Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien Rietumu bankas telpās notikušajā izsolē pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa komplekts tika nosolīts par 5600 eiro, kas nozīmē, ka līdz ar izsoļu nama komisijas maksu tā cena bija 6720 eiro. Ordeni, kas, visticamākais, ir tas pats, kas aprakstīts Indriķa Latvieša "Baiļu" triloģijas šāgada bestsellerā - romānā "Nauda", izsolē nopirka anonīms solītājs.

Viena no romāna "Nauda" sižeta līnijām ir saistīta ar pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kas ir paklusām, bez oficiālas ceremonijas pasniegts toreizējam premjerministram, tagadējam "eirosekretāram" Valdim Bebrovskim, taču pēc tam viņam tiek nozagts. Romāna beigu daļā Bebrovskis savu "Dārgumu" atgūst tikai tāpēc, lai zaudētu vēlreiz.

Pietiek šodien ekskluzīvi publicē vienu nodaļu no romāna "Nauda", no kuras var kļūt skaidrāks, kādas gandrīz vai intīmas attiecības cilvēku var saistīt ar šādu ordeni:

"

Kopš tās nelaimīgās, nelaimīgās, bezgala nelaimīgās dienas bija pagājis pietiekami ilgs laiks, un zaudējuma sāpes bija notrulinājušās. Bet ne vairāk. Dienu un nakti to atblāzma joprojām bija kopā ar viņu.

Kaut kur, kaut kādā sakarā Valdis Bebrovskis bija lasījis par tā saucamajām fantomsāpēm. Cilvēkam amputē roku vai kāju, bet vēl ilgi pēc šķiršanās no tās viņš joprojām sajūt zaudētajā loceklī sāpes. Kaut kas organismā atceras to, kas patiesībā sen vairs neeksistē. Atceras ar skumjām un ciešanām.

Tieši šādas fantomsāpes Eiropas Komitejas viceprezidents ik pa laikam izjuta saistībā ar savu zudušo Dārgumu. Turklāt viņa sajūtas, ja tā kārtīgi un precīzi izvērtētu, bija vēl daudz nepatīkamākas, salīdzinot ar šīm parastajām, ikdienišķajām, fiziskajām fantomsāpēm.

Ja tu, cilvēks, biji zaudējis roku vai kāju, tad, juti tu sāpes vai nejuti, viens bija skaidrs – nekādas rokas vai kājas vairs nebija. Nebija un nekad vairs nebūs. Tās vietā bija tukša vieta vai varbūt protēze, savukārt pati zaudētā ekstremitāte bija… nu, ko nu ar tām darīja – sadedzināja vai iznīcināja. Nav svarīgi – tās vienkārši vairs nebija, un viss. Bez kādām cerībām.

Bebrovskim viss bija daudz, daudz sliktāk. Viņa Dārgums nebija pilnīgi pagalam, nē, tādu iespēju viņš pat nepieļāva, tas vienkārši nebija iespējams. Kaut kur tas bija. Kaut kur, kur Dārgumu necienīja un nevērtēja ne tuvu tā, kā tas bija pelnījis.

Varbūt tas kaut kur putekļojās, nevērīgi nomests starp citām mantām, varbūt bija novietots kādā drošākā seifā, kur pacietīgi gaidīja savu laiku, varbūt ar to, nedod Dievs, spēlējās kādas kriminālas autoritātes bērni. Viss varēja būt.

Valda Bebrovska sirdsapziņa bija tīra. Viņš bija izdarījis faktiski visu iespējamo, lai savu Dārgumu atgūtu. Vispirms jau iztērējis lielu, vienkārši milzīgu naudu privātdetektīviem – ja tā paskaita, par šo summu viņš būtu varējis nopirkt vienu no savas sievas nelaimīgajām rindu mājām. Pēckrīzes laikos – pat divas. Rezultāts – apaļa nulle.

Tas gan nebija viss. Bijušajam premjeram, Centrālās bankas darbiniekam un ministram, tagadējam eirosekretāram bija plaša kontaktu bāze, un tas, ka visa apkārtējā pasaule Valdi Bebrovski uzskatīja par sausiņu, nenozīmēja, ka viņam galīgi nebija cilvēku, pie kuriem vērsties ar vienu vai otru privātas dabas vajadzību.

