Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekustamo īpašumu aģenturas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude atkal pievienojusies no ekonomiskā viedokļa apšaubāmā Rail Baltica (turpmāk RB) projekta lobētāju armijai portālā Delfi. Visticamāk, ka Līgas vārds plašākai sabiedrībai nav īpaši zināms, savukārt viņas tēva vārds daudziem ir ļoti labi zināms, un daži vārdi par viņu tiks teikti raksta  beigās.

RB projektu Līga sāk reklamēt ar ļoti gudriem un dziļiem vārdiem par to, ka ikviena lieta Visumā sastāv gan no labā, gan no sliktā:

Īstermiņā "Rail Baltica" ietekmēs tās dzīvojamās (pamatā – individuālo māju) apbūves teritorijas, kuras atrodas līdzās trasei () Ietekme šajā gadījumā var būt gan pozitīva, gan negatīva. 

Es ne mirkli nešaubos, ka, ja Līga būtu viens no tiem pensionāriem ar vāju veselību un vienu no mazākajām pensijām ES, kuriem vecumdienās būtu jāmaina dzīvesvieta, tad viņa pret RB negatīvo ietekmi būtu izturējusies ne mazāk filozofiski.

Nākamo reklāmas daļu nācās pārlasīt vairākas reizes, jo acis atteicās ticēt tur rakstītajam:

Lidz ar "Rail Baltica" projekta attīstība iespējama arī jaunu mājokļu būvniecība Baldonē, Ķekavā, Bauskā. Būs vairāk maksātspējīgu cilvēku, kas izvēlēsies dzīvot ārpus Rīgas, un būs nodrošinātas iespējas 20 minūšu laikā kādā darbavietā Rīgā.

Vai, izlasot šo rindkopu, varam secināt, ka, runājot par 20 minūtēm, kas būs nepieciešamas, lai nokļūtu Rīgā, runa ir gan par 20 minūtēm no Ķekavas, gan no Bauskas? Es domāju, ka varam.

Ja tā, tad līdz galam nav skaidrs, kāda ir RB neticamā priekšrocība, braucot no Ķekavas uz Rīgu 20 minūtēs, kad šis brauciens ar auto aizņems tikai 25 minūtes? Turklāt ar automašīnu tu nokļūsi nevis stacijā, bet galapunktā.

Vēl interesantāka situācija ir ar RB maršrutu no Bauskas uz Rīgu, kuram, pēc Līgas domām, vajadzētu aizņemt arī 20 minūtes.

Lai 70 kilometrus no Bauskas uz Rīgu nobrauktu 20 minūtēs, tad pilnīgi visas 20 minūtes jāturpina kustēties ar ātrumu ne mazāk par aptuveni 200 km/h, ieskaitot brīdi, kad tu iekāp vilcienā un izkāp no tā. Interesanti, ka tieši šo ātrumu RB pārstāvji jau vairākkārt deklarēja kā maksimālo vilcienu ātrumu uz RB līnijas, un man ir aizdomas, ka tieši šo ātrumu Līga ņēma vērā, aprēķinot skaitli - 20 minūtes.

Kā liecina citu valstu ložu vilcienu kustības prakse, vilcienu maksimālais ātrums tiek sasniegts ne vienmēr, un vidējais kustības ātrums vienmēr ir daudz mazāks par deklarēto maksimālo.

Piemēram, britu Virgin West Coast „ložu vilcieni”, kuru maksimālais ātrums arī ir aptuveni 220 km/h, vidēji pārvietojas ar ātrumu 128 km/h. Tas notiek ātruma samazināšanās pieturu pieejās dēļ, nemomentāla paātrinājuma, izbraucot no pieturas ,dēļ, drošības un laikapstākļu ierobežojumu dēļ. Arī „ložu vilcienu” kustības ceļš lielo pilsētu vidū bieži vien ir vairāki kilometri, un, manuprāt, nav jāskaidro, kāpēc ložu vilcieni nepārvietosies pa pilsētas centru ar ātrumu 200 km/h.

 Ļoti iespējams, ka RB vilcieni Latvijā saskarsies ar tādiem pašiem satiksmes tendencēm kā vilcieni citviet pasaulē, un tāpēc vilciena ātrums no Bauskas uz Rīgu visu laiku 200 km/h nebūs. Ja pieņemam, ka RB vilcienu vidējais ātrums būs tāds pats kā Lielbritānijā (128 km/h), tad 70 kilometrus no Bauskas līdz Rīgai būs jābrauc 32 minūtes.

