Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu saņēmis interesantu Datu valsts inspekcijas lēmumu, kurā ir analizēta ātro kredītu aizdevēja SIA “Ondo” nelikumīgā rīcība, bez tiesiska pamata apstrādājot manu klientu personas datus. Mani klienti uzskata, ka visai sabiedrībai ir tiesības zināt ātro kredītu devēju praksi, parāda piedziņai piesaistot detektīvu, kurš piedzinēja uzdevumā vāc un piedzinējam nodod datus par parādnieka ģimenes locekļiem. Ņemot vērā minēto, mani klienti man ir atļāvuši anonimizētā veidā publicēt attiecīgo Datu valsts inspekcijas lēmumu.

Īsumā vērtējot minēto lēmumu, SIA “Ondo” bez tiesiska pamata nodeva datus detektīvaģentūrai, lai noskaidrotu ne tikai informāciju par pašu parādnieku, bet arī parādnieka tuviniekus un viņu kontaktinformāciju. Tāpat SIA “Ondo” bez tiesiska pamata sazinājās ar parādnieka radiniekiem (māsu un meitu), minētajām personām dodot iespēju saprast, ka parādniekam ir parādsaistības.

Pie manis saistībā ar SIA “Ondo” ir vērsušies trīs klienti, bet pieļauju, ka šādi gadījumi varētu būt daudz vairāk, tāpēc ir plāns gatavot tiesai kolektīvo prasību par nodarītā morālā kaitējuma atlīdzību.

Datu valsts inspekcijas lēmums

Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) 2019.gada 12.martā saņēma Jūsu 2019.gada 12.marta iesniegumu ar pielikumiem (Inspekcijā reģistrēts ar Nr.2-4.3/372-S, turpmāk – Iesniegums), kurā lūgts izvērtēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ONDO" (turpmāk – Sabiedrība) veikto personas datu apstrādi Iesniegumā minētajā gadījumā.

2019.gada 17.maijā saņemta Jūsu 2019.gada 17.maija elektroniskā pasta vēstule (Inspekcijā reģistrēta ar Nr.1-4.2/588-S) un 2019.gada 24.maijā saņemta Jūsu 2019.gada 23.maija elektroniskā pasta vēstule (Inspekcijā reģistrēta ar Nr.1-4.2/606-S) par atbildes sniegšanas termiņa kavējumu.

Iesniegumā un pielikumā esošā informācija liecina, ka Jūs kā Jūsu klientu pilnvarotais pārstāvis, izmantojot Jūsu klientu datu subjekta tiesības, 2019.gada 10.janvārī esat nosūtījis Sabiedrībai vēstuli par datu apstrādi (datu subjekta pieprasījums), uz ko saņēmāt no Sabiedrības 2019.gada 11.marta atbildes vēstules Nr.2019/70, 2019/71, 2019/72, kurās sniegtas atbildes uz Jūsu 2019.gada 10.janvāra vēstulē minētajiem jautājumiem (turpmāk – Atbildes vēstules).

Inspekcija konstatē, ka neskatoties uz saņemtajām atbildēm, Jūsu klientes joprojām uzskata, ka Sabiedrība ir nepamatoti apstrādājusi Jūsu klientu datus, proti, BB un AA savus tālruņa numurus Sabiedrībai bija iesniegušas tikai un vienīgi saistībā ar savām kredītsaistībām, nevis ar mērķi, lai Sabiedrība šos personu datus izmantotu komunikācijā par trešās personas parādsaistībām. Jūsu ieskatā, BB un AA vārdi, uzvārdi, tālruņa numuri un radniecības pakāpe ar DD izmantoti bez tiesiska pamata, jo BB un AA savus tālruņa numurus nekad nebija piekritušas izmantot saziņā par trešās personas kredītsaistībām. Uzskatāt, ka Sabiedrība nav samērojusi savas intereses ar datu subjekta interesēm, jo, lai piedzītu parādu, nav nepieciešams no trešajām personām noskaidrot tālruņa numuru.

Iesniegumā atsaucaties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma (turpmāk – PĀAL) 11.panta otro daļu, pamatojoties uz kuru, norādāt, ka BB un AA tālruņu numuri iepriekšējās sadarbības laikā nav izmantoti saziņai ar parādnieku. Turklāt, Sabiedrībai bija zināms, ka konkrētie tālruņu numuri nav parādnieces tālruņu numuri.