Arī šoreiz – policijas vadībā bija atsaucīgi ļaudis, kuri bija gatavi Bebrovska kungam profesionāli palīdzēt, izsludinot neformālu meklēšanu un savācot izskatīšanai visu tuvākās apkārtnes videonovērošanas kameru ierakstus.

Rezultātā Bebrovskis guva nepatīkamu, pat nedaudz šķebinošu ieskatu dažu kaimiņu privātās dzīves niansēs, šķīrās no vēl apmēram piecdesmit tūkstošiem un dažu savu attālo, bet vajadzīgo paziņu acīs izpelnījās īsti dīvaina ekscentriķa slavu.

Bet tur nu neko nevarēja darīt – vismaz viņiem bija nepieciešams izskaidrot, kas tieši ir objekts, kura atrašanai viņš ir gatavs iztērēt tādus līdzekļus. Sliktākais tas, ka arī šie ieguldījumi nenesa nekādu atdevi. Gāja nedēļas, mēneši, radās jaunas problēmas, ikdienas rūpes prasīja savu – un arī meklējumiem bezjēdzīgi iztērētās summas pārsniedza jebkuru saprātīgu līmeni.

Par laimi, Bebrovskim bija šādi tādi blakusienākumi no veciem laikiem – pretējā gadījumā brīdī, kad tēriņus pamanītu viņa pietiekami stingrā dzīvesbiedre, saruna varētu sanākt pat ļoti nepatīkama. Tā nu viņš dzīvoja un cieta, dzīvoja un cieta… līdz vakardienai.

Ja cilvēks bija gatavs pacietīgi gaidīt, brīnums reizēm viņu varēja piemeklēt visneparastākajos veidos. Pie Valda Bebrovska viņējais atnāca caur interneta meklētājprogrammu. Diena jau gāja uz beigām, un viņš nolēma sagādāt sev kādu nieku sāpīgas, gandrīz vai mazohistiskas baudas, internetā palūkojoties uz sava Dārguma līdzinieku attēliem un palasoties tā aprakstus.

Sava Dārguma aprakstu Bebrovskis gan zināja faktiski no galvas… Kalts viscaur sudrabā… Zilas emaljas medaljons zeltītā aplokojumā… Un vēl šie stari… Šie neskaitāmie, nesaskaitāmie, gandrīz vai maģiskie stari…

It kā pieci, bet starp katriem diviem lielajiem bija vēl pa vienam mazākam, starp mazajiem vēl pa vienam. Arī lielie stari sastāvēja no trim stariem – katrs pa trim atsevišķiem stariņiem. “Mēness starus stīgo…” – nu un tā tālāk.

Sajūta, slidinot pirkstus pāri šiem reljefajiem stariem, bija pasakaina… vienkārši neaprakstāma, – šīs fantomsāpes bija grūti paciešamas, bet arī iztikt bez tām Bebrovskis nevarēja. Tu, cilvēks, palasījies šos oficiālos aprakstus, aplūkoji attēlus – un atmiņas uzliesmoja ar jaunu sparu…

Viņš precīzi zināja, kādā secībā interneta pārlūkprogramma izmetīs meklējuma rezultātus. Viens oficiālais apraksts, otrs, tad daži attēli, tad vēl pāris apraksti, tad šis tas no dažiem laimīgajiem īpašniekiem, tad atkal attēli… Bet vakar viss bija izrādījies pilnīgi citādi.

Parastajiem rezultātiem pa vidu vīdēja kaut kas jauns – šādu ierakstu Bebrovskis vēl nekad nebija redzējis. Interneta izsole… izsoļu nams ar nekad nedzirdētu nosaukumu… pārdod… sākumcena… Acis ieurbās ekrānā, elkonis nejauši notrauca no galda kafijas krūzi un dokumentu blāķi, bet Bebrovskis to pat nepamanīja.

