Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekustamo īpašumu aģenturas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude atkal pievienojusies no ekonomiskā viedokļa apšaubāmā Rail Baltica (turpmāk RB) projekta lobētāju armijai portālā Delfi. Visticamāk, ka Līgas vārds plašākai sabiedrībai nav īpaši zināms, savukārt viņas tēva vārds daudziem ir ļoti labi zināms, un daži vārdi par viņu tiks teikti raksta  beigās.

RB projektu Līga sāk reklamēt ar ļoti gudriem un dziļiem vārdiem par to, ka ikviena lieta Visumā sastāv gan no labā, gan no sliktā:

Īstermiņā "Rail Baltica" ietekmēs tās dzīvojamās (pamatā – individuālo māju) apbūves teritorijas, kuras atrodas līdzās trasei () Ietekme šajā gadījumā var būt gan pozitīva, gan negatīva. 

Es ne mirkli nešaubos, ka, ja Līga būtu viens no tiem pensionāriem ar vāju veselību un vienu no mazākajām pensijām ES, kuriem vecumdienās būtu jāmaina dzīvesvieta, tad viņa pret RB negatīvo ietekmi būtu izturējusies ne mazāk filozofiski.

Nākamo reklāmas daļu nācās pārlasīt vairākas reizes, jo acis atteicās ticēt tur rakstītajam:

Lidz ar "Rail Baltica" projekta attīstība iespējama arī jaunu mājokļu būvniecība Baldonē, Ķekavā, Bauskā. Būs vairāk maksātspējīgu cilvēku, kas izvēlēsies dzīvot ārpus Rīgas, un būs nodrošinātas iespējas 20 minūšu laikā kādā darbavietā Rīgā.

Vai, izlasot šo rindkopu, varam secināt, ka, runājot par 20 minūtēm, kas būs nepieciešamas, lai nokļūtu Rīgā, runa ir gan par 20 minūtēm no Ķekavas, gan no Bauskas? Es domāju, ka varam.

Ja tā, tad līdz galam nav skaidrs, kāda ir RB neticamā priekšrocība, braucot no Ķekavas uz Rīgu 20 minūtēs, kad šis brauciens ar auto aizņems tikai 25 minūtes? Turklāt ar automašīnu tu nokļūsi nevis stacijā, bet galapunktā.

Vēl interesantāka situācija ir ar RB maršrutu no Bauskas uz Rīgu, kuram, pēc Līgas domām, vajadzētu aizņemt arī 20 minūtes.

Lai 70 kilometrus no Bauskas uz Rīgu nobrauktu 20 minūtēs, tad pilnīgi visas 20 minūtes jāturpina kustēties ar ātrumu ne mazāk par aptuveni 200 km/h, ieskaitot brīdi, kad tu iekāp vilcienā un izkāp no tā. Interesanti, ka tieši šo ātrumu RB pārstāvji jau vairākkārt deklarēja kā maksimālo vilcienu ātrumu uz RB līnijas, un man ir aizdomas, ka tieši šo ātrumu Līga ņēma vērā, aprēķinot skaitli - 20 minūtes.

Kā liecina citu valstu ložu vilcienu kustības prakse, vilcienu maksimālais ātrums tiek sasniegts ne vienmēr, un vidējais kustības ātrums vienmēr ir daudz mazāks par deklarēto maksimālo.

Piemēram, britu Virgin West Coast „ložu vilcieni”, kuru maksimālais ātrums arī ir aptuveni 220 km/h, vidēji pārvietojas ar ātrumu 128 km/h. Tas notiek ātruma samazināšanās pieturu pieejās dēļ, nemomentāla paātrinājuma, izbraucot no pieturas ,dēļ, drošības un laikapstākļu ierobežojumu dēļ. Arī „ložu vilcienu” kustības ceļš lielo pilsētu vidū bieži vien ir vairāki kilometri, un, manuprāt, nav jāskaidro, kāpēc ložu vilcieni nepārvietosies pa pilsētas centru ar ātrumu 200 km/h.

 Ļoti iespējams, ka RB vilcieni Latvijā saskarsies ar tādiem pašiem satiksmes tendencēm kā vilcieni citviet pasaulē, un tāpēc vilciena ātrums no Bauskas uz Rīgu visu laiku 200 km/h nebūs. Ja pieņemam, ka RB vilcienu vidējais ātrums būs tāds pats kā Lielbritānijā (128 km/h), tad 70 kilometrus no Bauskas līdz Rīgai būs jābrauc 32 minūtes.

