Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jēlas Universitātes profesors, pasaulē labi zināmais vēsturnieks Timotijs Snaiders nesen aicināja atzīt acīmredzamo – Krievija ir fašistiska valsts. Paradoksāli, bet fakts – agresorvalstij ir veto tiesības institūcijā, kuras pamatuzdevums ir miera nodrošināšana.

Tas atgādina PSRS zinātnieka Sergeja Kapicas vadīto TV raidījumu "Očevidnoje – ņeverojatnoje" (acīmredzamais – neticamais); notiek parādības, kas liekas neticamas, un tomēr tās notiek.

Fašismu raksturojošais "gribas triumfs pār saprātu" spilgti parādās Vladimira Putina ārpolitikas avantūrās, kuras balstās uz aprēķinu, ka "toksisko maskulināti" likvidējošā Eiropa drīzāk padosies, nekā nostāsies pretī starptautiskam teroristam.

2014. gadā, kad Krievija okupēja un anektēja Krimu, tā lielā mērā arī notika, Putins sajuta nesodāmību, asins garšu, pretinieku neizlēmību un sekoja 2022. gada 24. februāra notikumi. Vienlaikus tā "vadoņa griba" grauj pašu Krieviju. Klejotāju kultūrai nerūp sava zeme, jo var aplaupīt citas. Varas piramīdas augšgals aplaupa arī savējos un iepriecina Eiropas (un ne tikai) nekustamo īpašumu tirgotājus. Mūsdienu Krievijas pārvaldes veidojumu nevar uzskatīt par valsti, jo valstij ir pilsoņi, kuriem ir tiesības, savukārt mūsdienu Maskavijā tiesības ir tikai dažiem, pārējiem ir pienākumi.

Aptuveni 20 vācu intelektuāļu nesen nāca klajā ar vēstuli1, kurā aicināja sēsties pie sarunu galda ar slepkavām, jo "miers par katru cenu", taisnīgums nav svarīgs. Viens no viņu argumentiem – atkarot Donbasu un Krimu militāri neesot reāli. Un kā ar taisnīgumu starptautiskajās attiecībās – vai tā ir tukša skaņa?

Bieži vien līdzīgos gadījumos, kad Krievija kādam ko atņem, tad daži Rietumu mierinātāji saka: šai problēmai nav militāra risinājuma... Un kāds ir? Pasēdēsiet pie galda ar slepkavām un sarunāsiet, lai vilki pārtrauc ēst gaļu? Ja NATO, pateicoties Putinam, nostiprinās un paplašinās (pag’, vai tad viņš neuzsāka lielo karu ar Ukrainu, lai šo novērstu?), tad ANO vēl un vēl parāda savu nespēju izdarīt to, kāpēc tā tika izveidota.

Jūnijā tika publicēts mans raksts "ANO impotence – zaļā gaisma Krievijas noziegumiem Ukrainā"2, kurā piedāvāju dažus ANO Drošības padomes reformas elementus. Šo rakstu var uzskatīt par minētās publikācijas turpinājumu, kurā vēlreiz atgādinu par kliedzošu netaisnību – Krievija kā agresorvalsts izmanto ANO Drošības padomes uzbūves nepilnības.

Labie nodomi

Saskaņā ar ANO Statūtu 24. pantu galvenā atbildība par miera un drošības uzturēšanu pasaulē gulstas uz ANO Drošības padomes (DP) pleciem. Izstrādājot statūtus, pastāvēja uzskats, ka DP kā aktīva struktūrvienība ar ierobežotu locekļu skaitu spēs ātri un efektīvi rīkoties globālu drošības problēmu risināšanā. Drošības padome ir pilnvarota "izmeklēt jebkuru strīdu vai jebkuru situāciju, kas var izraisīt starptautiskas domstarpības vai strīdu, lai noteiktu, vai šī strīda vai situācijas turpināšanās var apdraudēt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu".

Tā var pieprasīt iesaistītajām pusēm strīdu risināt miermīlīgā ceļā un ieteikt atbilstošas metodes un procedūru tā risināšanai. Skan labi, bet kā arī īstenošanu? Saskaņā ar Statūtu 7. nodaļas noteikumiem "Drošības padome konstatē jebkāda miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamību un sniedz rekomendācijas un lemj par to, kādi pasākumu saskaņā ar 41. un 42. pantu ir jāīsteno", ieskaitot piespiedu līdzekļus, kas neietver militāra spēka pielietošanu (sankcijas).

Sankcijas var ietvert "pilnīgu vai daļēju ekonomisko attiecību un dzelzceļa, jūras gaisa, pasta, telegrāfa, radio vai citu saziņas līdzekļu pārtraukšanu, kā arī diplomātisko attiecību pārtraukšanu". Mūsdienās "telegrāfs" skan amizanti, bet būtiskais rakstītajā ir tas, ka, veidojot ANO, tika padomāts par dažādiem nemilitāriem līdzekļiem, lai agresorus savaldītu.

Ja šie pasākumi izrādās nepietiekami, DP var veikt tādas darbības kā "blokādi un citas ANO dalībvalstu gaisa, jūras vai sauszemes spēku operācijas". Drošības padomes unikālās pilnvaras starptautiskā miera un drošības saglabāšanā pasvītro fakts, ka ANO Ģenerālā asambleja nespēj dot nekādas rekomendācijas strīdu gadījumā, ja DP nav to lūgusi.