Viņš ar acīm drudžaini pārskrēja pāri nedaudzajām rindiņām… Kaut kāds interneta izsoļu nams… jā, kaut kāds mistisks izsoļu nams rīkoja izsoli un kopā ar simtiem visādu dīvainu krāmu piedāvāja iegādāties arī kaut ko, kas… jā, tas vienkārši nevarēja nebūt viņa zudušais Dārgums.

Bebrovskis neko nezināja ne par interneta izsolēm, ne par izsolēm vispār, taču nekādas īpašās zināšanas arī nebija nepieciešamas. Viss te bija skaidrs: pēc dažām stundām noslēdzās interneta izsole, kurā par nožēlojamu sākumcenu tika piedāvāts priekšmets, kuru viņš pazina vissmalkākajās detaļās.

Eirosekretārs izkopēja datorā nedaudzās fotogrāfijas, atvēra tās iespējami lielā palielinājumā, kamēr vien detaļas nekļuva galīgi izplūdušas, un pietuvināja tuvredzīgās sacīs ekrānam. Bija pāris sīkumi, it kā nenozīmīgas detaļas, kas viņa Dārgumu padarīja par unikālu pat tā nedaudzo, gandrīz vai uz pirkstiem skaitāmo līdzinieku vidū.

Tā… viens it kā bija, it kā nebija. Otrs sīkais defektiņš – tāpat. Diemžēl īsti saskatīt nevarēja, bet… Varēja… ļoti varēja būt, ka tas tiešām bija viņa Dārgums. Eh, ja viņš tagad varētu piedāvāto priekšmetu paņemt rokās – jebkādas šaubas izzustu pāris sekunžu laikā, ja ne ātrāk.

Bet… nē, nekādu šaubu – tam vienkārši vajadzēja būt viņa Dārgumam. Loģiski domājot – no kurienes vēl cits tāds varētu parādīties izsolē? Pieļaut, ka kāds no šādas lietas īpašniekiem varētu izdomāt no tās šķirties, turklāt vēl šādā apšaubāmā veidā un par mizerablu cenu, kaut kādu nožēlojamu pusotru tūkstoti, kas bija minēts kā sākumcena… Bebrovska līmeņa cilvēki šādu summu bieži vien atstāja vakariņās.

Nē, šaubu nebija – kaut kādā mistiskā veidā viņa Dārgums bija nonācis uz, tā sacīt, piparbodnieka letes. Un nebija, nebija nudien pašlaik īstais brīdis domāt ne par to, kādā veidā tas bija noticis, ne par visiem pazemojumiem un visām netīrajām rokām, kas Dārgumam bija pieskārušās šajā neizmērojami ilgajā laikā. Vienkārši vajadzēja rīkoties, lai izmantotu likteņa doto iespēju!

Pircēju reģistrēšanās izsoļu nama mājas lapā bija vienkāršāka par vienkāršu, bet nevajadzēja strēbt karstu – līdz izsoles beigām vēl bija palikušas vairākas stundas, un neizskatījās, ka par Dārgumu būtu kāda īpaša dalībnieku interese. Ja precīzāk, nebija vispār nekādas. Nebija izdarīta neviena pati likme.

Bebrovskis papētīja tā un šitā – lieliski, izskatījās, ka viņam pat nevajadzēja ierakstīt īsto vārdu un uzvārdu. Personas kodu varēja izdomāt, adresi arī, maksāšana bija iespējama arī skaidrā naudā – ko vairāk varēja vēlēties. Atzīmēt interešu sfēras – nekādu problēmu, tāpat to neviens nevarēja pārbaudīt.

Aizpildījis jau gandrīz visas ailes, Dārguma saimnieks pēkšņi atdūrās pret šķērsli. Kategoriski tika prasīts viņa tālruņa numurs, un, it kā ar to nepietiktu, bija dīvaina norāde – pirms reģistrācijas apstiprināšanas ar jums sazināsimies telefoniski, lai pārliecinātos par jūsu identitāti un to, vai esat iepazinies ar mūsu noteikumiem.

