Slēpjot informāciju par prēmijām, Salnājs Vējoņa kancelejai sagādājis pirmo tiesas ierosināto administratīvo lietu
PIETIEK04.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēģinot noslēpt informāciju par Valsts prezidenta kancelejas darbinieku saņemtajām prēmijām, naudas balvām, piemaksām un to pamatojumu, jaunais Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas vadītājs, bijušais Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs sarūpējis prezidenta kancelejai pirmo tiesas ierosināto administratīvo lietu.
Izskatot Lato Lapsas pieteikumu, administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi lēmumu ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos. Tagad Valsts prezidenta kancelejai tiesai mēneša laikā jāsniedz rakstveida paskaidrojumi.
Kā jau ziņots, pēc Pietiek publicētā apjomīgā pārskata par pagājušā gada iespaidīgajām, pat vairākos tūkstošos mērāmajām papildu izmaksām virknei Valsts prezidenta kancelejas vadošajiem darbiniekiem vairāki lasītāji interesējās par konkrētām izmaksām, kas bija radījušas īpašu neizpratni.
Šos jautājumus Pietiek apkopoja šādā jaunā informācijas pieprasījumā, kas februāra sākumā tika nosūtīts Valsts prezidenta kancelejai:
„1) Ar ko izskaidrojamas regulārās piemaksas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei par tiesiskā pamatojuma nodrošināšanu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei? Kā tieši minētā darbiniece mēnesi pēc mēneša nodrošināja tiesisko pamatojumu mēbeļu izgatavošanai un iegādei?
2) ar ko izskaidrojama naudas balvu piešķiršana virknei kancelejas darbinieku par starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu? Vai šādas darbības neietilpst darbinieku amata pienākumos?
3) ar ko izskaidrojams, ka naudas balva par „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” ir piešķirta Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam? Kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?
4) par kādu tieši „Valsts prezidenta un viņa kundzes īstenoto patronāžu projektu plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu un sekmīgu īstenošanu, veicot uzticētos pienākumus paaugstinātas darba intensitātes apstākļos” naudas izmaksu ir saņēmusi Kancelejas vadītāja vietniece? Kā tieši ir izpaudusies paaugstinātā darba intensitāte? Uzskaitiet veiktās darbības.
5) par kādām tieši darbībām Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam naudas balva piešķirta par to, ka „nodrošināta Latvijas pārstāvība un dalība NATO Varšavas samitā”? Vai Valsts prezidenta padomnieks bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību? Kas tieši un uz kādu normatīvo aktu pamata minētajai amatpersonai uzdeva veikt šādas funkcijas?
6) kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste veica augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu, par to saņemot naudas balvu? Kāpēc šādu funkciju veikšana tika uzdota tieši Apžēlošanas dienesta darbiniecei?
7) Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam ir piešķirta naudas balva par „ārējās ekonomiskās sadarbību veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā”. Kādas tieši investīcijas minētā amatpersona ir piesaistījusi? Kā varu iepazīties ar izstrādātajiem darbības virzieniem?
8) Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei naudas izmaksas ir piešķirtas „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mēroga projektus”. Lūdzu, uzskaitiet visus šos projektus.
9) Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniecei administratīvajos jautājumos aprēķināta naudas balva par Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu. Lūdzu, iepazīstiniet mani ar minēto ideju un darbībām, ko šī amatpersona veikusi tās īstenošanai.
Tāpat saistībā ar 2016. gada decembrī piešķirtajām prēmijām „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem” vēlos iepazīties ar darba izpildes novērtēšanas dokumentāciju, kas bijusi pamatā šādu prēmiju izmaksai:
Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei - 1974,23 eiro
Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam - 1952,75 eiro
Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei - 1921,05 eiro
Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram - 1869,82 eiro
Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei - 1869,82 eiro
Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam - 1869,82 eiro
Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam - 1869,82 eiro
Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam - 1636,09 eiro
Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei - 1467,68 eiro
Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai - 1426,60 eiro
Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei - 1346,12 eiro
Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam - 1337,22 eiro
Ingai Šteinbrikai - 1302,04 eiro
Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1284,10 eiro
Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei - 1133,70 eiro
Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei - 1088,58 eiro
Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro
Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro
Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei - 1052,90 eiro.
Tāpat miniet arī konkrētās amatpersonas, kas ir veikušas šo izvērtējumu.”
Lai gan Informācijas atklātības likums pieprasa valsts iestādēm pieprasītu informāciju sniegt divu nedēļu laikā, bet, ja prasītajām ziņām ir nepieciešama papildu apstrāde, par to informēt pieprasītāju, jaunais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Salnājs ignorēja gan šo normu, gan arī likumā noteikto, ka informācijas sniegšanas atteikuma gadījumā ir precīzi jānorāda, kur un kā atteikumu iespējams pārsūdzēt.
Turklāt, veselu mēnesi gatavojot atbildi, Valsts prezidenta kanceleja Salnāja vadībā prasīto informāciju tā arī nesniedza, tā vietā uz visiem minētajiem jautājumiem sastādot šādu dokumentu ar paša Salnāja parakstu:
„Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk - Kanceleja) ir saņēmusi Jūsu 2017.gada 1.februāra elektronisko iesniegumu un 3.februāra rakstisko iesniegumu, kurā lūdzat sniegt papildus informāciju saistībā ar Kancelejas darbiniekiem veiktām izmaksām 2016.gadā, izsakāt vēlmi iepazīties ar darba izpildes novērtēšanas dokumentāciju, kas bijusi par pamatu prēmiju izmaksai, kā arī lūdzat sniegt informāciju par amatpersonām, kuras novērtējumu veikušas.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām Kanceleja ar 2017.gada 25.janvāra vēstuli Nr.149 “Par informācijas sniegšanu” Jums sniedza informāciju par 2016.gadā izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām Kancelejā, tostarp norādot izmaksu tiesisko un faktisko pamatojumu. Visas prēmijas, naudas balvas un piemaksas ir noteiktas un izmaksātas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ievērojot gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma, gan arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas un citu likumu normas. Informācija par pasākumiem ir pieejama www.president.lv.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otro daļu darbiniekam saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Darba izpildes novērtēšanu Kancelejā veic, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamata izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka darbinieku darba izpildes novērtēšanas kārtību.
Informējam, ka Kancelejā nodarbināto darba izpildi novērtē tā tiešais vadītājs (Kancelejas nolikums un struktūra pieejama www.president.lv) vai Kancelejā izveidota komisija. Darba izpildes novērtēšanas process Kancelejā sastāv no darba izpildes novērtēšanas plānošanas, darba izpildes novērtēšanas un darba izpildes novērtēšanas pārrunām, kurās tiek novērtēta darba izpilde, nodarbinātā prasmes atbilstoši noteiktajām amata kompetencēm, mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde, darbu plānošana, koordinācija, sadarbība un citi jautājumi.
Informācijai, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamība.”
Kā zināms, saistībā ar līdzīgu Ārlietu ministrijas rīcību, slēpjot izmaksātās prēmijas un citu informāciju, pēdējās nedēļās ir sāktas jau divas administratīvās tiesvedības.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
