Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Solidārā muļķība

Ivo Rubīns, apvienība Tēvijas Sargi
23.09.2015.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Solidaritāte ir laba, ja tā tiek veidota ap vērtīgu, nevis muļķīgu ideju. Jautājums ir nevis par to, vai bēgļiem būtu jāpalīdz, bet gan par to, kas ir bēgļi un kā mēs varam viņiem palīdzēt.

Kāpēc Eiropas Savienības uzspiestā migrācijas politika nav pieņemama

Daudzi nelegālie imigranti nav bēgļi, jo to izcelsmes valstīs nav kara vai arī karš ir tikai daļā valsts un pārējā valsts teritorijā apdraudējuma nav. Eurostat dati par 2015. gada otro ceturksni liecina, ka no vairāk nekā 200 tūkstošiem patvēruma prasītāju sīrieši bija apmēram piektā daļa, Lībijas iedzīvotāji – apmēram 1%. Tā kā nekāda informācija par masveidīgu nelegālo imigrantu izraidīšanu publiski nav pieejama, jāsecina, ka Eiropas Savienība un uzņemošās Rietumeiropas valstis nav spējīgas nodrošināt procedūras, lai bēgļus nošķirtu no ekonomiskajiem migrantiem.

Pat, ja bēgļus izdotos veiksmīgi nošķirt no ekonomiskajiem migrantiem (tas nav iesācēju bizness - visiem viņiem ir sagatavoti atbilstoši stāsti), viņu uzņemšana Eiropas Savienībā un piespiedu sadale nerisina problēmu. Problēma ir tas, ka īstie bēgļi nevar atgriezties dzimtenē, jo tur ir karš. Šīs problēmas risinājumi netiek piedāvāti. Gluži otrādi – runas par integrācijas nepieciešamību nepārprotami liecina, ka bēgļu atgriešanās dzimtenē netiek plānota, t.i. problēmu neviens netaisās risināt.

Paliek jautājums, vai par bēgļiem ir uzskatāmi tie cilvēki, kas atstājuši savu dzimteni kara vai vajāšanas dēļ, bet iepriekš jau raduši drošu patvērumu citā tuvējā valstī. Acīmredzot šādā gadījumā turpmāko pārceļošanu nosaka ekonomiskās labklājības apsvērumi, nevis draudi dzīvībai un veselībai. Šajā gadījumā nevienai valstij nav likumiska un morāla pienākuma viņus uzņemt, bet brīvprātīgi to, protams, var darīt. Sevišķi tāpēc, ka sākotnējais migrācijas iemesls tomēr ir draudi dzīvībai.

Eiropas Savienības (sevišķi Rietumeiropas) pārāk atvērtā migrācijas politika tikai palielina nelegālo migrantu straumi un ar to saistītās traģēdijas. Uzplaukst noziedzīgie grupējumi, kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu un tirdzniecību. Vai Eiropas Savienība tiešām domā, ka var uzņemt visus iedzīvotājus no valstīm, kur ir karš, nedemokrātiski režīmi un nabadzība? Un kāda izskatītos Eiropa, ja tā notiktu?

Imigrantu uzņemšana no attāliem reģioniem rada jaunas problēmas:

Tie nonāk sev svešā un nesaprotamā kultūrvidē;

Eiropieši saskaras ar sev svešām vērtībām un uzvedību, no kuras norobežojas;

Kultūras atšķirības, valodas nezināšana, bezdarbs un citi apstākļi veicina būtiskas migrantu daļas izolēšanos, iesaistīšanos noziedzīgā darbībā un radikalizēšanos;

Rezultātā sabiedrība tiek sašķelta, savstarpēji atsvešinās un ir viegli manipulējama.

Masveidīgas imigrācijas rezultātā tiek izjaukta uzņemošo valstu kultūrvide. Vienā vietā vienlaikus nevar pastāvēt dažādas kultūras (kārtības). Ja kādā vietā ir mošeja, tad tur vienlaikus nevar būt latviska sēta. Svešas kultūras invāzijas rezultātā sašaurinās vietējā kultūrtelpa un tajā mākslīgi tiek iespiestas nesaderīgas kultūras parādības un to formas – reliģijas, tiesību un pienākumu izpratnes, uzvedības un savstarpējās saskarsmes veidi, arhitektūra, apģērbs, mūzika u.c.

