Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā rāda vizītkartes, kas tikušas dalītas biznesa partneriem un citiem kontaktiem, par Ventspils brīvostas pārvaldnieka “padomnieku” kļuvis smagos koruptīvos noziegumos apsūdzētais un tiesājamais.

Smagos noziegumos apsūdzētais un patlaban tiesājamais Mārtiņš Lauva, kurš tiek turēts aizdomās par veselu rindu ar Krimināllikuma pantiem un kura lietu šonedēļ skata Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, kļuvis par Ventspils brīvostas pārvaldnieka Andra Purmaļa “padomnieku”.

Mārtiņš Lauva 2010. gada Saeimas vēlēšanās nesekmīgi kandidēja no Saskaņas centra saraksta, netiekot ievēlēts parlamentā. Taču 2011. gada janvārī partija viņu iekārtoja darbā par valdes priekšsēdētāju akciju sabiedrībā “Ceļu pārvalde”, kas tajā laikā bija “saskaņieša” Ņila Ušakova vadītajai Rīgas pilsētas pašvaldībai pakļauts pašvaldības maitasuzņēmums, kas izlikās, ka uztur kārtībā galvaspilsētas ielas un tiltus.

Jau pēc pusgada par Mārtiņa Lauvas darbībām izmeklēšanu sāka KNAB, un tā paša gada 11. oktobrī M. Lauva tika aizturēts aizdomās par kukuļošanu Ls 10 500 apmērā. M. Lauva nekavējoties tika atlaists no “Ceļu pārvaldes” vadības līdz ar pārējiem valdes locekļiem, kuri arī tika īslaicīgi aizturēti un kļuva par aizdomās turamajiem.

Vēlāk KNAB paziņoja atsevišķus faktus publiski — viens no tiem, piemēram, bija šāds: M. Lauva esot noslēdzis līgumu ar vienu no paša iepriekšējā biznesa partneriem un saviem personīgajiem parādniekiem, ka tas pildīšot pienākumus “Ceļu pārvaldes” meitasuzņēmumā, bet faktiski nekāds darbs neesot bijis padarīts, taču samaksa tikusi veikta, tādā veidā nodarot pašvaldības uzņēmumam ievērojamus zaudējumus.

Jau drīz vien pēc M. Lauvas aizturēšanas un atlaišanas N. Ušakovs, rīkojoties domes kā pašvaldības kapitāldaļu turētājas vārdā, bija spiests konstatēt: pretēji savām pilnvarām un amata aprakstam M. Lauva bez Rīgas domes atļaujas un akcepta ieķīlājis “Ceļu pārvaldei” piederošos īpašumus, tajā skaitā tehniku un nekustamos īpašumus, lai saņemtu nevajadzīgus kredītus 17 miljonu latu (ap 24 miljoniem eiro) apmērā.

Rezultātā pašvaldība vēlāk izlēma “Ceļu pārvaldi” privatizēt, pie kam masīvo apķīlājumu dēļ cena bija negaidīti zema. Uzņēmums jau gadiem ilgi vairs nepieder pašvaldībai, bet pašvaldība turpina tam maksāt par ielu un tiltu uzturēšanu braukšanas kārtībā.

Sākot izmeklēt M. Lauvas nodarījumus, KNAB atrada vēl citus noziedzīgus nodarījumus “Ceļu pārvaldē”, tajā skaitā tādus, kas bija notikuši vēl pirms 2011. gada, tāpēc KNAB tikai 2013. gadā nosūtīja lietu prokuratūrai.

Tomēr, tā kā lietā parādījās vismaz 11 aizdomās turamie, bija jānopratina daudzi liecinieki un izlīda arvien jaunas epizodes, prokuratūra lietu nosūtīja atpakaļ uz KNAB papildu izmeklēšanai. 2018. gadā lieta pret piecām bijušajām pašvaldības uzņēmuma amatpersonām beidzot tika nodota no prokuratūras tiesā, un 2019. gadā sākās tās izskatīšana Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, kas šonedēļ atsāksies.

Uz apsūdzēto sola šobrīd krimināllietā atrodas pieci bijušie “Ceļu pārvaldes” vadītāji: Mārtiņš Lauva un Mārtiņš Vitkovskis, kā arī Gundars Cīrulis, Juris Romaņenko un Anita Ārgale (iepriekšējā uzvārdā Gaile).

Viņi tiek apsūdzēti pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas (piesavināšanās lielos apmēros, draud līdz desmit gadiem) un 318. panta 2. daļas (dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgos nolūkos, par ko pienākas vēl līdz četriem gadiem aiz restēm). Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantā minēto klasifikāciju, tie ir smagi noziegumi — “Smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem”.

Spriežot pēc tā, ka tiesu kalendārā abi šie panti minēti piecas reizes katrs, tad visiem pieciem tiesājamajiem inkriminēti tie paši panti. Tomēr, tā kā tiesnese Elīna Leitāne ieplānojusi tajā pašā dienā rakstveida procesā skatīt arī kāda sīka Centrāltirgus nelegālo cigarešu andelmaņa pārkāpumus, acīmredzot tiesas kanceleja pieļauj, ka M. Lauvas, M. Vitkovska un pārējo lieta varētu tikt atlikta.

Vienlaikus, kā rāda internetā klīstošs vizītkartes foto, apsūdzības smagos noziegumos nav traucējušas tiesājamajam Mārtiņam Lauvam kļūt par “padomnieku” Ventspils brīvostas pārvaldē pēc tam, kad no turienes pirms diviem gadiem tika izdzīti pašvaldības pārstāvji, bet par brīvostas priekšsēdētājas vietnieku tika paaugstināts Ģirts Valdis Kristovskis un pārvaldnieka amatā iecelts Andris Purmalis.

Internetā nevar atrast informāciju, ka uz šādu amatu bijis izsludināts jelkāds konkurss, kā arī to, vai smagos koruptīvos noziegumos apsūdzētais “padomnieks” par savu darbu saņem kādu atalgojumu. No oficiāliem avotiem nav iespējams uzzināt, kam tieši M. Lauva varētu dot “padomus” — Ģ. V. Kristovskim, A. Purmalim, viņa vietniekam Igoram Udodovam vai vēl kādam citam. Arī brīvostas pārvaldes struktūra, apstiprināta vēl šogad, nekādus “padomniekus” neparedz.

Novērtē šo rakstu:

119
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...