
Šodienas ieguldījums salātu un genderu pētījumos nozīmē rītdienas inovācijas
Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes rektors15.09.2025.
Komentāri (44)
Latvijas Universitātes (LU) un ikvienas zinātniskās institūcijas duālā misija ir kalpot Zinātnei un Tēvzemei – vienlaikus dot ieguldījumu gan pasaules zinātnē un cilvēces domas attīstībā, gan sekmēt sabiedrības un valsts izaugsmi. Meklēt risinājumus ilgtermiņa izaicinājumiem un reizē rast atbildes ļoti praktiskiem jautājumiem. Būt uz zināmā un nezināmā robežas, meklējot lielās zinātnes patiesības, bet reizē prast skaidrot arī mūsdienu fenomenus.
Piekritīsiet, ka nepateicīgs uzdevums, teju neiespējamā misija?! Neraugoties uz to, zinātnieki tik ļoti deg par savu lietu un vēlas padarīt pasauli saprotamāku, ka paši nebaidās būt nesaprasti vai dažkārt arī nepelnīti noniecināti (šis jau vien ir vesela pētījuma vērts), un pasaules zinātnes vēsture diemžēl to apliecina. Tas ir universitāšu, zinātnisko institūciju un politikas veidotāju, kā arī zinātnes komunikatoru uzdevums – runāt par tiem, kas dara un kam sanāk. Un Latvijai sanāk! Zinātniekiem sanāk!
Universitāšu galvenais uzdevums ir būt atzītām un pētniecībā aktuālām ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, to pieprasa gan politikas dokumenti, gan starptautiskās sadarbības partneri un arī studenti. Tāpēc nākamo reizi, kad izvēlamies kādu pētījumu nosaukt par bezjēdzīgu vai nesvarīgu, atrodam laiku iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem šajā nozarē Eiropā vai vismaz tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Un vienmēr atceramies lepnumu, ko izjūtam, kad kāds no Latvijas pētniekiem vai pētījumiem saņem starptautisku atzinību, uzvar grantu konkursā, tiek publicēts izcilos zinātniskos žurnālos vai citēts globālos medijos.
Turklāt vienlīdz panākumus gūst un ir svarīgi gan fundamentālie, gan lietišķie, gan līgumpētījumi, jo katram no tiem ir savs mērķis un uzdevumi. Tāpēc es kā LU rektors un latvietis izjūtu vienādu lepnumu gan par mūsu dabas un eksakto zinātņu, medicīnas un dzīvības zinātņu, gan humanitāro un sociālo zinātņu veikumu, jo paturu prātā, ka visos laikos un nozarēs ir tie, kuri zina vairāk un redz tālāk. Turklāt valsts un sabiedrība var harmoniski attīstīties tikai sabalansējot visas zinātņu nozares.
Ja par skaitļiem, ne tikai ideju. Tad 45 % no mūsu valsts zinātniskajiem pētījumiem tiek īstenoti LU, sadarbojoties ar vairāk nekā 600 partneruniversitātēm visā pasaulē. LU tikai pērn piesaistīto zinātnisko projektu kopējais finansējums ir vairāk nekā 50 miljoni eiro. Tikai nelielu daļu no tā veido valsts finansētie projekti, bet tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts – pateicoties valsts finansētajām pētniecības programmām ir iespējams nodrošināt zinātniskās izcilības pamatu un attīstību Latvijā.
Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (FLPP) rada rezultātus un kompetences, kas ļauj tālāk sekmīgi startēt dažādās Eiropas Savienības programmās, attīstīt tautsaimniecībai nozīmīgus risinājumus un īstenot Valsts pētījumu programmas ar praktisku ievirzi. FLPP pēc būtības nav saimnieciski projekti – tie ir fundamentālie un lietišķie pētījumi, kas balstīti starptautiski atzītā zinātniskā izcilībā, jaunu zināšanu radīšanā. FLPP mērķis ir zinātniskās izcilības veicināšana, tā principā ir ekvivalents programmām, ko angliski sauc par excellence based blue-sky research. Tādas ir visā Eiropā un pasaules inovāciju top valstīs, kur šajās programmās tiek ieguldīts sistemātiski un būtiski vairāk.