Labi, Dievs ar to, izlēmīgi nodomāja Bebrovskis. No Latvijas vietējās politikas viņš bija prom pietiekami ilgi, lai pēc balss viņu neviens neatpazītu – un, ja arī atpazītu, liela muiža. Nu un tālruņa numurs… lai jau būtu, vienkārši nebija laika tagad skriet uz kaut kurieni pēc jaunas SIM kartes.

Ievadījis visu nepieciešamo, Bebrovskis sāka nepacietīgi gaidīt tālruņa zvanu, pēc kura viņš gūtu iespēju kļūt par pilntiesīgu solītāju šajā piparbodnieku pasākumā. Taču… zvana nebija ne pēc desmit minūtēm, ne pusstundas un stundas. Laiks gāja, līdz izsoles beigām bija palikušas vairs tikai nepilnas trīs stundas, bet…

Laikam bija īstais brīdis mest visus kompleksus pie malas – Dārguma dēļ taču bija vērts. Izsoļu nama mājas lapā bija atrodami pat vairāki tālruņa numuri, un nākamajās minūtēs Bebrovskis pa trim reizēm pamēģināja piezvanīt uz katru no tiem – bet viss velti. Viņš gaidīja, gaidīja, gaidīja, līdz garie signāli pārvērtās pārtrauktos – un nekā. Atkal un atkal nekā.

Jā, taisnība, bija svētdiena – bet kas gan tas bija par kantori, kas svētdienā rīkoja izsoles noslēgumu, bet nevīžoja nolikt cilvēku pie telefona? Bebrovskis juta, kā viņam pār muguru sāk skriet bažu skudriņas – nē, nē, nē, tā nedrīkstēja notikt! Liktenis vienkārši nedrīkstēja ar viņu pajokot ŠĀDI! Laika vēl bija gana – to vienkārši vajadzēja prasmīgi izmantot!

Eirosekretārs drudžaini sameklēja izsoļu nama adresi – nedaudz patālu bija, gandrīz pilsētas centrā, taču minūtēs četrdesmit tur bija iespējams nokļūt, jo vairāk tāpēc, ka bija taču svētdiena. Ar telefoniem visādi varēja gadīties, bet uz vietas taču kādam cilvēkam izsoles noslēdzošajā dienā vajadzēja būt, kā nu citādi!

Vajadzēja – bet nebija. Slēģi bija nolaisti, durvis – slēgtas. Tā nevarēja, nedrīkstēja būt, taču… velti. Bebrovskis gan zvanīja, gan klauvēja, gan vēlreiz izmēģināja visus iespējamos tālruņa numurus. Viss velti.

Atbraucis mājās un pa ceļam benzīntankā iegādājies jaunu SIM karti, piereģistrējās vēlreiz – ar citu izdomātu vārdu un uzvārdu, citu tālruņa numuru, citu e-pasta adresi. Arī tas neko nedeva – telefons klusēja, izdarīt likmi nebija iespējams…

Varbūt pat toreiz, pirms visiem šiem neskaitāmajiem mēnešiem, sāpes, atklājot traģisko zudumu, nebija tik asas un mokošas kā tagad, noraugoties, kā viņa Dārgums atkal nonāk svešās rokās. Turklāt šoreiz Dārgums Bebrovskim tika atņemts viņa acu priekšā.

Gandrīz līdz pēdējam brīdim vēl palika cerība, ka interneta izsolē neviens Dārgumu tā arī neiekāros – tad varētu nākamajā dienā zvanīt vai rakstīt izsoļu namam un mēģināt kaut ko sarunāt. Kāpēc gan lai viņi nepārdotu priekšmetu, kurš izsolē nevienam nav bijis vajadzīgs?

Bet sabirza arī šis pēdējais salmiņš – īsi pirms izsoles beigām kāds gribētājs tomēr atradās. Eirosekretāram tā arī nācās nolūkoties, kā, pēdējām sekundēm aiztikšķot, viņa Dārgums par nožēlojamu pusotru tūkstoti eiro nonāk nezināmās, noteikti jau nekrietnās un necienīgās rokās…"

Novērtē šo rakstu:

52
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ceļš uz nekurieni

FotoDaudzi brīnās, arī es, par to, ka cilvēkus nav iespējams pārliecināt, viņiem ir grūti izskaidrot, un viņi bieži nespēj saprast pat vienkāršas un elementāras lietas. Rodas loģisks jautājums, kāpēc tā ir? Iespējams, lai to saprastu, ir jāielūkojas šai līdzībā.
Lasīt visu...

