Šņepstu ģimenei ne tikai patīk nogalināt sava prieka pēc, bet ir arī citas "vājības"
Pietiek lasītājs25.03.2024.
Komentāri (73)
Iesaki rakstu: 
Esmu novērojis, ka portāls Pietiek.com nav vienaldzīgs pret Preiļu siera lielākā akcionāra Jāzepa Šņepsta kaislību uz nogalināšanu sava prieka pēc un eksotiskām medībām... Manuprāt, tā nav vienīgā viņa kaislība - mēģināšu ieskicēt, kādi rūpali un piesegi vēl viņam ir raksturīgi.
Par to, ka miljonāram, Preiļu siera lielākajam akcionāram Jāzepam Šņepstam varētu būt īpaši tuvas attiecības ar tiesībsārgājošo iestāžu pārstāvjiem, daudziem jau sen bija aizdomas, īpaši tiem, kuri kaut ko ir dzirdējuši, kā viņa dēls, iespējams, regulāri tiek pieķerts dzērumā vai narkotiku reibumā pie stūres, pat ar desmit gramiem zināmās vielas mašīnā, bet nekādi sodi viņam netiek piemēroti.
Taču par to, cik operatīvi tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji brīdina viņu par iespējamām briesmām, liecina šāds gadījums pērnā gada nogalē. Kāds kaislīgs dronu lidinātājs gājis garām Jāzepam Šņepstam piederošam īpašumam, konstatējis, ka tur notiek mežizstrādes darbi, nofilmējis, kā no meža izbrauc krava ar kokmateriāliem, paskatījies ciršanas atļauju reģistrā un konstatējis, ka atļauja cirst šajā īpašumā nav izsniegta, tādēļ ziņojis Valsts policijai.
Jau pēc neilga brīža visi mežstrādnieki pametuši zāģus un steigšus devušies no cirsmas prom. Bet interesantākais sekojis apmēram pēc stundas, kad dronu lidinātājs saņēmis zvanu no Jāzepa Šņepsta brāļa dēla, kuru viņš piefiksējis zāģējam kokus, un izdzirdējis no viņa pat draudus, ka dronu mīļotājam var sanākt lielas nepatikšanas, ja viņš neatsauks savu ziņojumu policijai.
Pret dronu lidinātāju ļoti ātri tika sākts process par nelikumīgu gaisa telpas izmantošanu, taču pārbaudē policija pārliecinājās, ka drona lidojums bija saskaņots likumā noteiktā kārtībā, tādēļ lietu nācies izbeigt. Taču par nelikumīgo meža izciršanu ierosināta vien resoriskā pārbaude, un par tās rezultātiem nekas nav zināms...
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
