Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Šodien AZOVA ir arī Latvijā

Agris Purviņš*
04.01.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2022. gadā AZOVA karavīru atbalsta brīvprātīgie tika apvienoti labdarības iniciatīvas ietvaros “Support AZOV”. Šī ir brīvprātīgo koordinācijas platforma, kuras mērķis ir palīdzēt AZOVA karavīriem, ievainotajiem un Ukrainas kritušo aizstāvju ģimenes locekļiem, kas pieder azoviešu vienībām.

Projekta “Support AZOV” idejiskais iedvesmotājs un iniciators ir pirmais komandieris un pulka AZOV dibinātājs Andrejs Bileckis (Андрій Білецький). Fonda koordinatora amatu ieņem Oļegs Petrenko (Олег Петренко), bataljona AZOV veterāns un publiska persona.

Šodien kustība “Support AZOVA ir kļuvusi starptautiska. Arī Latvijā ir izveidota Latvijas Azova atbalsta grupa, kuru atbalsta biedrība “Brīvā Ukraina Eiropā”, biedrība “Labdarības lapa”, “Ukrainas atbalsta biedrība” un Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība, kā arī zemessargi un citi brīvprātīgie.

Par AZOVA pulku

Ukrainas Nacionālās gvardes leģendārā bataljona ceļš sākās 2014. gada 5. maijā Berdjanskas pilsētā kā Iekšlietu ministrijas speciālā policijas patruļdienesta (BPSMOP) bataljonam. 2014. gada 17. septembrī ar Ukrainas iekšlietu ministra rīkojumu bataljons “AZOV” tika reorganizēts un paplašināts par IeM speciālo uzdevumu milicijas pulku “AZOV”. 11.novembrī Ukrainas iekšlietu ministrs parakstīja rīkojumu par AZOVA pulka nodošanu Ukrainas Nacionālajai gvardei un tā komplektēšanu atbilstoši kaujas brigādes struktūrai.

AZOVA pulka karavīri 2014. gada jūnijā atbrīvoja Mariupoli – tolaik pusmiljona iedzīvotāju pilsētu Ukrainas austrumos. Piedalījās kaujas operācijās Širokinas, Marijinkas, Ilovaiskas, Pavlopiļas, Kominternovo, Granitnes un citu pilsētu rajonos.

No 2014. gada līdz 2019. gadam AZOV pulkā, cīnoties par dzimteni,

- savas dzīvības atdeva 38 karavīri;

- vairāk nekā 300 tika ievainoti;

- vairāk nekā 150 saņēma augstākos Ukrainas apbalvojumus par drosmi;

- vairāk nekā 1700 saņēmuši Nacionālās gvardes apbalvojumus.

Šajā laikā AZOVa pulkā bija četri komandieri:

Andrejs Bileckis (Андрій Білецький) (dibinātājs);

Igors Mihailenko (Ігор Михайленко);

Maksims Žorins (Максим Жорін);

Deniss Prokopenko (Денис Прокопенко).

AZOV pulka nomelnošanas kampaņa.

No 2016. gada līdz pat šai dienā pret šiem Ukraiņas varoņiem kreisie liberāļi kopā ar Kremļa propagandistiem veic aktīvu AZOVA pulka nomelnošanas kampaņu, kurā ir iesaistījušies arī mūsu kreisie propagandisti no Re:baltica, LTV1 žurnālists Iļja Kozins un Delfi.ru.

Pat neskatoties uz AZOVA karavīru pašaizliedzību un drosmi, kuru apbrīno jau visa pasaule, šie propagandisti viņus joprojām dēvē par “nacistiem”, ignorējot pat to, ka AZOVA pulks ir daudznacionāla vienība, kuras karavīri ir dažādu reliģiju un konfesiju pārstāvji, tai skaitā arī ebreji.

Jāpiezīmē, ka Japānas valdība atvainojās AZOVA pulkam, ka bija to atzinusi par teroristisku organizāciju, balstoties uz propagandistu safabricētiem ideoloģiskiem materiāliem.

AZOVA pulka simbolika

AZOV izmanto simbolu "Nācijas Ideja", kas Ukrainā ir labi pazīstams kopš viduslaikiem. Šī ir monogramma, kas tiek veidota no divu burtu savienojuma "I" un "N" tādā formā, kāda tiem bija laikā, kad tika lietots vecais ukraiņu alfabēts (līdz XVIII gadsimtam).