Kaut gan kultūru savstarpēja papildināšanās ir iespējama (un nepārtraukti notiek), tai ir pozitīva nozīme tikai tad, ja norise ir  pakāpeniska un dabiska (brīvprātīga).  Pārsniedzot kritisko masu, imigrācija var iznīcināt vietējo kultūru, kas gandrīz notika ar latviešu kultūru PSRS īstenotās kolonizācijas rezultātā.

Latvijas un Igaunijas gadījums Eiropas kontekstā ir unikāls, jo tādu apjomu nelegālo imigrantu nav uzņēmusi neviena cita ES valsts. Mūsu pieredze ir ne tikai brīdinājums citām ES valstīm par masveidīgas imigrācijas negatīvajām sekām (pus gadsimta laikā migrantus tā arī nav izdevies pilnībā iekļaut sabiedrībā), bet arī arguments, lai papildus apjomus neuzņemtu.

Kā bēgļiem palīdzēt

Kara gadījumā bēgļu apmešanās jānodrošina pēc iespējas tuvāk bēgļu avotam, jo:

Tiek aiztaupīts garš un bīstams ceļš;

Tiek nodrošināta radniecīga kultūrvide;

Ir vieglāk nodrošināt sakarus ar tuviniekiem, kas palikuši kara zonā;

No tuvējām teritorijām var efektīvi organizēt pretošanās kustību režīmiem, kas izraisījuši karu;

Netiek atbalstīts noziedzīgais cilvēku kontrabandistu bizness.

Bēgļu nometņu apgādē jāiesaistās starptautiskajai sabiedrībai, arī Latvijai, jo masveida bēgļu plūsmas gadījumā uzņemošajām valstīm var nepietikt resursu (kā tas ir Turcijas, bet sevišķi - Libānas un Jordānijas gadījumā, kas pašlaik uzņēmušas lielāko daļu Sīrijas bēgļu).

Ar ANO apstiprinājumu jāorganizē miera uzturēšanas misijas, primāri atbrīvojot drošas zonas nemieru pārņemtajās valstīs, kur var uzņemt bēgļus no pārējās valsts teritorijas, tādējādi atslogojot arī kaimiņvalstis. Cik var noprast no plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas, šādi plāni (drošas teritorijas izveide Sīrijas ziemeļos) ir Turcijai un ASV.

Despotisku režīmu gāšanā un kārtības ieviešanā savā dzimtenē jāiesaista paši bēgļi, kas atbilstoši jāapmāca un jāapbruņo. Tas jo sevišķi attiecināms uz jauniem vīriešiem spēka gados, kas veido Eiropā ieplūstošo migrantu vairākumu.

Latvijas gadījumā praktiska palīdzība varētu izpausties, nosūtot pārtiku, medikamentus u.c. nepieciešamās lietas bēgļu nometnēm Turcijā, Libānā un Jordānijā. Nav šaubu, ka šajās nometnēs esošajiem cilvēkiem palīdzība ir vajadzīga daudz vairāk, kā migrantiem, kas spējīgi maksāt ievērojamas summas cilvēku kontrabandistiem par nokļūšanu Eiropā. Ziedot Sīrijas bēgļu nometnēm var šeit: http://donate.unhcr.org/international/syria

Par lēmumu pieņemšanas kārtību

Satversme ir tikai deklaratīvs dokuments, ja to nepilda. Praksē arvien neslēptāk lēmumi tiek pieņemti ārpus valsts, un nonāk klajā pretrunā ar tautas vairākuma viedokli. Tas, ka valdības “brīvprātīgās” apņemšanās mainās sinhroni ar ES prasībām, ir šī procesa uzjautrinošā daļa. Tas, ka valsts vairs nekontrolē savu iedzīvotāju sastāvu – bēdīgā.