Interesanti, ka Līga savā tekstā, runājot par 20 minūtēm, precizē, ka šis ir laiks, kas būs nepieciešams, lai cilvēks nokļūtu nevis no Bauskas stacijas līdz stacijai Rīgā, bet gan no Bauskas līdz savai darba vietai Rīgā. Uz mirkli aizmirsīsim par Līgas divdesmit minūšu prognozi un mēģināsim saprast, cik daudz laika patiesībā būs vajadzīgs, lai nokļūtu no mājām Bauskā līdz darbam Rīgā.

Tā kā Bauska nav ciems, bet gan pilsēta, tad jāiziet no mājas būs vismaz 15 minūtes pirms vilciena atiešanas laika. Brauciena laiku vilcienā mēs jau aprēķinājām - 32 minūtes. Rīgā, lai izkļūtu no stacijas, no vilciena apstāšanās brīža būs nepieciešamas kādas 5 minūtes. Tālāk viss būs atkarīgs no tā, cik tālu no stacijas tu strādā, bet dosim Līgai atlaidi un iedomāsimies, ka pilnīgi visi baušķenieki, ierodoties Rīgā, dosies uz birojiem, kas atrodas tikai klusajā centrā - vēl 15 minūtes līdz brīdim, kad tu pieej pie biroja ēkas, uzkāp vajadzīgajā stāvā, noģērbies un apsēdies savā darba vietā.

Rezultātā sanāk aptuveni 1 stunda un 10 minūtes. Tā kā RB vilcieni kustēsies, nerēķinoties ar tavu  darba grafiku, tad ļoti bieži tu stacijā Rīgā ieradīsies 10-15 minūtes agrāk. Turklāt daudzi no mums apzināti ieradīsies pusstundu agrāk, saprotot, ka ceļā no pilsētas uz pilsētu vienmēr var aizkavēties. Tāpat ziemā un tumšā rīta laikā ceļa ilgums arī palielināsies. Izrādās, lai ik rītu nebūtu jākutina nervi sev un priekšniekam, no mājas Bauskā ūus jāiziet labākajā gadījumā pusotru stundu pirms darba laika sākumam. Tas ir 4,5 reizes ilgāk, nekā prognozē Līga.

Raksts ar informāciju par 20 minūtēm Delfi portālā tika publicēts gandrīz pašā lapas augšpusē ļoti dārgā un uzmanību piesaistošā Delfi Bizness formātā. Pieeja šai informācijai bija simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Daļa no viņiem, īpaši mazāk pieredzējušie un superlētticīgie, reāli var iegādāties nekustamo īpašumu Bauskā, ticot Līgas meliem, ka RB viņus līdz darbam Rīgā aizvedīs 20 minūšu laikā.

Saprotot, ka Līgas aprēķins izrādījās klaji meli, rodas jautājums, kas vēl Līgas vārdos un citā Delfos izplatīta informācijā par RB ir klaji meli?

Tālāk Līga tāpat kā ekstrasensi sāk iekodēt lasītājus ar burvestībām par ar zeltu nokaisītajām RB sliedēm:

"Rail Baltica" nozīmē ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumus, un savienojums ar lidostu noteikti radīs jaunus biznesa risinājumus. Tas noteikti atstās pozitīvu ietekmi uz Mārupes novadā esošajiem apbūves zemesgabaliem, kā arī lidostas "Rīga" tuvumā esošajiem īpašumiem. Moderna dzelzceļa infrastruktūra kopā ar lidostu "Rīga" sekmēs jaunu investīciju piesaisti un jaunu biznesa centru, biroju ēku un arī viesnīcu būvniecību kopā ar iespēju sniegt arī jaunus pakalpojumus. 