Ukrainas aristokrāti izmantoja šo zīmi kā sava ģerboņa elementu. Tie ir uzskaitīti Alberta Vijuka-Kojaloviča ģerboņu kolekcijā "Herbarz rycerstwa Wielkiego Księstwa Litewskiego" 1650. g. – šādus ģerboņus izmantoja Oļševsku, Gurkivu, Voinivu-Jaseņicku un Biļikoviču dzimtas. Šīs ģimenes dzīvoja Volīnas un Kijevas apgabala teritorijā. Bet ir zināmi arī agrāki šī ģerboņa izmantošanas piemēri - ar ģerboņa simbolu, kas pilnībā atbilst Nācijas Idejas simbolam, bija zemes tiesneša Andrija Biļikoviča zīmogs 1601. gadā (sk.attēlā).

Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā dažādi ukraiņu nacionālistu un konservatīvie spēki sāka izmantot zīmi "Nācijas Ideja" kā neformālu Ukrainas nacionālisma simbolu. Viņu interpretācijā tas nozīmē solījumu būt lojālam pret savu tautu līdz nāvei un pasargāt tos no jebkādiem ienaidniekiem.

AZOVA bataljons sākotnēji izmantoja "Nācijas Ideju" tās klasiskajā zīmējumā. Vēlāk sāka izmantot arī “uzbrūkošās Nācijas ideju”. Tieši “uzbrukums” kļuva par pamatu simbolikai, kuru kopš 2022. gada izmanto “AZOV Support” fonds un arī azoviešu vienības savos simbolos.

AZOVA pulka karavīri Rīgā

2019. gadā pēc Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības ielūguma AZOVA pulka karavīri viesojās Latvijā. Apmeklēja piemiņas pasākumus veltītus ģenerāļa Pētera Radziņa dzimšanas dienai (2. maijs) Brāļu kapos un pie piemiņas plāksnes uz valsts prezidenta pils mūra 11. novembra krastmalā. Šīs vizītes ietvarā AZOV karavīri apmeklēja NBS Apvienoto štābu, Zemessardzes 51.kājnieku bataljonu štābu, ZS 54.inženiertehniskā bataljona NMN rotu Saldū un Skrundas kara pilsētiņu. Tāpat viņi piedalījās talkā Mores kaujas muzejā, apmeklēja Īles nacionālo partizānu piemiņas vietu un Lestenes brāļu kapus.

2022. gada 24. februāris

Laikā, kad 2022. gada 24. februārī sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, AZOVA pulka komandieris pulkvedis Deniss Prokopenko pieņēma lēmumu aizstāvēt Mariupoli. Ukrainas karavīri ar apbrīnojamu drosmi, nesot smagus upurus, aizstāvēja pilsētu no liela Krievijas pārspēka.

“Azovstaļ” pozīcijas tika apšaudītas no jūras, no gaisa un sauszemes. Varonīgā Mariupoles aizsardzība, tostarp cīņas par rūpnīcu “Azovstaļ”, ilga 82 dienas un ļāva Ukrainas spēkiem pārgrupēties un apturēt Krievijas iebrukuma spēku virzību visās frontes zonās. “Pateicoties” kreiso liberāļu un Kremļa propagandistu darbībai, AZOVA pulks netika saņēmis savā bruņojumā Rietumu ieročus.

Pēc 82 dienu kaujām, izpildot Ukrainas prezidenta pavēli, “Azovstaļ” aizstāvjiem nācās padoties gūstā. Joprojām notiek cīņa par vairāku simtu karavīru atbrīvošanu no krievu gūsta. Starp sagūstītajiem ir arī tie, kuri viesojās Latvijā.

Līdztekus Mariupoles aizsardzībai visā Ukrainā tika izveidotas AZOV vienības, kuru kodolu sastāda pulka veterāni, kas vienības rindās dienēja no 2014. līdz 2022. gadam. Šīs jaunizveidotās vienības saņēma neformālo nosaukumu "AZOV spēki”.

Starp tiem ir Galvenā izlūkošanas direktorāta īpašā vienība KRAKEN, teritoriālās aizsardzības 98. bataljons AZOV-Dnipro, Speciālo operāciju spēku vienības АЗОВ-Kijiva un АЗОВ-Harkiva, kā arī militārie formējumi "Albīns" ("Альбін") un "Ļubarts" ("Любарт").

AZOV vienības bez izņēmuma ir Ukrainas armijas oficiālās juridiskās sastāvdaļas. Viņus vieno kopīgi ideoloģiskie un pasaules uzskatu principi, no kuriem galvenais – Ukrainas aizsardzība un brīvība.

* Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

110
75

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...