Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un taisnīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale. Sociālisma paveidiem raksturīga palielināta valsts regulējošā loma, valsts īpašumu izveide, paaugstināti nodokļi (parasti centrēti uz bagātākajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, progresīvais nodoklis) un darbavietu demokratizācija.

Un diametrāli pretēja ekonomiskā iekārta - marksisms.

Viens no sociālisma ideju lielākajiem attīstītājiem ir vācu ebrejs Kārlis Markss, no kura mācības izveidojās marksisms, teorija, kas pasaules vēsturi uztver no šķiru attiecību un šķiru cīņas viedokļa. Marksisma teorijā industriālā sabiedrība tiek iedalīta divās šķirās: proletariātā - strādājošajā iedzīvotāju daļā, kas saražo vairāk, nekā patērē, - un buržuāzijā - šķirā, kam pieder ražošanas līdzekļi un kas saražo mazāk, nekā patērē, un pārtiek no proletariāta saražotā.

Kā Jūs domājat, kuram ekonomiskajam modelim šobrīd ir tuvāka Latvijas ekonomika? Es domāju, ka piekritīsiet, ja teikšu, ka šodien Latvijā sistēma ir apmēram marksisma un kapitālisma sajaukums.

Lai izstāstītu detalizētāk savas pārdomas par šiem modeļiem, es aprakstīšu vienkāršotu, visiem viegli saprotamu versiju par šo ekonomisko modeļu reālu darbību mūsu dzīvē.

Iedomāsimies, piemēram, kādu Latvijas mazpilsētu, kur demokrātiskās vēlēšanās ievēlēts tautsaimnieks gribētu ieviest reāli funkcionējošu sociālisma ekonomikas modeli.

Domājot par iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu, vietējo ražotāju/uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanu un strauju attīstību, šis tautsaimnieks, sauksim viņu piemēram par Pēteri, izdomā ieviest šādu sociālisma modeli savā mazpilsētā.

Nu, kā par pilnīgi nejaušu piemēru ņemsim mazpilsētu... Cesvaini. Pilsēta ģeogrāfiski atrodas apmēram pa vidu starp netālu esošajām lielākām pilsētām Madonu un Gulbeni. Pilsētā ir diezgan depresīva ekonomiskā situācija, augsts bezdarbs, daudz zemi izglītotu pusmūža cilvēku, spējīgākie, ģimenes stabilitātes un ekonomisku interešu vadīti, pārceļas uz tuvākajām lielākajām pilsētām. Ilgtspējīgas ražošanas pilsētā praktiski nav.

Tad nu vienu dienu Pēteris saņemas un uzsāk realizēt pilsētas ekonomiskās reanimēšanas plānu pēc sociālisma modeļa.

Pēteris organizē visu reģistrēto pilsētas iedzīvotāju sapulci un piedāvā dibināt investīciju un attīstības projektu. Katrs iedzīvotājs investējot saņem akcijas uzņēmumā attiecīgi ieguldītajiem finanšu resursiem un attiecīgi arī garantētas dividendes. Tā kā pilsētai tek cauri upe, visi ir vienisprātis, ka tas ir visu pilsētas iedzīvotāju vēl neizmantots stratēģisks resurss. Visi vienojas apvienot savu privāto kapitālu un uzcelt hidroelektrostaciju (HES) uz pilsētai cauri tekošās upes.

Vidējā elektroenerģijas cena valstī ir apmēram 0,16 EURcenti/kWh. Pilsētā tiek uzcelts HES par visu iedzīvotāju kopējiem līdzekļiem.

Tiek nolemts, ka visa HES saražotā elektroenerģija tiks pārdota atpakaļ pilsētas iedzīvotājiem par pašizmaksu (ieskaitot investīciju atpelnīšanu katram ieguldītājam ar fiksētu un garantētu minimālu peļņas procentu likmi, apkopi, servisu, operatoru algas utt.) Beigās matemātiski sanāk, ka visa rezultātā elektrības pašizmaksa ir apmēram 0.05 EURcenti/kWh. Tā visa tiek atdota atpakaļ visiem pilsētas iedzīvotājiem par pašizmaksu, tā teikt, bezpeļņas organizācija/uzņēmums, kas nodrošina energoresursu pašu pilsētas iedzīvotāju labā.

