Šokējoši: Ogres pašvaldībā interešu konflikti un dienesta stāvokļa izmantošana ir ikdiena
Pietiek lasītājs27.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms tiek izklāstīts konkrētais gadījums, kurš izgaismo Ogres pašvaldības kompleksās pārvaldes problēmas un kopš 90. gadiem ieaudzinātos interešu konfliktus, svarīgi pieminēt, ka šī pašvaldība ir tik ļoti paslēpusies aiz likuma burta, ka uz jebkuru jautājumu pēc būtības tie atbild tikai, balstoties uz „kāda likuma” „vienu vai diviem apakšpunktiem”. Ģimene, kura ilgstoši cīnās par elementāru cieņu pret viņu mirušā ģimenes locekļa godu, negurstoši uzdod jautājumu – cik tiesiskā valstī mēs dzīvojam?
Nelaimes gadījums notika 2013. gada 28. februārī, kad ap plkst. 17.00 lielākā daļa cilvēku dodas mājup pēc smagi pavadītas darba dienas. Vienā no lielākajiem Ogres krustojumiem, kur satiksmi regulē luksofora trīs gaismas signāli (ir zināms, ka sarkanā nozīmē – stāvēt, dzeltenā – gatavoties, zaļā – braukt), degot sarkanajam gaismas signālam ar ātrumu 128km/h triecās Ogres pašvaldības operatīvais transporta līdzeklis, kuru toreiz vadīja Ogres novada pašvaldības policists Juris Lauzums. Nelaimīgā kārtā (bet diezgan loģiskā), toreiz perpendikulāri pie zaļās luksofora gaismas krustojumu šķērsoja 25 gadus vecais Kaspars Galvanovskis, kurš mašīnu sadursmes rezultātā un milzīgās inerces dēļ gāja bojā notikuma vietā. Lieki piebilst, ka atļautais ātrums šajā krustojumā ir 50km/h – gandrīz trīs reizes pārsniedzot ātrumu, tātad nekaunīgi pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus un izmantojot savu dienesta pozīciju, bez adekvāta pamatojuma „skrēja”, jo bija izsaukums par kādu „it kā” dzīvībai bīstamu suni, kurš pēcāk izmeklēšanas laikā tā arī vairs netika pieminēts.
Lai nu kā, kļūdas pieļaujam mēs visi. Protams, arī amatpersonas, bet visšokējošākais ir tas, kas notika pēc šī nelaimes gadījuma. Proti, jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir skaidrs, ka ikvienam mirstīgajam pēc šādi izraisītas automašīnu avārijas draudētu pamatīgas sankcijas - sākot ar tiesību atņemšanu, atbrīvošanu no amata un beidzot ar iespējamu brīvības atņemšanu. Bet šis nav tas gadījums – pašvaldības policists arī trīs gadus pēc avārijas aizvien pilda savus dienesta pienākumus, ir ticis nominēts gada balvai „Labākais pašvaldības policists”, ir manīts pie operatīvā transportlīdzekļa stūres (Ogres pašvaldības domes izpilddirektors Pēteris Dimants kategoriski noliedza, sakot, ka pie stūres gan Lauzums nav sēdies...). Protams, šis nav pamatarguments, bet tomēr: pēc neoficiālas informācijas, Ogres iedzīvotājiem reiz pa reizei sanāk šo amatpersonu sastapt ikdienas drēbēs kādā vietējā bārā, smagā reibumā, un, kas interesanti, viņa iesauka esot „Dūzis”, un iedzīvotājiem ir aizdomas, ka viņam varētu būt darīšana ar narkotisko vielu pirkšanu un pārdošanu. Vai pēc tā vajadzētu spriest par viņu kā policistu, - droši vien, ka ne, bet fonam šī informācija noder.
Savās pārdomās vēl joprojām ļoti emocionāli ir arī mirušā Kaspara ģimenes locekļi. Kaspara brālis Agris nespēj saprast, kāpēc cilvēks, kuram vajadzētu uzturēt kārtību pašvaldībā, tik nihilistiski izturas pret cietušajiem un savu atbildīgo darbu: „Es nevaru klusēt par Ogres novada Domes vadības un Ogres novada pašvaldības policijas vadības rīcību, jo tā faktiski ir ņirgājusies un apgānījusi mana brāļa piemiņu. Viņu izpratnē elementāra līdzjūtība, cilvēcība ir līmenī, kas robežojas ar klaju cinismu. Vislielākās sāpes, sašutumu izraisīja tieši tas, ka pašvaldības policistu Juri Lauzumu pēc viņa izraisītās autoavārijas, kas uz visiem laikiem atņēma man manu brāli 2013. gada decembrī, vietējā vara apbalvo par godprātīgu un profesionālu darbu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Ar šādu pamatojumu apbalvo cilvēku, pret kuru ir izvirzīta apsūdzība cilvēka nonāvēšanā, tātad ir ierosināts kriminālprocess. Acīmredzot mūsu sāpes, ciešanas, sapratne par taisnīgumu, cilvēcību šai varai ir pilnīgi vienaldzīgas un pat traucējošas.”
