l.3, s.61 l.l.107/. Pulksten 13:47:06 a/s „Trasta Komercbankas” operāciju zālē izdrukāts maksājuma uzdevums nr.2706/10 par 5 miljonu Latvijas latu pārskaitīšanu no „Cassaf” konta uz likvidējamās a/s „Banka Baltija” kontu /s.5 l.l. 145, 44/. Dokumentālā revīzijā konstatēts, ka pēc šī pārskaitījuma „Cassaf” korepondētājkontā palika 3 miljoni Latvijas lati /s.5 l.l.8/;

-         1997.gada 27.jūnijā pulksten 14:52:42 no abonenta 7216562 a/s „Trasta Komercbanka” Rīgā, Miesnieku ielā 9 sestā stāva telpā (telpā tajā laikā strādāja A.Osis) caur modēmu veikts savienojums ar a/s „Trasta Komercbankas” serveri /s.61 l.l.108/. Pulksten 14:53:11 a/s „Trasta Komercbankas” operāciju zālē izdrukāts maksājuma uzdevums nr.2706/14 konvertēt „Casaf” kontā 2 miljonus 110 tūkstošus Latvijas latus uz ASV dolāriem pēc kursa 1 USD= 0,5707 LVL /s.5 l.l. 146, 44/. Dokumentālajā revīzijā konstatēts, ka šīs konvertācijas rezultātā 2 miljoni 110 tūkstoši Latvijas lati tika konvertēti uz 3 miljoniem 697 tūkstošiem 214 ASV dolāriem /s.5 l.l.8/;

-         1997.gada 30.jūnijā pulksten 17:59:57 no abonenta 7216562 a/s „Trasta Komercbanka” Rīgā, Miesnieku ielā 9 sestā stāva telpā (telpā tajā laikā strādāja A.Osis) caur modēmu veikts savienojums ar a/s „Trasta Komercbankas” serveri /s.61 l.l.109/. Pulksten 18:00:37 operāciju zālē izdrukāts maksājuma uzdevums nr.3006/15 konvertēt 1 miljonu 300 tūkstošus ASV dolārus uz Latvijas latiem pēc kursa 1 USD= 0,574 LVL /s.5 l.l. 147, 44/. Dokumentālajā revīzijā konstatēts, ka 1997.gada 30.jūnijā „Cassaf” konta ietvaros tika veikta reversa konvertācija- 1 miljons 300 tūkstoši ASV dolāri tika konvertēti uz 746 tūkstošiem 200 Latvijas latiem. Abu konvertāciju rezultāts bija 1 miljons 364 tūkstošu Latvijas latu (2 110 000 mīnus 746 200) pārvēršana 2 miljonos 397 tūkstošos 214 ASV dolāros /s.5 l.l.8/.

Rūdolfs Meroni liecināja, ka viņš bija firmas „European Secura Establishment” (turpmāk ESE) direktoru padomes (valdes) priekšsēdētājs. Viņam šajā firmā pēc 1995.gada 19.jūnija bija vienpersoniskas paraksta tiesības. Saskaņā ar Lihtenšteinas likumdošanu uzņēmuma juridiskā forma ir nodibinājums. Tā ir juridiska persona, kurai nav īpašnieka, bet ir benificiārie labuma guvēji. 1997.gada 02.maijā viņš parakstīja pilnvarojumu ESE interesēs darboties Rolfam Gerberam un George Etomi. Tajā brīdī noritēja sarunas par prasības cesiju no „Bankas Baltija”, kur pircējs būtu sabiedrība ESE. Tā bija prasība, kura bija balstīta uz „Ventspils Nafta” galvojumu par labu „Bankai Baltija”. Galvojums bija par finansiālajām saistībām, ko neizpildīja „ZUS Rohstoffe”. „Ventspils Nafta” bija liels starptautisks uzņēmums un nebija šaubu, ka tas varēs samaksāt. Šajā jautājumā no Latvijas puses bija iesaistīti Ansis Sormulis, Valentīns Kokalis, Aivars Lembergs un advokāts Andris Grūtups un no Lihtenšteinas puses bija iesaistīti Rolfs Gerbers, George Etomi un viņš (Rūdolfs Meroni). Likvidējamās a/s „Banka Baltija” un ESE 1997.gada 05.maija cesijas līgums tika gatavots Grūtupa advokātu birojā, sadarbojoties ar viņa advokātu biroju. Pirmo līguma variantu sagatavoja Grūtups, vai kāds priekš viņa, jo Grūtups nerunā angliski, un projekts tika pa faksu atsūtīts uz viņu biroju. Pēc tam projekts tika ar labojumiem sūtīts atpakaļ, jo projekts sākumā bija sliktā, nelietojamā angļu valodā. Kontaktpersona šajā lietā bija Ansis Sormulis. Cesijas līgums tika parakstīts viesnīcas „Hotel de Rome” konferenču zālē 1997.gada 05.maijā. Vienošanās par saistību izpildi starp ESE un a/s „Ventspils Nafta” tapa un tika parakstīta līdzīgi kā cesijas līgums viesnīcā „Hotel de Rome”. Vienošanās netika izpildīta. 1997.gada 06.maija cesijas līgumu starp a/s „Banka Baltija” un firmu IFCE ir praktiski identisks ar to, kas tika noslēgts starp a/s „Ventspils Naftu” un ESE. Grūtupa advokāta birojā datorā bija līgums starp a/s „Ventspils Nafta” un ESE. Abi šie cesijas līgumu ir praktiski identiski. Līgumos atšķiras tikai summas un firmu nosaukumi. Viņam (Rūdolfam Meroni) nekad nav bijis nekāds sakars ar kompāniju IFCE un viņam nav nekāda nojausma, kas ir Robert Levine. Sarunas par to, ka būtu jāpērk prasība no „Bankas Baltija”, ilga vairākus mēnešus. Šīs sarunas viņam notika galvenokārt ar Ansi Sormuli un Valentīnu Kokali. Viņam bija skaidrs, ka Ansis Sormulis nav boss, bet boss bija Aivars Lembergs. 1997.gada aprīlī šis process sāka paātrināties. Viņam tas izlikās dīvaini un viņš vairākas reizes jautāja Kokalim un Grūtupam, vai viss šis darījums Latvijā ir normāls un likumīgs? Grūtups ar Kokali viņam (Rūdolfam Meroni) teica, ka Latvijā tas ir absolūti likumīgi, ka šo darījumu apstiprinās gan valdība, gan Privatizācijas aģentūra. Viņam teica, ka viss ir jāparaksta 1997.gada 05.maijā. No aprīļa vidus līdz maija sākumam viss notika lielā steigā un viņam teica, ka tas ir jāizdara. Tad viņam bija nopietnas pārrunas ar Sormuli un Kokali un viņš (Rūdolfs Meroni) teica, ka viņam ir nepieciešams apstiprinājums no prokuratūras, ka darījums būs likumīgs. Uz viņu izdarīja spiedienu turpināt procesu pirms apstiprinājuma saņemšanas, bet viņš atteicās pieņemt jebkādas summas un neuzrādīja ESE bankas kontu. Līgumā bija noteikts termiņš. Viņš piekrita samaksāt avansā „Bankai Baltija” 100 000 ASV dolārus, lai pagarinātu termiņu. Tā kā viņš nebija saņēmis apstiprinājumu no prokuratūras, viņš atteicās pieņemt naudu no „Ventspils Naftas”. Tad parādījās pirmie raksti par darījumu, kurā bija iesaistīts „Latvenergo”. Viņš bija šokēts, ka ir vēl otrs praktiski identisks darījums un arī ar Lihtenšteinas uzņēmumu. Cesijas darījums viņam likās aizdomīgs tāpēc, ka vajadzēja būt tā, ka viņi (ESE) nopērk parādu un pēc tam „Ventspils Nafta” bija parāds jāmaksā viņiem un viņi no tā gūtu peļņu, bet viss tika gatavots tā, ka vispirms „Ventspils Nafta” bija jāatmaksā viņiem savs parāds „ZUS Rohstoffe” un no tās naudas viņi (ESE) tad samaksātu „Bankai Baltija” par parāda cesiju. Tāpēc viņš darījumam pretojās un prasīja apstiprinājumu no prokuratūras par šāda darījuma likumību. Apstiprinājumu viņš nesaņēma un darījums nenotika. „Bankai Baltija” tika samaksāti 100 000 ASV dolāri, kurus atpakaļ nesaņēma. Ja darījums būtu noticis, ESE par to saņemtu 4,5 miljonus ASV dolārus. Bija vienošanās, ka šī nauda tiks sadalīta pēc Anša Sormuļa norādījumiem. ESE benificiārais saņēmējs bija britu Virdžīniju salu sabiedrība „Colimex Trade Consultatnts Ltd”. Lihtenšteinā pastāv kārtība, ka sabiedrības „Establishment” padome izdod speciālu lēmumu par benificiārajiem labuma saņēmējiem. Lēmumā bija norādīts viens benificiārais saņēmējs- „Colimex Trade Consultants Ltd”. Sabiedrības „Colimex Trade Consultatnts Ltd” vienīgais darbības mērķis bija darboties kā ESE benificiārajam saņēmējam. Sabiedrības „Colimex Trade Consultants Ltd” benificiārais īpašnieks (labuma saņēmējs, ultimate benificial owner) bija Ansis Sormulis, bet Ansis Sormulis vienmēr uzvedās nevis kā persona, kura pati pieņem lēmumus, bet kā tulks. Šajā lietā galvenie noteicēji bija Aivars Lembregs un Valentīns Kokalis. Aivars Lembergs bija „lielais boss”, Kokalis bija „boss”, bet Ansis Sormulis bija tulks.

Viņš atceras tikšanos ar Grūtupu Grūtupa advokātu birojā. Šajā sanāksmē piedalījās Aivars Lembergs, Valentīns Kokalis, Grūtps un Ansis Sormulis. Šajā sanāksmē viņš izskaidroja juridisko nozīmi terminam „Establishment” kompāniju (komerc) tiesībās Lihtenšteinā. Viņi apsprieda to, kāda veida juridisku personu vajag izmantot kā cesionāru paredzētajā „Bankas Baltija” cesijas darījumā ar a/s „Ventspils Nafta” parādu. Izskatījās, ka Grūtups nekad nebija dzirdējis par šādu juridisku personu, bet Aivars Lembergs šajos jautājumos bija pietiekami zinošs. Lembergs vai Kokalis ar tulka- Sormuļa palīdzību viņam izskaidroja prasības, kādai jābūt šai kompānijai. Kompānijai bija jānodrošina liela konfedencionalitāte, tai bija jābūt uzticamai un finansiāli stabilai. Vienu reizi viņi apsprieda, ka varētu izmantot starpniekbanku, un viņam bija vairākas sanāksmes ar juristiem Vīnē, lai izpētītu iespējas darījumu veikt caur banku. Viens no iemesliem, kāpēc tika izvēlēts šāds juridiskās personas veids, bija tas, ka banka būtu prasījusi komisijas maksu 2-3%. Bija lētāk strādāt caur šāda veida kompāniju. ESE tajā brīdī bija pieejama eksistējoša juridiska persona. Viņi (Meroni birojs) to bija nopirkuši citu klientu vajadzībām. Darījumi nenotika un līdz ar to ESE bija pieejama uzreiz. Vēl viens iemesls, kāpēc izvēlējās šādu juridisku personu bija tāds, ka Kokalis, Somulis un Lembergs vēlējās šo juridisko personu pilnībā kontrolēt /s.83 l.l.32-43, 83-89/.

