Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apvienības Par labu Latvija (PLL) premjera kandidāts, bijušais satiksmes ministrs, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers melo. Tieši viņa kā vienīgās valsts amatpersonas un valsts interešu pārstāvja - satiksmes ministra paraksts ir zem 2009. gada 4.martā noslēgtā airBaltic akcionāru sadarbības līguma, kas būtiski mīkstinājis valsts savulaik ar skandināvu lidsabiedrību SAS noslēgto akcionāru līgumu par labu lidsabiedrības vadītājam Bertoldam Flikam piederošajai firmai Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Ko paveicis Šlesers

Parakstot šo akcionāru līgumu, Šlesers faktiski vājinājis valsts kā lielākās airBaltic īpašnieces (52,6%) pozīcijas, nevis tās spēcinājis, kā pienāktos darīt godprātīgai valsts amatpersonai - satiksmes ministram, kura galvenais pienākums ir ievērot un aizstāvēt valsts intereses.

Šis līgums, ko šodien publicējam, paplašina BAS kā mazākuma akcionāra pilnvaras un pieļauj, ka visa reālā kontrole pār airBaltic ir Flika rokās. Lai arī Šlesers medijos apgalvojis, ka, parakstot līgumu, vadījies pēc tā akcionāru līguma, kas bija slēgts ar iepriekšējo airBaltic īpašnieku SAS, tā nav taisnība. Vairākos būtiskos punktos Šlesera parakstītais līgums ir stiprinājis Flika, nevis valsts pozīcijas. Turklāt jau līgums ar SAS (Fliks 2009.gada janvāri par 47 miljoniem latu nopirka SAS piederošās 47,2% airBaltic akciju) tika kritizēts, kā valsts intereses ierobežojošs.

Šlesers pēc tam, kad Fliks un BAS kļuva par airBaltic īpašnieku, varēja censties noslēgt tādu līgumu, kas privātajam īpašniekam nedotu tik lielu kontroli pār lidsabiedrību. Kā rāda dokumenti, bijušais ministrs ir rīkojies tieši pretēji un vēl vairāk stiprinājis privāta īpašnieka tiesības.

Būtiski ir arī, ka, parakstot Flikam izdevīgo airBaltic akcionāru līgumu, Šlesers, iespējams, pārkāpis kārtību, kādā valsts vārda jāparaksta komerciāli sadarbības līgumi. Proti, esošā kārtība nosaka, ka uz šādiem dokumentiem jābūt arī ministrijas augstākā ierēdņa, valsts sekretāra parakstam. Šlesers šo kārtību nav ievērojis, jo, kā redzams no dokumentu kopijām, līgumu nav parakstījis toreizējais SM valsts sekretārs Nils Freivalds.

Nav izslēgts, ka šis varētu būt iemesls, lai apstrīdētu līguma parakstīšanu vai vismaz Šlesera pilnvaras toreiz, pēdējās dienās, pirms ministra pilnvaru nolikšanas (Ivara Godmaņa valdība krita 2009.gada 20.februārī, Valda Dombrovska valdību Saeima apstiprināja 12.martā) parakstīt līgumu bez valsts sekretāra apstiprinājuma.

Šis airBaltic akcionāru līgums ir konfidenciāls un nekad nav publiskots. Neoficiāli līdz šim kā iemesls tam, kāpēc līgumu nevar nodot atklātībai, skanēja norāde, ka par tā publiskošanu līgumā paredzēts 100 000 latu sods.

Nekā tāda līgumā nav. Tas tikai atklāj, kāpēc Flika nekaunība pēc airBaltic daļu iegādes varēja sist tik augstu vilni, kāpēc viņš atļaujas valsti vazāt aiz deguna, diktēt noteikumus lidostai Rīga un kāpēc, piemēram, aci nepamirkšķinājis varēja melot par airBaltic zīmola pārdošanas darījumu. Tas viss - pateicoties Šleseram.