Interesanti, ka Līga savā tekstā, runājot par 20 minūtēm, precizē, ka šis ir laiks, kas būs nepieciešams, lai cilvēks nokļūtu nevis no Bauskas stacijas līdz stacijai Rīgā, bet gan no Bauskas līdz savai darba vietai Rīgā. Uz mirkli aizmirsīsim par Līgas divdesmit minūšu prognozi un mēģināsim saprast, cik daudz laika patiesībā būs vajadzīgs, lai nokļūtu no mājām Bauskā līdz darbam Rīgā.

Tā kā Bauska nav ciems, bet gan pilsēta, tad jāiziet no mājas būs vismaz 15 minūtes pirms vilciena atiešanas laika. Brauciena laiku vilcienā mēs jau aprēķinājām - 32 minūtes. Rīgā, lai izkļūtu no stacijas, no vilciena apstāšanās brīža būs nepieciešamas kādas 5 minūtes. Tālāk viss būs atkarīgs no tā, cik tālu no stacijas tu strādā, bet dosim Līgai atlaidi un iedomāsimies, ka pilnīgi visi baušķenieki, ierodoties Rīgā, dosies uz birojiem, kas atrodas tikai klusajā centrā - vēl 15 minūtes līdz brīdim, kad tu pieej pie biroja ēkas, uzkāp vajadzīgajā stāvā, noģērbies un apsēdies savā darba vietā.

Rezultātā sanāk aptuveni 1 stunda un 10 minūtes. Tā kā RB vilcieni kustēsies, nerēķinoties ar tavu  darba grafiku, tad ļoti bieži tu stacijā Rīgā ieradīsies 10-15 minūtes agrāk. Turklāt daudzi no mums apzināti ieradīsies pusstundu agrāk, saprotot, ka ceļā no pilsētas uz pilsētu vienmēr var aizkavēties. Tāpat ziemā un tumšā rīta laikā ceļa ilgums arī palielināsies. Izrādās, lai ik rītu nebūtu jākutina nervi sev un priekšniekam, no mājas Bauskā ūus jāiziet labākajā gadījumā pusotru stundu pirms darba laika sākumam. Tas ir 4,5 reizes ilgāk, nekā prognozē Līga.

Raksts ar informāciju par 20 minūtēm Delfi portālā tika publicēts gandrīz pašā lapas augšpusē ļoti dārgā un uzmanību piesaistošā Delfi Bizness formātā. Pieeja šai informācijai bija simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Daļa no viņiem, īpaši mazāk pieredzējušie un superlētticīgie, reāli var iegādāties nekustamo īpašumu Bauskā, ticot Līgas meliem, ka RB viņus līdz darbam Rīgā aizvedīs 20 minūšu laikā.

Saprotot, ka Līgas aprēķins izrādījās klaji meli, rodas jautājums, kas vēl Līgas vārdos un citā Delfos izplatīta informācijā par RB ir klaji meli?

Tālāk Līga tāpat kā ekstrasensi sāk iekodēt lasītājus ar burvestībām par ar zeltu nokaisītajām RB sliedēm:

"Rail Baltica" nozīmē ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumus, un savienojums ar lidostu noteikti radīs jaunus biznesa risinājumus. Tas noteikti atstās pozitīvu ietekmi uz Mārupes novadā esošajiem apbūves zemesgabaliem, kā arī lidostas "Rīga" tuvumā esošajiem īpašumiem. Moderna dzelzceļa infrastruktūra kopā ar lidostu "Rīga" sekmēs jaunu investīciju piesaisti un jaunu biznesa centru, biroju ēku un arī viesnīcu būvniecību kopā ar iespēju sniegt arī jaunus pakalpojumus. 

Izmantojot zemāk esošo linku, ir iespējams nedaudz sīkāk iepazīties ar viedokli par to, kāpēc, neskatoties uz Līgas saldajām serenādēm par RB kolosālajām perspektīvām, lielākajai daļai parasto celtnieku nebūs iespējams nopelnīt naudu no RB infrastruktūras attīstības. Šajā tekstā tomēr vēlētos parunāt par iemesliem, kuru dēļ nopelnīt naudu ar šo projektu nebūs iespējams arī lielākajai daļai uzņēmēju. 

https://pietiek.com/raksti/stulbie_meli_par_rail_baltica_un_37_000_darbavietam/

Lasot Līgas vārdus par kolosālām perspektīvām, saproti, ka tiem var noticēt vai nu tikko institūtu beidzis students, vai arī cilvēks, kuram nav pieredzes lielu valsts projektu un ar tiem saistīto privāto projektu īstenošanā.

Tie, kuriem šāda pieredze ir, ļoti labi zina, ka visas viesnīcas, biznesa centrus un biroju ēkas, par kurām runā Līga, vairumā gadījumu būvēs “savējie” un tuvu “savējiem”. Tiem, kuri pelnīs naudu RB infrastruktūras attīstībā, jau sen bija pieejams projekta attīstības detālplānojums, ko parastajam Gunčam no ielas, protams, neviens neparādīja.