Rūdolfs Meroni izsniedza /s.83 l.l.47, 191-192, 198-199/: 1) Mandāta līgumu starp direktoru Ansi Sormuli un mandatāru „Meroni& Schmidt”, ar kuru Ansis Sormulis uzdeva „Meroni& Schmidt” vadīt kompāniju „Colimex Trade Consultnts Ltd” saskaņā ar direktora (Anša Sormuļa) norādījumiem (instrukcijām) /s.83 l.l.51-52, 53-54, aploksne nr.1/, 2) Sabiedrības ESE lēmumu par vienīgā saņēmēja (benificiāra) iecelšanu, ar kuru par vienīgo ESE saņēmēju (benificiāru) iecelta sabiedrība „Colimex Trade Consultatnts Ltd” /s.83 l.l.55, 56, aploksne nr.1/, 3) Mandāta līgumu starp „Colimex Trade Cinsultatnts Ltd” un „Meroni& Schmidt”, ar kuru „Colimex Trade Consultatnts Ltd” uzdeva „Meroni& Schmidt” vadīt kompāniju ESE saskaņā ar direktora „Colimex Trade Consultatnts Ltd” instrukcijām /s.83 l.l.5758, 59-60, aploksne nr1/, 4) ESE dibināšanas līguma kopiju /s.83 l.l.61-62, 63-64, aploksne nr.1/ , 5) ESE statūtu kopiju /s.83 l.l.65-71, 72-78, aploksne nr.1/, 6) dokumentu kopijas par to, ka 1997.gada 17.jūnija 100 000 (99 980) ASV dolāru maksājums likvidējamai „Banka Baltija” tika veikts no sabiedrības „Kalija Parks International Ltd” konta Lihtenšteinas bankā „AG Verwaltungs und Privatbank”. Maksājuma dokumentos norādīts, ka tas ir daļējs maksājums pēc cesijas līguma ar sabiedrību ESE /s. /. Rūdolfs Meroni paskaidroja, ka maksājumu veikt uzdeva Ansis Sormulis, kurš rīkojās sadarbībā ar Aivaru Lembergu un Valentīnu Kokali. Sabiedrība „Kalija Parks International Ltd” tika uzturēta Ventspils a/s „Kālija Parks” labumam. Šīs sabiedrības galīgie patiesie labuma guvēji bija tādi paši kā a/s „Kālija Parks”- Aivars Lembergs un Oļegs Stepanovs. Šis maksājums „Kalija Parks International Ltd” gada pārskatā tika atspoguļots kā izdevums saistītai personai- patiesajam labuma guvējam Aivaram Lembergam. Laikā, kad viņš saņēma no Anša Sormuļa norādījumu par maksājuma veikšanu, viņš sazinājās ar Oļegu Stepanovu un Oļegs Stepnovs piekrita, ka maksājums tiek veikts no sabiedrības „Kalija Parks International Ltd” konta /s.83 l.l.193, 194, 195, 196, 197, 200, 201, 202, 203, 204/.

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu birojā veiktās rokraksta ekspertīzes rezultātā secināts, ka parakstus Anša Sormuļa vārdā 1997.gada 05.maija mandāta līgumā (Mandate Agreement) pirmās lapas apakšējā stūrī un otrās lapas sadaļā „The Principial” ir izpildījis Ansis Sormulis /s.83 l.l.162-163/.

Liecinieks Jānis Blaževičs liecināja, ka no 1992.gada oktobra līdz 1994.gadam viņš bija valsts uzņēmuma "Ventspils Nafta" direktors. No 1994.gada līdz 1997.gada septembrim vai oktobrim viņš bija privatizējamās a/s "Ventspils Nafta” prezidents, pēc tam, no 1997.gada oktobra līdz 2004.vai 2005.gadam viņš bija a/s "Ventspils Nafta" padomes loceklis. Apmēram 1996.gadā „Ventspils Naftā” griezās Armands Stendzenieks ar lūgumu, lai „Ventspils Nafta” izsniedz galvojumu Stendzeniekam piederošai firmai. Stendzenieks griezās pie viņam pazīstamā „Ventspils Nafta” valdes locekļa Valentīna Kokaļa. Valentīns Kokalis par to informēja „Ventspils Nafta” valdi un viņi palūdza Stendzenieku atnākt uz „Ventspils Nafta” valsts pilnvarnieku sapulci, lai izstāsta tur savu piedāvājumu. Valsts pilnvarnieku sapulcē piedalījās valsts pilnvarnieki. Viens no valsts pilnvarniekiem bija Aivars Lembergs, pārējos viņš neatceras. Pilnvarnieku sapulce Stendzenieka piedāvājumu nenoraidīja, bet konceptuāli nolēma turpināt darbu pie šī jautājuma. No valsts pilnvarnieku sapulces lēmuma izrietēja tas, ka „Ventspils Naftas” valdei bija tiesības slēgt galvojuma līgumu ar Armandu Stendzenieku. Viņš saprata, ka, raugoties no „Ventspils Nafta” viedokļa, šajā darījumā kaut kas nav īsti pareizi. Viņam nebija pārliecības, ka kādreiz „Ventspils Naftai” nebūs jāšķiras no šīs summas. Laikā, kad „Ventspils Nafta” valde parakstīja galvojumu, viņš atradās ārpus Latvijas. Par to, ka ir parakstīts galvojums, viņš uzzināja apmēram pēc diviem mēnešiem, apmēram 1997.gada aprīlī vai maijā. Viņš to uzzināju telefona sarunas laikā ar Uldi Klausu, kurš īsu brīdi pildīja „Bankas Baltija” prezidenta pienākumus. Viņš aizgāja pie Ulda Klausa. Uldis Klauss nolika viņa priekšā „Bankas Baltija” parādnieku sarakstu, no kura izrietēja, ka „Ventspils Nafta” ir parādā „Bankai Baltija” 18 miljonus ASV dolārus. Par šo sarunu viņš informēja „Ventspils Naftas” padomi. Padomes locekļi tajā laikā bija Aivars Lembergs, Edmunds Krastiņš un, iespējams, Jadviga Bērziņa. Padome uzdeva „Ventspils Nafta” valdei risināt šo jautājumu ar „Banku Baltija” sarunu ceļā. Pēc tā par „Bankas Baltija” administratoru tika iecelts Deivids Berijs no kompānijas „Deloitte & Touch”. Viņš tikās ar Deividu Beriju. Viņš palūdza Berijam dokumentus, kas apliecina „Ventspils Naftas” saistības. Par visu viņš regulāri informēja „Ventspils Nafta” padomi un valsts pilnvarniekus. Pilnvarnieki vienlaicīgi bija arī privatizējamās a/s „Ventspils Nafta” padomes locekļi. Nebija šaubu, ka „Ventspils Naftai” bija lielas problēmas. Ar šo jautājumu no paša sākuma nodarbojās „Ventspils Naftas” valdes loceklis Valentīns Kokalis. No Kokaļa nāca iniciatīva, ka jāmēģina panākt mierizlīgums par saistībām ar „Banku Baltija”. Apmēram 1997.gada jūnijā viņš uzzināja, ka „Banka Baltija” parādu ir cedējusi kādai nezināmai ofšoru kompānijai. To viņš uzzināja no tā, ka viņam tika atsūtīts rēķins no man nezināma ofšora. Viņš šā rēķina apmaksu neparakstīja, jo uzskatīju, ka tas ir nepareizi un nelikumīgi un tas nesīs zaudējumus „Ventspils Naftai”. Ar viņa rīcību daudzi bija neapmierināti. Viņš palika „Ventspils Naftā ” līdz privatizācijas brīdim- 1997.gada septembrim vai oktobrim. Viņš nav ticies ne ar vienu šī ofšora pārstāvi un nav ar viņiem vedis nekādas sarunas. Ja tika vestas sarunas ar šī ofšora pārstāvjiem, tad šādas sarunas veda Valentīns Kokalis. Līdz brīdim, kamēr viņš bija „Ventspils Nafta” prezidents, nevienam nekas šā parāda sakarā samaksāts netika. Ap 2003.- 2004.gadu viņš nejauši no advokāta Rūdolfa Meroni uzzināja, ka tajā ofšorā bija iesaistīts Ansis Sormulis /s.84 l.l.46-48/.

Liecinieks Valentīns Kokalis liecināja, ka 1997.gadā viņš strādāja a/s „Ventspils Nafta” juridiskajā daļā par juridiskās daļas vadītāju un bija a/s „Ventspils Nafta” valdes loceklis. Sakarā ar saviem darba pienākumiem viņš bija lietas kursā par civillietu likvidējamās bankas „Banka Baltija” prasībā pret atbildētājiem Vācijas firmu „ZuS Rohstoffe Trading GmbH” un valsts a/s „Ventspils Nafta” kā galvotāju. A/s „Ventspils Nafta” valsts pilnvarnieks bija Aivars Lembergs. No Aivara Lembrega tika dots norādījums meklēt iespēju lietu pabeigt ar izlīgumu. Tajā laikā Ventspils uzņēmumus apkalpoja Šveices advokāts Rūdolfs Meroni un viņš šajā jautājumā kontaktējās ar Rūdolfu Meroni. Kā tulks kontaktējoties ar Rūdolfu Meroni viņam palīdzēja Ansis Sormulis. Visi viņa kontakti ar Meroni gāja caur Sormuli. Juridisko shēmu par darījuma cesiju sagatavoja Rūdolfs Meroni, bet idejas autors bija Aivars Lembergs. Lemberga ideja bija tāda, ka: 1) tiesas process kavē privatizāciju, 2) viņš pieļauj, ka bija arī Lemberga materiālā ieinteresētība šajā lietā, bet viņš to apgalvot nevar. Viņam kā valsts a/s „Ventspils Nafta” juristam nepatika, ka valsts a/s „Ventspils Nafta” bija jāmaksā nauda, jo tas nozīmēja, ka valsts a/s „Ventspils Nafta” ir vainīga zaudējumos un par to atbildīga bija uzņēmuma valde. Shēmas ideja bija sekojoša- valsts a/s „Ventspils Nafta” nav jāmaksā pilna summa 18 miljoni ASV dolāri, bet ir jāmaksā mazāka summa ārzonas sabiedrībai, kura ir ieguvusi prasījuma tiesības pret valsts a/s „Ventspils Nafta”. No Lembergs teiktā viņš saprata, ka Lembergs šo jautājumu ir atrisinājis ar likvidējamās „Banka Baltija” likvidatoru un likvidators tam ir piekritis. Dokumenti tika sagatavoti 1997.gada pavasarī. Viņš ar šiem dokumentiem aizgāja pie Aivara Lemberga. Aivars Lembergs ar shēmu bija apmierināts un prasīja, lai viņš kopā ar Lembergu brauc uz Rīgu uz advokāta Grūtupa biroju, lai tur šo shēmu prezentētu. Pēc pāris dienām viņi aizbrauca uz advokāta Grūtupa biroju. Birojā viņi satika Grūtupu. Grūtups viņus aizveda un iepazīstināja ar advokātu Krastiņu. Lembergs stādīja Krastiņu priekšā kā valsts a/s „Ventspils Nafta” padomes locekļa Edmunda Krastiņa brāli. Lembergs teica, lai viņš izstāsta Krastiņam „mūsu shēmu”, kā viņi risinās jautājumu. No sarunas viņš saprata, ka Grūtups ar to bija lietas kursā jau iepriekš. Viņš visu izstāstīja un Krastiņš palūdza, lai viņš atstāj dokumentu kopijas. Iniciatīva, jeb norādījums, ka turpmāk pie dokumentu sagatavošanas jāpiedalās Grūtupam, nāca no Lemberga. Viņš par šiem jautājumiem pēc tam vēl tikās un runāja ar Meroni un Grūtupu. 1997.gada maija sākumā visi dokumenti tika parakstīti viesnīcas „Rīga” konferenču jeb apspriežu zālē. Pie parakstīšanas piedalījās viņš, Rūdolfs Meroni, „Bankas Baltija” likvidators Berija, Andris Grūtups, Ansis Sormulis, Grūtupa palīgs Alliks. Varēja būt arī citi cilvēki, bet viņš tos neatceras. Pēc valsts a/s „Ventspils Nafta” statūtiem un valdes reglamenta dokumenti bija vēl jāapstiprina „Privatizācijas aģentūrā”. Pēc tam dokumentus izskatīja un apspirināja valsts a/s „Ventspils Nafta” valde, „Privatizācijas aģentūras” valde, bet nauda pārskaitīta netika, jo presē parādījās ziņas par to, ka „Latvenergo”, izmantojot ārzonu kompāniju, ir izšķērdējusi trīs miljonus tieši pēc tādas pašas shēmas, kā viņi taisījās atrisināt strīdu starp „Ventspils Nafta” un „Banka Baltija”. Neskatoties uz negatīvajām publikācijām presē, no Lemberga bija liels spiediens, ka nauda ir jāpārskaita tā vai tā. Lai valsts a/s „Ventspils Nafta” valdi pasargātu no Lemberga spiediena, valdes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs prasīja, lai finanšu ministrs uzraksta vēstuli, kas valsts a/s „Ventspils Nafta” valdei šo darījumu veikt aizliedz. Darījums tika aizliegts. Pēc tam, kad bija ierisināts kriminālprocess, Lembergs neiebilda, ka valsts a/s „Ventspils Nafta” naudu nepārskaita un uzsāk sarunas ar Meroni un ESE par situācijas atrisināšanu /s.83 l.l.178-181/.