Galvenie jautājumi, kas rodas, analizējot Šlesera parakstīto līgumu, ir: kura akcionāra - valsts vai Flikam piederošās BAS - interesēs airBaltic līgums parakstīts un kāpēc. Analizējot, ko no BAS interesēs mīkstinātā līguma ieguvis Fliks, izriet secinājums, ka Šlesers ar šāda līguma parakstīšanu pakalpojis airBaltic privātajam īpašniekam. Kāpēc viņš to darījis? Iespējams, ar BAS viņu saista kas vairāk nekā tikai siltās un draudzīgās attiecības ar Fliku. Ņemot vērā arī Flika labās attiecības ar otru PLL līderi Andri Šķēli un žurnāla Ir atklāto, ka Šķēles ģimene kļuvusi par Flika biznesa partneriem [Šķēles ģimenei piederošs uzņēmums Ave Lat Sargs ir līdzīpašnieks BAS piederošajā North Hub Security], iespējams, tomēr ne bez pamata ir versija, ka Fliks airBaltic darījumā ir tikai koša izkārtne, un, ka aiz BAS slēpjas vēl divu īpašnieku - politiķu Šlesera un Šķēles intereses (nauda).

Vienīgais veids, kā valsts pašlaik var īstenot ietekmi airBaltic, ir lidsabiedrības padome, kurā valstij ir 3 vietas, BAS - 2 vietas. Tomēr arī šajā punktā Šlesera parakstītais līgums ir spēris soli pretim Flika kompānijai. Proti, ja iepriekšējais airBaltic akcionāru līgums ar SAS stingri paredzēja, ka valstij pienākas airBaltic padomes priekšsēdētāja vieta, bet privātajam īpašniekam - padomes priekšsēdētāja vietnieka, tad Šlesera parakstītajā līgumā noteikts, ka varbūt arī otrādi. Tas nozīmē, ka faktiski Flikam piederošā BAS var kontrolēt gan visu airBaltic menedžmentu un valdi, gan arī uzraudzīt valdes darbu.

Kāpēc Flika vārtos?

Vēsture: Kā Fliks kļuva par airBaltic īpašnieku?

2008.gada decembra vidū skandināvu lidsabiedrība SAS Latvijas valdībai izteic piedāvājumu iegādāties no valsts airBaltic daļas, lai nodrošinātu vairākumu vai arī, ja valsts to neatbalsta, piedāvā nopirkt sev piederošās daļas.

16.decembī Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība izlemj par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām; Fliks todien publiski atzīst, ka viņam nav naudas, lai pats kļūtu par SAS piederošo akciju pircēju.

18.decembrī Fliks paziņo, ka airBaltic menedžments (Fliks bija valdes priekšsēdis) atpirks SAS piederošās akcijas.

19.decembrī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers sūta vēstuli SEB bankai, kurā garantē, ka valstij ir ilgtermiņa intereses airBaltic un, ja vajadzēs, valsts spēcinās airBaltic finansiālo stabilitāti un lems par kapitāla palielināšanu.

2009.gada janvārī Fliks kā privātpersona no SAS par 47 miljoniem latu nopērk airBaltic akcijas Fliks, martā Fliks izveido BAS un iegulda tajā airBaltic akcijas

Šleseram nav taisnība, ka valsts kā airBaltic akcionāre var brīvi mainīt līguma nosacījumus un ka tā ir pašreizējās valdības neizdarība, kāpēc līgums ar BAS ir tāds, kas ierobežo valsts intereses. Taisnība Šleseram ir tikai tik tālu, ka viņa parakstītais akcionāru līgums formāli paredz iespēju vienoties par tā izmaiņām, taču līguma pantam, kas to nosaka ir arī otra puse. Proti, jebkādas izmaiņas Šlesera parakstītajā līgumā var notikt tikai ar abu pušu abpusēju rakstisku vienošanos.

Līgumā skaidri pateikts, ka atbilde par vienas Puses (akcionāra) piedāvātiem grozījumiem otrai Pusei jādod divu mēnešu laikā un, ka pēc grozījumu priekšlikumu piedāvāšanas pusēm nav pienākums vienoties par kādiem šī līguma grozījumiem. Vienkāršā, ne juristu valodā tas nozīmē, ka valsts SM personā kā airBaltic kontrolpaketes īpašniece kaut vai ik dienu var rakstīt un sūtīt Flika piederošajai BAS vēstules ar priekšlikumiem līguma grozījumiem. Fliks ar divu mēnešu termiņu var uz tām atbildēt, taču nekādas sekas tas neizraisa, jo, kamēr Fliks tādiem līguma grozījumiem, kas spēcinātu valsts pozīcijas nepiekrīt, tos nav iespējams veikt.

