Slavenais "eksperts" - doktors Didzis Bērziņš atkopjas trakomājā, bet ar to viņa problēmas nebūs galā
Pietiek lasītājs24.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudzus sociālā tīkla Twitter lasītājus pirms nedēļas izbrīnīja „slavenā” doktora Didža Bērziņa – tā paša marksistiski noskaņotā „eksperta”, kura „ekspertīzei” varam pateikties par leģionāru piemiņas vietas iznīcināšanu Beļģijas pilsētā Zedelgemā – vārdiskās izpausmes, kuras tur aplūkojamas vēl tagad. Tiem, kas padomāja par pamatīgu prāta aptumsumu dažādu vielu ietekmē, ir izrādījusies taisnība, - doktors atkopjas trakomājā, bet ar to viņa problēmas nebūs galā.
Alkohols, narkotikas un personiski pārdzīvojumi – šāds salikums trakomājā var novest daudzus cilvēkus, un doktors Bērziņš nav izņēmums. Dramatiskie notikumi aizvadītajā svētdienā sāka risināties Koknesē, kur blakus mājās dzīvo gan doktors, gan viņa nu jau gandrīz bijušās sievas radinieki.
Vispirms doktors, zvērīgi pārdzēries un citādi apreibinājies, uzlauza gandrīz bijušās sievas – pašlaik notiek šķiršanās process – garāžu, nozaga viņas automašīnu un devās nezināmā virzienā.
Jau tad par doktora Bērziņa stāvokli un aktivitātēm bija ziņots policijai, kura sāka neadekvātā un potenciāli bīstamā indivīda meklēšanu. Taču, kamēr notika meklēšana, doktors pirmdienas vakarā ieradās sievas vecāku dzīvoklī un ķērās pie tā demolēšanas.
Kad otrdien doktors Bērziņš devās tālāk savās gaitās, dzīvoklis bija pamatīgi izpostīts – izvandīts, piegānīts, izsisti lielie logi, hanteles ar spēku samestas un iestrēgušas rīģipša sienās. Tikai vēlāk tajā pašā dienā policijai izdevās viņu aizturēt un nogādāt Tvaika ielas psihoneiroloģiskajā iestādē, un gaidāms, ka pēc izkļūšanas no tās doktoru gaida pamatīgas nepatikšanas kriminālprocesa formā.
It kā jau cilvēks ir privātpersona, un par šādām lietām sabiedrībai nevajadzētu zināt. Taču vispār jau vajag gan – citādi doktors Bērziņš atkal tiks pieaicināts kā eksperts kārtējā leģionāru pieminekļa iznīcināšanas pamatošanai, kā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Praktiskās ētikas centra vadītājs vai kā partijas „Latvijas attīstībai” deputāta kandidāts.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