Ir pilsētā vietējais uzņēmējs Jānis, kas cep maizi ar elektrisko krāsni. Līdz šim Jānis cepa maizi, maksājot par elektrību 0,16 EURcenti/kWh, kas sastādīja ievērojamu ražošanas izmaksu daļu. Projekta realizēšanas rezultātā tagad Jānis cep to pašu maizi maksājot par elektrību tikai 0.05 EURcenti/kWh. Tagad Jāņa ražošanas izmaksas ir stipri samazinātas, maizes pašizmaksa ir kļuvusi stipri lētāka, un Jāņa maize ir kļuvusi ievērojami konkurētspējīgāka tuvākajā apkaimē.

Jānis ved maizi pārdot uz Madonas tirgu, sakarā ar iepriekšminēto viņš spēj to tirgū pārdot lētāk nekā citi ražotāji, pieprasījums aug, un tādējādi Jānis var kāpināt sava uzņēmuma apgrozījumu, vienlaicīgi nezaudējot savu peļņas daļu. Bizness aug, Jānim ir jāpieņem darbā vairāk darbinieku. Viņš pieņem darbā vēl trīs vietējos Cesvaines iedzīvotājus, kas līdz šim bija bezdarbnieki un pārtika no pašvaldības pabalstiem. Rezultātā pašvaldībai samazinās sociālā budžeta izdevumi, un attiecīgi pieaug iedzīvotāju ienākuma nodokļi no jauno darbinieku algām, respektīvi uzņēmuma radītā peļņa pastarpināti no jauno darbinieku algām nonāk pilsētas budžetā. Win-Win situācija.

Maizes cepējs no Gulbenes, uzzinot par lētākām ražošanas iespējām Cesvainē, pateicoties lētākai elektrības cenai, arī pārceļ savu ražotni uz Cesvaini, kā arī pieņem darbā vietējos Cesvaines iedzīvotājus. Bezdarbnieku rindas pilsētā lēnām sāk samazināties. Ir arī citi uzņēmumi, kuru saražotās produkcijas ievērojamu daļu sastāda elektrības izmaksas, tie sāk pārcelt savus uzņēmumus uz Cesvaini. Tie kļūst ievērojami konkurētspējīgāki apkārtējos tirgos attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kas turpina ražošanai izmantot dārgo Latvijas elektrības cenu salīdzinājumā ar Cesvaines piedāvāto. Šī cenu starpība ir stratēģiska Cesvaines priekšrocība attiecībā pret apkārtējo reģionu.

Kas notiek? Pilsētā sāk ieplūst investīcijas, jaunie uzņēmumi pieņem darbā vietējos iedzīvotājus, bezdarbs samazinās. Tiek celtas ražošanas ēkas, rodas pieprasījums pēc būvniekiem, paralēli sāk attīstīties būvniecības nozare, atveras arī bāri, veikali, aug pilsētas iekšējais patēriņš, kas pievilina citus uzņēmējus uzsākt darbību pilsētā. Tas viss, pateicoties pilsētas stratēģiskajam pamata enerģijas resursam bez spekulatīvas peļņas maržas, salīdzinot ar valsts elektroenerģijas cenu.

Vidējā darbspēka alga pilsēta aug, sāk pat pārsniegt vidējo algu valstī, tas nozīmē arī lielākus ieņēmumus pilsētai. Cilvēki no blakus pilsētām sāk reemigrēt atpakaļ uz Cesvaini.

Tautsaimnieks un pilsētas vadītājs Pēteris, būdams atbildīgs savu pilsētas iedzīvotāju priekšā, ievērojamu daļu no augošajiem budžeta ieņēmumiem novirza infrastruktūras uzlabošanai, tiek noasfaltēti vairāki ceļi. Tiek uzlabots pilsētas vizuālais tēls, tiek piešķirta nauda jaunu potenciālo investoru/ražotāju piesaistei pilsētā. Tiek ieviests progresīvais nodoklis.

Sakarā ar pieaugošu cilvēku pieplūdumu pilsētai ekonomisko procesu aktivizēšanās rezultātā tiek nolemts daļu ieņēmumu novirzīt jaunu dzīvojamo māju celtniecībai. Atceramies, ka sociālisms paredz vienlīdzīgu labumu sadali starp iedzīvotājiem. Tiek veikts liels pilsētas pasūtījums dzīvojamo māju celtniecībai, (iegūst arī būvniecības sektorā strādājošie uzņēmumi un viņu darbinieki), nu, piemēram, Cesvaines lielumam tiek uzceltas divas modernas ''piecstāvenes'' ar kopējo dzīvokļi skaitu ap 90.