Šajā valsts demontāžas procesā valdošās aprindas pārstāv nevis savas tautas intereses ārvalstīs, bet ārvalstu intereses Latvijā. Nemaz nepārsteidz, ka ārlietu ministrs nemaz nemēģina izskaidrot Latvijas sabiedrības viedokli Briselē, bet regulāri ierodas Latvijā, lai paziņotu kārtējo Eiropas Savienības lēmumu un draudētu ar tā neizpildes sekām.

Par komunikāciju ar sabiedrību

Imigrācijas jautājumā tiek veikta masu apziņas manipulācija:

informācija ir  vienveidīga un tā tiek regulāri atkārtota;

nevēlamā informācija tiek noklusēta, oponenti – nomelnoti;

plaši tiek izmantotas emocijas (noslīkušu bērnu fotogrāfijas) un draudi (Ārlietu ministrijas ziņojums),

tiek radīta mākslīga kopības sajūta (solidaritāte) u.c.

Imigrācijas pretinieku apvainošana rasismā un ksenofobijā:

Rasisms ir kādas grupas pārākuma sludināšana, pamatot to ar šīs grupas etnisko izcelsmi.  Ksenofobija ir bailes no citādā.

Nevēlēšanās, ka mūsu zemē iebrauc un savu kultūru ievieš svešas tautas, nav nedz latviešu pārākuma sludināšana, nedz bailes no citādā. Neviens taču nesauks par rasistu cilvēku, kas negrib pusi savas mājas atvēlēt pirmajam svešiniekam, vai par ksenofobu personu, kam negaršo franču virtuves delikatese – gliemezis.

Kā zināms, Latvijas sabiedrības lielākā daļa ir pret masveida imigrāciju. Tādējādi paziņojumi par to, ka imigrācijas pretinieki ir rasisti un ksenofobi, visticamāk liecina nevis par to, ka Latvijas sabiedrība ir smagi slima, bet gan par to, ka īpatnējas fobijas vajā pašus rasisma medniekus.

Tāpat kā nostāja pret imigrāciju neļauj cilvēku automātiski kvalificēt par rasistu, arī nostāja par imigrāciju neizslēdz, ka persona ir rasists. Savulaik vergturi, kas nešaubīgi bija rasisti, iestājās par masveida imigrāciju savu ekonomisko iegribu īstenošanai. Nevajadzētu brīnīties, ja daļai Eiropas oligarhu, kas virza politisko dienaskārtību, ir līdzīga motivācija. Pirms kāda laika arī Latvijas oligarhi savus uzturēšanās atļauju biznesus mēģināja pamatot ar humāniem apsvērumiem – Krievijas disidentu glābšanu.

Tas, ka vairāku simtu cilvēku piketā pie Ministru kabineta, iespējams, bija ieklīdis pa kādam apziņas deformāciju ierosinātam rasistam vai materiāli stimulētam provokatoram, nenozīmē, ka tas bija rasistu pasākums. Tieši tāpat, kā dažādu sabiedrībā dažādi vērtētu personu iesaistīšanās imigrācijas atbalsta kampaņā nenozīmē, ka visi viņu domu biedri rupji ņirgājas par Latvijas karogu, Satversmes preambulu uzskata par holokausta priekšvēstnesi un ir lesbietes (jautāt google). Tieksmei vispārināt atsevišķu indivīdu problēmas uz visu grupu ir vairāk kopēja ar rasismu nekā vēlmei saglabāt savas tautas īpatnējo kultūru un tās izpausmes telpu, lai pasaule tiešām būtu daudzveidīga.

Par iejūtību un solidaritāti

Nevienam nav morāla pienākuma palīdzēt veidā, kas apdraud viņu pašu. Tomēr nevajadzētu šaubīties, ka vairums Latvijas iedzīvotāju, t.sk. tie, kas ir pret imigrantu uzņemšanu, ir gatavi palīdzēt citos veidos. Piemēram, solidarizēties ar bēgļiem Turcijas, Libānas un Jordānijas nometnēs, saprātīgās robežās atvēlot tam savu nodokļu naudu un ziedojumus.