Un vienmēr ir vērts palūkoties aiz robežām, ko dara pētnieki citviet Eiropā. Tikai daži piemēri. Eiropas pētniecības padome tikko izziņojusi "Starting grant" konkursa uzvarētājus un starp atbalstītajiem pētniecības projektiem ir Antverpenes Universitātes pētījums "Kā politiķu emocijas izskaidro viņu reprezentatīvo uzvedību" (angliski – How The Emotions of Politicians Explain their Representative Behavior). Savukārt Igaunijas Pētniecības padomes atbalstīto projektu vidū atrodamas tādas pētniecības tēmas kā, piemēram, Tartu Universitātes – "Sarežģītas pierobežas teritorijas: impērijas iekšējo saistību kartēšana, lai izveidotu jaunu vēlās Romanovu impērijas telpisko vēsturi" (angliski – Entangled borderlands: mapping intra-imperial connections for a new spatial history of the late Romanov Empire).
Vienkāršoti runājot – FLPP konkurss atlasa Latvijā starptautiski konkurētspējīgākās zinātniskās idejas, nevis pētījumus, kas atrisinās tūlītējas problēmas. Savukārt valsts noteiktās prioritātes, aktuālās problēmas pēta Valsts pētījumu programmu ietvaros, lietišķie pētījumi notiek, piemēram, praktiskās ievirzes pētījumu ietvaros vai nozaru un uzņēmumu līgumpētījumos. Savukārt FLPP pieteikumus, to tematus, mērķus un uzdevumus atbilstoši Zinātniskās darbības likumam izvirza zinātnieki, bet galvenais kritērijs ir projekta zinātniskā kvalitāte. Labumu Latvijas sabiedrībai apraksta vispārīgais projektu mērķis – tas ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs.
Turklāt konkurence FLPP ietvaros ir ļoti augsta – šogad atbalstu saņēma vien aptuveni 9% no iesniegtajiem projektu pieteikumiem. Šie projekti ir stratēģiski nozīmīgi, jo tie nodrošina pētniekiem iespēju attīstīt zinātniskās iestrādnes un kompetences, kas vēlāk ļauj sekmīgi piesaistīt Eiropas vai industrijas finansējumu turpmāko pētījumu īstenošanai Latvijā. Un šādu piemēru ir ne mazums.
Un te mēs gribot negribot nonākam pie akadēmiskās brīvības un to, ka universitātes ir daļa no globālās zinātnes kopienas – bez robežām un cenzūras. Akadēmiskā brīvība ir noteikta Augstākās izglītības likumā, Zinātniskās darbības likumā, LU Satversmē, kā arī Līgumā par Eiropas Savienību, tāpēc ne es (kā rektors), ne politiķi nevar un nedrīkst ietekmēt zinātnieku pētniecības tēmu izvēli. Tāpēc akadēmiskā brīvība ir un būs mūsu augstākā vērtība, kas ir mūžīga, un, iespējams, neierakstās laicīgos ciklos un termiņos, bet bez tās nav iespējamas universitātes un nav iedomājama zinātne.
Cits jautājums ir, ka Latvijā būtu svarīga konstruktīva diskusija par to, kāds ir zinātnes mērķis un finansēto projektu atlases kritēriji – vai izzināt pasauli, padarīt saprotamus dabas un sabiedrības procesus, vai tikai koncentrēties uz pievienoto vērtības radīšanu Latvijai tradicionālajās ekonomikas nozarēs. Šāda diskusija padarītu lēmumu pieņemšanu sabiedrībai saprotamāku un vienkāršāku, ļautu precīzāk definēt projektu atlases kritērijus un atbalstītu valsts ilgtermiņa attīstību.
Vēlētos uzsvērt, ka šodienas ieguldījums fundamentālajā pētniecībā nozīmē rītdienas inovācijas, lēmumu pieņēmējiem un pašai sabiedrībai – vairāk zināšanu un skaidrāku izpratni par sabiedrībā aktuāliem procesiem, augstas pievienotās vērtības uzņēmumus un darba vietas, cilvēkkapitāla un tehnoloģisko attīstību.





Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.