Dzīvokļi tiek pārdoti jaunajām iedzīvotāju ģimenēm par pašizmaksu, apejot spekulatīvā burbuļa rašanos un banku finansējumu. Tas ir kritiski svarīgs faktors jaunajām pilsētas ģimenēm. Dzīvokļi tiek piešķirti tikai jaunām precētām ģimenēm, rezultātā ģimenes var droši rēķināties ar ģimenes pieaugumu, jo to pamatvajadzība (pēc pēcnācēju radīšanas) ir nodrošināta. Tas tām raisa vitāli svarīgu stabilitātes sajūtu. Cesvaine kļūst par vienīgo pilsētu reģionā ar pozitīvu demogrāfijas pieaugumu.

Un tagad sākas otra stāsta daļa...

Blakus Cesvainei, Gulbenē atrodas cits privāts HES, kas pieder Andrim. Andris ir, ja tā var teikt, vietējās oligarhijas un buržuāzijas pārstāvis. Andris nu galīgi nav apmierināts ar radušos situāciju. Uzņēmumi no reģiona sāk lēnām atteikties no viņa saražotās elektrības jo sociālistiskās Cesvaines piedāvātā ir stipri lētāka. Andra peļņa krītas, un sabiedrība sāk uzdot jautājumus par Andra augsto elektrības cenu. Tas viss sāk kļūt par eksistenciālu draudu Andrim. Andris ar sava čoma starpniecību, kam pieder vietējā reģionālā avīze, tajā publicē rakstu, ka "Cesvaines vadība iejaucas uzņēmējdarbībā. brīvā tirgus kropļošana. Cesvaines vadītājam ir autoritatīvs vadības stils."

Taču informācija par Cesvaines straujo izaugsmi un tās ekonomisko modeli sāk izplatīties visa reģiona iedzīvotāju vidū. Tas sāk kļūt bīstami, it seviški Andrim. Ja nu cilvēki sāk no viņa pieprasīt tādu pašu taisnīgu elektrības sadali? Ja nu Cesvaine vēl sāks piedāvāt savu saražoto elektrību arī blakus pilsētām? Ja nu šo Cesvaines sociālistisko saimniekošanas modeli sāk pārņemt blakus esošās pilsētas? Ja nu Cesvainei sekos Madona un Gulbene? Šī ideoloģija ir toksiska attiecībā pret Andra privātajām un finansiālajām interesēm. Andrim un viņa dominējošajam reģiona HES tas nozīmētu bankrotu.

Tas nekādā gadījumā nav pieļaujami nolemj Andris. Viņš apvienojas ar citiem privātajiem valstī esošajiem HES īpašniekiem. Tiek organizēta Cesvaines tautsaimnieka Pētera opozīcija.

Andris apvienojas arī ar Madonas un Gulbenes maizes cepējiem, kuru produkcija nu ir kļuvusi krietni nekonkurētspējīgāka, salīdzinot ar Cesvainē cepto maizi. Un viņu, protams, ir vairāk salīdzinot ar Cesvaines maizes cepēju skaitu. Tiek nolemts ar visiem spēkiem bloķēt Cesvainē ceptās maizes nonākšanu Madonas un Gulbenes tirgos.

Andris ievērojamu sava HES peļnu novirza opozīcijas finansēšanai, tiek nolīgti vietējie Cesvaines slaisti protestu organizēšanai. Tiek izgatavoti plakāti ar izķēmotu Pētera bildi. Lai diskreditētu pozitīvo Cesvaines izaugsmi, naktīs protestētāji dedzina atkritumu urnas, tiek aizbarikādēts Cesvaines galvenais ceļš, pilsētā tiek speciāli raisīts haoss. Protams, arī Jānis, kuram tagad ir grūtības nogādāt savu maizi uz apkārtējo pilsētu tirgiem, sāk izjust problēmas. Neapmierinātība līdz šim veiksmīgi strādājošo Cesvaines uzņēmēju vidū sāk pieaugt.

Cesvaines apriņķa avīzē tiek finansēta kampaņa pret Cesvaines vadītāju un viņa pilsētā notiekošo haosu, Skat, Cesvaines izaugsmes modelis nestrādā, viņš ir diktators, cilvēki pret viņu protestē, uzņēmumi nonāk grūtībās, viņš netiek galā... vēl jo vairāk, Pētera centieni kontrolēt pieaugošo vandālismu tiek pasniegta kā "miermīlīgo" protestētāju apspiešana, tā ir demokrātijas graušana.

