Šogad mēs dvieļu un pannu iegādi centīsimies neaizliegt
Ekonomikas ministrija28.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās vadības grupā (OVG). Ekonomikas ministrijas pozīcija paredz ļaut katram pakalpojumu sniedzējam brīvprātīgi izvēlēties darbības režīmu (“zaļais”, “dzeltenais” vai “sarkanais”), kā arī pārejas periodā, kamēr nav sasniegts augstāks vakcinācijas līmenis, nešķirot pakalpojumu saņēmējus vakcinētajos/nevakcinētajos.
Vakcinācija ir vienīgā izeja no pandēmijas, un ir jādara viss iespējamais, lai palielinātu vakcinācijas aptveri. Bet to nevaram darīt uz ekonomikas rēķina. Nedrīkst atkārtot iepriekšējo scenāriju, veidojot preču sarakstus vai atverot noteiktas kategorijas veikalus, kā arī ļaujot saņemt tikai ierobežotu pakalpojumu klāstu. Tāpat nav samērīgi ļaut pakalpojumus saņemt tikai vakcinētām personām. Tas būtiski mazinās ekonomisko apriti, tai skaitā preču un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Kā arī ar apgrozījuma kritumu tiks sodīti tie uzņēmumi, kuros ir augsti vakcinācijas rādītāji.
Ekonomikas ministrija piedāvā ļaut tirgotājiem brīvprātīgi izvēlēties, kādā drošības režīmā darboties, un izrietoši no tā, kādas prasības ievērot. Līdz ar to nodrošināt vienādus “spēles noteikumus” visiem tirgus dalībniekiem un nepieļaut jau vienreiz pieļautās kļūdas, šķirojot tirgotājus pēc ģeogrāfiskā izvietojuma, darbības veida un realizējamo preču sortimenta.
Atkārtoti OVG ir iesniegts priekšlikums pārskatīt testēšanas stratēģiju, pagarinot Covid testu darbības termiņus, savukārt balstoties uz skolu skrīninga testu rezultātiem, kas izglītības iestādēs darbojas 2 nedēļas, izsniegt laboratorijas izziņu skolēniem pakalpojumu saņemšanai uz 48h. Tas atslogotu laboratoriju darbu, uzlabotu testu pieejamību veiksmīgai pārejai uz “dzelteno” režīmu, kā arī tiktu novērsta neefektīva publisko resursu izmantošana.
Ekonomikas ministrija uzskata par pamatotu pakalpojumu saņemšanai “dzeltenajā” režīmā ļaut izmantot ātros antigēnu testus, kas ir pieejamāki (10-15 minūšu tests) un to izmaksas draudzīgākas (aptuveni 3-5 EUR par testu). Šāda prakse tiek izmantota Austrijā, Vācijā, Portugālē, Igaunijā un citviet, paralēli turpinot darbu pie vakcinācijas rādītāju uzlabošanas. Tādā veidā, neapstādinot ekonomisko apriti, tiktu sniegti pakalpojumi pilnīgi visiem un vienlaikus nodrošināti epidemioloģiski droši apstākļi.
Turklāt svarīgi ir neizslēgt ģimenes ar bērniem no pakalpojumu saņemšanas. Šobrīd noteiktā epidemioloģiski drošā jeb “zaļā” režīma regulējuma dēļ, potenciāli ekonomikā nevar piedalīties ~ 117 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību, kurās aug vairāk kā 240 tūkstoši bērni vecumā līdz 12gadiem.
Tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvā novērst šo neloģiskumu un ļaut bērniem līdz 12 gadiem kopā ar vakcinētu/pārslimojušu pieaugušo saņemt pakalpojumus “zaļajā” režīmā. Dodot iespēju ģimenei kopā ar maziem bērniem aiziet uz kafejnīcu vai kino, izmantot pakalpojumus un piedalīties ekonomikā, tiktu palielināta to uzņēmumu dzīvotspēja, kas sniedz pakalpojumus “zaļajā režīmā”, kā arī mazu bērnu vecāki tiktu motivēti vakcinēties.
Ekonomikas ministrijas izstrādātos priekšlikumus epidemioloģiski drošu pakalpojumu nodrošināšanai atbalsta ēdināšanas, viesmīlības, skaistumkopšanas, fitnesa un tirdzniecības nozaru asociācijas, kā arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