Ņemot vērā to, ka Sabiedrības pamatdarbība ir naudas aizdošana, BB un AA uzzināja, ka DD ir aizņēmusies naudu, tādā viedā trešajām personām tika izpausti DD personas dati un finansiālā informācija.

Iesniegumā atsaucaties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas[1] (turpmāk – Regula) 6.pantu, saskaņā ar kuru Sabiedrībai nav tiesiska pamata BB un AA personas datu (personisko tālruņa numuru) apstrādei.

Tāpat norādāt, ka Sabiedrībai nebija tiesību zvanīt DD māsai BB un meitai AA, tādā veidā izpaužot trešajām personām ziņas par DD parāda esamību.

Atbilstoši savai kompetencei, izvērtējot Iesniegumā norādīto kopsakarā ar Sabiedrības Atbildes vēstulē norādītajiem argumentiem, Inspekcija konstatē un norāda turpmāk minēto.

Tiesisko regulējumu fizisko personu datu apstrādei nosaka Regula un Fizisko personu datu apstrādes likums (turpmāk – FPDAL). DVI kompetenci, uzdevumus un pilnvaras nosaka VDAR 55., 57.-58.pants un FPDAL 4.-5.pants.

Saskaņā ar Regulas 4.panta 1.punktu “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”), savukārt Regulas 4.panta 2.punktā noteikts, ka “apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana. Tādējādi Jūsu klientu vārds, uzvārds, informācija par tālruņa numuru un kredītsaistībām ir atzīstama par personas datiem, bet jebkuras darbības ar tiem, t.sk. iegūšana, izmantošana un nodošana ir atzīstamas par personas datu apstrādi Regulas 4.panta 2.punkta izpratnē.

Saskaņā ar Regulas 4.panta 7.punktu, par personas datu apstrādes atbilstību Regulai ir atbildīgs pārzinis, proti, fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. Konkrētajā gadījumā pārzinis Iesniegumā minētai Jūsu klientu personas datu apstrādei ir Sabiedrība.

Saskaņā ar VDAR 6.panta nosacījumiem, apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no šajā pantā minētajiem pamatojumiem - piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, saskaņā ar VDAR 5.pantu, pārzinim ir jāievēro arī citi VDAR noteiktie nosacījumi, saskaņā ar kuriem jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt likumīgai, godprātīgai, pārredzamai un tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā.

Tādējādi, lai veiktu personas datu apstrādi, ir nepieciešams definēt precīzu un konkrētu mērķi, kam ir nepieciešama personas datu apstrāde un pamatojums, ka noteiktais mērķis var tikt sasniegts un tiks sasniegts, kā arī nevar tikt sasniegts citādā veidā, apstrādājot ievērojami mazāk personas datu vai tos vispār neapstrādājot, vai tos apstrādājot citādā veidā.

Līdz ar to, pastāvot kādam no minētajos pantos minētajiem nosacījumiem, personas datu apstrāde var tikt atzīta par tiesisku.

Inspekcija konstatē, ka Sabiedrība atbildes vēstulē norādījusi, ka nolūkā precizēt DD kontaktinformāciju, Sabiedrība nodevusi DD vārdu, uzvārdu un personas kodu detektīvaģentūrai SIA “GAC”. Jūsu ieskatā Sabiedrībai nebija nekādas tiesības lūgt detektīviem noskaidrot DD tuvinieku kontaktinformāciju, jo PĀAL neparedz radinieku (tuvinieku) kontaktinformācijas vākšanu un izmantošanu.

No Sabiedrības Atbildes vēstulēm secināms, ka DD ar Sabiedrību noslēgusi kredītlīnijas līgumu un saņēmusi kredītlīnijas summu. Pēdējais kredīts piešķirts 01.03.2018., kurš uz vēstules sagatavošanas brīdi (11.03.2019.) nav pilnībā atmaksāts, kavējot grafika maksājumus, līdz ar to DD nav pilnībā nokārtojusi savas parādsaistības pret Sabiedrību. Sabiedrība ir tiesīga prasīt noslēgtā līguma saistību izpildi, jo Sabiedrības Kredītlīnijas līguma 7.punktā ir noteikts Klienta (DD) kā aizņēmēja pienākums atmaksāt Sabiedrībai Kredītlīnijas summu un Kredītlīnijas summas piešķiršanas komisiju saskaņā ar Kredītlīnijas līguma noteikumiem un Sabiedrības sagatavoto rēķinu.

