Slavenais "eksperts" - doktors Didzis Bērziņš atkopjas trakomājā, bet ar to viņa problēmas nebūs galā
Pietiek lasītājs24.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudzus sociālā tīkla Twitter lasītājus pirms nedēļas izbrīnīja „slavenā” doktora Didža Bērziņa – tā paša marksistiski noskaņotā „eksperta”, kura „ekspertīzei” varam pateikties par leģionāru piemiņas vietas iznīcināšanu Beļģijas pilsētā Zedelgemā – vārdiskās izpausmes, kuras tur aplūkojamas vēl tagad. Tiem, kas padomāja par pamatīgu prāta aptumsumu dažādu vielu ietekmē, ir izrādījusies taisnība, - doktors atkopjas trakomājā, bet ar to viņa problēmas nebūs galā.
Alkohols, narkotikas un personiski pārdzīvojumi – šāds salikums trakomājā var novest daudzus cilvēkus, un doktors Bērziņš nav izņēmums. Dramatiskie notikumi aizvadītajā svētdienā sāka risināties Koknesē, kur blakus mājās dzīvo gan doktors, gan viņa nu jau gandrīz bijušās sievas radinieki.
Vispirms doktors, zvērīgi pārdzēries un citādi apreibinājies, uzlauza gandrīz bijušās sievas – pašlaik notiek šķiršanās process – garāžu, nozaga viņas automašīnu un devās nezināmā virzienā.
Jau tad par doktora Bērziņa stāvokli un aktivitātēm bija ziņots policijai, kura sāka neadekvātā un potenciāli bīstamā indivīda meklēšanu. Taču, kamēr notika meklēšana, doktors pirmdienas vakarā ieradās sievas vecāku dzīvoklī un ķērās pie tā demolēšanas.
Kad otrdien doktors Bērziņš devās tālāk savās gaitās, dzīvoklis bija pamatīgi izpostīts – izvandīts, piegānīts, izsisti lielie logi, hanteles ar spēku samestas un iestrēgušas rīģipša sienās. Tikai vēlāk tajā pašā dienā policijai izdevās viņu aizturēt un nogādāt Tvaika ielas psihoneiroloģiskajā iestādē, un gaidāms, ka pēc izkļūšanas no tās doktoru gaida pamatīgas nepatikšanas kriminālprocesa formā.
It kā jau cilvēks ir privātpersona, un par šādām lietām sabiedrībai nevajadzētu zināt. Taču vispār jau vajag gan – citādi doktors Bērziņš atkal tiks pieaicināts kā eksperts kārtējā leģionāru pieminekļa iznīcināšanas pamatošanai, kā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Praktiskās ētikas centra vadītājs vai kā partijas „Latvijas attīstībai” deputāta kandidāts.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
