Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi kā vilciens pa sliedēm, kurām ir tikai divi gali – sākums un beigas. Brīžiem tie, kas atrodas vilcienā, spēj vienoti pārvietoties no viena sāna uz otru, šūpojot vilcienu, tie var vienoti palēkties, un tad vilciena gaita kļūs vēl nestabilāka, bet maza ir varbūtība, ka, šūpojot vilcienu un ar visādiem citiem kopdarbības veidiem pasažieriem izdosies, tā gaitu palēnināt, vai paātrināt, apturēt vai mainīt virzienu.

Ja vilcienu pārāk sašūpot, tas var, tā teikt, noiet no sliedēm. No šāda manevra baidās tie, kas ir vilcienā, tāpēc tie nešūpos un nelēks tik stipri, lai, pasarg, Dievs, nepazaudēt saskari ar sliedēm.

Virziens

Virziena maiņai ir vajadzīgs pārmijnieks un pārmijas. Līdzībā to varētu saukt par ārējo faktoru jeb ārējo spēku, kurš ietekmē vilciena virzienu, bet ne tā virzības ātrumu.

Astoņdesmitajos gados Padomju Savienības vadība nolēma pārbūvēt valsti, jo tās eksistences iespējas gan ekonomiski, gan politiski bija izsmeltas. Bija jāmeklē risinājums, un risinājums tika atrasts. Iedzīvotāji jau bija sadzīti vagonos, tie savstarpēji grūstoties bija iekārtojušies atbilstoši prasmēm, veiksmei un elkoņu spēkam. Kurš pie loga, kurš ne tik gaišā vietā, un daži bija spiesti stāvēt tamburā. Atlika tikai vilcienu uzlikt uz sliedēm un piemest krāsnī malku, lai tas sāktu kustību Padomju Savienības Komunistiskās partijas nospraustā virzienā.

Ar padomju varas svirām katrā vagonā bija iecelts kāds gaišais spēks un pārbūvētājs, tikai organizētājiem zināmā vietā nolikti maisi ar naudu, rīcības plāns katrā vagonā mēdza atšķirties, bet viss vilciens virzījās jau iepriekš nolemtajā virzienā.

Ir teikts, ja vēlies ūdeni – izroc bedri un gaidi, ūdens atnāks pats...

Nostalģija

Ir nepatīkami un traģiski piedzīvot valsts izjukšanu, īpaši tik lielas un varenas kā PSRS. Astoņdesmitajos gados lielākā daļa valsts iedzīvotāju bija iemācīti ar šo valsti lepoties, propaganda bija darījusi savu, un jaunatnes audzināšanu arī deva augļus. Nostaļģiju par tiem laikiem, kad zāle bija zaļāka un saule siltāka, vēl šodien bieži nākas dzirdēt pat no latviešiem. Bija iegūts ar dažādiem tautības ierakstiem pasēs, krieviski saprotošs un nomācošā vairākumā arī krieviski runājošs padomju krievs, padomju latvietis, padomju kirgīzs un citi. Katram no viņiem tika piešķirts pa vagonam, un visi draudzīgi devās ceļā pretī nākotnei.

Nākotne

Nākotne ir atkarīga no pagātnes. Dodoties pārbūves un atmodas braucienā, sastāvs veda līdz tādu pagātni, kāda tiem bija. Veda līdz tās zināšanas un to pasaules redzējumu, kāds tiem bija. Visos vagonos bija kopīgas vērtības – 23. februāris, 8. marts,1. maijs, 9. maijs un citas.

Vai zini, kā ukrainiski tautas valodā ironiski tulkoja devīzi - visu zemju proletārieši, savienojieties!? Plikadīdas, nāciet čupā! Un zini, kāda bija tautu draudzības, neoficiālā, bet reālā, definīcija? Latvietis paņem aiz rokas krievu, krievs kirgīzu, tad seko pārējo padomju republiku uzskaitījums, izņemot vienu. Tad tie rokās saķērušies iet sist to, kuram tie roku nedeva.

Bagāža

Ar tādu bagāžu bruņoti cilvēki devās pretī gaišai nākotnei. Bagāža, protams, bija daudz lielāka, un tās aprakstam šai rakstiņā nepietiks vietas, tāpēc vienā vārdā to šeit saucu par padomju.

Vai zini kāda izglītība ir nepieciešama, lai varētu sevi dēvēt par inteliģentu? Trīs augstākās – paša, tēva un vectēva.

Kādu tautu pa tuksnesi vadāja četrdesmit gadus, mūsu vilciens brauc tikai trīsdesmit. Tuksnesī bija labāka izolācija no citām tautām, mūsu vilcienā logi un durvis ir vaļā. Norobežošanās ir simboliska, tāpēc, ja kādā no vagoniem padomju cilvēku kļūst mazāk, šo robu tūlīt aizpilda no rezervēm, kas ir citos vagonos.

Baltijas valstis bija, piekabinātas vilciena astē. Redzot, ka lokomotīvei grūti vilkt, tie tika atkabināti vai procesā iejaucās kāds pārmijnieks un brīdī, kad tuvojās šo valstu vagoni, pārslēdza pārmijas, un šie Baltijas vagoni bez saistības ar NVS virzienā aizbraukušo vilcienu aizripoja citā virzienā.

Padomju cilvēks

Minētajos vagonos procentuāli bija mazāks padomju cilvēku īpatsvars. Ja kādam interesē, kurā no vagoniem bija vairāk padomju cilvēku un kurā mazāk, tad to šodien var viegli noskaidrot. Salīdziniet dzīves līmeņus katrā no šiem vagoniem (valstī), sociālo nodrošinājumu, izglītību un citu. Atbilde būs acīmredzama.

Dažām tautām tomēr ir nepieciešams vairāk nekā četrdesmit gadus tuksnesī un vairāk izolācijas, lai izskaustu sevī padomju cilvēku, citām bija labākas starta pozīcijas, un rezultāts arī labāks.

Mēs tā vai šā, bet esam atkabinājušies no NVS vilciena. Formāli esam pieķērušies pie NATO un ES vilciena. Tas, kam esam pieķērušies, kādā kompānijā esam nokļuvuši, vēl nenozīmē, ka arī mēs tādi esam. Mēs esam iemācījušies izskatīties, kā filmu varoņi, kā mūziķi, bet nedz par aktieriem, nedz mūziķiem no tā nekļūstam.

Šodienas sērga ir tetovējumi. Tas ir veids, kā apkārtējiem pateikt, kāds es esmu. Tikai pateikt, bet ja nav darbu, kuri to apliecina, tad rakstītajam un zīmētajam cilvēki ātri zaudē ticību.

Daudzās likstas ir nevis tāpēc, ka nespējam, bet tāpēc, ka nevēlamies un esam vienaldzīgi. Mūsu pasaules skatījums diktē mūsu rīcību. Arī cilvēka liktenis nav akmenī kalts, tas ir nesaraujami sasaistīts ar cilvēka raksturu. Vēlies mainīt likteni, mainies pats!

Novērtē šo rakstu:

25
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...