Ņemot vērā minēto, Sabiedrība Klienta (DD) datu apstrādi ir tiesīga īstenot, ne vien kredīta izsniegšanai un atmaksas procesā, bet arī saistībā ar parāda piedziņu, ja saistību izpilde netiek veikta Kredītlīnijas līgumā noteiktajā termiņā un kārtībā. PĀAL 8.pantā noteikts parādnieka pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.

Ievērojot PĀAL 10. un 11.pantā noteikto un apstākli, ka DD Kredītlīnijas līguma ietvaros ir vairākkārt kavējusi saistību izpildi, Sabiedrība DD uz Ondo.lv reģistrēto elektroniskā pasta adresi ir nosūtījusi vairāk nekā 20 atgādinājuma vēstules, kurās ir arī vairākkārt informējusi DD par kavēto maksājumu un apstākli, ka Sabiedrībai nav bijis iespējams sazināties ar DD, izmantojot viņas sniegto kontaktinformāciju. Sabiedrība arī uz DD mobilā tālruņa numuru ir nosūtījusi atgādinājumus par kredīta atmaksas termiņa tuvošanos un paziņojumus par kavētu maksājumu, kā arī centusies sazināties ar DD pa tālruni.

Kredītlīnijas līguma 11.2. punktā Sabiedrība ir sniegusi informāciju par trešajām personām, datu bāzēm un uzskaites sistēmām, kurām var tikt nodoti klienta personas dati, tostarp “jebkurš privāts detektīvs un/vai detektīvsabiedrība pēc Sabiedrības izvēles”. Ņemot vērā Sabiedrības leģitīmās intereses atgūt parādus, Sabiedrība 03.12.2018. nolūkā precizēt Klientes kontaktinformāciju, vai ja tas nav iespējams, Klientes tuvinieku kontaktinformāciju, nodeva Klientes vārdu, uzvārdu un personas kodu detektīvsabiedrībai SIA “GAC”.

Saziņu ar parādnieku regulē PĀAL 11.pants. Gadījumā, ja parādnieks nav sasniedzams PĀAL 11.pantā noteiktajā kārtībā, kreditors parādnieka atrašanai var piesaistīt detektīvu, kā arī nododot parāda piedziņu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kreditors var to atsevišķi pilnvarot vērsties pie detektīva viņa vārdā.[2] Līdz ar to, kreditors ir tiesīgs nodot personas datus par parādnieku detektīvaģentūrai, lai noskaidrotu informāciju par parādnieku, ja ar to nav iespējams sazināties PĀAL 11.panta noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atzīstams, ka Sabiedrība bija tiesīga nodot DD kontaktinformāciju detektīvaģentūrai, ar mērķi noskaidrot informāciju par pašu parādnieci (DD). Taču, kā izriet no Iesniegumā sniegtās informācijas un Sabiedrības Atbildes vēstulēs norādītā, Sabiedrība detektīvaģentūrai nodevusi informāciju par DD nolūkā noskaidrot ne tikai DD kontaktinformāciju, bet, ja tas nav iespējams, tad arī DD tuvinieku kontaktinformāciju. Līdz ar to atzīstams, ka Sabiedrības rīcība, nododot datus detektīvaģentūrai, lai noskaidrotu informāciju ne tikai par pašu parādnieci, bet, ja tas nav iespējams, tad arī tuvinieku kontaktinformāciju, atzīstama par nesamērīgu rīcību, iegūstot arī datus par tuviniekiem.