1996.gada 27.novembra tikšanās protokolā starp likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatoru Deividu Beriju un Latvijas Bankas pārstāvjiem fiksēts sekojošs ieraksts:

„7.Latvenergo

Advokāts A.Grūtupa kungs informējis Berija kungu, ka jaunākie valdes locekļi piekrituši vienoties par 5 miljoniem latu (garantija Norēķinu Centram). Vecākie valdes locekļi pagaidām savu viedokli nav pauduši…” /s.2 l.l. 26-28, 29-31/.

1996.gada 17.decembra tikšanās protokolā starp likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatoru Deividu Beriju un Latvijas Bankas pārstāvjiem fiksēti sekojoši ieraksti:

„Latvenergo garantija

D&T veikusi pasākumus 10 miljonu garantijas (prasībā pret Latvenergo) pārdošanai par 5 miljoniem latu kādai trešajai personai. Berija kungs nevēlējās nosaukt šīs personas vārdu.”

„Stendzenieks

Berija kungs mūs informēja, ka kopš pēdējās tikšanās nav panākts nekāds progress. Viņš domā, ka Stendzenieka kunga lieta tiks risināta līdzīgi Latvenergo lietai, t.i., Berija kungs plāno pārdot Ventspils Naftas garantiju (par labu Stendzenieka kungam) trešajai personai. Šis darījums plānots kolīdz būs atrisināta Latvenergo lieta. Berija kungs atturējās nosaukt trešās personas vārdu, kura plāno garantiju pirkt.” / s.2 l.l. 32-36, 37-40/.

1997.gada februāra tikšanās protokolā starp likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatoru Deividu Beriju un Latvijas Bankas pārstāvjiem fiksēts sekojošs ieraksts:

„Latvenergo

Iekšlietu ministrija ar Grūtupa starpniecību informējusi Berija kungu, ka ap „Latvenergo” lietu pastāvot „slikta ietekme” (bad authority). Likvidators neveiks nekādus tālākus pasākumus šajā lietā pirms 1997.gada 27.marta, kad lietā paredzēta tiesas sēde. Tiesas sēdes priekšmets ir Latvenergo apelācija 5 miljonu latu garantijas lietā.

Ventspils Nafta

Likvidators nolīdzis Grūtupa kungu nodarboties ar šo lietu. Viņš iesaistījies sarunās ar augsti stāvošiem valsts ierēdņiem, ieskaitot Šķēles kungu. Berija kungs izteica prognozi, ka VN garantijas pārdošanu, iespējams, varētu nokārtot ātrāk nekā Latvenergo lietu. Tā atšķiras no iepriekšējām likvidatora prognozēm” /s.2 l.l. 47-49, 50-52/.

1997.gada 7.aprīļa tikšanās protokolā starp likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatoru Deividu Beriju un Latvijas Bankas pārstāvjiem fiksēts sekojošs ieraksts:

„3. D.Berijs informēja, ka divas lielākās prasības, ar kurām jānodarbojas Latvijā- Latvenergo un Stendzenieks/Ventspils Nafta saskaņā ar A.Grūtupa, kurš pārstāv BB intereses šajā lietā, sniegto informāciju tikšot pilnīgi atrisinātas līdz 1997.gada 12.maijam” /s.2 l.l. 53/.

Kriminālprocesa nr.81205499 izmeklēšanas laikā tika iegūti šādi a/s „Banka Baltija” likvidācijas dokumenti:

- 1996.gada 07.augusta fakss. Dokumenta tēma: „Finanšu norēķina centrs/Latvenergo garantija- tikšanās ar Grūtupa kungu”. Dokumenta saturs: „7.augustā Maikls Klarks un Ārons Goldšteins tikās ar Grūbes un Grūtupa kungiem, lai pārrunātu „Latvenergo” garantiju. Grūtups teica, ka viņš ir tikko saņēmis lietu un uzskata, ka „Bankai Baltija” ir ļoti labas izredzes labvēlīgam spriedumam, vismaz 75%. Grūtups teica, ka lietai ir jāiziet trīs tiesu instances un viņš izmantos savus sakarus, lai panāktu, ka „Bankai Baltija” iegūs tiesības uz garantiju. Grūtups teica, ka strīds ir tikai par faktiem, bet nerunāja par juridiskajām problēmām. Grūtups teica, ka viņš pietiekami iepazinās ar lietu un nav nepieciešama nekāda lietas turpmāka apspriešana attiecībā uz stratēģiju un juridiskajiem jautājumiem. Grūtups vēlējās apspriest viņa apmaksu. Grūtups teica, ka viņš strādā par 5% honorāru no kopējās summas. Šajā gadījumā tas būs 500 000 ASV dolāri. Grūtups vēlējās papildus samaksu 2% (200 000 ASV dolārus). Samaksas summa neiziet ārpus parastām robežām, tāpēc, ja „Banka Baltija” lietu zaudēs, tad „Banka Baltija” neatbildēs par Grūtupa izmaksām. Nolēmām šo jautājumu apspriest ar likvidatoru un mēs pie tā atgriezties pirmdien, 12.augustā . Pēc Grūtupa kunga aiziešanas Grūbes kungs teica, ka pēc viņa domām Grūtups šai lietai būtu ideāls. Mēs piedāvājām citus samaksas noteikumus Grūtupam. Grūbe nebija pārliecināts, ka Grūtups tiem piekritīs. Grūbe teica, ka Grūtups ir prezidenta un premjerministra padomnieks. Ja likvidators nolems izmantot Grūtupa pakalpojumus, samaksas kārtībai jābūt pēc tādiem pašiem principiem kā Ievai Ramiņai” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l. lpp.107-108/;

- 1996.gada 14.augusta fakss Andrim Grūtupam. Faksa tēma „Finanšu norēķinu centrs/ Latvenergo garantijas līgums”. Faksa saturs: „Atsaucoties uz mūsu tikšanos 1996.gada 13.augustā, likvidators uzdeva man sagatavot rakstisku vienošanos par Jūsu profesionālajiem pienākumiem sakarā ar augstāk minēto atsauci uz lietu („Finanšu norēķinu centrs/ Latvenergo garantijas līgums”). Lūdzu izskatiet pievienoto projektu un izsakiet savu viedokli pēc iespējas ātrāk. Informēju Jūs, ka es došos uz Londonu piektdien, 15.augustā no rīta un būšu atpakaļ Rīgā otrdien, 20.augustā. Pielikumā: neparakstīts līguma projekts starp advokātu A.Grūtupu un a/s „Banka Baltija” likvidatoru D.Berrey” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.80, 81-83/;

- 1996.gada 21.augusta fakss Andrim Grūtupam. Faksa tēma „Finanšu norēķinu centrs/ Latvenergo garantijas līgums”. Faksa saturs: „Sakarā ar manu tikšanos vakar ar Jūsu kolēģi ir jāatrisina divi jautājumi: Punkts 10. Konfidencialitāte: Latvijas advokātam visa informācija, kuru tas uzzinās par šo lietu vai jebkurām citām klienta lietām, kuru klients iespējams uzzinās šīs līguma darbības laikā vai pēc tā, ir jāuzskata par konfidenciālu un viņš to nedrīkst izpaust nekādām citām personām. Visa informācija gan mutiska, gan rakstiska ir konfidenciāla, izņemot: 1) informāciju, kura ir publiski zināma lietas sākumā, 2) informāciju, kura ir jāatklāj pēc vietējiem likumiem. Informācijas konfidencialitāte attiecas uz šī līguma darbības termiņu un pēc tā. Klienta konfidencialitātes atklāšana ir Latvijas advokātu ētikas kodeksa pārkāpums. Ja advokāts pārkāps konfidencialitāti, tad viņš atbildēs par visiem zaudējumiem, kurus cietis klients. Punkts 6. Samaksas un izdevumi: Likvidators piekrīt segt izdevumu, kas saistīti ar maksām tiesai un c. un nav iekļauti līgumā. Mēs uzskatām, ka Grūbes kungs ir jau samaksājis visus tiesas izdevumus apmēram 7000 Latvijas latus un runa ir par citām maksām. Lūdzu apstipriniet. Ceru, ka mūsu sadarbība šajā jautājumā būs veiksmīga visām ieinteresētajām pusēm” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.138, 139/;

- 1996.gada 27.augusta fakss Andrim Grūtupam. Faksa tēma „Finanšu norēķinu centrs/ Latvenergo garantijas līgums”. Faksa saturs: „Pateicamies par Jūsu līguma par juridiskās palīdzības sniegšanu kopiju. Dokuments izskatās labi un mēs ar nepacietību gaidām mūsu tikšanos trešdien, 28.augustā pulksten 11:00 pirms pusdienas līguma parakstīšanai. Lūdzu paņemiet līdzi uz parakstīšanu savu zīmogu. Iesaku atnest likvidatoram arī rēķinu par Jūsu izdevumiem un mēs to kā paredzēts līguma 5.punktā apmaksāsim” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.132, 133/;