Andris caur savu opozīcijas ruporu uzrunā cesvainiešus, Andra piedāvājums Cesvaines iedzīvotājiem ir šāds, attiecībā uz pilsētā augošo nestabilitāti viņš ir tas, kas var "izglābt" pilsētu. Andris sevi pasniedz kā lieluzņēmēju, ar milzīgu pieredzi sava privātā HES vadīšanā, tāpēc nebūs problēmu arī vadīt pilsētu. Pēteris gan, neskatoties uz viņa popularitāti vietējo cesvainiešu vidū, esot kaut kāds sociālists, kas vispār pat netiek galā ar haosu pilsētā. Un tie, kam viņš šķiet labs vadītājs, ir neizglītoti dumiķi. Panākumu atslēga ir brīvā tirgus ekonomikas modeļa ieviešana, pilsētas kontroles mazināšana pār vietējo HES. Ir jāveic HES privatizācija!

Pēteris ir pilnībā diskreditēts un nomelnots. Pilsētā pie varas nokļūst Andra opozīcijas partija, Cesvaines HES tiek privatizēts un pastarpināti nonāk apvienoto SIA Madonas un Gulbenes HES konsorcija kontrolē. Andris Iedzīvotājiem ilgi, gari un plaši klāsta par brīvā tirgus apstākļiem, pasaules pieredzi, konkurenci starptautiskajos tirgos utt.. Tāpēc Cesvaines HES vairs nu nekādi nevar piedāvāt elektroenerģiju vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem par tās pašizmaksu.

Elektrības cena no 0.05 centiem pakāpeniski pieaug atpakaļ uz 0.16 centiem. No Cesvaines sociālekonomiskā izrāviena nekas vairs nav palicis, toties proletariāts uzgavilē, ka valsts atkal ir nostājusies uz stabila "demokrātijas" ceļa. Cesvaine kļūst par tādu pašu pilsētu, kāda tā bija pirms tautsaimnieka Pētera nākšanas pie varas.

Nobeigumā gribu teikt, ka šis sociālisma resursu taisnīgas sadales modelis aprakstīts lokālā mērogā, viegli uztveramā formā. Minētais HES ir tikai viens no stratēģiskajiem resursiem, bet es to izvēlējos, balstoties uz Latvijas īpatnībām, jo mums taču arī Latvījā ir ievērojami hidroenerģijas resursi. Citās valstīs tā ir nafta, ogles, gāze vai arī, piemēram, meži, lauksaimniecības zemes utt.

Salīdziniet citu valstu pieredzi, "demokratizācijas" procesus un izdariet secinājumus.

P.S.

1) Identiska sociāliisma modeļa situācija ir Venecuēlā (otri lielākie naftas resursi pasaulē), kur ievērojami naftas tirdzniecības peļņas resursi, sākot no 60. gadiem, tika novirzīti sociālām programmām, izglītībai, medicīnai, mājokļu celtniecībai. (Šajā laikā pat Latvijas emigrants Venecuēlā Vītola kungs pamanījās kļūt par miljonāru.) Pat neskatoties uz valstī esošo korupciju, valsts piedzīvoja ievērojamu ekonomikas un demogrāfijas izaugsmi. Tā kļuva par vienu no straujāk augošākajām un attīstītākajām valstīm Dienvidamerikas kontinentā. Taču, lai šim piemēram nesekotu citas Latīņamerikas valstis, Amerika rīkojās, un tika uzsākts ekonomiskais karš, blokāde, sankcijas un Fake news kampaņas. Rezultātu redzam šodien... ASV atbalstīta opozīcija, nemieri, haoss, režīma maiņas centieni.

Patiesa intervija ar šībrīža Venecuēlas ekonomikas ministru par aktuālo situāciju valstī: https://www.youtube.com/watch?v=rk1qlKu RJo

2) Nacionālsociālistiskā Vācija pēc Hitlera nākšanas pie varas. Diemžēl masu medijos tiek ļoti kūtri atzīta valsts straujā attīstība, gan ekonomiski, gan nenovērtējamie sasniegumi zinātnē (kurus vēlāk ar specoperāciju palīdzību ieguva ASV, t.sk. operācija Paperclip). Domāju, ka šī tēma un fakti ir tik plaši, ka papildu komentāri šeit ir lieki.

3) Atsaucoties uz raksta nobeiguma daļu... privatizācija, Latvija... prihvatizācija utt. No comment.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kariņa valdībai inficēšanās ar COVID-19 darba pienākumu pildīšanas laikā nav nelaimes gadījums darbā

FotoLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā.
Lasīt visu...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

Daudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas...

Foto

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

Viņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt...

Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...