Šogad mēs dvieļu un pannu iegādi centīsimies neaizliegt
Ekonomikas ministrija28.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās vadības grupā (OVG). Ekonomikas ministrijas pozīcija paredz ļaut katram pakalpojumu sniedzējam brīvprātīgi izvēlēties darbības režīmu (“zaļais”, “dzeltenais” vai “sarkanais”), kā arī pārejas periodā, kamēr nav sasniegts augstāks vakcinācijas līmenis, nešķirot pakalpojumu saņēmējus vakcinētajos/nevakcinētajos.
Vakcinācija ir vienīgā izeja no pandēmijas, un ir jādara viss iespējamais, lai palielinātu vakcinācijas aptveri. Bet to nevaram darīt uz ekonomikas rēķina. Nedrīkst atkārtot iepriekšējo scenāriju, veidojot preču sarakstus vai atverot noteiktas kategorijas veikalus, kā arī ļaujot saņemt tikai ierobežotu pakalpojumu klāstu. Tāpat nav samērīgi ļaut pakalpojumus saņemt tikai vakcinētām personām. Tas būtiski mazinās ekonomisko apriti, tai skaitā preču un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Kā arī ar apgrozījuma kritumu tiks sodīti tie uzņēmumi, kuros ir augsti vakcinācijas rādītāji.
Ekonomikas ministrija piedāvā ļaut tirgotājiem brīvprātīgi izvēlēties, kādā drošības režīmā darboties, un izrietoši no tā, kādas prasības ievērot. Līdz ar to nodrošināt vienādus “spēles noteikumus” visiem tirgus dalībniekiem un nepieļaut jau vienreiz pieļautās kļūdas, šķirojot tirgotājus pēc ģeogrāfiskā izvietojuma, darbības veida un realizējamo preču sortimenta.
Atkārtoti OVG ir iesniegts priekšlikums pārskatīt testēšanas stratēģiju, pagarinot Covid testu darbības termiņus, savukārt balstoties uz skolu skrīninga testu rezultātiem, kas izglītības iestādēs darbojas 2 nedēļas, izsniegt laboratorijas izziņu skolēniem pakalpojumu saņemšanai uz 48h. Tas atslogotu laboratoriju darbu, uzlabotu testu pieejamību veiksmīgai pārejai uz “dzelteno” režīmu, kā arī tiktu novērsta neefektīva publisko resursu izmantošana.
Ekonomikas ministrija uzskata par pamatotu pakalpojumu saņemšanai “dzeltenajā” režīmā ļaut izmantot ātros antigēnu testus, kas ir pieejamāki (10-15 minūšu tests) un to izmaksas draudzīgākas (aptuveni 3-5 EUR par testu). Šāda prakse tiek izmantota Austrijā, Vācijā, Portugālē, Igaunijā un citviet, paralēli turpinot darbu pie vakcinācijas rādītāju uzlabošanas. Tādā veidā, neapstādinot ekonomisko apriti, tiktu sniegti pakalpojumi pilnīgi visiem un vienlaikus nodrošināti epidemioloģiski droši apstākļi.
Turklāt svarīgi ir neizslēgt ģimenes ar bērniem no pakalpojumu saņemšanas. Šobrīd noteiktā epidemioloģiski drošā jeb “zaļā” režīma regulējuma dēļ, potenciāli ekonomikā nevar piedalīties ~ 117 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību, kurās aug vairāk kā 240 tūkstoši bērni vecumā līdz 12gadiem.
Tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvā novērst šo neloģiskumu un ļaut bērniem līdz 12 gadiem kopā ar vakcinētu/pārslimojušu pieaugušo saņemt pakalpojumus “zaļajā” režīmā. Dodot iespēju ģimenei kopā ar maziem bērniem aiziet uz kafejnīcu vai kino, izmantot pakalpojumus un piedalīties ekonomikā, tiktu palielināta to uzņēmumu dzīvotspēja, kas sniedz pakalpojumus “zaļajā režīmā”, kā arī mazu bērnu vecāki tiktu motivēti vakcinēties.
Ekonomikas ministrijas izstrādātos priekšlikumus epidemioloģiski drošu pakalpojumu nodrošināšanai atbalsta ēdināšanas, viesmīlības, skaistumkopšanas, fitnesa un tirdzniecības nozaru asociācijas, kā arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