Diezgan loģiski no cietušo puses pēc visa notikušā bija atbildes meklēt pie Ogres novada domes amatpersonām, kuras neņēma vērā 16 Ogres iedzīvotāju iesniegumus, kuros tie apšaubīja un pat baidījās par savu drošību, zinot, ka drošības uzturētāju vidū ir puisis, kurš vienu reizi jau ir pierādījis, ka savu dienesta stāvokli neuztver nopietni. Acīmredzot slikta pašvaldības policijas reputācija nav gana labs iemesls, lai izvērtētu, vai atsevišķu policistu darbības atbilst godprātīga darba principiem. Agris arī piekrīt, ka Ogres domei nebūtu jāuzņemas tiesas vara, bet neskaidrs paliek fakts, vai patiesi tās rīcībā vai vēlmēs kā pašvaldības policijas darba devējam nav iespējas šajā konkrētajā gadījumā izvērst arī savas sankcijas. "Savos iesniegumos Ogres novada pašvaldības Domes vadībai es nelūdzu to uzņemties tiesas funkcijas, kā tiek norādīts atbildēs, bet gan es vēlos saprast tos kritērijus, kas pieļāvuši šo galīgi cinisko attieksmi. Vai tiešām Ogres novada pašvaldības policisti ik dienas izraisa autoavārijas, kurās dzīvību zaudē cilvēki, lai šim faktam nepievērstu nekādu uzmanību. Manuprāt, apbalvojuma piešķiršana ir apzināts, mērķtiecīgs solis, lai pirms tiesas padarītu spožāku likumpārkāpumu veikušo Juri Lauzumu,” tā Agris.
Sāpe visvairāk ir tieši par darba devēja un darba ņēmēja attiecībām, kuras regulē Darba likums. Darba devējs nav darba ņēmēja ķīlnieks. Darbiniekus nepieņem un arī neatlaiž ar tiesas spriedumu. To regulē Darba likums. Saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darbavietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Ir nogalināts cilvēks, divi guvuši traumas - kas vēl vajadzīgs, lai konstatētu 58. panta trešajā daļā minētos apstākļus?
Bet jāpiezīmē, te jau nav runa par Jura Lauzuma nespēju, nemākulību vadīt operatīvo transportlīdzekli, bet gan totālo likuma ignorēšanu un „darba devēju” bezmugurkaulaino situācijas risināšanu. Vai tiešām Ogres novada pašvaldības Domes vadībai liekas, ka Juris Lauzums likumu pārkāpj, tikai vadot operatīvo transportlīdzekli?
Visam pa virsu, kā pārsātināti salda cukura glazūra jau tā neēdamam gaļas pīrāgam, ir fakts, ka šī lieta tiek iztiesāta Ogres novada tiesā – kuras faktiskā adrese sakrīt ar to pašu adresi, kurā atrodas Valsts policijas Ogres filiāles kabineti un Ogres pašvaldības policijas darbinieku krēsli. Uzzinot šo ziņu, pārņem absolūta nespējas izjūta likuma priekšā. Pēc tiesas vilcināšanās rodas sajūta, ka tiesnese Zeltīte Kusiņa to apzinās un „ir tik drosmīga pateikt, ka pie tā nav vainojams neviens”.
Ceturtdien, 28. janvārī būs tiesas sēde, kurā tiesa skatīs notikuma vietā izrautā video reģistratora sistēmas ekspertīzes secinājumus – vai informācija tika dzēsta apzināti, vai aparatūra ir tik veca, ka nepietiek atmiņas visam. Interesants fakts: ekspertīzes rezultāti, kurus pieprasīja Ogres prokurore Ilona Rudovska, faktiski jebkurā no fināla rezultātiem nekādi nav saistīti ar pašu apsūdzību, respektīvi no šiem rezultātiem netiks papildus noskaidrots, vai Juris Lauzums ir atzīstams par vainīgu.
„Tā ir dziļa vilšanās Latvijas tiesu varas un likumu impotencē uz godprātīgu, operatīvu un, galvenais, godīgu rīcību,” domā cietušo Galvanovsku ģimene, kuriem zaudējuma rētas jau gadiem uzplēš nepamatota tiesas un prokuratūras vilcināšanās. Un brangu sāls šķipsnu tajās bezsirdīgi ber Ogres dome ar klaju neieinteresētību un vienaldzību. Atliek vien retoriski jautāt: vai Dimanta kungs un arī Ogres domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis tikpat mierīgi turpinātu savu darbu pašvaldības vadīšanā un atstātu lēmumu tiesas rokās, ja zinātu, ka kāds no viņu padotajiem ir nogalinājis viņu bērnu?
Izjūtot palīdzības trūkumu no valsts puses, cietušie vairākkārt ir vērsušies pie medijiem (RīgaTV24, LTV u.c.), lai atklāti runātu par Latvijas tiesu sistēmas nepilnībām, par pašvaldību darboņu vienaldzību un savām ciešanām, vairākus gadus cīnoties par savām tiesībām un pievēršot sabiedrības uzmanību tam, cik nesakārtota vēl joprojām ir mūsu valsts un inerta tās priekšstāvju rīcība.
Skatīt saiti: http://play24.lv/video/1371/pilsetas-pulss-20151215
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
