Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Slēptā nacionalizācija

Erlends Baļķens, zvērināts advokāts
31.01.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbildīgu valsts pārvaldi raksturo ne vien dažādi reformu plāni un solījumi, cik labi mēs pēc tam dzīvosim, bet arī prasme atzīt iepriekš pieļautās kļūdas un labot tās. Saeima, valdība un arī Satversmes tiesa varētu saņemties un godīgi atzīt – Latvijā tiek īstenota lēna un nežēlīga to zemes īpašumu nacionalizācija, uz kuriem padomju okupācijas gados sabūvētas privatizētās daudzdzīvokļu mājas.

Dzīvokļu īpašnieki ir daudz lielāks un līdz ar to politikāņiem tīkamāks elektorāts nekā zemes īpašnieki ievērojami mazākā skaitā. Tādēļ arī visi iespējamie populisti tik vēlīgi uzklausa un tiražē tālāk runas par "zemes baroniem", kuri nabaga dzīvokļu īpašniekiem velkot nost vai pēdējo kreklu.

Ieskatam daži skaitļi. Likumiskā maksa par zemes lietošanu lielākajā daļā gadījumu svārstās no diviem līdz četriem eiro mēnesī. Augstāka tā ir vienīgi tā saucamajos ekskluzīvajos rajonos ar augstu zemes kadastrālo vērtību. Tomēr pat šos aptuveni divus eiro mēnesī ļoti daudzi dzīvokļu īpašnieki izvēlas nemaksāt. Var teikt, lai zemes īpašnieks iet uz tiesu, taču arī te situācija nav viennozīmīga. Atkal daži skaitļi.

Ja daudzdzīvokļu mājā ir viens, divi vai vairāk nemaksātāju, pret visu dzīvokļu īpašnieku kopību prasību tiesā necelsi, tā jāceļ pret katru nemaksātāju atsevišķi. Paradokss slēpjas tajā, ka katra šāda parāda piedziņa zemes īpašniekam nes tikai zaudējumus. Proti, lai celtu prasību pret dzīvokļa īpašnieku, kurš nav samaksājis gada nomas maksu, teiksim, 27 eiro apmērā, jāsamaksā 70 eiro liela valsts nodeva, arī advokāta honorārs būs kādi 70 eiro.

Kad šie 27 eiro ar tiesas lēmumu ir piedzīti, valsts nodeva tiek atmaksāta, bet no 27 eiro atskaitīti izdevumi par advokāta pakalpojumiem 15% apmērā. Ja neskaita morālo gandarījumu, tīrie zaudējumi būs 66 eiro. Tā kā likumā iepriekš noteikto desmit gadu vietā iestrādāts 3 gadu noilgums, arī šādā gadījumā situācija nav daudz labāka. Tiesas ceļā piedzenamais parāds būs 81 eiro liels, bet zaudējumi vairs "tikai" nepilni 58 eiro.

Turklāt neaizmirsīsim, ka no likumiskās maksas par zemes lietošanu – 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības – tās īpašniekam jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) pašvaldībai, kura nodokļa nenomaksāšanas gadījumā to var piedzīt bezstrīdus kārtībā, pārdodot zemi izsolē.

Manā praksē bija gadījums, kad kāda daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašnieki realizēja tiešām nelietīgu shēmu – vienojās zemes īpašniecei nomu par viņai piederošās zemes lietošanu gadiem ilgi nemaksāt, un, kad šī zeme nenomaksātā NĪN dēļ nonāca izsolē, šo dzīvokļu īpašnieku dibinātā biedrība to par lētu naudu nopirka. Šobrīd par to rit tiesvedība.

Kāpēc es par to runāju? Pirmkārt, apzināti tikuši radīti apstākļi, kuros zemes īpašnieks savu zemi agri vai vēlu zaudēs, ja vien viņam nebūs vēl kāds cits pietiekami liels ienākumu avots. Otrkārt, likumdevēji apzināti ignorējuši vienas sabiedrības daļas likumiskās intereses, arī Satversmes tiesas spriedumus, lai izpatiktu otrai – skaitliski lielākai iedzīvotāju grupai.

Atbilstoši 1937. gadā pieņemtajam Civillikumam, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, to apmērs ir seši procenti no simta gadā. Šāda procentu likme sevi pierādījusi par labu esam jau kopš Civillikuma pieņemšanas brīža. Sešu procentu likme par zemes piespiedu nomu bija spēkā arī no 2009. gada novembra, un pret to neiebilda ne zemes, ne arī dzīvokļu īpašnieki. Manis iepriekš minētajā piemērā dzīvokļa īpašniekam pie 6% likmes gadā būtu jāmaksā nevis 27, bet 45 eiro jeb 3,75 eiro mēnesī.

Pēc tam, kad 12. Saeima, prokrievisko partiju iedvesmota, lēma par zemes piespiedu nomas maksas samazināšanu, zemes īpašnieki vērsās Satversmes tiesā, kura lēma, ka "likumdevējam, ievērojot Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos, ir jārod tāds konkrētās situācijas risinājums, kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības".