- 1996.gada 28.augusta līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu starp A.Grūtupu un „Bankas Baltija” likvidatoru D.Berrey. Pakalpojumu apjoms: klienta pārstāvēšana parāda piedziņas lietā, kur klients ir kreditors, FNC ir parādnieks un PVAS „Latvenergo” ir galvinieks. Honorāri un to aprēķins: rezultāthonorāls 5% apmērā no katras summas, kas piedzīta no parādnieka un galvienieka / sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.111-114 (angļu valodā), 115-118 (latviešu valodā), l.l.149-153 (angļu un latviešu valodā)/;

- 1996.gada 28.augusta A.Grūtupa rēķins. Klients: D.Berrey. Izdevumu apmaksa saskaņā ar 1996.gada 28.augusta līguma par juridisko pakalpojumu sniegšanu 5.punkta otro daļu 25 000 ASV dolāri” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.154; sējums ar uzrakstu „2008.g.(1997.g.) 3.kaste”, s.69 l.l.66/;

- 1996.gada 30.augusta maksājuma uzdevums nr.16 par 25 000 ASV dolāru pārskaitīšanu no „Bankas Baltija” konta uz Z.Krastiņa kontu Latvijas Unibankā (transakcijas ziņojumā norādīts „Payer Andris Grutups/Zigurds Krastiņš”) /sējums ar uzrakstu „2008.g.(1997.g.) 3.kaste”, s.69 l.l.65, 63, 64/;

- 1996.gada 20.novembra fakss, kurš pulksten 12:07 un 12:39 nosūtīs Andrim Grūtupam. Faksa tēma: „FNC/Latvenergo”. Faksa saturs: „Dārgais Grūtupa kungs, likvidators vēlas satikties ar Jums šonedēļ, lai apspriestu sarunas ar ”Latvenergo”. Lūdzu atzvaniet vai atfaksojiet Jūsu brīvos datumus un laikus” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.41, 42, 43, 44, 45/;

- 1996.gada 20.novembra fakss, kurš pulksten 17:09 un 17:15 nosūtīts Andrim Grūtupam. Faksa tēma: „FNC/Latvenergo”. Faksa saturs: „Mēs vēlamies saskaņot mūsu tikšanos ceturtdien, 21.novembrī 09:00 no rīta „Bankā Baltija”. Ceram, ka Jūs uzaicināsiet sev līdzi arī Allika kungu, lai viņš mums palīdzētu ar tulkojumu” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.38, 39, 40/;

- 1996.gada 21.novembra fakss Adrim Grutupam. Faksa saturs: „Latvenergo- likvidators šodien tikās ar Privatizācijas aģentūru un „Latvenergo”, kur viņu informēja, ka viņi grib iepazīties ar vienošanās līgumu. Es ceru, ka mēs varam izlemt šo jautājumu pēc iespējas ātrāk. Lūdzu pazvaniet man, lai vienotos par tikšanos un apspriestu LDP un „Latvenergo” lietas” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14”, s.74 l.l. 86, 87/;

- 1996.gada 25.novembra A.Grūtupa rēķins a/s „Banka Baltija” likvidatoram D.Berijam. Rēķinā norādīts: „Saskaņā ar līgumu par juridisko pakalpojumu sniegšanu lietā ar atbildētāju a/s „Ventspils Nafta” 4.punktu lūdzu pārskaitīt 15 000 ASV dolārus ar lietu saistīto izdevumu segšanai. Summu lūdzu pārskaitīt uz rēķinu Zigurdam Krastiņam” /sējums ar uzrakstu ar roku „2008.g.(1997.g.) 3.kaste”, s.69 l.l.69/;

- 1996.gada 28.novembra līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu starp A.Grūtupu un „Bankas Baltija” likvidatoru D.Berrey. Pakalpojumu apjoms klienta pārstāvēšanas lietā, kurā klients ir prasītājs un PVA „Ventspils Nafta” atbildētājs. Rezultāthonorārs 2,5% no katras summas, kas piedzīta no atbildētāja. 15 000 ASV dolāri ietilpst rezultāhonorārā un izmaksājami neatkarīgi no lietas iznākuma. Līgumu parakstījuši A.Grūtups un D.Berijs /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Binder 14”, s.74 l.l.60-63 (angļu valodā), l.l.64-67 (latviešu valodā), l.l.68-72 (angļu un latviešu valodā)/;

- 1996.gada 29.novembra maksājuma uzdevums nr.60 pārskaitīt no „Bankas Baltija” konta 15 000 ASV dolārus Zigurdam Krastiņam. Informācija saņēmējam: 25.11.96 rēķins /sējums par ar uzrakstu ar roku „2008.g.(1997.g.) 3.kaste”, s.69 l.l.70/;

- 1996.gada 16.decembra fakss no likvidējamās a/s „Bankas Baltija” adresātam D.Berrey. Faksa tēma: „Latvenergo”. Faksa saturs: “Sakarā ar ekonomikas ministra atrašanos ārzemēs Grūtups ir atlicis vienošanos. Nekāda projekta” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.21, 22, 23, 24, 25/;

- 1996.gada 17.decembrī pulksten 09:31 nosūtīts fakss uz A.Grūtupa biroju. Nosūtītā faksa (vēstules) datums „16.12.96”, saturs: ”Dārgais Aldi Allik, likvidatora norobežošanās no personīgās atbildības. Pielikumā atbildības atrunas piemērs, kuru izmanto likvidators. Lūdzu izskatiet to priekš piedāvātā līguma” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.17, 18, 19, 20/;

- 1996.gada 18.decembra 1996.gada 28.augusta līguma par juridisko pakalpojumu sniegšanu starp Andri Grūtupu un „Bankas Baltija” likvidatoru D.Berrey papildus protokols. Advokāts nodrošina klientam piedziņau lietā, kurā klients ir kreditors, FNC ir parādnieks un „Latvenergo” ir galvinieks. Papildus rezultāthonorāram 5% apmērā no katras summas, kas saņemtas no parādnieka vai galvinieka, advokātam jāsaņem 20 000 ASV dolāri / sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.109 (angļu valodā), 110 (latviešu valodā)/;

- 1996.gada 18.decembra 1996.gada 28.augusta līguma par juridisko pakalpojumu sniegšanu starp Andri Grūtupu un „Bankas Baltija” likvidatoru D.Berrey papildus protokols. Advokāts nodrošina klientam piedziņau lietā, kurā klients ir kreditors, FNC ir parādnieks un „Latvenergo” ir galvinieks. Papildus rezultāthonorāram 5% apmērā no katras summas, kas saņemtas no parādnieka vai galvinieka, advokātam jāsaņem 20 000 ASV dolāri / sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.155/;

- 1997.gada 04.februāra fakss (vēstule) likvidējamās no a/s „Banka Baltija” A.Grūtupa kungam. Vēstules tēma „Latvenergo cesijas līgums”. Vēstules saturs:

„Dārgais Grūtupa kungs,

  1. Konfidencialitāte

Manā variantā paredzēts to noteikt pārāk ierobežojošu, jo mums būs jāpaziņo, ka mēs lietu esam atrisinājuši. Tāpēc es iesaku izmainīt formulējumu, kas atļaus mums atklāt, ka nauda tika saņemta neatklājot darījuma puses.

  1. Punkts 6

Skaidrībai ir jāaizvāc iekavas, lai punkts saistītu abas puses, kurām citādi nebūs nekādas atbildības, ja tiks mainīts norunātais termiņš.

Jūsu D.Berijs” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.5, 14, 15, 16/.

Vēstule nosūtīta pa faksu pulksten 19:41 /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.4/;

- 1997.gada 05.februāra fakss, kurš pulksten 12:14 atsūtīts no A.Grūtupa biroja uz likvidējamo a/s „Banka Baltija” ar cesijas līguma projektu. Līguma projektā atstātas tukšas vietas cedenta ierakstīšanai /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.218-222/. Uz projekta kopijas pēc faksa saņemšanas ar roku izdarīti labojumi teksta daļā angļu valodā /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.213-217/;

- 1997.gada 05.februāra fakss, kurš pulksten 13:35 /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.2/ nosūtīts no likvidējamās a/s „Banka Baltija ” uz A.Grūtupa biroju. Faksa tēma: „Cesijas līgums, 5.februāra redakcija”. Faksa saturs: „Pateicamies par pārskatīto cesijas līguma projektu. Mums ir sekojoši jautājumi:

Puses: pēc garantijas, ka nav nekādu juridisku šķēršļu... mēs vēlamies, lai tas attiektos uz pārstāvi, nevis cedentu

Punkts 2: Pievienotie dokumenti, vai Jūs nevarat nosaukt sarakstu, lai mēs saprastu, kas ir nepieciešams

Punkts 4:.. un citas ar to saistītās summas.. lūdzu paskaidrojiet, kādas tās bija. Vislabāk būtu noteikt termiņu

Punkts 5: bankas rēķins 2010063027 (LVL) A/s Rīgas komercbanka, kods 31010784

Punkts 6: aizvietojiet pēdiņas pie „likvidators... un ..” ar komatiem

Punkts 8: mēs vēlamies, lai būtu iespējams presei paziņot, ka kredīts tika atgriezts. Jānoņem likumu ierobežojumi

Punkts 9: Vienošanās stāsies spēkā, kad nauda... mēs vēlamies, lai....

Lūdzu zvaniet man ar jebkuriem jautājumiem.”

Fakss parakstīts: „Ar cieņu, D.Berrey vārdā un uzdevumā... ” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.1, 3/;

- Fakss (vēstule) no „Bankas Baltija” likvidatora D.Berrey A.Grūtupam. Dokumenta tēma: „Latvenergo cesijas līgums”. Dokumenta saturs: „Dārgais Grūtupa kungs, paldies par šodien mums atsūtīto cesijas līguma projektu. Mēs izskatījām dokumentu un citiem iepriekš izdarītiem labojumiem pievienojam ar roku izdarītus labojumus. Pirmais galvenais labojums, kuru mēs gribētu redzēt, ir, ka līgums tiek noslēgts tikai tad, kad ir notikusi naudas samaksa „Bankai Baltija”. Otrs labojums, kuru mēs gribētu redzēt, ir, ka pārstāvis uzņemas aizstāvēt cedentu no iespējamām prasībām pret cedentu, kuras izriet no šīs vienošanās. Mūsu pārējie labojumi ir mazāk nozīmīgi, piemēram: pušu noteikšana; dokumentu uzskaitījums līguma pielikumā; paziņojums, ka tiesību nodošanai jāatbilst Latvijas Republikas likumiem; atbildības noņemšana no likvidatora pārstāvjiem; izdevumi; likums, valodas un konfidencialitāte. Mēs neiesakām nekādus labojumus citos dokumentos, kurus Jūs mums nodevāt, jo nebūsim puse līgumā. Pirms mēs parakstām šo vienošanos mums no Jums ir jāsaņem rakstisks apstiprinājums, ka cesijas līgums ir izdevīgākā iespējamā izvēle, lai, ņemot vērā parādnieka finansu stāvokli, atgūtu no viņa parādu. Patiesi Jūsu, David Berrey, /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1” s.76 l.l.6, 7-8, 9-13, 106, 140, 141-142, 143-147/;

