Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īstenojot ostu pārvaldības modeļa maiņu un grozot Ostu likumu, atbildīgais ministrs un Saeimas komisijas vadītājs uzsvēra nepieciešamību pēc skaidra un precīza regulējuma, kas atbilst starptautiskiem, tai skaitā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), principiem. Šāds uzstādījums, iespējams, nav peļams, tomēr izpildījums un sasniegtais rezultāts ir pieļautā būtiskā kļūda, kuras rezultātā no Ostu likuma ir «pazudusi» Rīgas brīvostas pārvaldes valde.

Ostu likuma grozījumu atbilstību Satversmei patlaban vētī Satversmes tiesa. Tā dos savu vērtējumu, vai Saeima, pieņemot atsevišķas normas attiecībā uz pašvaldību iesaisti tās teritorijā esošo ostu pārvaldībā, ir ievērojusi Satversmi.

Kopumā ostu pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz tautsaimniecību un tranzīta nozari varēsim vērtēt ilgākā termiņā, tomēr šobrīd uzmanību piesaista Latvijas lielākās ostas – Rīgas brīvostas situācija. Vai tiešām starptautiskiem standartiem par labu ostu reformu atbilst tas, ka jau vairākus mēnešus Rīgas brīvostas pārvaldei nav likumīgas valdes?

Vispārzināms, ka Saeima šā gada 10.februārī pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pēc izsludināšanas stājās spēkā 27.aprīlī. Ar šo dienu spēku zaudēja šā likuma 8.pants. Tas līdz tam noteica ostas pārvaldi un struktūru, paredzot, ka ostas pārvaldes sastāvā ir ostas valde kā augstākā lēmējinstitūcija un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks. Rīgas ostas valdē likums noteica četrus valdes locekļus — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzītus pārstāvjus, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets un kuri, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju. Likuma Pārejas noteikumos nav noteikts, ka šī panta regulējums kādu laiku, piemēram, līdz 2022.gada 31.decembrim, vēl turpinātu darboties.

Ostu likuma grozījumi, kas tika vizīti sasteigti un bez detalizētām diskusijām, neparedz normu, ka Rīgas ostas valde turpina darbu arī pārejas periodā - līdz 2022.gada 31.decembrim, kad saskaņā ar grozījumiem darbu uzsāk jaunizveidotā Rīgas ostas kapitālsabiedrība.

Ko varam secināt? Šobrīd Ostu likumā vairs nav noteikta tāda institūcija kā Rīgas brīvostas pārvaldes valde. Tas nozīmē, ka ostas aktīvi (pēc operatīvās bilances uz 31.martu) 451.6 miljonu euro apmērā šobrīd ir palikuši bez tiesiskas pārvaldības. To varētu salīdzināt ar situāciju, ja Saeima astoņus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām atceltu Rīgas valstspilsētas pašvaldības domi, pat neieceļot tai aizvietotāju.

Neskatoties uz to, Rīgas brīvostas pārvaldē uz darbu joprojām sanāk un lēmumus pieņem valde, kurai nav likumiska pamata un likumā noteiktas kompetences. Tas cēloniski var radīt būtisku kaitējumu un zaudējumus, ja tiesās tiks pārsūdzēts kāds no valdes pieņemtajiem lēmumiem.

Jāpiemin, ka esošajā situācijā valde nepamatoti tērē valsts finanšu līdzekļus: tās locekļi joprojām saņem atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu Rīgas brīvostā, tiem kompensē ar amata pienākumu pildīšanu saistītos izdevumus (piemēram, apmaksā komandējumus).

Kurš atbildēs par šiem iespējamiem zaudējumiem? Vai tos no savas kabatas atmaksās satiksmes ministrs Tālis Linkaits vai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans?

Situāciju, kādā nonākusi Rīgas brīvosta, var saukt par šokējošu. Īpaši to, ka nav nekādas reakcijas ne no atbildīgā satiksmes ministra, ne Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja, kuri pārstāv politisko spēku, kurš īpaši akcentē tiesiskuma jautājumus.

Rīgas brīvostas pārvaldes normatīvā regulējuma trūkums nav noslēpums. Par to Rīgas brīvostas valde tika informēta 2022.gada 23.maija sēdē. Rīgas brīvostas pārvaldnieks tad aicināja steidzami izdarīt grozījumus Ostu likumā, jo šobrīd valdes darbībai nav legāla pamata. Tomēr acīmredzams, ka valde šobrīd turpina darbu.

Līdzīga situācija nav pirmo reizi. Jau 2019.gadā gan no Rīgas brīvostas valdes, gan no Ventspils brīvostas valdes sastāva ar likuma grozījumiem tika izslēgti pašvaldības pārstāvji, kuri savus amatus zaudēja nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas, proti, ar 2019.gada 15.decembri. Kāpēc tagad ir citādāk?

Šobrīd tik operatīva rīcība nav vērojama. Visi atbildīgie turpina pievērt acis, un Rīgas brīvosta tiek pārvaldīta bez likumiska pamata. Cik vēl ilgi?

Jebkura uzņēmuma attīstības pamatā ir kvalitatīva stratēģiskā plānošana, bet, izstrādājot grozījumus Ostu likumā, netika sagatavots nedz jaunā veidojuma biznesa plāns, nedz vērtēta grozījumu ietekme uz uzņēmuma darbību un budžetu. Nav arī redzējuma par nākotnes darbību un stratēģiskās darbības plāna. Neskaitāmi lūgumi iesniegt šos dokumentus tika ignorēti, jo to vienkārši nav.

Rezultāts: uzņēmums bez likumiskas valdes un bez stratēģiska darbības plāna. Tas var radīt situāciju, kad ostas darbs tiek pilnībā paralizēts un Latvijai kā valstij tiek iznīcināta iespēja konkurēt par jūras pārvadājumiem reģionā, kas savukārt būtiski ietekmēs ne tikai valsts prestižu, bet arī budžetu.

* Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, bijušais satiksmes ministrs

Novērtē šo rakstu:

60
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi