Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īstenojot ostu pārvaldības modeļa maiņu un grozot Ostu likumu, atbildīgais ministrs un Saeimas komisijas vadītājs uzsvēra nepieciešamību pēc skaidra un precīza regulējuma, kas atbilst starptautiskiem, tai skaitā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), principiem. Šāds uzstādījums, iespējams, nav peļams, tomēr izpildījums un sasniegtais rezultāts ir pieļautā būtiskā kļūda, kuras rezultātā no Ostu likuma ir «pazudusi» Rīgas brīvostas pārvaldes valde.

Ostu likuma grozījumu atbilstību Satversmei patlaban vētī Satversmes tiesa. Tā dos savu vērtējumu, vai Saeima, pieņemot atsevišķas normas attiecībā uz pašvaldību iesaisti tās teritorijā esošo ostu pārvaldībā, ir ievērojusi Satversmi.

Kopumā ostu pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz tautsaimniecību un tranzīta nozari varēsim vērtēt ilgākā termiņā, tomēr šobrīd uzmanību piesaista Latvijas lielākās ostas – Rīgas brīvostas situācija. Vai tiešām starptautiskiem standartiem par labu ostu reformu atbilst tas, ka jau vairākus mēnešus Rīgas brīvostas pārvaldei nav likumīgas valdes?

Vispārzināms, ka Saeima šā gada 10.februārī pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pēc izsludināšanas stājās spēkā 27.aprīlī. Ar šo dienu spēku zaudēja šā likuma 8.pants. Tas līdz tam noteica ostas pārvaldi un struktūru, paredzot, ka ostas pārvaldes sastāvā ir ostas valde kā augstākā lēmējinstitūcija un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks. Rīgas ostas valdē likums noteica četrus valdes locekļus — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzītus pārstāvjus, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets un kuri, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju. Likuma Pārejas noteikumos nav noteikts, ka šī panta regulējums kādu laiku, piemēram, līdz 2022.gada 31.decembrim, vēl turpinātu darboties.

Ostu likuma grozījumi, kas tika vizīti sasteigti un bez detalizētām diskusijām, neparedz normu, ka Rīgas ostas valde turpina darbu arī pārejas periodā - līdz 2022.gada 31.decembrim, kad saskaņā ar grozījumiem darbu uzsāk jaunizveidotā Rīgas ostas kapitālsabiedrība.

Ko varam secināt? Šobrīd Ostu likumā vairs nav noteikta tāda institūcija kā Rīgas brīvostas pārvaldes valde. Tas nozīmē, ka ostas aktīvi (pēc operatīvās bilances uz 31.martu) 451.6 miljonu euro apmērā šobrīd ir palikuši bez tiesiskas pārvaldības. To varētu salīdzināt ar situāciju, ja Saeima astoņus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām atceltu Rīgas valstspilsētas pašvaldības domi, pat neieceļot tai aizvietotāju.

Neskatoties uz to, Rīgas brīvostas pārvaldē uz darbu joprojām sanāk un lēmumus pieņem valde, kurai nav likumiska pamata un likumā noteiktas kompetences. Tas cēloniski var radīt būtisku kaitējumu un zaudējumus, ja tiesās tiks pārsūdzēts kāds no valdes pieņemtajiem lēmumiem.

Jāpiemin, ka esošajā situācijā valde nepamatoti tērē valsts finanšu līdzekļus: tās locekļi joprojām saņem atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu Rīgas brīvostā, tiem kompensē ar amata pienākumu pildīšanu saistītos izdevumus (piemēram, apmaksā komandējumus).

Kurš atbildēs par šiem iespējamiem zaudējumiem? Vai tos no savas kabatas atmaksās satiksmes ministrs Tālis Linkaits vai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans?

Situāciju, kādā nonākusi Rīgas brīvosta, var saukt par šokējošu. Īpaši to, ka nav nekādas reakcijas ne no atbildīgā satiksmes ministra, ne Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja, kuri pārstāv politisko spēku, kurš īpaši akcentē tiesiskuma jautājumus.

Rīgas brīvostas pārvaldes normatīvā regulējuma trūkums nav noslēpums. Par to Rīgas brīvostas valde tika informēta 2022.gada 23.maija sēdē. Rīgas brīvostas pārvaldnieks tad aicināja steidzami izdarīt grozījumus Ostu likumā, jo šobrīd valdes darbībai nav legāla pamata. Tomēr acīmredzams, ka valde šobrīd turpina darbu.

Līdzīga situācija nav pirmo reizi. Jau 2019.gadā gan no Rīgas brīvostas valdes, gan no Ventspils brīvostas valdes sastāva ar likuma grozījumiem tika izslēgti pašvaldības pārstāvji, kuri savus amatus zaudēja nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas, proti, ar 2019.gada 15.decembri. Kāpēc tagad ir citādāk?

Šobrīd tik operatīva rīcība nav vērojama. Visi atbildīgie turpina pievērt acis, un Rīgas brīvosta tiek pārvaldīta bez likumiska pamata. Cik vēl ilgi?

Jebkura uzņēmuma attīstības pamatā ir kvalitatīva stratēģiskā plānošana, bet, izstrādājot grozījumus Ostu likumā, netika sagatavots nedz jaunā veidojuma biznesa plāns, nedz vērtēta grozījumu ietekme uz uzņēmuma darbību un budžetu. Nav arī redzējuma par nākotnes darbību un stratēģiskās darbības plāna. Neskaitāmi lūgumi iesniegt šos dokumentus tika ignorēti, jo to vienkārši nav.

Rezultāts: uzņēmums bez likumiskas valdes un bez stratēģiska darbības plāna. Tas var radīt situāciju, kad ostas darbs tiek pilnībā paralizēts un Latvijai kā valstij tiek iznīcināta iespēja konkurēt par jūras pārvadājumiem reģionā, kas savukārt būtiski ietekmēs ne tikai valsts prestižu, bet arī budžetu.

* Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, bijušais satiksmes ministrs

Novērtē šo rakstu:

60
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...