- 1997.gada 10.februāra fakss A.Grūtupam un A.Allikam. Faksa tēma „Tiesnese Vītola”. Faksa saturs : „Mūsu pēdējās tikšanās laikā mēs apspriedām nākamo tiesas sēdi 12. februārī. Mēs gribam ierosināt parunāt ar tiesnesi Vītolu mūsu vārdā. Mūsu mērķis ir uzlabot tiesneses attieksmi un tādā veidā izvairīties no nelabvēlīgiem lēmumiem. Lūdzu paziņojiet Deividam vai man, vai Jūs varat tikties ar tiesnesi un kādi būs tikšanās rezultāti” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.212, 224/;

- 1997.gada 11.februārī pulksten 16:35 no A.Grūtupa biroja likvidējamās a/s „Bankai Baltija” likvidatoram D.Berija atsūtīts fakss. Faksa saturs: „LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai likvidējamās A/s „Banka Baltija” iesniegums. Sakarā ar to, ka civillietā starp likvidējamo A/s „Banka Baltija” un PVAS „Latvenergo” par Ls 1 007 190 piedziņu patreiz risinās sarunas par mierizlīguma noslēgšanu, lūdzam atlikt 1997.gada 14.februārī nozīmēto lietas izskatīšanu. Ar cieņu, D.Berijs, 1997.gada 12.februārī” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.211, 223/;

- 1997.gada 12.februāra likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatora D.Berrey iesniegums Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai nr.00-005.3-420: „Sakarā ar to, ka civillietā starp Likvidējamo a/s „Banka Baltija” un PVAS „Latvenergo” par Ls 1 007 190 piedziņu patriez risinās sarunas par mierizlīguma noslēgšanu lūdzam atlikt 1997.gada 14.februārī nozīmēto lietas izskatīšanu” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.205/;

- 1997.gada 20.februāra fakss no A.Grūtupa likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatoram D.Berijam. Faksa tēma „Latvijas Depozītu banka”, „Latvenergo” un „Ventspils Nafta”. Faksa saturs: „..Attiecībā par ”Latvenergo” lietu sarunu process vēl turpinās. Par katru lietas virzību Jūs, protams, tiksiet informēts. Pie līdzīga rezultāta būtu jānonāk arī „Ventspils Naftas” lietā. Man bija savstarpējās sarunas ar tiesnesi Vītolu. Es varu Jūs informēt, ka savstarpēja sapratne ir sasniegta, bet, protams, informācija tiks prezentēta, kad mēs atkal tiksimies” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.189, 190, s.76 l.l.148; sējums ar marķējuma zīmi „”Grutups Binder 14”, s.74 l.l.56, 57/;

- 1997.gada 27.marta Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas sprieduma noraksts- piedzīt no „Latvenergo” par labu „Bankai Baltija” 10 007 190 Latvijas latu /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.161-166/;

- 1997.gada 4.aprīļa fakss no U.Grūbes „Bankas Baltija” likvidatoram D.Berrey par tēmu: „Tiesas lieta pret FNC un Latvenergo” ar šādu saturu: „Nosūtu Jums Augstākās tiesas lēmumu lietā „Banka Baltija” pret FNC un „Latvenergo” par parāda piedziņu. Lūdzu apskatieties pievienotās 6 lapas” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.130/;

- 1997.gada 05.maija cesijas līgums starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un sabiedrību ESE. Likvidējamā a/s „Banka Baltija” par 4,5 milj. ASV dolāriem nodod ESE prasījuma tiesības pret ZUS „Rohstofe Trading” un „Ventspils Naftu” /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.167-172/;

- 1997.gada 06.maija likvidējamās a/s „Banka Baltija” vēstule Zus Rohstoffe Tradings GMBH nr.01-005.3/124. Vēstulē norādīts: „Jūsu firma ir parādā „Bankai Baltija” sekojošo: nesamaksātais pamatparāds 18 000 000 ASV dolāri, nesamaksātie procenti uz 7.martu 1 399 000 ASV dolāri, sodi uz 7.mart 49 395 788 ASV dolāri, kopā 68 794 788,92 ASV dolāri…. Ja maksājumi netiks veikti 28 dienu laikā, mēs paturam tiesības uzdot saviem advokātiem, bez jebkādiem papildus brīdinājumiem, veikt mūsu interesēs visus juridiskos pasākumus…” /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.8-9/;

- 1997.gada 06.maija cesija slīguma starp IFCE un „Banku Baltija” kopijas. „Banka Baltija” par 5 miljoniem ASV dolāriem nodod IFCE prasījuma tiesības pret FNC un „Latvenergo” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.59-62, 82-85, 120-123, s.76 l.l. 94-97, 167-170/;

- 1997.gada 22.maija vēstule no privatizējamās akciju sabiedrības „Latvenergo” likvidējamās akciju sabiedrības „Banka Baltija” likvidatoram ar lūgumu paziņot sabiedrības IFCE kontu /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.175, 176, 177, 178/;

- 1997.gada 26.maija fakss no A,Grūtupa biroja M.Klarkam. Faksa tēma „Banka Baltija un Latvenergo”. Faksa saturs: Dārgais Klark, es tikko pateicu Grūtupa kungam par pievienoto vēstuli no „Latvenergo”. Viņš teica, ka mēs šo jautājumu apspriedīsim rīt, kad tiksimies. Ar cieņu, Aldis Alliks” /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.224/;

- 1997.gada 30.jūnija A.Grūtupa „Bankas Baltija” likvidatoram D.Berrey adresēts aprēķins par lietas gaitā nostrādātajiem honorāriem. 1996.gada 28.augustā starp A.Grūtupu un a/s „Banka Baltija” likvidatoru D.Berrey noslēgts līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu. No atbildētajiem FNC un valsts a/s „Latvenergo” ir piedzīti 5 000 000 Latvijas lati. Saskaņā ar līguma 5.un 8.punktu par paveikto darbu A.Grūtupam pienākas 5% no katras piedzītas summas, kas sastāda 250 000 Latvijas latus. Lūdz rezultāthonorāru pārskaitīt uz kontu Latvijas Unibankas Vecrīgas nodaļā/ sējums par 1999.gadu ar uzrakstu ar roku uz sējuma „2010.g.(1999.g.) 5.kaste), s.67 l.l.67/;

- 1997.gada 03.jūlija maksājuma uzdevums nr.99. Maksātājs likvidējamā „Banka Baltija”, saņēmējs: A.Grūtupa zv.advokātu birojs. Summa: 250 000 Latvijas lati. Paraksts: D.Berrey/ sējums ar uzrakstu ar roku uz sējuma „2010.g.(1999.g.) 5.kaste), s.66 l.l.66/;

- 1997.gada 11.jūlija prokurora pieprasījums likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatoram D.Berijam. Pieprasīts: iesniegt saraksti ar Lihtenšteinas firmu, kurai cedēts valsts a/s „Latvenergo” parāds, dokumentus par parāda cedēšanu un t.t. /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.109, 156/;

- 1997.gada 11.jūlija Ekonomikas ministrijas ar pieprasījumu likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatoram D.Berijam. Pieprasīts, cik firmas pieteicās kā cedētāji, ja pieteicās tikai viena forma, kāpēc netika meklētas citas ? /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.165, 166/;

- 1997.gada 17.jūlija prokurora pieprasījums likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatoram D.Berijam iesniegt dokumentu kopijas par darījumu ar firmu Lihtenšteinā /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.110/;

- 1997.gada 22.jūlija prokurora pieprasījums likvidējamās akciju sabiedrības „Banka Baltija” likvidatoram /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l. 76-77/;

- 1997.gada 22.jūlijā pulksten 05:05PM likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatoram D.Berijam atsūtīts fakss no a/s „Trasta komercbankas” ar: 1) A.Čepkeviča vizītkartes kopiju /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.95/, 2) ar A.Čepkevičam izdotu IFCE pilnvaru /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.96/;

- 1997.gada 23.jūlija ģenerālprokurora p.i. pieprasījums D.Berrey piestādīt cesijas līgumu starp ESE un „Banku Baltija” un informēt, vai „Banka Baltija” no ESE ir ienākušas kādas naudas summas /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.73/;

- 1997.gada 23.jūlija fakss no „Rietumu Bankas” par to, ka ESE pēc cesijas līguma pārskaitījusi likvidējamai „Banka Baltija” 99 980 ASV dolārus /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.71/;

- 1997.gada 25.jūlija ģenerālprokurora p.i. iesniegums likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatoram, kurā ģenerālprokurora p.i. iesaka: 1) lauzt cesijas līgumu ar ESE, 20 nepieņemt no ESE vairāk nekādus maksājumus /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.48-49, 51-52/;

- 1997.gada 25.jūlija likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatora D.Berrey vēstule ESE. Vēstules tēma: „1997.gada 05.maija cesijas līgums”. Vēstulē norādīts, ka pēc ģenerālprokurora ieteikuma viņš ir apturējis līgumu un gatavojas tiešām sarunām ar „Ventspils Naftu”. Līguma 5.punktā norādītajā datumā „Bankai Baltija” bija samaksāti tikai 99 980 ASV dolāri /sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.53, 56, 57; sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.187/;

- 1997.gada 25.jūlija likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatora D.Berrey vēstule PVAS „Ventspils Nafta” valdes priekšsēdētājam (prezidentam). Vēstules tēma: „Iespējamā tiešā vienošanās starp „Banku Baltija” un „Ventspils Naftu”. Vēstulē norādīts, pēc Ģenerālprokuratūras ieteikuma likvidators vēlas uzsākt tiešas pārrunas bez trešās puses iesaistīšanās. Likvidators ir apturējis noslēgto cesijas lūgumu ar ESE/ sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.54, 55; sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.186/;

- 1997.gada 18.augusta fakss no sabiedrības ESE likvidējamai „Banka Baltija”. Faksa tēma: „1997.gada 05.maija cesijas līgums”. Faksa saturs: „Dārgais Berija kungs, attiecībā par trīspusējā līguma apspriešanu, uzņemos drosmi nosūtīt Jums šādas vienošanās projektu. Mūsu kompānija vēlas pabeigt lietu šādā veidā. Tā kā ir grūti panākt vienošanos ar „Ventspils Naftu” par mums maksājamo kompensāciju, mēs pieprasām, lai lieta tiktu nodota Starptautiskajai komerctiesai Parīzē. Lūdzu rūpīgi iepazīties ar pievienoto projektu un atsūtiet mums savus komentārus. Patiesi Jūsu, Ralfs Gerbers”. Faksam pievienots vienošanās projekts starp a/s „Ventspils Nafta”, likvidējamo a/s „Banka Baltija” un sabiedrību ESE. Projektā summa 4 400 000 ASV dolāri pēc faksa saņemšanas ar roku (zilu tinti) izlabota uz 4 500 000 ASV dolāriem /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.142, 143, 144-145/;