Ar šo līguma punktu arī skaidrojams, kāpēc šopavasar pēc tam, kad valdība izlēma par airBlatic kapitāla palielināšana no jauna pārslēgtajā akcionāru līgumā, valstij tā arī neizdevās panākt jebkādus grozījumus, kas stiprinātu tās ietekmi airBaltic valdē. Vienīgā izmaiņa Šlesera parakstītajā līgumā, kurai pēc Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas Fliks piekrita, bija grozījumi vienā līguma punktā par sabiedrības valdi, nosakot, ka četru valdes locekļu vietā airBaltic ir viens valdes loceklis.

Liela jēga no Flika piekrišanas šādiem grozījumiem nebija, jo Šlesera parakstītā līguma nākamais punkts par uzņēmuma valdi nosaka, ka tiesības nominēt kandidātu valdei ir tikai BAS. Lai arī, Valda Dombrovska valdībai aprīlī lemjot par 15,6 miljonu latu ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā, Fliks bija mutiski piekritis priekšlikumam grozīt akcionāru līgumu, paredzot, ka valstij ir veto tiesības nominēt valdes locekli, vēlāk Fliks tam nepiekrita. Rezultātā Fliks kā BAS vienīgais īpašnieks sevi arī nominējis par vienīgo airBaltic valdes locekli.

Šlesera parakstītais līgums ir paplašinājis airBaltic valdes pilnvaras un kontroli pār visiem lielākajiem lidsabiedrības darījumiem nodevis Flika rokās. Bez valsts kā lielākā īpašnieka akcepta Fliks var slēgt būtiskus, līdz 10 miljoniem eiro vērtus līgumus, tos izbeigt vai grozīt, lai arī SAS līgums noteica, ka valde var izlemt par līgumiem līdz 1 miljonam dolāru. Turklāt SAS līgums ierobežoja arī valdes pilnvaras bez padomes akcepta lemt par izdevumiem un investīcijām, kas ir lielākas par 3 miljoniem dolāru. Šāda punkta Šlesera parakstītajā līgumā vispār nav.

Vēl būtiski, ka bez saskaņošanas ar padomi Fliks kā valde var lemt arī par airBaltic floti, turklāt ne tikai par gaisa kuģu iegādi, bet arī atsavināšanu (pārdošanu), kā arī lidmašīnu nomu. Tas nozīmē, ka Fliks vienpersoniski kādā jaukā dienu var izlemt par airBaltic lidmašīnu pārdošanu vai iznomāšanu, piemēram, kādai jaunai lidsabiedrībai Lietuvā un valsts kā lielākais akcionārs par to neko pat nezinās, jo ar padomi (vienīgā institūcija, kurā ir valsts pārstāvji) šāds lēmums nav jāsaskaņo.

Vai Dombrovska lēmums vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Šlesera parakstītā līguma atbilstību valsts interesēm ir nopietni izsvērts, un vai tas nesīs augļus? Formāli raugoties Škesera rīcībā, vienpersoniski, bez valdības akcepta parakstot airBaltic akcionāru līgumu, likumu pārkāpumu nav. Turklāt nevienā valsts politikas dokumentā nav definēts, kas ir valsts intereses lidsabiedrībā airBaltic.

Tāpēc ļoti iespējams, ka prokuratūras pārbaude, kuru tā sākusi par Dombrovska iesniegumu, beigsies bez rezultāta. Tiesa, tā tas būs, ja vien prokuratūra līguma vērtēšanai nepieies plašāk, nekā Dombrovskis norādījis savā iesniegumā, kuru daļēji varētu nodēvēt par premjera priekšvēlēšanu cīņu kārti.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokumenti

FotoFotoFoto

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...