Šobrīd jautājums ir tikai viens: kas būs pirmais - karš vai valsts bankrots?
Taisnība.com22.07.2025.
Komentāri (166)
Iesaki rakstu: 
Valdība melo un, lai pamatotu izdevumu samazināšanu un valsts uzņēmumu pārdošanu, slēpjas aiz ziņām par izdevumu palielināšanu aizsardzībai. Kas patiesībā notiek, un ko no sabiedrības slēpj valdība?
Valdība stāsta, ka aizsardzības nozarei vajadzīgi papildus 150 miljoni EUR – salīdzinoši neliela summa, ko var atrast, vienkārši pārdalot dažas budžeta pozīcijas. Tam nebūtu jāizraisa TĀDS stress, kāds pašlaik valda Vecrīgā. Kas īsti notiek ar valsts budžetu?
Situācija ir triviāla – Latvijai nav naudas. Valsts pamatbudžets ir ar ~20% deficītu. Tas, ņemot vērā izdevumu palielināšanos par vairāk nekā 10%, ir katastrofāls rādītājs. Ekonomika stagnē, investīciju nav, izdevumi un parādi aug. Ko darīt?
Valdība izdomā pekstiņus par aizsardzības izdevumu palielināšanu. Pamatot ir viegli, jo visi redz, ka Krievija gatavojas karam ar NATO. ES finanšu ministri ir vienojušies, ka aizsardzības tēriņu segšanai varēs aizņemties līdz 4,5% no IKP. Nauda netiek dāvināta – jāatdod gan pamatsumma, gan %.
Valdība ir priecīga – varēs aizņemties, lai nedaudz attālinātu nenovēršamo valsts bankrotu. Parādu atdošanai naudas nav, tādēļ aktualizēta pēdējo stratēģisko valsts īpašumu/uzņēmumu pārdošana. To Latvija nedarīja pat lielajā finanšu krīzē 2008.-2010. gadā. Tagad to darīs, un valstij paliks tikai parādi.
Ko darīs ar ES aizdevumu, kas it kā ir aizsardzībai? Finansēs valsts izzagšanas projektus “Rail Baltica” un “airBaltic”. Nekāda pienesuma sabiedrībai. Rezultātā valsts aizsardzības spējām naudas nebūs, un valsts būs zaudējusi pēdējos vērtīgos īpašumus. Iestāsies bankrots.
Kas par to ir atbildīgi? Visas iepriekšējās valdības. Šī valdība to visu “veiksmīgi” noved līdz skaistām beigām. To īsteno ar Finanšu ministrijas (Latvijas kapraču) rokām, ar Arvilu Ašeradenu priekšgalā. Par šī personāža īstajiem saimniekiem “Taisnība” ir rakstījusi.
Nevar nepieminēt Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāri Baibu Bāni, kuru valdība atalgo ar 10 000 EUR mēnesī. Viņa rūpējas, lai viss notiek. FM valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa, kura karjeru sāka kā ceļu policiste, pateicoties labiem sakariem ar Juri Jurašu, tika FM un atbild par Latvijas valsts finansēm.
Kur tas mūs ir novedis?
Situācija ir skaudra, pat traģiska un atgādina “Titāniku”. Kuģis (valsts) ieskrējis aisbergā, mēs grimstam, bet muzikanti (valdība) turpina čīgāt (svinēt un zagt). Pasažieri apakšējos klājos nenojauš, ka tūlīt noslīks.
Šobrīd jautājums ir tikai viens: kas būs pirmais - karš vai valsts bankrots? Abos gadījumos sekas būs traģiskas. Vienīgais, kara gadījumā sapratīsim, ka it kā aizsardzības spēju stiprināšanai aizņemtā nauda ir izzagta, nevis novirzīta pretgaisa aizsardzība spēju iegūšanai, bet tad jau būs par vēlu...
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