Inspekcija konstatē, ka Sabiedrība iegūto kontaktinformāciju no detektīvaģentūras par DD izmantojusi, lai sazinātos ar DD māsu BB un meitu AA No Iesniegumā norādītā izriet, ka Sabiedrība 05.12.2018. ir sazinājusies ar DD māsu, sazinoties pa tālruni, un norādot, ka zvanītājs ir Sabiedrības pārstāvis, un uzdodot jautājumu, vai BB pazīst DD, kā arī prasīja salīdzināt ziņas par DD kontaktinformāciju. 05.12.2018. Sabiedrība ir arī sazinājusies pa tālruni arī ar DD meitu, norādot, ka zvanītājs ir Sabiedrības pārstāvis, un vēloties noskaidrot, vai AA pazīst DD, un lūdzot DD nodot ziņu, kas AA nosūtīta īsziņas formātā.

No iepriekš minētā secināms, ka Sabiedrība izmantojusi BB un AA kontaktinformāciju, kas iegūta no detektīvaģentūras, sazinoties ar minētajām personām, un vēloties noskaidrot informāciju par DD, un lūdzot nodot viņai informāciju, tādējādi, izpaužot gan DD personas datus, gan arī netieši minētajām personām dodot iespēju saprast, ka DD ir parādsaistības.

PĀAL 9.panta pirmā daļa nosaka, ka saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku. Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, kādu informāciju saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs par sevi sniegt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Inspekcija norāda, ka Sabiedrība ir nepamatoti, neievērojot PĀAL 9.pantā noteikto, nodevusi DD personas datus trešajām personām (DD māsai un meitai).

Iepriekš jau norādīts, ka Sabiedrības rīcība, ar detektīvaģentūras starpniecību iegūstot personas datus par DD māsu un meitu, ir pārmērīga. Līdz ar to arī šo iegūto datu izmantošana mērķim, kādam tie tika izmantoti, proti, sazinoties ar minētajām personām, lai iegūtu informāciju par DD, nav samērīgi. Tāpat arī nav samērīgi izmantot minēto personu BB, AA datus, lai sazinātos ar tām par trešo personu kredītsaistībām.

Attiecībā uz Sabiedrības rīcību, nododot detektīvaģentūrai DD personas datus nolūkā noskaidrot kontaktinformāciju, Inspekcija informē, ka konkrētajā gadījumā iespējamais tiesiskais pamats personas datu apstrādei varētu būt Regulas 6.panta 1.punkta “f” apakšpunkts, proti, datu apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai. Attiecībā par parāda piedziņas jautājumiem, jānorāda arī tas, ka gadījumā, ja persona neatzīst saistības, vai arī saistības netiek laicīgi izpildītas, Sabiedrībai ir tiesības veikt normatīvajos aktos paredzētās darbības saistību izpildes nodrošināšanai. Šis apstāklis attiecināms arī uz pārziņa tiesībām apstrādāt DD personas datus, lai nodrošinātu saistību izpildi, bet ne veikt pārmērīgu datu apstrādi, apstrādājot ne tikai DD, bet arī trešo personu BB, AA) datus, lai noskaidrotu informāciju par DD.

Lai gan Sabiedrības intereses ir likumīgas, pārsvars nav viņu pusē, vācot informāciju ar detektīvaģentūras starpniecību ne tikai par parādnieci, bet arī tās radiniekiem, kas nav atzīstama par tiesisku rīcību, jo Sabiedrība var piesaistīt detektīvaģentūru, bet ar mērķi noskaidrot informāciju par parādnieku, nevis par trešajām personām, ar kuru starpniecību būtu iespējams sazināties ar parādnieku.

Inspekcijas ieskatā, gadījumā, ja nav iespējams, ievērojot PĀAL 11.pantā noteikto kārtību sazināties ar parādnieku un parādnieks turpina izvairīties un nav sasniedzams, kreditors var izmantoto Civilprocesa likuma 1.pantā paredzētās tiesības uz tiesas aizsardzību.

Izvērtējot visu iepriekš minēto, Inspekcija secina, ka Sabiedrība ir rīkojusies prettiesiski, iegūstot BB un AA personas datus, ar detektīvaģentūras starpniecību, un izmantojot tos, lai sazinātos ar minētajām personām par DD un noskaidrotu viņas kontaktinformāciju. Kā arī Sabiedrība ir nepamatoti nodevusi informāciju par parādnieku (DD) trešajām personām BB un AA). Savu tiesību un interešu aizsardzībai Sabiedrība varēja vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ceļot prasību pret DD, nevis apstrādājot trešo personu datus, lai sasniegtu parādnieku. Sabiedrībai bija iespēja, izmantojot citus tiesību aizsardzības līdzekļus (piemēram, prasības celšana tiesā) novērst tās likumisko interešu aizskārumu, neaizskarot un pārmērīgi neapstrādājot trešo personu datus.