- 1997.gada 26.augusta D.Berrey fakss ESE. Faksa tēma: „Tiešā vienošanās starp „Banku Baltija” un „Ventspils Naftu”. Faksa saturs: „Dārgais Gerbera kungs, saņēmu Jūsu piezīmes pie trīspusējās vienošanās projekta. Attiecībā par 100 000 ASV dolāriem, kuri tika samaksāti „Bankai Baltija”, varu paskaidrot sekojošo -faktiski saņemtā summa bija 99 980 ASV dolāri; ESE pēc cesijas līguma bija jāsamaksā 4 500 000 ASV dolāri trīsdesmit dienu termiņā, kas bija 1997.gada 05.jūnijs; „Bankas Baltija” kreditori pašreiz apmēram 82 dienu laikā ir zaudējuši ienākumus 4 500 000 ASV dolārus un atbilstoši vienošanās projektam, kura iespējamā parakstīšanas diena 1997.gada 04.septembris, zaudēs ienākumus 102 dienas. Pēc reālās procentu likmes 8%, kura ir mazāka kā pašreiz pelna „Bankas Baltija” investīciju projekti, zaudējums būs 100 602,70 ASV dolāri; Pamatojoties uz to uzskatu, ka „Bankas Baltija” kreditoriem nebūs jāatgriež jebkādu daļu no iepriekš saņemtajiem 99 890 ASV dolāriem un pilno summu 4 500 000 ASV dolārus „Bankai Baltija” būs jāsamaksā „Ventspils Naftai”. Līdz šodienas darba dienas beigām gaidīšu Jūsu komentārus pie iepriekš teiktā. Patiesi Jūsu, Deivids Berijs /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.121, 122/;

- 1998.gada 08.janvāra likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatora vēstules: 1) advokātu birojam „Blugers un Plaude”, 2) A.Grūtupa birojam. Vēstuļu tēma „Ventspils Naftas garantija Bankai Baltija”. Vēstuļu saturs: „Kā jau Jums zināms, pirms svētkiem „Ventspils Nafta” un „Banka Baltija” veda sarunas attiecībā uz augstākminētā jautājuma risināšanu. Būtībā „Ventspils Nafta” ir piekritusi samaksāt „Bankai Baltija” 4,5 miljonus ASV dolārus viena gada laikā, lai atbrīvotos no garantijas „Zus Rohstoffe” aizdevumam. Šāda vienošanās iespēja tika apspriesta Ģenerālprokuratūrā un ģenerālprokurors norādīja, ka šāda vienošanās ir apmierinoša, ja pakļauta sekojošam: - „Bankai Baltija” jāiegūst rakstisks juristu viedoklis par lietu pret „Ventspils Naftu”, - vienošanās līgumā skaidri jānorāda „Bankas Baltija” iemesli šādu noteikumu pieņemšanai „Ventspils Naftas” atbrīvošanai no tās garantiju saistībām. Es lūdzu Jūs sniegt Jūsu jā juristu viedokli…” /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.6, 7/;

- 1998.gada 03.marta fakss no Grūtupa biroja D.Berijam ar labojumiem izlīguma (vienošanās) projektā starp a/s „Ventspils Nafta” un a/s „Banka Baltija”. Faksa teksts sākas ar vārdiem: „”Mierizlīgums” dokumenta nosaukumā un atbilstoši arī tekstā aizstājams ar „VIENOŠANĀS…” /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.193-194, 189-190/;

- 1998.gada 20.aprīļa faksa kopija. Faksu sūtījis zv.advokāts Romualds Vonzovičs. Faksa adresāts A.Grūtups. Faksa pielikumā līguma projekts starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un a/s „Ventspils Nafta” par strīda nodošanu izspriešanai Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.42, 43-44/;

- 1998.gada 04.maija faksa kopija ar vienošanās starp a/s „Ventspils Nafta” un likvidējamo a/s „Banka Baltiju” par savstarpējo norēķinu kārtību un noteikumiem projektu. Fakss sūtīts no A.Grūtupa advokātu biroja /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.47-50/;

- 1998.gada 07.maija izlīgums starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un a/s „Ventspils Nafta”. Parakstījuši: a/s „Ventspils Nafta” pilnvarots pārstāvis Valentīns Kokalis un likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidators Deivids Berijs /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.26-27/;

- 1998.gada 07.maija līgums par strīda nodošanu Rīgas Starptautiskajai šķīrējtiesai starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un a/s „Ventspils Nafta”. Līgumu parakstījuši: Likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidators Deivids Berijs un a/s „Ventspils Nafta” pārstāvis Valentīns Kokalis /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.28-29/;

- 1998.gada 07.maija vienošanās par savstarpējo norēķinu kārtību un noteikumiem starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un a/s „Ventspils Nafta”. Vienošanos parakstījuši: a/s „Ventspils Nafta” pilnvarots pārstāvis Valentīns Kokalis un likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidators Deivids Berijs /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.30-33/;

- 1998.gada 22.maija darījuma konta apkalpošanas līgums. Pēc līguma stāšanās spēkā AKB „Baltijas Tranzītu Banka” atver darījumu kontu, kurā a/s „Ventspils Nafta” vai cita juridiskā persona, kura darbojas a/s „Ventspils Nafta” uzdevumā, 7 dienu laikā iekaita 4 725 000 ASV dolārus. Līgumu parakstījuši: a/s „Ventspils Nafta” vārdā I.Skoks, AKB „Baltijas Tranzītu banka” vārdā G.Aļijeva, likvidējamās a/s „Banka Baltija” vārdā Deivids Berijs /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 lpp.22-23/;

- 1998.gada 10.jūnija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmums lietā nr.C-1222/9. Tiesa konstatēja, ka likvidējamās a/s „Banka Baltija” un a/s „Ventspils Nafta” pārstāvji lūdz tiesvedību lietā izbeigt, jo 1998.gada 07.maijā noslēgts līgums paar strīda nodošanu izskatīšanai Rīgas Starptautiskajai šķīrējtiesai. Tiesa nolēma tiesvedību civillietā likvidējamās a/s „Banka Baltija” prasībā pret a/s „Ventspils Nafta” un pretprasībā izbeigt /sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.24-25/;

- 1998.gada 26.jūnija Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas spriedums lietā nr.39/97. Prasītājs likvidējamā a/s „Banka Baltija”, atbildētājs Valsts a/s „Ventspils Nafta”. Tiesa nosprieda apstiprināt likvidējamās a/s „Banka Baltija” un Valsts a/s „Ventspils nafta” izlīgumu sekojošā redakcijā: Likvidējamā a/s „Banka Baltija” saņem no a/s „Ventspils nafta” 4 500 000 ASV dolārus un visus likvidējamās a/s „Banka Baltija” izdevumus, kas saistīti ar tiesvedību /sējums ar marķējuma zīmi Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.19-21/;

- 1998.gada 01.jūlija A.Grūtupa iesniegums par honorāra samaksu likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidatoram D.Berija kungam. Atbilstoši 1996.gada 28.novembra līguma par juridisko pakalpojumu sniegšanu noteikumiem A.Grūtups pārstāvējis a/s „Banka Baltija” intereses prasībā pret „Zus Rohstofe Trading GmbH” un a/s „Ventspils Nafta”. Atbilstoši Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1998.gada 10.jūnija lēmumam tiesvedība a/s „Bankas Baltija” prasībā pret a/s „Ventspils Nafta” daļā tika izbeigta un pušu strīds nodots izskatīšanai Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā, kurā 1998.gada 26.jūnijā apstiprināts pušu izlīgums. Saskaņā ar 1996.gada 28.novembra līguma par juridisko pakalpojumu sniegšanu 7.punktu lūdz pārskaitīt honorāru 103 125 ASV dolāru apmērā uz kontu Latvijas Unibankas Vecrīgas nodaļā. Paraksts: A.Grūtups/ sējums ar uzrakstu ar roku uz sējuma „2010.g.(1999.g.) 5.kaste), s.66 l.l.69/;

- 1998.gda 03.jūlija maksājuma uzdevums nr.246. Maksātājs likvidējamā a/s ”Banka Baltija”, saņēmējs zv.advokāta A.Grūtupa birojs. Summa 103 125 ASV dolāri. Parakts: D.Berrey/ sējums ar uzrakstu ar roku uz sējuma „2010.g.(1999.g.) 5.kaste), s.66 l.l.70/;

Bijušais likvidējamās a/s „Banka Baltija” likvidators Deivids Berija liecināja, ka pēc tam, kad viņš tika iecelts par „Bankas Baltija” likvidatoru, viņš kopā ar juristu un grāmatvežu komandu sāka piedzīt aizdevumus, tajā skaitā izdevumu, ko bankai bija parādā „Latvenergo”. Kad dažādi aizdevumi bija sagrupēti, viņš nolīga Grūtupa kungu, juristu ar plašiem sakariem, kurš bija pazīstams kā cieši saistīts ar tā laika premjerministru Andri Šķēli. „Latvenergo” atteicās veikt atmaksu, pieprasot veikt piedziņu caur Latvijas tiesām. Vairāki neveiksmīgi mēģinājumi piedzīt „Latvenergo” aizdevumu tika veikti caur tiesām. Pēc tā pie viņa vērsās Grūtups un paziņoja, ka „Latvenergo” ir gatava norēķināties, taču nevis ar viņu (Beriju), bet ar ieinteresēto trešo pusi. Viņam (Berijam) nekad netika darīts zināms, kas bija trešā puse un viņš nekad nav ticies ar kādu no šīs trešās puses pārstāvjiem. Vienīgā viņam sniegtā informācija bija tāda, ka šie pārstāvji atrodas Lihtenšteinā. Viņš jautāja Grūtupam, vai „Latvenergo” piedāvātā summa bija labākais darījums, uz ko „Banka Baltija” varētu cerēt? Grūtups teica, ka jā. Pēc tā viņš (Berija) apstiprināja (parakstīja) vienošanos. Drīz pēc tam viņš caur Latvijas medijiem uzzināja, ka „Latvenergo” samaksāja trešajai pusei 3 miljonus Latvijas latu vairāk, kā bija vienojušies ar „Banku Baltija”.

Nopratināšanas laikā lieciniekam Deividam Berijam tika uzrādīta cesijas līguma projekta kopija ar ar roku rakstītiem līguma projekta grozījumiem (labojumiem) („Bankas Baltija” likvidācijas dokumenti, sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.9-10, 143-144). Par šo dokumentu liecinieks Deivids Berija liecināja, ka šis dokuments bija cesijas līguma projekts, ko viņš ir redzējis (lasījis) un komentējis (labojis). Uz šā dokumenta ir viņa ar roku rakstītie komentāri (labojumi). Andris Grūtups sagatavoja šo dokumentu un viņš (Berija) to rediģēja. Grūtupam bija angļu valodā runājošs Aldis Alliks, kurš atnesa šo dokumentu komentāru (labojumu) veikšanai.

Nopratināšanas laikā lieciniekam Deividam Berijam tika uzrādīta „Bankas Baltija” likvidatora faksa kopija ( „Bankas Baltija” likvidācijas dokumenti, sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1” s.76 l.l.6, 7-8, 106, 140, 141-142). Par šo dokumentu liecinieks Deivids Berija liecināja, ka šajā dokumentā ir ieteiktie cesijas līguma grozījumi. Šie grozījumi bija papildus ar roku rakstītiem grozījumiem uz iepriekšējā dokumenta. Viņš (Berija) šo dokumentu apstiprināja (parakstīja). To sagatavoja viņa likvidācijas komanda, kas sastāvēja no astoņiem līdz desmit grāmatvežiem un juristiem. Starp tiem bija grāmatveži Malkolms Veirs (Malcolm Weir) un Maikls Klārks (Michael Clark).