Kļūda nama projektā

Analizējot ANO DP uzbūves nepilnības, ir jāņem vērā, ka ANO Statūti neparedz nekādus mehānismus gadījumos, kad kāda no pastāvīgajām loceklēm ļaunprātīgi izmanto veto tiesības un bloķē DP iejaukšanos situācijā, kurā šī pastāvīgā locekle ir pārkāpusi starptautisko tiesību normas. Vai ANO pamatu veidotāji sprieda, ka PSRS (kuras pēctece ir mūsdienu Krievija), uzvedīsies tiesiski starptautiskajā arēnā?

Viss plūst, viss mainās. Pašreizējais ANO DP sastāvs nav atbilstošs arī mūsdienu konfliktu ģeogrāfijai. No 15 DP loceklēm piecas vietas pieder Rietumeiropas un citu valstu grupai (Western European nad Other Group – WEOG), kurā ir trīs pastāvīgās locekles, divas vietas Austrumeiropas valstu grupai (Eastern European Group – EOG), kurā iekļauta Krievijas Federācija, trīs vietas Āzijas un Klusā okeāna valstu grupai (Asia and the Pacific Group), kurā iekļauta Ķīna, trīs vietas Āfrikas grupai un divas vietas Latīņamerikas un Karību jūras grupai.

Šīs reģionālās kvotas parāda, ka trešdaļa ANO DP locekļu pieder WEOG, kamēr Austrumeiropu pārstāv vien Krievija un viena nepastāvīgā locekle. Turklāt Tuvos Austrumus – vienu no konfliktu skartākajiem reģioniem pasaulē – pārstāv tikai viena locekle no Āzijas un Klusā okeāna valstu grupas. Āzijas reģiona kvota ne vienmēr ļauj ņemt vērā to valstu nostāju, kuru intereses ietekmē virkne teritoriālo konfliktu Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrās, caur kurām ved vieni no nozīmīgākajiem jūrasceļiem pasaulē.

Kurš pirmais iesprauž zemē karodziņu

Pirms daudziem gadiem kāds mans studiju biedrs LU Starptautisko attiecību institūtā lekcijas laikā uzdeva pasniedzējam jautājumu par to, ka starptautiskajās konvencijās rakstītais nesakrīt ar praksē notiekošo. Students teica, ka starptautisko tiesību normas īsti nedarbojas, jo kurš pirmais iesprauž okupētajā zemē karodziņu, tas ir uzvarētājs. Pasniedzējam nemaz nebija tik viegli pret šo apgalvojumu iebilst. Ja stiprie iestājas par patiesību, tad paveicas mazajiem, bet ja ne...

Valsts iekšienē normas darbojas ne tikai tāpēc, ka esam vienojušies, ka tās pildīsim, bet arī tāpēc, ka pastāv piespiedu mehānismi. Makss Vēbers rakstīja, ka valstij ir ekskluzīvas tiesības uz vardarbību (policija un armija to var lietot likuma noteiktajos ietvaros); valsts spēka lietošanas draudi ir veids, kā atturēt cilvēkus no nozieguma. Kas notiek, ja starptautiskajā arēnā terorists netiek apstādināts?

Tad nu revanšisma un neprāta pārņemtie Krievijas ciniķi uzsāk arvien jaunas avantūras Ukrainā un citur, labi vēl, ka Putina kleptokrātijas sistēma ir novārdzinājusi sevi un tāpēc nespēja piepildīt sapni – trijās dienās "denacificēt" kaimiņvalsti.

Iepriekšējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko ANO lomu un Krievijas rīcību komentēja šādi: "Tās ir kā tiesības nogalināt – drīkst uzsākt karu bez ANO mandāta, veikt agresīvas darbības, anektēt suverēnas valsts – Ukrainas – teritoriju, un pēc tam ANO Drošības padomē bloķēt šo darbību izmeklēšanu, lai gan Drošības padome bija izveidota kā globāla miera uzturēšanas mehānisms."

Vēl viens gadījums, kad Krievija tādā veidā izmantoja veto tiesības, bija ANO DP darba paralizēšana 2014. gada jūlijā pēc Malaysia Airlines MH17 lidmašīnas notriekšanas.

Nobeigumā

Postpadomju pazīme ir padomju tradīciju turpināšana, kas tiesību sfērā izpaužas kā melošana, dubultie standarti un atbildības neuzņemšanās. Ja pilsoniska attieksme ir pieprasīt sliktu likumu izmainīt, tad padomiska – apiet. Tiesiskajam nihilismam Krievijā ir dziļas saknes un senas tradīcijas, no kurām joprojām cieš daudzas Krievijas kaimiņos dzīvojošas tautas.

Ļaunprātīga veto tiesību izmantošana paralizē Drošības padomes darbu; pastāvīgo locekļu pārstāvniecības nevienlīdzība vēl vairāk padziļina jau tā ievērojamo nevienlīdzību starp pasaules valstīm. Drošības padomi vajag reformēt, bet nav skaidrības, vai un kad tas varētu notikt. Tad nu paliek divpusēja problēmu risināšana un apvienošanās koalīcijās, lai panāktu taisnīgumu un drošību.

Mēs, protams, neliksim lielas cerības uz eventuālajām reformām; esam izdarījuši likmi drošības politikā nevis uz ANO, bet NATO, kura stiprina ziemeļaustrumu flangu un ar prieku uzņem savā pulkā Somiju un Zviedriju.

1 Waffenstillstand jetzt! Zeit Online, 29.06.2022., https://www.zeit.de/2022/27/ukraine-krieg-frieden-waffenstillstand

2 ANO impotence – zaļā gaisma Krievijas noziegumiem Ukrainā, pietiek.com, 06.06.2022., Pietiek :: ANO impotence – zaļā gaisma Krievijas noziegumiem Ukrainā

Novērtē šo rakstu:

48
36

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...