Iesaki rakstu: 
Otrdien valdībai būs jālemj, vai piekrist tam, ka politiķu Šleseru ģimenei piederošā SIA Avadel varētu iesaistīties kā trešā puse tiesvedībā starp Jūrmalas attīstības biedrību (JAB) un Ministru kabinetu par atļaujas atcelšanu transformēt meža zemi Jūrmalā, kāpu aizsargjoslā, kur Ainārs Šlesers vēlas celt ģimenes māju, šim mērķim izcērtos vairākus desmitus priežu. JAB uzskata, ka Šleseram, ja viņš vēlas iesaistīties tiesvedībā, tas jādara kā privātpersonai, jo zeme pieder viņa ģimenei, nevis firmai.
Savu atbildi Administratīvajai rajona tiesai valdība pieņems Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, kas ir ierasta prakse, lemjot par pozīciju tiesvedībās. Kā ziņotājs šajā jautājumā norādīts zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Šā gada 2. martā, kad valdība deva zaļo gaismu Šlesera iecerēm, Dūklavs bija premjera pienākumu izpildītājs uz premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) prombūtnes laiku. Tobrīd šo lēmumu, kas tika vērtēts kā politisks pakalpojums Šleseram, valdībā atbalstīja Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības ministri, izņemot vides ministru Raimondu Vējoni.
Lai gan sākotnēji JAB tiesas ceļā neizdevās apturēt lēmuma īstenošanu dzīvē, septembra beigās pēc cīņas visās administratīvās tiesas instancēs tas izdevās, un ir uzsākta tiesvedība. No Šleseru puses tiesā iesniegtajiem dokumentiem noprotams, ka tas izdevies pēdējā brīdī pirms ciršanas atļaujas saņemšanas vairāku desmitu kāpu priežu izciršanai Jūrmalā, Upes ielā 1 a, kur Šleseri iecerējuši savas ģimenes mājas celtniecību.
Tomēr tiesā vērsušies nevis Šleseri paši, bet SIA Avadel tās vienīgā valdes locekļa Ivara Gulbja personā. Viņš iepriekš bijis Šlesera padomnieks un, pateicoties savai saiknei ar politiķi, ticis bīdīts amatos dažādu Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošu valsts uzņēmumu padomēs – airBaltic, Latvijas pastā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā.
Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, SIA Avadel vienādās daļās uz pusēm pieder Šleseram un viņa dzīvesbiedrei, 10. Saeimas deputātei Inesei Šleserei. 2009. gadā Šlesers savai dzīvesbiedrei uzdāvināja 10 000 daļu SIA Avadel viena miljona latu vērtībā, rāda politiķa valsts amatpersonas deklarācija.
SIA Avadel iesniegumā Administratīvajai rajona tiesai lūdz sevi pieaicināt tiesvedībā kā trešo personu, to pamatojot ar faktu, ka līdz ar administratīvās lietas uzsākšanu, apturēts ne tikai Ministru kabineta lēmums par atļauju meža zemes transformācijai, bet arī Valsts meža dienesta transformācijas atļauja, kas izsniegta šai firmai. Līdz ar to Rīgas reģionālā virsmežniecība jau vairāk kā mēnesi nepieņem lēmumu par SIA Avadel ciršanas atļaujas pieteikumu.
JAB pārstāvis tiesā Guntis Grūba Pietiek pauda viedokli, ka Šleseru interesēm tiesā noteikti jābūt pārstāvētām, bet tas jādara pašiem politiķiem, kuriem pieder šī zeme, nevis formāli slēpjoties aiz firmas.
„Faktiskais zemes īpašnieks jau nav SIA Avadel, – tā ir kompānija, kas tikai nodarbojas ar šo būvniecības procesu, līdz ar to šis lūgums nav īsti pamatots. Tas, ka viņiem neļauj cirst un būvēt, un no tā varbūt pelnīt, nenozīmē, ka tiek skartas viņu tiesiskās intereses. Drīzāk jau var uzskatīt, ka tiek skartas zemes īpašnieku tiesiskās intereses. Ja zemes īpašnieks ir Šleseru pāris, tad viņiem ir šīs tiesības cīnīties kā trešajai personai – viņu viedoklis nevar un nedrīkst tikt ignorēts,” skaidro Grūba.
Kā pārliecinājās Pietiek, 1,6 hektārus lielais zemesgabals Jūrmalā, Upes ielā 1a pieder Šleseru ģimenei. 8 domājamās daļas saskaņā ar 2009. gada 4. martā noslēgto dāvinājuma līgumu nonāca Ineses Šleseres īpašumā, bet 2 domājamās daļas palika Aināra Šlesera īpašumā.
Sākotnēji Administratīvā rajona tiesa un pēc tam arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās pieņemt izskatīšanai JAB pieteikumu par Šleseriem labvēlīgā valdības lēmuma atcelšanu. Tobrīd abas tiesas instances atteikumu pamatojusi ar to, ka valdības lēmums esot uzskatāms tikai par starplēmumu, bet galīgais lēmums būtu virsmežniecības lēmums par atļauju vai aizliegumu šo meža zemes transformāciju veikt.
Tomēr JAB nepadevās un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā iesniedza blakussūdzību, apelējot pie fakta, ka iepriekš tiesvedībā jau ir bijis precedents, ka administratīvā tiesa pieņem izskatīšanai lietu par analoģiska valdības lēmuma atcelšanu. Toreiz JAB tiesājās ar bijušā Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina ģimenei piederošo SIA Adlera par ieceri veikt būvniecību Jūrmalā kāpu aizsargjoslā.
Līdz ar AT Senāta pozitīvo lēmumu Administratīvajai rajona tiesai 2010. gada 28. septembrī bija jāpieņem izskatīšanai lieta par Šleseriem dotās atļaujas atcelšanu. Kā atbildētājs tiesvedībā pieaicināts atļaujas izdevējs – Ministru kabinets.
Paralēli JAB vērsās ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt noteikumus par detālplānojuma apstiprināšanu īpašumam Jūrmalā, Upes ielā 1a, un kūrortpilsētas Attīstības plāna grozījumus attiecībā uz Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, kur atrodas Šleseru ģimenei piederošais īpašums. Tomēr, kā Pietiek atzina Grūba, JAB konstitucionālā sūdzība nav pieņemta.
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
