Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
fakts
30.05.2019. 20:03»
Potapovs
Papētiet pēdējās prezidenta vēlēšanas ASV. Tur melu midzeņos tika teikts, ka klintone vinnēs ar 90% iespējamību. +katru dienu visi melu midzeņos izsmēja Trampa izredzes uzvarēt
Klintone ASV prezidenta vēlēšanās saņēma vairāk vēlētāju balsu nekā Tramps!
Jāsecina
29.05.2019. 12:21»
vice
Kasīklim...
+ ir daudzi tūkstoši, kuriem vecuma rezultātā izkaltušas smadzenes. Tiem ko meļi ausīs iečurā tas 100% patiesība
vice
29.05.2019. 12:10Kasīklim!
Kopējie secinājumi pareizi!
Tā saucamie aptauju veicēji ir pseidokantori, kas izplata baumas!
UN saņem par to naudu!
Ja privātie mediji - nekas, dara kā grib, bet LTV to veic par nodokļu maksātāju naudu, tas ir vienkārši bezjēdzīgi izķēza finanšu līdzekļus, par ko būtu sodāmi!
Par absurdiem šajās fikcijās (pseidoaptaujās).
Aptaujāto skaits - nav lielāks par 1000! Atsevišķos gadījumos 1200. Tradicionāli 850-900 robežās!
Tas ir no 1 400 000 + vēlētājiem (130 000 + ārzemēs dzīvojošus pilsoņus neskaitu) tiek noskaidrots viedoklis MAZĀK kā 0,1%!! Kas ir daļa no matemātiskās kļūdas!!!
Aptaujājot šādu cilvēku skaitu, iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu ir kosmiski niecīga.
Tiek faktiski iegūti - meli, ko mediji sistemātiski pavairo (privātie pelna - saprotams), bet valsts?!?
Papildus klasiskā aptauju fikcija ir balsojušo %.
Tavās tabulās tas arī nav.
Parasti neizlēmušo kopā ar nebalsojošo skaits 15-30%.
Reāli nobalso 33%, tātad patiesais skaitlis ir 67%!!!
Vēl viena fikcija ir neizlēmušie!
Tāds termins vēlēšanās nav iespējams!
Vai nu nobalso vai nē!
Un mērķis ir saprotams - ar demagoģijas palīdzību ietekmēt mazāk izglītoto viedokli atbilstoši pasūtījumam. Faktiski - reklāmas kampaņa.
Jozis
29.05.2019. 07:03Ne jau tāpat vien pirms vēlēšanām vēlēšanu komisijas priekšsēdei tika piešķirta pielaide valsts noslēpumam.
JV uzvara vēlēšanās ir šis valsts noslēpums. Tā ka domājiet vien kāpēc tā ir sanācis.
Potapovs
29.05.2019. 06:56Papētiet pēdējās prezidenta vēlēšanas ASV. Tur melu midzeņos tika teikts, ka klintone vinnēs ar 90% iespējamību. +katru dienu visi melu midzeņos izsmēja Trampa izredzes uzvarēt
Fēlis
28.05.2019. 21:34»
Fēlis
Kolēģim teicu, ka nobalsoju par Reģionu partiju, jo šķiet visnekaitīgākie. Viņš piekrita, padziedāja diferambas Smiltēnam, bet teica, ka balsos par V. Reitingi, saproties. Rīt iebāzīšu viņam acīs, ka regioniem pietrūka tikai viņa balss
Atkal kaut kāds pederasts vālē glupības zem mana nika. Kaut tev metamais nestāvētu, mērgli, čekas pakalpiņu fanāt, kuces bērns ar iepuvušiem zobiem smirdīgajā rīklē!
interesanti,
28.05.2019. 21:32»
AB
Kasīklim.. Nu ja jau korelācija, tad korelācija...
vai "kasmīslim" galva ir saspiesta plakana kā hūtsmēslu pļeka jeb kantaina kā ķieģelis?
