Iesaki rakstu: 
Vai es svinēšu 9. maiju? Teikšu uzreiz – esmu pret jebkādiem aizliegumiem šajā datumā. Aizliegumi tomēr ir tāds totalitāru, nebrīvu valstu iecienīts paņēmiens. Mums pašiem ir jānonāk pie saviem secinājumiem. Un, balstoties uz tiem, jāpieņem SAVI lēmumi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām.
Tātad, ko mēs svinam 9. maijā? "Uzvaru pār nacismu"? Godinām Otrajā pasaules karā kritušo piemiņu? Vai arī tā ir kļuvusi par zināmu krievu kopienas "vienotības dienu"?
Ja tā ir "vienotības diena", tad datums izvēlēts ļoti neveiksmīgi. Jo tiem mūsu līdzpilsoņiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, 9. maijs un pats vārds "atbrīvošana", maigi izsakoties, ir neviennozīmīgi jēdzieni. Atbrīvojoties no nacistiem, Latvija neieguva brīvību un suverenitāti. Un vispār, pareizāk būtu svinēt visu tautību Latvijas iedzīvotāju "vienotību". Taču šādai "vienības dienai" vispirms vēl ir jāpienāk.
Vai mēs godinām kritušo piemiņu? Man personīgi šī 9. maija interpretācija vienmēr ir bijusi vistuvākā. Ja mūsu priekšgājēji piedalījās un ir apglabāti Latvijā, tad pieminēt viņus vajadzētu kapu vietās. Vai mēs simboliski pieminēsim visus kritušos? Pie pieminekļa atbrīvotājiem? Nāksim, noliksim ziedus, klusēsim, atcerēsimies un aiziesim. Es nekad neesmu sapratis vēlmi no kritušo piemiņas vietas uztaisīt svētku laukumu ar alu un šašliku. Neesmu sapratis vēlmi veidot politisko karjeru uz kritušo piemiņas rēķina.
Daži teiks - mēs svinam "uzvaru pār nacismu"! Svin arī Eiropa un citas antihitleriskās koalīcijas valstis – tikai 8. maijā, kad 1945. gadā tika parakstīts Trešā reiha kapitulācijas akts. Taču Staļins uzstāja, ka viņam personīgi nepieciešams atkārtot kapitulācijas ceremoniju - tā arī radās 9. maijs.
Pēc šī gada 24. februāra svinēt “uzvaru pār nacismu” Staļina datumā? Ar saukļiem "cīņā pret nacismu" krievi uzsāka karu pret Ukrainu. Ar saukļiem “cīņā pret nacismu” Mariupole tika praktiski noslaucīta no zemes virsas, tika iznīcinātas citas pilsētas, ir miruši civiliedzīvotāji, sievietes un bērni. Putins izmantoja 9. maiju, mirušo piemiņas dienu, lai sasniegtu savus politiskos mērķus – izvēršot karu pret brālīgo tautu.
Putins ņirgājas par šo datumu, par kritušo krievu, ukraiņu un citu tautību piemiņu – kuri plecu pie pleca cīnījās tajā karā, aizstāvot savu zemi no iebrucēja. Un ziniet, es šogad nesvinēšu "uzvaru pār nacismu". Jo tas turpina dzīvot un plaukt. Un tieši tāpat šodien spēj iekļūt cilvēku prātos un sirdīs. Pat to, kuru senči reiz cīnījās pret nacismu.
Tā nu šogad 9. maijā es klusībā pieminēšu kritušos. Ar vectēvu, kurš piedzīvoja tos laikus. Šī ir sēru diena.
Tās ir manas pārdomas un mans lēmums. Jums ir jāpieņem savējie.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
