Šogad mēs dvieļu un pannu iegādi centīsimies neaizliegt
Ekonomikas ministrija28.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās vadības grupā (OVG). Ekonomikas ministrijas pozīcija paredz ļaut katram pakalpojumu sniedzējam brīvprātīgi izvēlēties darbības režīmu (“zaļais”, “dzeltenais” vai “sarkanais”), kā arī pārejas periodā, kamēr nav sasniegts augstāks vakcinācijas līmenis, nešķirot pakalpojumu saņēmējus vakcinētajos/nevakcinētajos.
Vakcinācija ir vienīgā izeja no pandēmijas, un ir jādara viss iespējamais, lai palielinātu vakcinācijas aptveri. Bet to nevaram darīt uz ekonomikas rēķina. Nedrīkst atkārtot iepriekšējo scenāriju, veidojot preču sarakstus vai atverot noteiktas kategorijas veikalus, kā arī ļaujot saņemt tikai ierobežotu pakalpojumu klāstu. Tāpat nav samērīgi ļaut pakalpojumus saņemt tikai vakcinētām personām. Tas būtiski mazinās ekonomisko apriti, tai skaitā preču un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Kā arī ar apgrozījuma kritumu tiks sodīti tie uzņēmumi, kuros ir augsti vakcinācijas rādītāji.
Ekonomikas ministrija piedāvā ļaut tirgotājiem brīvprātīgi izvēlēties, kādā drošības režīmā darboties, un izrietoši no tā, kādas prasības ievērot. Līdz ar to nodrošināt vienādus “spēles noteikumus” visiem tirgus dalībniekiem un nepieļaut jau vienreiz pieļautās kļūdas, šķirojot tirgotājus pēc ģeogrāfiskā izvietojuma, darbības veida un realizējamo preču sortimenta.
Atkārtoti OVG ir iesniegts priekšlikums pārskatīt testēšanas stratēģiju, pagarinot Covid testu darbības termiņus, savukārt balstoties uz skolu skrīninga testu rezultātiem, kas izglītības iestādēs darbojas 2 nedēļas, izsniegt laboratorijas izziņu skolēniem pakalpojumu saņemšanai uz 48h. Tas atslogotu laboratoriju darbu, uzlabotu testu pieejamību veiksmīgai pārejai uz “dzelteno” režīmu, kā arī tiktu novērsta neefektīva publisko resursu izmantošana.
Ekonomikas ministrija uzskata par pamatotu pakalpojumu saņemšanai “dzeltenajā” režīmā ļaut izmantot ātros antigēnu testus, kas ir pieejamāki (10-15 minūšu tests) un to izmaksas draudzīgākas (aptuveni 3-5 EUR par testu). Šāda prakse tiek izmantota Austrijā, Vācijā, Portugālē, Igaunijā un citviet, paralēli turpinot darbu pie vakcinācijas rādītāju uzlabošanas. Tādā veidā, neapstādinot ekonomisko apriti, tiktu sniegti pakalpojumi pilnīgi visiem un vienlaikus nodrošināti epidemioloģiski droši apstākļi.
Turklāt svarīgi ir neizslēgt ģimenes ar bērniem no pakalpojumu saņemšanas. Šobrīd noteiktā epidemioloģiski drošā jeb “zaļā” režīma regulējuma dēļ, potenciāli ekonomikā nevar piedalīties ~ 117 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību, kurās aug vairāk kā 240 tūkstoši bērni vecumā līdz 12gadiem.
Tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvā novērst šo neloģiskumu un ļaut bērniem līdz 12 gadiem kopā ar vakcinētu/pārslimojušu pieaugušo saņemt pakalpojumus “zaļajā” režīmā. Dodot iespēju ģimenei kopā ar maziem bērniem aiziet uz kafejnīcu vai kino, izmantot pakalpojumus un piedalīties ekonomikā, tiktu palielināta to uzņēmumu dzīvotspēja, kas sniedz pakalpojumus “zaļajā režīmā”, kā arī mazu bērnu vecāki tiktu motivēti vakcinēties.
Ekonomikas ministrijas izstrādātos priekšlikumus epidemioloģiski drošu pakalpojumu nodrošināšanai atbalsta ēdināšanas, viesmīlības, skaistumkopšanas, fitnesa un tirdzniecības nozaru asociācijas, kā arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