fakts
28.05.2019. 20:31Ja autors pirms taurēšanas būtu saskaitījis skaitļus stabiņos, tad nerastos stulbi secinājumi! Saraksti 'Nepiedalīšos' un 'Nezinu' vēlēšanās nebija pieteikti.
jaajaa
28.05.2019. 18:58»
Statistika
KAS SKAITA,TAS UZVAR.Tāpēc jau nomainīja cvk vadītāju.UZMETĒJIEM nu nekādi nevarēja būt tādi vēlēšanu rezultāti
...ja tā godīgi, tad mani arī rezultāti pārsteidza...:)
jaajaa
28.05.2019. 18:55...:D...a man liekas, ka EP vēlēšanu likums ir pieņemts speciāli tāds, lai Ždanoka tiek pie šprices...ZZS bija 5,3%, tātad pāri 5 % barjerai...kurš ir izdomājis dalītāju rindu 1;3;5;7;utt. ?...kāpēc ne 1;2;3;4;5..?...vai 1;4;7;10..?...būtu vai nu ZZS arī EP kopā ar LTS, vai vēl viena vieta V...:)
AB
28.05.2019. 18:45Kasīklim.. Nu ja jau korelācija, tad korelācija...
Korelācija jeb saistība ir mērījums, kas parāda divu vai vairāku mainīgo saistību (t.i., vai, mainoties vienam mainīgajam, izmainās arī otrs). Absolūtā korelācija (|r| 1,00) var tikt citādi attēlota kā y a + bx. Tomēr statistikā parasti nemēdz būt tik absolūtas sakarības. Tā vietā nosaka sakarības ciešumu, ko izsaka ar koeficientu r robežās [–1;1]. Ja koeficients tuvojas r 1,00, tad saka, ka, palielinoties vienam, palielinās arī otrs, bet, tuvojoties r –1,00 — palielinoties vienam, otrs samazinās. Ja r 0 vai tuvu tam, tad sakarība nepastāv.
Tas, vai korelācijas koeficientu var uzskatīt par statistiski nozīmīgu, ir atkarīgs no izlases apjoma (jeb no rezultātu ticamības). Ja izlases apjoms ir 3, tad par statistiski nozīmīgu var saukt rezultātu r 0,805, ja apjoms ir 30, tad šis skaitlis ir r 0,296, bet ja izlasē ir 500 dati, tad statistiski nozīmīgs ir jau r 0,073.
Citā aspektā runā par sakarības ciešumu. Neatkarīgi no izlases apjoma, ja korelācijas absolūtā vērtība ir līdz 0,2, tad sakarība ir ļoti vāja, ja tā ir 0,2—0,4, tad sakarība ir vāja, no 0,4 līdz 0,7 sakarība ir vidēji cieša, virs 0,7 sakarība ir cieša.
Šitajā reitingu procentu bezjēdzīgajā savārstījumā aprēķināto korelācijas koeficientu neredzēju.
Pietiek.COM - mainiet virsrakstu. Nemaldiniet. Te no statistikas nebija nekādas smakas.
Piemānīts vēlētājs
28.05.2019. 18:29Man kā vēlētājam šajās vēlēšanās netika dota iespēja nobalsot! Dzīvoju un strādāju tālu no savas deklarētās dzīvesvietas, tātad arī vēlēšanu iecirkņa. Pirmsvēlēšanu dienās solītā iespēja nobalsot citā iecirknī izpalika, jo "sistēma nobruka". Vēstuli par manu vēlēšanu iecirkni tā arī nesaņēmu. Par iespēju mainīt vēlēšanu iecirkni uzzināju tikai pirms vēlēšanām. Nav nekāds brīnums, ka aptauju rezultāti un vēlēšanu rezultāti ļoti atšķirās. Aptaujās piedalās pārsvarā jauni, ekonomiski aktīvi cilvēki, kuriem pietiek prāta šo socaptaujas anketu aizpildīt. Uz vēlēšanām pārsvarā aizgāja pensionāri, kuriem vēlēšanu iecirknis turpat pie mājām.
