Šogad Dziesmu svētku dalībnieki, kas ir šo svētku pamats, ir pēdējie, par kuriem ir padomāts
Karīna Kokamegi02.07.2023.
Komentāri (133)
Iesaki rakstu: 
Dziesmu un deju svētki ir sākušies! Kori karo savā starpā, dejotāji ar apsargiem. Dejotājiem mēģinājumi paralēli notiek gan Arēnā Rīga, gan Olimpiskajā centrā un pagaidām šie laikam būs "zaļākie" līdz šim piedzīvotie svētki.
Mēģinājums no pl.8.30 līdz 23.00 ar pārtraukumiem. Ar savu kafiju iekšā nelaiž, maizīte jāizmet miskastē pie ieejas, iekšā var tikt tikai ar tukšu ūdens pudeli. Pusdienas paredzētas no pl.12.30-15.00. Ja gribi kafiju, pērc automātā, ja tas darbojas. Ja izej ārā ar ūdens pudeli, nākot iekšā - izmet miskastē, vai izlej saturu.
Ja gribas kaut ko saldu, ej uz Olimpisko centru un pērc Narvesenā, bet jāapēd līdz ienākšanai Arēnā. Ja kādam tuvojas ģībiens un prasās cukuriņu, droši var ģībt, dakteri ir pieejami. Pie ieejām pilnas miskastes ar izmestu ēdienu, pilnām ūdens pudelēm un tie, kas nopirkuši kafiju vai jebko citu, stāv ārā, līdz trauciņš tukšs.
Šķiet, ka šogad dalībnieki, kas ir šo svētku pamats, ir pēdējie, par kuru labsajūtu ir padomāts. Nu nav īsti pareizi, ka dejotājam četras stundas ir "jāiet" tikai uz ūdeni. It kā nebiju iepriekš novērojusi, ka svētku dalībnieki būtu tā publikas daļa, kas vēlas šos svētkus kaut kā sabojāt ar savu kolu, šokolādi vai sviestmaizi, bet izrādās, ka esam diezgan bīstams ļaužu pulks, kam pirms mēģinājumiem jāpārbauda somas, vai tik tur nav noslēpies kāds pīrāgs vai brokastu jogurts.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