Inspekcija informē, ka Regulas 79.pants nosaka, ka, neskarot pieejamos administratīvos vai ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļus, tai skaitā tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē, ievērojot 77.pantu, ikvienam datu subjektam ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ja viņš uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo regulu ir pārkāptas, tādas viņa personas datu apstrādes rezultātā, kura neatbilst šai regulai. Prasību pret pārzini vai apstrādātāju ceļ tās dalībvalsts tiesā, kurā atrodas pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vieta. Alternatīvi šādu prasību var celt tās dalībvalsts tiesās, kur atrodas datu subjekta pastāvīgā dzīvesvieta, izņemot, ja pārzinis vai apstrādātājs ir dalībvalsts publiska iestāde, kas rīkojas, pildot savas publiskās pilnvaras. Savukārt Regulas 82.panta pirmā daļa nosaka, ka jebkurai personai, kurai Regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu. Šī paša panta otrā daļa nosaka, ka jebkurš apstrādē iesaistītais pārzinis ir atbildīgs par kaitējumu, kas nodarīts ar apstrādi, kura pārkāpj šo regulu. Apstrādātājs ir atbildīgs par kaitējumu, kas nodarīts ar apstrādi, tikai tad, ja tas nav izpildījis šajā regulā paredzētos pienākumus, kas konkrēti adresēti apstrādātājam, vai ja tas ir rīkojies neatbilstīgi vai pretēji pārziņa likumīgiem norādījumiem. FPDAL 26.panta otrā daļa konkretizē minētās Regulā tiesības un noteic, ka Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā prasība par aizskāruma novēršanu, ja aizskārums radies Regulas prasību pārkāpuma rezultātā, ceļama ne vēlāk kā piecus gadus pēc aizskāruma rašanās dienas, bet, ja aizskārums ir ilgstošs, — no aizskāruma pārtraukšanas dienas. Līdz ar to, ja datu subjektam ir nodarīts kaitējums, viņam ir tiesībās vērsties vai nu pie pārziņa, lai saņemtu kompensāciju vai arī saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu ir tiesības vērsties tiesā, lūdzot atlīdzināt viņam nodarīto kaitējumu.

Papildus Inspekcija informē, ka Inspekcija ir paskaidrojusi Sabiedrībai pieļautos pārkāpumus, un aicinājusi Sabiedrību ievērot noteiktās prasības personas datu apstrādē, kā arī brīdinājusi, ka par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar VDAR 83.panta 5.punkta “a” apakšpunktu (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7panta pirmo daļu).

Inspekcija atvainojas par atbildes sniegšanas termiņa kavējumu.

Direktora vietniece L.Dilba


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)

[2] http://www.ptac.gov.lv/lv/content/bie-k-uzdotie-jaut-jumi

Novērtē šo rakstu:

76
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Dieva izspļautajiem, varas lemtspēju un neizlēmību

FotoKur un kā, kā arī kāpēc rodas tie, daudzuprāt, nesaprātīgie un neloģiskie likumi, ierobežojumi, stabiņi, saliņas un veloceliņi Rīgā un citi vājprāti, kas izsauc un izraisa mūsu sašutumu? Vai tos kāds apzināti rada, mērķtiecīgi un plānveidīgi izveido, vai tas ir tādas kolektīvās bezatbildības, muļķības, neizpratnes un neprasmes rezultāts kādiem cēloņiem, kurus minēju iepriekš? Varbūt tos pasūta greizo spoguļu valstībā un ir kāda cilvēku kopa, kas īpaši specializējas uz aplamību izdomāšanu un ieviešanu?
Lasīt visu...

15

Tikai nesmejieties, bet mēs paļaujamies uz Egila Levita autoritāti

FotoPusotra gada laikā, kopš Latvijā ir Covid-19 krīze, Krišjāņa Kariņa valdība demonstrē pilnīgu nespēju veikt galveno tās uzdevumu - apturēt vīrusa izplatību, glābjot cilvēku veselību un dzīvību.
Lasīt visu...