Problēmas Lībijā, Sīrijā un citās valstīs ir jau pasen. Iespējams, ka šāds priekšstats radies tikai šī raksta autoram, bet šķiet, ka līdz ES pieprasījumam ieviest kvotu sistēmu politiķiem un dažādiem komunikāciju zinātņu absolventiem šo valstu iedzīvotāju problēmas nešķita tik aktuālas.

Pirms iesaistīšanas Eiropas Savienībā uz Latviju bieži brauca gudri konsultanti no Rietumeiropas, lai solidāri pamācītu, kā mums jāintegrē PSRS laika nelegālie imigranti. Pašlaik mums ir lieliska iespēja ar šiem vērtīgajiem padomiem palīdzēt Rietumeiropas valstīm.

Ja tomēr no mums tiek prasīta dziļāka solidaritāte, kā paši esam saņēmuši, tad kvotu sistēmā varam padalīties ar pārsimts tūkstošiem pasīvo bēgļu, kas cieš no valodas terora, fašisma atdzimšanas, pilsonības deficīta un citām problēmām, par kurām intervētājiem detalizētāk varētu pastāstīt viņi paši.

Brīžiem imigrācijas pretinieki tiek kaunināti, piesaucot latviešu Otrā pasaules kara bēgļus. Šajā sakarā jāatgādina dažas pazīmes, kas abas situācijas būtiski atšķir:

Latvijai uzbruka simt reizes lielāks ārējs agresors.

Latviešu vīrieši pret agresoriem cīnījās līdz pēdējai kara dienai un daudzi arī gandrīz desmit gadus pēc tam. No ārienes nekāds atbalsts tā arī netika saņemts.

Latvieši bēga uz kultūras ziņā radniecīgām valstīm, kur bēgļu nometnēs pavadīja vairākus gadus. Tādas imigrācijas valstis kā ASV, Kanāda un Austrālija viņus uzņēma vēlāk, brīvprātīgi un galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ.

Latvieši savās jaunajās mītnes valstīs smagi strādāja un ar cieņu izturējās pret vietējo kultūru un likumiem.

Latviešu bēgļi noteikti daudz augstāk būtu vērtējuši reālu Rietumu atbalstu cīņā par Latvijas atbrīvošanu, nevis pus gadsimtu ilgu trimdu. Lai neatkārtotu vēsturiskas kļūdas, Sīrijas un Lībijas iedzīvotājiem jāpalīdz, atbalstot to iedzīvotāju daļu, kas gatava aktīvi cīnīties par kārtību savās mājās, nevis bēg no atbildības, izvēlīgi novērtējot, kur labāk baro.

Mūsdienu Latvijas ekonomisko bēgļu piesaukšana:

Latviešu emigrācija ir traģēdija, ko nevajadzētu izmantot citu nejēdzību pamatošanai (sevišķi politiķiem, kas par šo nelaimi tieši atbildīgi). Nedz latviešiem jābūt Lielbritānijā un Īrijā, nedz sīriešiem Latvijā.

Nevienai ES valstij nav pienākums uzņemt Latvijas ekonomiskos bēgļus. Tā ir brīvprātīga izvēle, un nevajadzētu apšaubīt šo valstu tiesības jebkurā laikā palūgt Latvijas imigrantus doties mājās. Tāpat vajadzētu šādas tiesības paturēt arī sev.

Kāds iebildīs, ka jautājums jau ir izlemts, un jākoncentrējas uz tā izpildi. Bēdīgi, jo svešu un iekšēji nepieņemamu lēmumu bezierunu izpilde ir sevišķi raksturīga totalitāriem režīmiem. Brīvi cilvēki tā nerīkojas.

Novērtē šo rakstu:

99
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neoliberālisma dizaina izčākstēšana

FotoLatviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet arī tagad, „otrajā” LR, nav pamata sūdzēties par politisko organizāciju veidošanas mānijas apsīkumu. 2014.gada 5.maijā tika dibināta partija „No sirds Latvijai”, 2014.gada 17.maijā tika dibināta „Jaunā konservatīvā partija”, 2016.gada 3.maijā tika dibināta partija „KPV LV (Kam pieder valsts)”, bet 2017.gada 26.augustā tika pietaisīta partija „Kustība „Par!”.
Lasīt visu...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...