Izmantojot zemāk esošo linku, ir iespējams nedaudz sīkāk iepazīties ar viedokli par to, kāpēc, neskatoties uz Līgas saldajām serenādēm par RB kolosālajām perspektīvām, lielākajai daļai parasto celtnieku nebūs iespējams nopelnīt naudu no RB infrastruktūras attīstības. Šajā tekstā tomēr vēlētos parunāt par iemesliem, kuru dēļ nopelnīt naudu ar šo projektu nebūs iespējams arī lielākajai daļai uzņēmēju. 

https://pietiek.com/raksti/stulbie_meli_par_rail_baltica_un_37_000_darbavietam/

Lasot Līgas vārdus par kolosālām perspektīvām, saproti, ka tiem var noticēt vai nu tikko institūtu beidzis students, vai arī cilvēks, kuram nav pieredzes lielu valsts projektu un ar tiem saistīto privāto projektu īstenošanā.

Tie, kuriem šāda pieredze ir, ļoti labi zina, ka visas viesnīcas, biznesa centrus un biroju ēkas, par kurām runā Līga, vairumā gadījumu būvēs “savējie” un tuvu “savējiem”. Tiem, kuri pelnīs naudu RB infrastruktūras attīstībā, jau sen bija pieejams projekta attīstības detālplānojums, ko parastajam Gunčam no ielas, protams, neviens neparādīja.

Pateicoties šim plānam, “savējie” īstajā laikā zinās, ko un no kā pirkt, ko un pie kā sakārtot, ko un kur būvēt, ko un kur atvērt, ko un kur reklamēt, ar kuru ārzemju partneri veidot attiecības utt. Gunča no ielas bez pieejas šai diezgan slēptai informācijai visus šos faktorus paredzēt fiziski nevarēs, un tāpēc izveidot ienesīgu biznesu no RB infrastruktūras attīstības 9 no 10 gadījumiem viņš nespēs.

Faktiski, šajā rakstā reklamējot RB izredzes, Līga nevis Latvijas pilsoņiem, bet gan saviem bagātajiem paziņām atklāti saka, ka viņa ir atvērta dialogam un ka, ja tev ir “savējo” statuss, tu vari vērsties pie Līgas, lai saņemtu investīciju priekšlikumu.

Labs apliecinājums tam, ka ar RB pelnīs tikai “savējie”, ir fakts, ka nekustamo īpašumu aģenturas SIA "Vestabalt", kurā darbojas Līga, īpašnieks ir Līgas tēvs Aldis Plaudis. Aldis Plaudis jau ilgus gadus ir miljonārs, kā arī ir zināms kā bijušais Latvijas PSR VDK centrālā aparāta darbinieks, kurš savu bagātību sāka pelnīt, vēl pirms barikādēs izgaisa šaujampulvera dūmi.

Protams, ka tīras nejaušībās dēļ tieši bijušajam čekistam Aldim piederošais nekustamo īpašumu  uzņēmums jau daudzus gadus ir aktīvi iesaistījies naudas pelnīšanā RB projektā.

Piemēram, aģentūras mājaslapā - pilnīgi nejauši, protams, - par 2 miljoniem eiro tiek piedāvāts objekts ar šādu ļoti glītu aprakstu:

Pārdod lielisku investīciju objektu Abrenes ielā 4a. Piebraukšanas servitūts tiek nomāts no pašvaldības. Ēkas nav kultūras piemineklis. Zeme zem ēkām īpašumā. Visas pilsētas komunikācijas var pievilkt no Dzirnavu ielas puses. Gāzes vads ir pievadīts pie ēkām. Nākotnē tieši blakus plānojas RAIL BALTICA stacija un būtiskas infrastruktūras izmaiņas.

https://www.vestabalt.lv/en/properties/commercial-projects/abrenes-iela/

Vēl viena sakritība ir tas, ka 2016. gadā "Vestabalt", piedalījās RB rīkotajā konkursā par telpu nomu savam birojam. Toreiz "Vestabalt" neizdevās uzvarēt konkursā.

https://www.railbaltica.org/tenders/rent-of-office-premises/

Nākamā sakritība ir tas, ka 2017. gadā "Vestabalt" un vairāki citi uzņēmumi tomēr uzvarēja vēl vienā konkursā, kuru sarīkoja RB. Atklātā konkursā tika noskaidroti seši uzņēmumi, kuri "Rail Baltica" projektam nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem noteiks tirgus vērtību un kompensējamo zaudējumu vērtību.