12

Vēsu prātu, mieru un pazemību!

FotoValdība liedz nepotētajiem darbu (lasi – iztikas avotu), veselības aprūpi, ieeju veikalos, sociālos atvieglojumus un visādi citādi moka, sirdzēji izdziest, ārstēti pēc protokola, bet premjers ciniski aicina latvzemiešus ciest, saglabājot “vēsu prātu un mieru”. Segregācijas ieviesējam pietiek nekaunības – aicināt uz vienotību. Valdības politikas ķīlniekiem “no augšas” tiek piedāvāts Stokholmas sindroms.
Lasīt visu...

12

Kariņa valdības lēmumi kļūst arī nelietīgi un amorāli

FotoEsam jau pieraduši, ka valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 ir novēloti, haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi. Taču nupat Kariņa valdība iezīmē jaunu robežu – tie kļūst arī nelietīgi un amorāli.
Lasīt visu...

21

Saeima: Lembergam tiesības balsot vēlēšanās jāiegūst caur tiesu!

FotoLatvijas valsts pretēji Latvijas Satversmē garantētajām tiesībām pretlikumīgi liedza man, Aivaram Lembergam, piedalīties Ventspils pilsētas domes šī gada 5.jūnija vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

IMHO: tiesībsargs akceptē puču

FotoAttiecinot prasību par obligātu vakcināciju pret Covid-19 uz tautas ievēlētajiem Saeimas un pašvaldību deputātiem, nepotētajiem pilsoņiem viņu medicīnisko rādītāju dēļ (lasi – tālab, ka viņi ir veseli) tiek liegta pārstāvniecība valsts pārvaldē un dalība aktīvajā politika.
Lasīt visu...

21

Nelokāmi pret varmākām!

FotoManuprāt, par “lidojošo sili” nokristītā “kankariņu” valdība grib izraisīt Dievzemītē pilsoņu karu starp potētajiem un nepotētajiem. Es tomēr ticu, ka šāds varnešu scenārijs izgāzīsies, jo vairums vakcinēto injicējās nevis medicīnisku iemeslu, bet varas noteikto eksistenciālo ierobežojumu dēļ un, visticamāk, sirdī alkst atriebi par sačakarēto organismu. Protams, ka ir injicēto varza, kas sevi tagad uzskata par augstāko kastu un pilnā mērā izmanto dāvāto iespēju paņirgāties par “zemcilvēkiem”. Šie neģēļi visu laiku ir mituši mūsu vidū un beidzot var apmierināt savus zemiskos instinktus.
Lasīt visu...

6

Jautājumi valdībai: ko man darīt ar papīriem vakcinēšanās brīdī?

FotoLai nebļaustītos soctīklos vai kur citur un nesaņemtu neadekvātus komentārus, varbūt valdība var publiski atbildēt mums visiem uz dažiem jautājumiem ar portāla Pietiek starpniecību?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Marija pret Adriānu

Beidzot labas vēstis! Žogs uz Baltkrievijas robežas būs, par spīti bezgala nopietniem ģeopolitiskiem kavēkļiem, klimata katastrofām un vēlēšanu rezultātiem!...

Foto

Krāmu tirgus un tā darboņi

Kad redzi varas uzspiesto spēli no malas un esi gana vērīgs un spēcīgs, lai tajā neiesaistītos, katrs viņu nākamais solis kļūst...

Foto

Novēlotas pārdomas par Tēva dienu

Latvijā ir vairāk nekā 100 000 bērnu, kuri aug bez tēva. Dēli izaug bez piemēra kādam jābūt vīrietim, meitas bez pirmā...

Foto

Turpmāk NMPD prioritāte – tikai dzīvībai kritiski izsaukumi

Lai dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes, iedzīvotāji saņemtu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu palīdzību, dienesta...

Foto

„Ģirģena mantojums”: uz robežas ar Krieviju uzbūvētā infrastruktūra joprojām nav nodota ekspluatācijā

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kas ir uzbūvējusi infrastruktūru uz Latvijas – Krievijas valsts robežas,...