Pateicoties šim plānam, “savējie” īstajā laikā zinās, ko un no kā pirkt, ko un pie kā sakārtot, ko un kur būvēt, ko un kur atvērt, ko un kur reklamēt, ar kuru ārzemju partneri veidot attiecības utt. Gunča no ielas bez pieejas šai diezgan slēptai informācijai visus šos faktorus paredzēt fiziski nevarēs, un tāpēc izveidot ienesīgu biznesu no RB infrastruktūras attīstības 9 no 10 gadījumiem viņš nespēs.

Faktiski, šajā rakstā reklamējot RB izredzes, Līga nevis Latvijas pilsoņiem, bet gan saviem bagātajiem paziņām atklāti saka, ka viņa ir atvērta dialogam un ka, ja tev ir “savējo” statuss, tu vari vērsties pie Līgas, lai saņemtu investīciju priekšlikumu.

Labs apliecinājums tam, ka ar RB pelnīs tikai “savējie”, ir fakts, ka nekustamo īpašumu aģenturas SIA "Vestabalt", kurā darbojas Līga, īpašnieks ir Līgas tēvs Aldis Plaudis. Aldis Plaudis jau ilgus gadus ir miljonārs, kā arī ir zināms kā bijušais Latvijas PSR VDK centrālā aparāta darbinieks, kurš savu bagātību sāka pelnīt, vēl pirms barikādēs izgaisa šaujampulvera dūmi.

Protams, ka tīras nejaušībās dēļ tieši bijušajam čekistam Aldim piederošais nekustamo īpašumu  uzņēmums jau daudzus gadus ir aktīvi iesaistījies naudas pelnīšanā RB projektā.

Piemēram, aģentūras mājaslapā - pilnīgi nejauši, protams, - par 2 miljoniem eiro tiek piedāvāts objekts ar šādu ļoti glītu aprakstu:

Pārdod lielisku investīciju objektu Abrenes ielā 4a. Piebraukšanas servitūts tiek nomāts no pašvaldības. Ēkas nav kultūras piemineklis. Zeme zem ēkām īpašumā. Visas pilsētas komunikācijas var pievilkt no Dzirnavu ielas puses. Gāzes vads ir pievadīts pie ēkām. Nākotnē tieši blakus plānojas RAIL BALTICA stacija un būtiskas infrastruktūras izmaiņas.

https://www.vestabalt.lv/en/properties/commercial-projects/abrenes-iela/

Vēl viena sakritība ir tas, ka 2016. gadā "Vestabalt", piedalījās RB rīkotajā konkursā par telpu nomu savam birojam. Toreiz "Vestabalt" neizdevās uzvarēt konkursā.

https://www.railbaltica.org/tenders/rent-of-office-premises/

Nākamā sakritība ir tas, ka 2017. gadā "Vestabalt" un vairāki citi uzņēmumi tomēr uzvarēja vēl vienā konkursā, kuru sarīkoja RB. Atklātā konkursā tika noskaidroti seši uzņēmumi, kuri "Rail Baltica" projektam nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem noteiks tirgus vērtību un kompensējamo zaudējumu vērtību.

Tie lasītāji, kuriem ir pieredze zemes vērtēšanas jomā, var iedomāties, kādu neticamu piķi uz "pareizi novērtētās" zemes tālākpārdošanu - pilnīgi nejauši, protams, - jau ir nopelnījuši Aldis un „Vestabalt” pietuvinātie investori.

https://abc.lv/raksts/94887fef-0a9c-420e-8eda-e7f79829dfaa

Nākamā sakritība ir tas, ka Aldim piederošās aģentūras darbinieki daudzus gadus pēc kārtas nereti par aģentūras naudu reklamē RB projektu valsts lielākajos mediju portālos. Acīmredzot filantropam Aldim šis projekts tik ļoti patīk, ka viņš nežēlo savu, iespējams, godīgi nopelnīto naudu RB reklāmai, un viņam prātā nav ne mazākās vēlmes šo naudu kādreiz dabūt atpakaļ.

Nobeigumā jāsaka, ka Līgas izrādītā amatieriskā viltība un liekulība, rakstot šo tekstu, norāda, ka RB projekts būs kārtējais “veiksmes stāsts”, kurā tikai mūsu valsts ievēlētie pārstāvji kārtējo reizi izšķērdēs simtus miljoniem Eiropas naudas.

https://www.delfi.lv/bizness/latvija2030/liga-plaude-rail-baltica-paver-jaunas-investiciju-iespejas.d?id=53773565

Novērtē šo rakstu:

167
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...