Nopratināšanas laikā lieciniekam Deividam Berijam tika uzrādīta „Bankas Baltija” likvidatora faksa kopija („Bankas Baltija” likvidācijas dokumenti, sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.76 l.l.5). Par šo dokumentu liecinieks Deivids Berija liecināja, ka šis dokuments atspoguļoja turpmākus līguma grozījumus. Viņš tos pārrunāja telefoniski ar likvidācijas komandu. Viņš pilnvaroja to parakstīt Malkolmu Veiru.

Nopratināšanas laikā lieciniekam Deividam Berijam tika uzrādīta cesijas līguma projekta kopija ar iekļautiem grozījumiem („Bankas Baltija” likvidācijas dokumenti, sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.218-222). Par šo dokumentu liecinieks Deivids Berija liecināja, ka tā bija pēdējā redakcija. Andris Grūtups sagatavoja šo cesijas līguma redakciju. Līguma 2.lapā 5 miljoni Latvijas lati bija beigu summa. Trešā puses no Lihtenšteinas samaksāja „Bankai Baltija” 5 miljonus Latvijas latus un tad piedzina 8 miljonus no „Latvenergo”.

Nopratināšanas laikā lieciniekam Deividam Berijam tika uzrādīta 1997.gada 20.februāra faksa kopija no Andra Grūtupa biroja („Bankas Baltija” likvidācijas dokumenti, sējums ar marķējuma zīmi „Grutups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.189). Par šo dokumentu liecinieks Deivids Berija liecināja, ka viņa pieņēmums ir tāds, ka Grūtupam bija sarunas ar nezināmo trešo pusi no Lihtenšteinas. Ja trešā puse bija ieinteresēta nopirkt „Latvenergo” parādu, tad, iespējams, viņi (trešā puse) bija ieinteresēti nopirkt arī „Ventspils Nafta” parādu. Viņš nedeva norādījumus Grūtupam atrast pircējus parādiem, taču tas nekavēja Grūtupu ieinteresēto pušu atrašanā.

Nopratināšanas laikā lieciniekam Deividam Berijam tika uzrādīta 1997.gada 05.maija cesijas līguma kopija starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un ESE („Bankas Baltija” likvidācijas dokumenti, sējums ar marķējuma zīmi „Ventspils Nafta Binder 16”, s.67 l.l.167-172). Par šo dokumentu liecinieks Deivids Berija liecināja, ka šis dokuments ir parakstīts cesijas līgums „Ventspils Naftas” lietā. Grūtups pabeidza šo dokumentu un uzrādīja to viņam personiski, lai saņemtu parakstu. Dokumentu viņš parakstīja viesnīcā „Rīga”. Citiem dokumenta parakstītājiem Ralfam Gerberam (Ralph Gerber) un Džordžam Etomijam (George Etomi) vajadzēja pārstāvēt ESE intereses, taču viņš tos nepazina un ne ar vienu no viņiem ticies nav. Neviens ar roku rakstīts datums, kas parādās Ventspils cesijas līgumā, kā arī neviens otrajā cesijas līgumā (ar „Latvenergo”) nebija viņa (Deivida Berija). Viņš neatceras, vai parakstīja līgumu pirmais, vai pirmie to parakstīja Gerbers un Etomijs. Lai gan līgums bija parakstīts, „Banka Baltija” naudu nesaņēma. Pēc tam, kad skandāls ar „Latvenergo” sāka pievērst sev uzmanību, darījums ar ESE netika pabeigts /s.82 l.l.155-159, 160-161, 162, 163-164, 165, 166-170, 171, 172-176, 179-184/.

Valodniecības ekspertīzes ekspertu atzinumā konstatēts sekojošais:

Cesijas līguma starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un cesionāru (nenorādot cesionāru) projektā ar roku rakstītie labojumi angļu valodas tekstā liecina, ka tos veicis profesionāls šāda veida līgumu sastādītājs, kuram angļu valoda ir dzimtā valoda.

Nevērtējot tulkojuma tekstu angļu valodā no latviešu valodas uz angļu valodu, tas visumā veikts kvalitatīvi, bet to nav veicis valodas nesējs, kam angļu valoda ir dzimtā valoda.

Angļu valodas tekstu cesijas līguma projektā papildinājusi ar roku persona, kam angļu valoda ir dzimtā valoda un šie papildinājumi, kā arī tās pašas personas ieteikumi (uz divām lapām ar nosaukumu „Baltijas Banka in liquidation Letvenergo Cession Agreement Review Points”) ir visi ietverti abos oficiālajos cesijas līgumos angļu tekstā. Līdz ar to šiem papildinājumiem primārais teksts ir angļu valodā un sekundārais latviešu valodā.

Angļu valodā rakstīto tekstu teikuma struktūra, izvēlētie profesionālie termini un savienojumvārdi, tas ir, leksika, kā arī gramatisko struktūru lietojums, izvēle, kā arī nedaudzās pieļautās gramatiskās kļūdas dod pamatu kategoriskam atzinumam, ka pirmatnējais dokumentu teksts ticis sastādīts latviešu valodā un latviešu tekstu tulkojusi angļu valodā persona, kas nav valodas nesējs, kam angļu valoda nav dzimtā valoda.

Cesijas līgums starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un ESE un cesijas līgums starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un IFCE ir pilnīgi identiski, neņemot vērā sīkas redakcionālas atšķirības, kuras varēja pieļaut kā teksta sastādītājs viena persona vai personu grupa.

Cesijas līguma starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un cesionāru (nenorādot firmas nosaukumu) projektā ar roku izdarītie labojumi angļu valodas tekstā ir pilnībā ietverti cesijas līgumos starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un ESE un likvidējamo a/s „Banka Baltija” un IFCE. Angļu valodā ar rokrakstu izdarītajos papildinājumos lietota profesionāli precīza juridiska finanšu tiesību terminoloģija un juridisko tekstu konstrukcijas. To, kādā secībā tikuši sagatavoti līguma varianti un tulkojumi, ilustrē terminu lietojums, precizējumi un tam sekojošā tulkošana. Vērtējot ar rokrakstu pie termina „(the liquidator)” izdarīto papildinājumu: „his aģents, employers, employees” tas rāda, ka to varētu būt izdarījis jurists, kam ir precedenta tiesību (Case Law) mentalitāte, kas raksturīga anglo- amerikāņu tiesību sistēmas juristiem, tas ir, metode konkrēti uzskaitīt iespējamos variantus, nevis formulēt līgumā plašāku vispārinātu terminu interpretēšanu, kas ietver variantus. Šāda plašāka satura terminu lietošana atbilst Eiropas kontinentālo tiesību sistēmas juristu mentalitāte. Tai atbilstoši ticis lietots plašāks jēdziens „(the liquidator)” un tādu tekstu varētu būt sastādījuši Latvijas vai citas kontinentālās sistēmas juristi. Vēlāk šie variantu konkretizējumi ietverti arī latviešu valodā tulkotajā līgumā.

Dokumentā „Banka Baltija in liquidation letvenergo Cession Agreement Review Points” pirmajā daļā formulēti līguma dažādu punktu papildinājumi vēl tiem, kas bija pierakstīti ar rokrakstu angļu valodā. Šie papildinājumi (ar nebūtiskiem redakcionāla rakstura precizējumiem un novēršot pārrakstīšanās kļūdas) ietverti abos cesijas līgumos. No tā var izdarīt secinājumu, ka šo papildinājumu autors ir tā pati persona, kas veikusi papildinājumus rokrakstā cesijas līguma projektā un tos veicis profesionāls šāda veida līgumu sastādītājs, kuram angļu valoda ir dzimtā valoda.

Salīdzinot abus cesijas līgumus un cesijas līguma projektu (ar izdarītajiem labojumiem un papildinājumiem) redzams, ka cesijas līguma projekts ir cesijas līgumu saīsināts variants. Cesijas līguma projekta lasāmais teksts ir identisks abu cesijas līgumu tekstiem ar nebūtiskām redakcionālām atšķirībām. Sākotnējā cesijas līguma projekta teksta ar izdarītajiem labojumiem un papildinājumiem sakritība ar abu cesijas līgumu galīgajiem tekstiem dod pamatu kategoriskam apgalvojumam, ka pirmatnējo tekstu sastādījusi persona latviešu valodā un šis teksts tulkots angļu valodā, pie tam, tulkojumu izdarījusī persona nav valodas nesējs. Tajā pat laikā labojumus tekstā angļu valodā izdarījusi persona, kas ir valodas nesējs. Savukārt, cesijas līguma projekts ar papildinājumiem ir pilnībā izmantots, sagatavojot cesijas līgumus starp likvidējamo a/s „Banka Baltija” un ESE kā arī IFCE, tātad šo trīs dokumentu autors ir viens un tā pati persona.

Salīdzinot Vienošanos par saistību izpildi starp ESE un privatizējamo valsts a/s „Ventspils Nafta” ar Vienošanos par saistību izpildi starp IFCE un privatizējamo valsts a/s „Latvenergo”, var izdarīt kategorisku secinājumu, ka tos sastādījusi viena persona vai personu grupa, jo teksti un to izvietojums gan angļu, gan latviešu valodās ir identiski, neņemot vērā konkretizācijas atšķirības (pušu adreses, summas u.t.t.), kā arī izņemot vērā to, ka Vienošanās par saistību izpildi starp ESE un privatizējamo valsts a/s „Ventspils Nafta” satur 6.un 7.punktus, kuru nav Vienošanās par saistību izpildi starp IFCE un privatizējamo valsts a/s „Latvenergo”.

Abas vienošanās par saistību izpildi ir sākotnēji uzrakstītas latviešu valodā, jo tulkojumā uz angļu valodu ir lietoti angļu valodā sadzīviski vārdi, kurus nelieto līgumos, ir izlaisti noteiktie artikuli u.c.

Salīdzinot cesijas līgumu, cesijas līguma projekta tulkojumus un vienošanās par saistību izpildi tulkojumus angļu valodā, var izdarīt secinājumu, ka tulkojumus no latviešu angļu valodā veikušas divas dažādas persona.

Analizējot ekspertiem iesniegto dokumentu tehnisko izvietojumu un noformējumu, konstatētas stabilas sakritības abu veidu dokumentu ( cesijas līgumu, vienošanās par saistību izpildi) tekstu izvietojumā, noformējumā. No augstāk minētā var izdarīt secinājumu, ka neskatoties uz to, ka cesijas līgumus ir sastādījusi viena persona grupa vai atsevišķa persona, bet vienošanās par saistību izpildi, iespējams, cita personu grupa vai atsevišķa persona, taču abu veidu dokumentus tehniski pārrakstījusi viena un tā pati persona /s.4 l.l.3-9/.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palātas 2005.gada 14.oktobra spriedumā PAK-122 /s.79 l.l.10-107/ konstatēts, ka:

1) A.Čepkevičs 1997.gada aprīļa mēneša beigās uzsāka sarunas ar „Bankas Baltija” likvidatoru D.Beriju par bankas prasījuma tiesību pret parādnieku „Latvenergo” un FNC cedēšanu sabiedrībai IFCE;

2) A.Čapkevičs veica juridisko dokumentu sagatavošanu un līdz 1997.gada 06.maijam sagatavoja un saskaņoja ar Bankas Baltija likvidatoru D.Beriju cesijas līgumu un bankas paziņojuma „Latvenergo” prezidentam tekstus;

3) A.Čapkevičs saskaņoto cesijas līguma un paziņojuma tekstus iesniedza parakstīšanai D.Berijam;

4) A.Čapkevičs laika periodā no 1997.gada 06.līdz 13.maijam sagatavoja izlīguma- vienošanās par saistību izpildi teksta projektu un šo sagatavoto izlīguma teksta projektu /s.79 l.l.23-24/.