Foto

Šis ir kas nebijis!

Šis ir kas nebijis! Valsts prezidents Egils Levits raidījumā "Šodienas jautājums" paziņoja: "Beidzot ir piegriezies tiem cilvēkiem, kuri paši vakcinējas" un jautājums...

Foto

Patiesība melu laikos

Cilvēkus, kuri visu mūžu dzīvo bailēs par savu dzīvi, visvairāk biedē cilvēki, kuri ir drosmīgi un brīvi....

Foto

Mākslinieka misijas tumšākā puse - saskarties ar to negāciju un strutu vilni, kurš izplūst no bieži vien ilgi slēptām brūcēm

Mākslinieka Kristiana Brektes darbi pēdējās nedēļās...

Foto

Pieprasām valdībai nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai

Mēs ar bažām konstatējam, ka valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un...

Foto

Prāta vingrinājums

Bērns vienmēr kādu atdarina. Sākumā vecākus. Kad bijām mazi, mēs centāmies būt tādi kā vecāki. Kad izaugām lielāki, atdarinājām kādu dziedātāju vai sportistu –...

Foto

Manas pārdomas par Covid-19 un tā ārstēšanu

Esmu izslimojusi Covid-19 (no 6 ģimenes locekļiem saslimām 5) un vēlos dalīties savās pārdomās:...

Foto

Stulbeņu zemes pravieša līkloči. Turpinājums

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, publiskajā vidē aizvien aktīvāki kļūst dažāda kalibra “jaunie gaismas nesēji” un dažādi gadu gaitā mazliet apputējuši politiskie eksspīdekļi....

Foto

Budžets un “pandēmija”

Budžeta veidošana ir tapusi par līdzekļu sadali varas kartelī. Nav ne detalizācijas, ne laicīgas iesniegšanas deputātiem. Nav iespējams runāt par budžetu nekādā veidā,...

Foto

Vai politprostitūciju var ārstēt ar naudu?

Reiz kādas zemes prezidentam ienāca prātā ģeniāla doma. Tā kā viņa vara bija lielā mērā atkarīga no parlamenta deputātiem un...

Foto

Neuzskatām, ka žīdiem Latvijā pienākas īpašas privilēģijas

Covid 19 ierobežojumu aizsegā atkal aktualizēta, un faktiski pabeigta kārtējā liela apmēra afēra - tā sauktās kompensācijas žīdiem par Otrā Pasaules kara laikā...

Foto

Šis jau ir apzināts noziegums pret savu tautu

Paldies Nacionālajai apvienībai par drosmi* iestāties pret Pavļuta/Kariņa apmātību un plānu izveidot Latviju par poligonu eksperimentam, kurā sabiedrība...

Foto

Mākslas cenzūra nedrīkst kalpot par politisku instrumentu

Mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšana tiek izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam...

Foto

Cilvēki, kas nemāk pat žogu nopirkt, grib man noteikt, kā man jāuzvedas

Kaut kā stulbi sanāk. Man nosaka, kā būt un kā būs jāuzvedas, cilvēki, kuri...

Foto

Pūces "pārsteigums" par Levita zvanu tikpat liekulīgs kā mulsums par būvlaukumā izdzirdētu lamuvārdu

Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu...

Foto

Maskas krīt, vārdi par brīvprātīgo vakcināciju bijuši klaji meli

Tātad esošā koalīcija nobalsojusi par piespiedu vakcināciju skolotājiem, mediķiem un sociālās aprūpes darbiniekiem. Nu, ko - maskas...

Foto

Šogad mēs dvieļu un pannu iegādi centīsimies neaizliegt

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās...

Foto

Atklāta vēstule presei un sabiedrībai: par ko balsot vēlēšanās

Šodien ziņās teica, ka nevakcinētajiem pašiem būtu jāapmaksā ārstēšanās izmaksas… Nu kādēļ tad viņi nepasaka līdz galam,...

Foto

Režīms dara visu, ko grib, jo domā, ka būs mūžīgs

Būs nopietni sodi! Kariņš paziņoja Rīta Panorāmā, ka no otrās oktobra nedēļas stāsies Covid-19 ierobežojumi. Katrs, kurš...

Foto

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

Šodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00....