Diemžēl Saeima noticēja vai, kas ticamāk, gribēja noticēt toreizējā ministra Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas ekonomiski nepamatotajiem aprēķiniem, un tā radās bēdīgi slavenie 4%. Zemes īpašniekiem nācās kārtējo reizi vērsties Satversmes tiesā, kura viņu konstitucionālo sūdzību skatīs 21. februārī.

Šķiet, ja reiz šo normu atbilstību Satversmei skatīs Satversmes tiesa, pamata bažām par objektīvu visu apstākļu izvērtēšanu nav. Tomēr tās ir. Konstitucionālās tiesas tiesneši Jānis Neimanis un Aldis Laviņš 2018. gadā savās "atsevišķajās domās" pauduši, ka arī 3% liela zemes nomas maksa gadā būtu pietiekama.

Šāds pieņēmums ir ekonomiski absolūti nepamatots, kaut kas līdzīgs Bordāna savulaik no gaisa grābtajiem 4%, jo Saeima likuma izmaiņas savulaik balstīja Latvijas Bankas skaidrojumā par refinansēšanas likmju izmaiņām pēdējo gadu laikā. Proti, ja 2007., 2008. gadā refinansēšanas procenta likme bija 6 procenti, vēlāk būtiski nokritās, bet 2016., 2017. un 2018. gadā līdzinājās nullei, tad arī piespiedu zemes nomas maksai jābūt mazākai, jo nauda ir lēta un kredītu procenti zemi.

Abstrahējoties no tā, ka refinansēšanas likmes ir politekonomisks instruments, kam ar cenu, tai skaitā zemes nomas maksas noteikšanu, nav nekāda sakara, pēc šīs loģikas likumiskās lietošanas maksai par zemi šobrīd vajadzētu "skriet debesīs".

Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka ievērojami paaugstināja bāzes procentu likmes, nauda ir palikusi dārgāka. Un, tā kā šīs procentu likmes, visticamāk, turpinās kāpt, augs arī naudas cena. Interesanti, vai to ņems vērā tie, kas zemes piespiedu nomas maksu noteica, balstoties uz ļoti zemajām procentu likmēm? Ne mazāk interesanti: vai šīs izmaiņas gribēs pamanīt Satversmes tiesa?

Vai nu nezināšanas, vai kāda cita iemesla dēļ Latvijas Bankas pārstāvis Satversmes tiesā noklusēja, ka iepriekš minētās zemās procentu likmes bija nedabiskas un nevarēja ilgi pastāvēt. Šādas likmes vienmēr ir veicinājušas ļoti strauju patēriņu un līdz ar to arī inflāciju. Vēsturiski zemās procentu likmes saistītas ar Lielo depresiju, kura 1929. gada 29. oktobrī ASV sākās pēc vērtspapīru tirgus "burbuļa sprāgšanas", histēriskas akciju pārdošanas un to cenu straujas krišanās. Tā laika ekonomisti uzskatīja, ka tirgus pats visu noliks savās vietās, vājākie "nogrims", stiprākie – izdzīvos. Viņi maldījās. Lielās depresijas bankrotu vilnis parāva sev līdzi arī daudzas veselīgas nozares.

2008. gadā aizsāktajā krīzē pasaules vadošie ekonomisti ņēma vērā Lielās depresijas laikā pieļautās kļūdas, un, lai piezemēšanās būtu mīkstāka, tirgū tika iepludinātas ļoti lielas lētas naudas masas. Par tādiem kredītprocentiem, kādi bija 2009. gadā, varam tikai sapņot. Lielas naudas plūsmas mūsu ekonomikā "iemeta" arī Covid-19 krīze. Atcerēsimies slaveno "naudas ir tik daudz kā nekad agrāk".

Tagad mēs atkal atgriežamies normālā realitātē un ar normālām, tātad pietiekami augstām procentu likmēm dzīvosim vēl ilgi. Taču, ja neatrisināsim deviņdesmitajos gados radušos piespiedu dalītā īpašuma problēmu, vēl ilgi turpināsim iet pa riņķi, un, visticamāk, šo problēmu nāksies risināt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tomēr risinājuma varianti ir: mēs varam atgriezties pie normālas zemes likumiskās lietošanas maksas 6% apmērā; pilnībā atteikties no NĪN piemērošanas piespiedu dalītajā īpašumā esošajām zemēm vai pārnest šo nodokli uz dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi izslēdzot no spēles tik agresīvu spēlētāju kā pašvaldības, kuras, ilgi negaidot, var vērst piedziņu uz zemi izsoles ceļā (ja iedzīvotāji nemaksā par zemes nomu, kāpēc par to jāatbild zemes īpašniekam?); valdība var piešķirt dzīvokļu īpašniekiem ilgtermiņa bezprocentu kredītus šādas zemes izpirkšanai; valsts pati var iesaistīties šādas zemes izpirkšanā.

Novērtē šo rakstu:

20
65

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...