Šlesers pratināts arī Jaundžeikara lietā, kriminālprocess tiesā varētu nonākt šovasar
PIETIEK23.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pērn notikušajās 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās caurkritušais nu jau likvidētās partijas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers ticis nopratināts arī tā sauktajā Dzintara Jaundžeikara lietā. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Šlesers sniedzis liecības, noliedzot, ka jebkādu informāciju par tiesībsargājošo institūciju saistībā ar viņa kā valsts amatpersonas iespējamiem ar likumu aizliegtiem darījumiem būtu ieguvis ar eksdeputāta Jaundžeikara un viņa „galu” KNAB starpniecību. Vairāku avotu Pietiek teiktais arī liecina, ka tā sauktās Jaundžeikara lietas izmeklēšanas virzība ir gana raita un esot ļoti ticami, ka lēmumus par šī kriminālprocesa nodošanu tiesai tiks pieņemts jau šovasar.
Bijušā Saeimas deputāta, parlamenta Nacionālas drošības komisijas vadītāja, arī bijušā iekšlietu ministra Jaundžeikara lieta saistīta ar kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu, un tā izmeklēšanu veic Ģenerālprokuratūra.
Kriminālprocesā ir trīs aizdomās turētās personas. KNAB darbiniece Zanda Liniņa tiek turēta aizdomas par smagāko noziegumu - valsts noslēpuma izpaušanu, savukārt Jaundžeikars un KNAB darbinieces vīrs, uzņēmējs Austris Liniņš tiek turēti aizdomās par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu. Visām trim personām kriminālprocesa ietvaros ir piemērots aizdomās turētā statuss.
Kā izriet no medijos iepriekš paustās informācijas, šis kriminālprocess saistīts ar KNAB veikto izmeklēšanu tā sauktajā „oligarhu lietā”, kurā galvenais akcents vērsts uz ekspolitiķa Šlesera iespējamām noziedzīgām darbībām. „Oligarhu lietas” ietvaros tiek izmeklēta Šlesera kā valsts amatpersonas likuma pārkāpumi, iespējamā līdzdalība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un kukuļdošanā. Pēc Pietiek rakstītā „oligarhu lietā” iesaistīts arī Ventspils mērs Aivars Lembergs un bijušais TP līderis, ekspremjers un 10.Saeimas deputāts, miljonārs Andris Šķēle. „Oligarhu lieta” tika sākta pērn maijā, tās izmeklēšanu veic KNAB.
Ar Jaundžeikara vārdu saistītajā kriminālprocesā Šlesers ir viens no lieciniekiem, kurš pratināts kriminālprocesa ietvaros. Pietiek zināms, ka Šlesers nekādu saikni ar Jaundžeikaru un to, ka caur viņu būtu ieguvis informāciju par KNAB veiktajām operatīvajām darbībām, nav atzinis.
Pietiek piektdien neizdevās sazināties ar Šleseru, lai saņemtu viņa komentāru par pratināšanu Jaundžeikara lietā. Ekspolitiķis uz tālruņa zvanu neatbildēja.
Pietiek rakstījis, ka KNAB darbiniece Liniņa bija amatpersona, kura ar sava vīru Austra Liniņa starpniecību, iespējams, Jaundžeikaram nopludināja informāciju par KNAB operatīvās izmeklēšanas darbībām, kas veiktas saistībā ar Šleseru. Pietiek publiskotās Šlesera sarunas viesnīcā Rīdzene atklājušas, gan to kas ir patiesie laikraksta Diena īpašnieki, gan to, kā Šlesers, būdams valsts amatpersona, „kārtojis savas lietas.”
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers janvāra sākumā medijos izteicās, ka krimināllieta, kurā Jaundžeikars tiek turēts aizdomās par tā dēvētās "oligarhu lietas" izmeklēšanas informācijas nopludināšanu, tiesā varētu nonākt ātrāk kā pati "oligarhu lieta." Kalnmeiers toreiz arī norādīja, ka neesot pamata runām, ka pret Jaundžeikaru trūkst pierādījumu, lai viņu lietā turētu aizdomās. Kalnmeiers uzsvēra, ka lietā ir trīs aizdomās turamie un arī pierādījumu ir gana.
Prokuratūra ir arī apstiprinājusi, ka Jaundžeikara lietā skaidrojot arī to, kurš portālam Pietiek, iespējams, nopludinājis viesnīcā Rīdzene noklausīto sarunu ierakstus, kas, iespējams, ir daļa no oligarhu lietas materiāliem.
Kā zināms, Jaundžeikaru KNAB darbinieki aizturēja pērn, naktī uz 2.novembri, kad tika veikta kratīšana arī viņa dzīvesvietā Limbažu novadā. 3.novembrī Rīgas Centra rajona tiesa apmierināja KNAB lūgumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Jaundžeikaram. Kriminālprocess, kura ietvaros notika Jaundžeikara aizturēšana tika sākts 2011.gada 1.novembrī.
Decembra vidū Jaundžeikars tika atbrīvots no apcietinājuma. Kā medijos norādīja Ģenerālprokuratūra, kriminālprocesa prokurore Viorika Jirgena nolēma atcelt Jaundžeikaram piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu, tā vietā nosakot viņam citus drošības līdzekļus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Atrodoties apcietinājumā, bija arī sākusi „streikot” bijušā deputāta veselība.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