Kriminālprocesa nr.81205499 izmeklēšanas laikā a/s „Banka Baltija” likvidācijas dokumentos sējumā ar atzīmi „Grūtups Latvenergo Binder 14.1” starp citiem dokumentiem tika atrasts 1997.gada 22.jūlijā pulksten 05:05PM (05:05 pēc pusdienas) „Bankas Baltija” likvidatoram no a/s „Trasta komercbanka” atsūtīts fakss ar: 1) A.Čapkeviča vizītkartes kopiju / s.75 l.l. 95/ un 2) ar A.Čapkeviča pilnvaras kopiju /s.75, l.l.96/. Liecinieku liecībās, a/s „Bankas Baltija” likvidācijas dokumentos un citos lietas materiālos nav ziņu par A.Čepkeviča dalību sarunu vešanā un cesijas līguma gatavošanā un saskaņošanā ar bankas likvidatoru. Laiks, kad „Bankas Baltija” likvidatoram pa faksu tika nosūtīti augstākminēti dokumenti (divi ar pusi mēneši pēc cesijas lūguma parakstīšanas, gandrīz mēnesis pēc naudas pārskaitīšanas, piecas ar pusi stundas pēc bankas likvidatoram pa faksu tika nosūtīts prokurora pieprasījums /sējums ar atzīmi „Grūtups Latvenergo Binder 14.1”, s.75 l.l.79-80/, kopumā ar citiem kriminālprocesā nr.81205499 iegūtiem pierādījumiem norāda uz to, ka A.Čepkevičs visticamāk nebija tā persona, kura veda sarunas ar a/s „Banka Baltija” likvidatoru, sagatavoja cesijas līguma, paziņojuma a/s„Latvenergo” prezidentam un izlīguma (vienošanās) tekstus, bet šīs darbības visticamāk izdarīja citas personas.

Pastāv reāla iespēja, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, iespējams, izdarījuši Andris Grūtups, Rūdolfs Meroni, Aldis Alliks, Vilnis Vītoliņš, Andrejs Osis, Ansis Sormulis, Aivars Lembergs (personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess, Kriminālprocesa likuma 59.panta otrās daļas 1.punkts, 61.pants) un, iespējams, arī citas nenoskaidrotas personas.

Par juridisko pakalpojumu sniegšanu nav atzīstama dalība noziedzīgā nodarījumā un līdzdalība noziedzīgā nodarījumā jebkādā tās formā. Kriminālprocesā nr.81205499 iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka noziedzīgā nodarījumu iespējamais organizators bija Andris Grūtups. Nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un saskaņošanā Andrim Grūtpam palīdzēja Andra Grūtupa palīgs Aldis Alliks un Šveices advokāts Rūdolfs Meroni. Rūdolfs Meroni gatavoja atsevišķu dokumentu projektu daļu angļu valodā, bet Aldis Alliks veica kontaktpersonas un tulka funkcijas. Lai arī Aldis Alliks un Rūdolfs Meroni līdzdarbojās pie noziedzīga nodarījuma gatavošanas, viņu darbībās nav konstatējama noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses obligāta sastāvdaļa- vaina nodoma formā. Pierādījumi norāda uz to, ka: 1) Rūdolfs Meroni nebija informēts par gatavojamo cesijas līgumu ar a/s „Latvenergo”, 2) cesijas līguma ar a/s „Ventspils Nafta” gatavošanas stadijā Rūdolfa Meroni nodoms bija panāk iecerētā darījuma atbilstību Latvijas Republikas tiesībām un viņam bija pamats uzskatīt, ka darījumā iesaistītās personas darbosies likumu ietvaros, bet Alda Allika faktiskā loma bija tulka un kontaktpersonas funkciju pildīšana.

Valsts a/s „Latvenergo” naudas līdzekļu 3 miljonu Latvijas latu apmērā piesavināšanās personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās lielos apmēros, izmantojot Lihtenšteinas sabiedrību IFCE, tika pilnībā pabeigta. Pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka Vilnis Vītoliņš, būdams sabiedrības IFCE patiesā labuma guvējs un a/s „Trasta Komercbanka” akcionārs, kopā ar Andreju Osi, izmantojot a/s „Trasta Komercbanka” tehniskos līdzekļus un darbiniekus un Vilnim Vītoliņam faktiski piederošās ārzonas sabiedrības, legalizēja piesavinātos naudas līdzekļus un nodeva tos izmeklēšanā nenoskaidrotām personām. 1997.gadā, kad tika veiktas šīs darbības, kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju paredzēta nebija.

Valsts a/s „Ventspils Nafta” naudas līdzekļu piesavināšanās, izmantojot Lihtenšteinā reģistrēto kompāniju ESE, tika pārtraukta mēģinājuma stadijā. Noziedzīga nodarījuma pabeigšanas gadījumā sabiedrības ESE patiesā labuma guvēji piesavinātos valsts a/s „Ventspils Nafta” līdzekļus 4 500 000 ASV dolāru apmērā. Kriminālprocesā nr.81205499 savāktie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka ESE formālais patiesā labuma guvējs bija Ansis Sormulis, bet faktiskais patiesā labuma guvējs, iespējams, bija Aivars Lembergs. Noziedzīga nodarījuma pabeigšanas gadījumā Aivars Lembergs būtu tā persona, no kuras būtu atkarīga tālākā rīcība ar piesavinātajiem naudas līdzekļiem lielā apmērā.

Kriminālatbildības noilgums pēc Latvijas Kriminālkodeksa 144.panta ceturtās daļas par mantas piesavināšanos personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās lielos apmēros saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 45.panta pirmās daļas 4.punktu bija desmit gadi no dienas, kad izdarīts noziedzīgs nodarījums.

Krimināllikumā atbildība par svešas mantas piesavināšanos personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās lielos apmēros paredzēta Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā. Tas ir sevišķi smags noziegums un kriminālatbildības noilgums par to ir piecpadsmit gadi. Krimināllikuma 5.panta trešā daļa nosaka, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu, pastiprina sodu vai ir citādi nelabvēlīgs personai, atpakaļejoša spēka nav.

Latvijas Kriminālkodeksa 45.panta otrā daļa noteica, ka kriminālatbildības noilgums tiek pārtraukts, ja līdz kriminālatbildības noilguma termiņa notecēšanai persona izdara jaunu noziegumu. Līdzīga norma ir Krimināllikuma 56.panta trešajā daļā. Aivars Lembergs un Ansis Sormulis pašreiz apsūdzēti kriminālprocesā nr.12812001408, kurš tiek skatīts Rīgas apgabaltiesā. Aivars Lembergs un Ansis Sormulis kriminālprocesā nr.12812001408 apsūdzēti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kuri izdarīti sākot no 1993.gada rudens līdz 2008.gada 01.aprīlim. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka Aivara Lemberga un Anša Sormuļa kriminālatbildības noilgums kriminālprocesā nr.81205499 par mēģinājumu personu grupā piesavināties mantu lielā apmērā nav iestājies, taču, pārbaudot tiesas arhīvā nodotos kriminālprocesa nr.81206598 Armanda Stendzenieka apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 142.panta trešās daļas lietas materiālus, tajos atrodas procesa virzītāja (prokurora) 1998.gada 11.novambra lēmums par kriminālprocesa nr.81206598 izbeigšanu daļā. Šajā lēmumā prokurors konstatēja, ka 1997.gada 06.oktobrī a/s „Ventspils Nafta” direktoru padome nolēma lauzt 1997.gada 05.maija līgumu ar ESE un1997.gada 18.oktobrī a/s „Ventspils Nafta” un ESE noslēdza līgumu par saistību pārtraukšanu. Kaut gan a/s „Ventspils Nafta” juridiskās daļas vadītājs V.Kokalis nodarījumos ņēma aktīvu dalību, nav pamata pret viņu un kādu citu personu uzsākt kriminālvajāšanu, jo nav iestājies līgumā paredzētais rezultāts. Neviena no pusēm necieta zaudējumus. Līgumsaistības tika pārtrauktas, neuzsākot saistību izpildi. Krimināllieta nr.81206598 šajā daļā izbeidzama nozieguma sastāva trūkuma dēļ /kriminālprocesa nr.812006598 14.sējuma l.l.203-206, s.78 l.l.39-42/. Kriminālprocess nr.81206598 izskatīs tiesā, gala nolēmums lietā stājies spēkā un pēc tā krimināllietas nr.81206598 materiāli nodoti glabāšanā arhīvā. Līdz ar to ar 1998.gada 11.novembra prokurora lēmumu Aivara Lemberga un Anša Sormuļa nodarījums atzīts par nesodāmu un šis prokurora lēmums ir izgājis tiesas pārbaudi.

Ievērojot augstāk minēto, vadoties no Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.un 3.punkta, 401.panta pirmās daļas 3.punkta, 318.panta pirmās daļas 6.punkta, 392.1 panta,

nolēma:

1. Kriminālprocesu nr.81205499 daļā pret Andri Grūtupu izbeigt sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

2. Kriminālprocesu nr.81205499 daļā pret Rūdolfu Meroni, Aldi Alliku, Vilni Vītoliņu, Andreju Osi, Ansi Sormuli un Aivaru Lembergu izbeigt sakarā ar to, ka viņu nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

3. Kriminālprocesu nr.81205499 daļā pret pārējām nenoskaidrotām personām izbeigt sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

4. „Cassaf Bank Corp.” zīmogu un datora cieto disku „Qauntum” 2.1GB nr.852719249293 iznīcināt.

5. Par pieņemto lēmumu paziņot iestādei, pēc kuras iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess nr.81207797- Latvijas Bankai.

6. Lēmuma kopijas nosūtīt:

1) Uzraugošajam prokuroram- Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram;

2) Andrim Grūtupam, Rūdolfam Meroni, Aldim Allikam, Vilnim Vītoliņam, Andrejam Osim, Ansim Sormulim, Aivaram Lembergam, kuriem izskaidrot viņu tiesības, kas noteiktas Kriminālprocesa likuma 392.1 panta piektajā daļā.

7. Vadoties no Kriminālprocesa likuma 336.panta pirmās daļas, 337.panta otrās daļas 3.punkta un 339.panta otrās daļas, personas, kuru tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar lēmumu, 10 dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas var iesniegt sūdzību amatā augstākam prokuroram- LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram.

8. Vadoties no Kriminālprocesa likuma 617.panta pirmās daļas 1.punkta, 618.panta otrās daļas, persona, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts, pamatojoties uz noilgumu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā, lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no lēmuma kopijas saņemšanas.

LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Dr.iur.A.Pundurs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...