Tie lasītāji, kuriem ir pieredze zemes vērtēšanas jomā, var iedomāties, kādu neticamu piķi uz "pareizi novērtētās" zemes tālākpārdošanu - pilnīgi nejauši, protams, - jau ir nopelnījuši Aldis un „Vestabalt” pietuvinātie investori.

https://abc.lv/raksts/94887fef-0a9c-420e-8eda-e7f79829dfaa

Nākamā sakritība ir tas, ka Aldim piederošās aģentūras darbinieki daudzus gadus pēc kārtas nereti par aģentūras naudu reklamē RB projektu valsts lielākajos mediju portālos. Acīmredzot filantropam Aldim šis projekts tik ļoti patīk, ka viņš nežēlo savu, iespējams, godīgi nopelnīto naudu RB reklāmai, un viņam prātā nav ne mazākās vēlmes šo naudu kādreiz dabūt atpakaļ.

Nobeigumā jāsaka, ka Līgas izrādītā amatieriskā viltība un liekulība, rakstot šo tekstu, norāda, ka RB projekts būs kārtējais “veiksmes stāsts”, kurā tikai mūsu valsts ievēlētie pārstāvji kārtējo reizi izšķērdēs simtus miljoniem Eiropas naudas.

https://www.delfi.lv/bizness/latvija2030/liga-plaude-rail-baltica-paver-jaunas-investiciju-iespejas.d?id=53773565

Novērtē šo rakstu:

167
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Stutes potei būt

FotoVarbūt vēl ir cilvēki, kas naivi iedomājas, ka viņu sadarbības sertifikāts ir uz mūžiem. Nekā tamlīdzīga. Kad iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems visu roku. Jau pirmā injekcija atstāj neatgriezenisku ietekmi uz organismu. Taču, ja neesat “atstiepis kājas”, tad laiks stutes potei. Tā gan tiek reklamēta kā kruķis, kas balstīšot veselību. Tomēr, manuprāt, drīzāk būs kā miets pa pieri.
Lasīt visu...

6

Tā nebija nekāda provokācija, grāmatnīcas darbiniekiem tikai izskatījās!

FotoValsts darba inspekcija, veicot pārbaudes uzņēmumos, neizmanto provocējošas metodes vai taktiku. Tāda netika izmantota arī Jūsu norādītajā gadījumā, kas bija preventīva pārbaude, kuras ietvaros tika novērtēta arī epidemioloģiskās drošības prasību ievērošana.
Lasīt visu...

21

Viļņa Ķirša paziņojumi nav īsti korekti

FotoVides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" vārdā vēlos atvainoties visiem rīdziniekiem, kuru pārvietošanās pa Rīgas ietvēm nedēļas nogalē bija apgrūtināta. Situācija ir sarežģīta, taču darām visu, lai to iespējami ātri atrisinātu. Vienlaikus nevaru noklusēt faktu, ka "Clean R "pārziņā" Rīgā ir tikai apmēram 5% ietvju trijās priekšpilsētas. Rīgas ielas, tilti, atlikušie 95% ietvju ir namu apsaimniekotāju, autostāvvietu pārraudzītāju, kā arī pašvaldības un privāto uzņēmumu pārziņā.
Lasīt visu...

3

Kā ne tikai es, bet arī citi var nesolīt iekšlietu darbiniekiem

FotoKā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā gada budžets atbilst šo valsts pirmo amatpersonu vēl pirms gandrīz gada publiski dotajam solījumam iekšējo drošību izvirzīt kā prioritāti 2022. gada valsts budžetā?! Atceros tikšanos ar valsts prezidentu Egilu Levitu šī gada janvārī, kurā tika panākta vienota izpratne, ka valsts iekšējās drošības stiprināšanai jābūt vienai no nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.
Lasīt visu...

21

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

Foto“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes romāna pieteikums? Nē, tā ar dienas notikumiem vacapā dalās Zvaigznes grāmatnīcu darbinieki visā Latvijā.
Lasīt visu...

21

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

FotoZinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa S proteīna RNS gēnu koda integrāciju cilvēka šūnu kodolā un tā rezultātā izraisītajiem bojājumiem cilvēka DNS jeb genomā. 
Lasīt visu...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par...

Foto

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem...

Foto

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā...

Foto

Hunta, sargies buntavnieka!

Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī...

Foto

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā...

Foto

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav...

Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...