21

Nē, cilvēki Latvijā nav dīvaini un neizvairās no vakcinēšanās!

FotoPar spīti masīvai antivakcinācijas kampaņai soctīklos, ko uzkurina Kremļa troļļi kopā ar visādiem vietējiem dīvainīšiem, un par spīti valdības vienveidīgajai naudas apgūšanas... pardon, atvainojiet, “vakcinācijas informācijas” kampaņai, iedzīvotāji vakcinējas tā, ka rindās stāv!
Lasīt visu...

12

Viena mācība gan, ja jebkad “ejat politikā” – rūpējieties par sevi!

FotoPROGRESĪVO valde aizmuguriski un negaidīti ir izslēgusi mani no partijas par neseno interviju. Manuprāt, lēmums par tā pieņēmējiem pasaka vairāk, nekā es jebkad spētu ietilpināt kādā savā komentārā.
Lasīt visu...

12

Omega vēlētāja vilšanās

FotoAizritējušajās Saeimas vēlēšanās balsoju par KPV LV, pieliekot plusiņu Aldim Gobzemam. Diemžēl, nokļūstot Saeimā, partija neattaisnoja lolotās cerības. Tās suņu būdas cerbers kļuva par Šveices blēža vaukšķi, bet pati KPV LV iekļāvās Kariņa valdībā un stāvēja pie esošo nejēdzību šūpuļa.
Lasīt visu...

12

Ja jums ir tikai gurķis, tad nevar uztaisīt gurķu un tomātu salātus

FotoDārgā Latvijas tiesu vara! Vai arī man jūs tagad jāsauc par likumdevēja varu? Rakstu, lai vaicātu, vai tiesa, ka tagad divi vīrieši varēs juridiski nostiprināt savas “ģimenes” attiecības un tikt valsts atzīti par “ģimeni”?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Joku diena Evri Dej, teicēnieši gardi smej

Teikas likumdošanai ir jāsoļo soli solī ar Dievzemītē notiekošajām nejēdzībām. Kad savulaik izdevu dekrētus, man prātā nevarēja ienākt, ka...

Foto

Kariņš un Pavļuts ir diskreditējuši vakcinācijas procesu un tagad grasās vakcināciju diskreditēt vēl vairāk

Vispirms valdība politiskas konjunktūras dēļ neiepirka vakcīnas un vakcinācija Latvijā tika novilcināta...

Foto

Izejiet ielās, Levita kungs, sajutīsiet, ko tauta par jums domā

Levits šodien runāja Saeimā. Runa bija tukša. Jautājums ir par redzējumu, Levita kungs. Par adekvātu redzējumu....

Foto

Tāda cilvēka viedoklis, kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams

Šeit izteikts vienkārša cilvēka viedoklis. Cilvēka, kurš šobrīd ir pensionārs, sejas masku nenēsā...

Foto

Es visu ko pieprasu un norādu, un lūdzu iedot man varu

Levit, Kariņ, Pavļut, Raivi Dzintar ar saviem prievīšu varavīksnes draugiem un pārējie pie varas esošie...

Foto

Ventspils paradokss: vēlētāji nomaina nevis Lembergu, bet gan... domes opozīciju

Pašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot...

Foto

Drošības līdzeklis nedrīkst tikt izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens

Atbilstīgi Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām....

Foto

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

Pēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu...

Foto

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka...

Foto

Viss sākās ar Šleseru!

Tvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām,...

Foto

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā,...

Foto

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne”)

Nesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam,...

Foto

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

Sākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu...

Foto

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

Ralfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs....

Foto

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

Taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz...

Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par pretkorupcijas likumdošanas pārkāpumu, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...