Šlesers: Tiesībsargu ievēlējām kopā ar ZZS un SC, bet prezidentu varam ievēlēt kopā ar Vienotību
PIETIEK03.03.2011.
Komentāri (0)
Saeima par Tiesībsargu ceturtdien ar 53 balsīm par un 40 balsīm pret ievēlēja mazpazīstamo juristu Juri Jansonu. Balsošana notika aizklāti, ar balsošanas zīmēm, tādēļ droši uzzināt, ar kuru politisko spēku balsīm Jansons ievēlēts, nav iespējams. Oficiāli savu atbalstu Jansonam vārdos bija paudušas opozīcijas frakcijas Saskaņas centrs un Par labu Latviju (PLL), kā arī koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība. Balsojums par Tiesībsargu politikas kuluāros tiek uzskatīts par treniņu pirms vasaras sākumā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām - tie politiskie spēki, kuri spējuši vienoties par Tiesībsargu, spēs vienoties arī par prezidentu, lai gan PLL pārstāvis Ainārs Šlesers apgalvo - par prezidentu viņa apvienība varot vienoties arī ar Vienotību.
Par otra koalīcijas partnera Vienotības izvirzīto Tiesībsarga amata kandidāti, tiesnesi Anitu Kovaļevsku nobalsoja 39 tautas kalpi, pret bija 54. Kopumā no vēlēšanu urnas tika izņemti 97 balsošanas biļeteni, no kuriem par derīgiem atzīti 93. Pret visiem kandidātiem bija nobalsojis viens tautas kalps.
Lai gan formāli pēc Saeimas frakciju oficiāli paustās pozīcijas lielākas izredzes tikt ievēlētam bija Jansonam, aiz kura stāvēja 51 SC un ZZS deputāts, parlamenta kuluāros jau nedēļu pirms balsojuma bija jūtama nervozitāte, ka aizklātajā balsojumā ne visi šo frakciju deputāti varētu nobalsot par Jansonu, izmantojot slēptā balsojuma doto brīvību.
Ja par Jansonu būtu nobalsojuši visi, kas solīja no ZZS, SC un PLL, tad viņam kopumā vajadzēja savākt 59 balsis. Tomēr Tiesībsargs tika ievēlēts ar 53 balsīm.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc Jansona ievēlēšanas Pietiek pieļāva, ka daļa zaļo zemnieku varētu būt nenobalsojuši par Jansonu, bet šis balsojums neesot tik būtisks, lai par to uztrauktos. "Varbūt, bet es par to nesatraucos," teica Brigmanis.
Viens no PLL līderiem Ainārs Šlesers neslēpa, ka viņa frakcijas balsis varēja būt izšķirošās Jansona ievēlēšanai. Jautāts, vai no šāsdienas balsojuma var izdarīt secinājumu, ka šīs pašas trīs frakcijas vienosies un ievēlēs Valsts prezidentu, Šlesers pieļāva, ka iespējami citi varianti. "Es neizslēdzu tādu iespēju, bet es neizslēdzu arī iespēju vienoties ar Vienotību. Viss atkarīgs no kandidāta, no apstākļiem, no tā, ar ko mums sapasēs viedokļi," vasaras sākumā gaidāmo prezidenta vēlēšanu kontekstā prognozēja Šlesers.
ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis aicināja neizdarīt tālejošas prognozes, kā balsojums par Tiesībsargu var atspoguļoties Valsts prezidenta vēlēšanās. "Es nedomāju, es nedomāju. Šī vienkārši bija sakritība, sakritība," uz jautājumu, vai ZZS, SC un PLL vienosies arī balsojumā par prezidentu, Pietiek apgalvoja Brigmanis.
PLL frakcijas vadītājs Edgars Zalāns Pietiek norādīja, ka no Vienotības nav nākuši nopietni centieni panākt vienošanos par atbalstu Tiesībsarga kandidātei Kovaļevskai, kas politiķi izbrīnot, jo jau balsojuma priekšvakarā bijis skaidrs, ka visu var izšķirt astoņas PLL balsis. Iepriekš PLL deputāts Māris Kučinskis Pietiek atzina, ka frakcijā līdz ceturtdienas rītam vēl svārstījušās domas, jo daļai deputātu bijis pozitīvs viedoklis arī par Kovaļevsku.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek uzsvēra, ka "darījām visu, kas bija mūsu spēkos, lai panāktu atbalstu labākajam kandidātam", ar to domājot Kovaļevsku. Neoficiāli no opozīcijas puses izskan pieļāvumi, ka Vienotības centieni panākt Kovaļevskas ievēlēšanu bijis "teātris", jo Jansona ievēlēšana tai ļauj pozicionēties iepretim koalīcijas partnerim ZZS, ar kuras balsīm ievēlēts, iespējams, vājāks Tiesībsarga kandidāts. Proti, Jansona kompetence un atbilstība amatam salīdzinājumā ar Kovaļevsku ir apšaubīta no ekspertu puses un publiskās diskusijās. "Šis gadījums liecina par to, ka koalīcijā ir domstarpības tiesiskuma jautājumos, un tas nav nekāds jaunums," pēc balsojuma žurnālistiem norādīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība).
"Valdībai ir veicami ļoti daudzi uzdevumi, lai veiktu strukturālās reformas un iezīmētu valsts tālāko attīstību. Un šī koalīcija, kas ir izveidota, ir acīmredzot optimālākā, kas spēj šajā Saeimā strādāt. Mēs uzskatām, ka vēl joprojām ir koalīcija, kas ir rīcībspējīga - kā jūs redzējāt likumprojekti tiek pieņemti, tiek nodoti komisijām, tātad šī koalīcija ir rīcībspējīga," teica Āboltiņa.
Neoficiāli gan politiķi no Vienotības, gan ZZS, SC un PLL atzīst – Tiesībsarga balsojuma patiesā nozīme slēpjas iespējā nodemonstrēt savstarpējo uzticību vai ietekmi pirms vasaras sākumā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs iepriekš Pietiek nenoliedza Tiesībsarga vēlēšanu nozīmi, to nodēvējot par „uzticības balsojumu”. „Tiem, kas šmauksies ar balsīm, tālāk būs grūti rēķināties ar Saskaņas centru,” brīdināja politiķis.