Iesaki rakstu: 
Naktī no svētdienas uz pirmdienu (26.–27.maijs) tika uzzināti Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. Šīs vēlēšanas iegājušas vēsturē saistībā ar daudziem iedzīvotājiem neizsūtītiem uzaicinājumiem, kuros vajadzēja būt norādītiem vēlēšanu iecirkņiem. Vai tas ietekmēja kopējos rezultātus, domāju, ka jā, bet te darbs jau kompetentām institūcijām. Šoreiz stāsts būs pavisam par ko citu, proti, - tā saucamie partiju reitingi pirms vēlēšanām.
Ja pirms vēlēšanām šie reitingi parasti tiek plaši atspoguļoti publiskajā telpā un izsauc dažādāko viedokļu vētru, tad pēc vēlēšanām tie nogrimst aizmirstībā. Šoreiz nolēmu salīdzināt prognozes ar realitāti un nedaudz paanalizēt, vai šādi vai tādi partiju reitingi ietekmē galarezultātu vai ne. Ja ietekmē, tad kurā virzienā un kam tas izdevīgi, ja ne, tad kamdēļ tādi vajadzīgi.
Iesākumā faktiskie vēlēšanu rezultāti.
Vislielāko vēlētāju atbalstu sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā guvusi partiju apvienība "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsojuši 26,24% vēlētāju.
Otru lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusi partija "Saskaņa", par kuru nobalsojuši 17,45% vēlētāju.
Trešo vietu ieņem Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) ar 16,4% lielu atbalstu.
Ceturto - partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ar 12,42% atbalstu.
Piekto - partija "Latvijas Krievu savienība" (LKS) atbalstījuši 6,24% balsstiesīgo.
Visas iepriekšminētās partijas ir ieguvušas deputātu vietas. Pirmās trīs pa divām, pārējās pa vienai.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ieguvusi 5,34% lielu vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija 4,35%, "Progresīvie" - 2,9%, partija "KPV LV" 0,92%, "Latviešu Nacionālisti" saņēma 0,67%, "Centra partija" - 0,49%, "Atmoda" - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, "Jaunā Saskaņa" - 0,18% un "Rīcības partija" - 0,17% vēlētāju atbalstu.1
Tagad paskatīšu, kādi bija tie saucamie partiju reitingi pirms vēlēšanām.
Latvijas televīzija vienmēr operēja ar SKDS veiktajām aptaujām, tad nu tabulu formātā paskatīsim izmaiņas, ka pirmos saliekot vēlēšanu rezultātus.
|
Partijas nosaukums |
Vēlēšanu rezultāti |
Maijs |
Aprīlis |
Marts |
Februāris |
|
Jaunā Vienotība |
26,24 |
10,8 |
5,8 |
6,5 |
4 |
|
Saskaņa |
17,45 |
14,00 |
19,7 |
19,00 |
17,4 |
|
VL-TB/LNNK |
16,4 |
9,00 |
6,7 |
6,3 |
7,7 |
|
Attīstībai/Par! |
12,4 |
10,9 |
5,6 |
5,9 |
6,7 |
|
LKS |
6,24 |
7,00 |
1,6 |
2 |
* |
|
ZZS |
5,34 |
3,8 |
6,9 |
5,7 |
8,1 |
|
LRA |
4,98 |
2,00 |
3 |
2,4 |
* |
|
JKP |
4,35 |
3,2 |
8,6 |
9,5 |
12,1 |
|
Progresīvie |
2,9 |
4,3 |
1,5 |
2,7 |
* |
|
0,92 |
1,1 |
2,8 |
3,5 |
7,1 |
* Veiktajās aptaujās attiecīgajā mēnesi konkrētajai partijai atbalstītāju loks nebija tik liels, lai to fiksētu.
Savukārt socioloģisko pētījumu aģentūras Factum pētījumi rādīja šādu ainu: 2
|
Partijas nosaukums |
Vēlēšanu rez. |
Maijs |
Marts |
|
Jaunā Vienotība |
26,24 |
16,1 |
15 |
|
Saskaņa |
17,45 |
14,3 |
19,00 |
|
VL-TB/LNNK |
16,4 |
17,1 |
14 |
|
Attīstībai/Par! |
12,4 |
10,4 |
11 |
|
LKS |
6,24 |
4,8 |
5 |
|
ZZS |
5,34 |
9,3 |
9 |
|
LRA |
4,98 |
4,6 |
4 |
|
JKP |
4,35 |
9,5 |
9 |
|
Progresīvie |
2,9 |
7,1 |
6 |
|
0,92 |
3 |
3 |
Skatot visas šīs, skaitļu rindas, nepaskrien garām vairāki interesanti fakti. Proti, tikai Jaunajai Vienotībai un VL-TB/LNNK ir vērojams būtisks atbalsta pieaugums. Pārējiem politiskajiem spēkiem aptaujās gūtie rezultāti ar vēlēšanu rezultātiem vidēji svārstās 3% robežās. Izņēmums ir Factum veiktajā pētījumā par VL-TB/LNNK rezultātiem, kur nobīde ir 3% robežās.
Protams, ka saistībā ar atbalsta samazinājumu izņēmumi ir KPV.LV un JKP, kam samazinājums ir vērojams katru mēnesi un izskaidrojums atrodams partijas vai tās atsevišķu darboņu darbībās.
Savukārt, skatot pēdējā mēneša datus, Jaunajai Vienotībai tie sanāk ap 10%, bet SKDS veiktajās aptaujās VL-TB/LNNK – 7%.
Saskaņas atbalstītāju loks visu laiku ir stāvējis stingri un nesatricināmi, neskatoties uz pēdējā laikā ar šo partiju saistītajiem notikumiem.
Iepriekš minētais bija fakti, tagad secinājumi.
Aptauju dati nespēj prognozēt vēlēšanu uzvarētāju. Tādējādi rodas būtisks jautājums, ko šāda datu vākšana un publiskošana dod, īpaši, ja publiskošana parasti tiek pavadīta ar interesantiem skaļiem paziņojumiem, kuri nereti drīzāk var raisīt kādam vēlmi atbalstīt vairāk to spēku, kura popularitāte samazinās.
Vērojot Jaunās Vienotības vēlēšanu rezultātus pretstatā ar iepriekšējām prognozēm, rodas tik daudz neskaidrību, ka iespējamos scenārijus nav iespējams pat izteikt.
Aptaujas dati nekādu pienesumu sabiedrībai nedod, tikai rada iespēju politiskajiem spēkiem augsni dažādākām spekulācijām, izmantojot skaitļus, kuri faktiski neko nenozīmē.
No iepriekš minētā secinājuma izriet pēdējais - aptaujas dati ir kārtējais instruments, kurš tiek izmantots priekšvēlēšanu cīņā, lai panāktu konkrētu rezultātu. Atliek tik minēt, vai Jaunās Vienotības uzvara jau sākotnēji bija ieplānota vai tas sanāca tikai nejauši.
1https://www.delfi.lv/news/national/politics/pazino-jaunieveletos-astonus-ep-deputatus-no-latvijas.d?id=51130193
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
