Šogad Dziesmu svētku dalībnieki, kas ir šo svētku pamats, ir pēdējie, par kuriem ir padomāts
Karīna Kokamegi02.07.2023.
Komentāri (133)
Iesaki rakstu: 
Dziesmu un deju svētki ir sākušies! Kori karo savā starpā, dejotāji ar apsargiem. Dejotājiem mēģinājumi paralēli notiek gan Arēnā Rīga, gan Olimpiskajā centrā un pagaidām šie laikam būs "zaļākie" līdz šim piedzīvotie svētki.
Mēģinājums no pl.8.30 līdz 23.00 ar pārtraukumiem. Ar savu kafiju iekšā nelaiž, maizīte jāizmet miskastē pie ieejas, iekšā var tikt tikai ar tukšu ūdens pudeli. Pusdienas paredzētas no pl.12.30-15.00. Ja gribi kafiju, pērc automātā, ja tas darbojas. Ja izej ārā ar ūdens pudeli, nākot iekšā - izmet miskastē, vai izlej saturu.
Ja gribas kaut ko saldu, ej uz Olimpisko centru un pērc Narvesenā, bet jāapēd līdz ienākšanai Arēnā. Ja kādam tuvojas ģībiens un prasās cukuriņu, droši var ģībt, dakteri ir pieejami. Pie ieejām pilnas miskastes ar izmestu ēdienu, pilnām ūdens pudelēm un tie, kas nopirkuši kafiju vai jebko citu, stāv ārā, līdz trauciņš tukšs.
Šķiet, ka šogad dalībnieki, kas ir šo svētku pamats, ir pēdējie, par kuru labsajūtu ir padomāts. Nu nav īsti pareizi, ka dejotājam četras stundas ir "jāiet" tikai uz ūdeni. It kā nebiju iepriekš novērojusi, ka svētku dalībnieki būtu tā publikas daļa, kas vēlas šos svētkus kaut kā sabojāt ar savu kolu, šokolādi vai sviestmaizi, bet izrādās, ka esam diezgan bīstams ļaužu pulks, kam pirms mēģinājumiem jāpārbauda somas, vai tik tur nav noslēpies kāds pīrāgs vai brokastu jogurts.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