P.S. Strādājošie cilvēki televizoru neskatās, laikraklstus nelasa. Ja mērķa auditorija bija tikai pensionāri, tad informatīvi ļoti labi noorganizētas vēlēšanas. Pārējie palika aiz "borta". Praktiski nebija pamanāmas aktivitātes ne soctīklos, ne ziņu portālos.
Darbīgi cilvēki
28.05.2019. 18:28»
Statistika
KAS SKAITA,TAS UZVAR.Tāpēc jau nomainīja cvk vadītāju.UZMETĒJIEM nu nekādi nevarēja būt tādi vēlēšanu rezultāti
Iespējams, ka tieši tehnisko neizdarību dēļ uzmetēji savus rezultātus krietni uzlaboja ( gan jau , ka skaitītāji arī noapaļoja ) . Balsot aizgāja īsteni savu partiju patrioti, ierēdņu armija, visi radi , draugi , paziņas. Un nobalsoja par ko vajag , pateicoties haosam. Iespējams , kas nebija netīšām. Jo vinnētāju augšgals rezultātus skaļi nenoprotestēja .
Vēlētājs
28.05.2019. 17:53Bija tādi - Latvijas fakti. To vadonis bija nofotografēts Skandināvijā, zvejojot zivis un dzerot šņabi ar vadošajiem politiķiem. Pēc tam tika veiktas reitingu ''aptaujas''.
Statistika
28.05.2019. 17:51KAS SKAITA,TAS UZVAR.Tāpēc jau nomainīja cvk vadītāju.UZMETĒJIEM nu nekādi nevarēja būt tādi vēlēšanu rezultāti!?
U.U.
28.05.2019. 17:31Kasīklis ir kasīklis pilnīgi bez smadzenēm, jo raksta: "No iepriekš minētā secinājuma (!?) izriet pēdējais (!?) - aptaujas dati ir kārtējais (!?) instruments, kurš tiek izmantots priekšvēlēšanu cīņā, lai panāktu konkrētu (!?) rezultātu. Atliek tik minēt (!?), vai Jaunās Vienotības uzvara jau sākotnēji (!?) bija ieplānota(!?) vai tas sanāca tikai nejauši(!?)".
Fēlis
28.05.2019. 17:05»
vēl
Aptauju publicēšana ir reklāmas kampaņa! Vairākas sabiedribas vadības (zombēšanas) teorijas un pētījumi parāda, ka šadas ptaujas ietekmē vēlēšanu rezultātus, tāpēc virkne valstu šādas aptaujas ir aizliegts publicēt. Protams, to var darīt partijas par savu naudu, bet tās nevar but neatkarigas aptaujas...
Kolēģim teicu, ka nobalsoju par Reģionu partiju, jo šķiet visnekaitīgākie. Viņš piekrita, padziedāja diferambas Smiltēnam, bet teica, ka balsos par V. Reitingi, saproties. Rīt iebāzīšu viņam acīs, ka regioniem pietrūka tikai viņa balss.
vēl
28.05.2019. 16:00Aptauju publicēšana ir reklāmas kampaņa! Vairākas sabiedribas vadības (zombēšanas) teorijas un pētījumi parāda, ka šadas ptaujas ietekmē vēlēšanu rezultātus, tāpēc virkne valstu šādas aptaujas ir aizliegts publicēt. Protams, to var darīt partijas par savu naudu, bet tās nevar but neatkarigas aptaujas!
Zinošais
28.05.2019. 14:52Autors manuprāt neņem vērā ne EP vēlēšanu, ne atsevišku partiju eletorāta izvēlēs kritēriju īpatnības.
piezīme
28.05.2019. 14:12Kad uzspiedu zemsvītras piezīmes (1 un 2) jūsu tekstā, tad tiek atvērta mana e-pasta (!) lapa. Lūdzu koriģēt jūsu zemsvītras piezīmes.
Seko mums 
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
