Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Solidārā muļķība

Ivo Rubīns, apvienība Tēvijas Sargi
23.09.2015.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Solidaritāte ir laba, ja tā tiek veidota ap vērtīgu, nevis muļķīgu ideju. Jautājums ir nevis par to, vai bēgļiem būtu jāpalīdz, bet gan par to, kas ir bēgļi un kā mēs varam viņiem palīdzēt.

Kāpēc Eiropas Savienības uzspiestā migrācijas politika nav pieņemama

Daudzi nelegālie imigranti nav bēgļi, jo to izcelsmes valstīs nav kara vai arī karš ir tikai daļā valsts un pārējā valsts teritorijā apdraudējuma nav. Eurostat dati par 2015. gada otro ceturksni liecina, ka no vairāk nekā 200 tūkstošiem patvēruma prasītāju sīrieši bija apmēram piektā daļa, Lībijas iedzīvotāji – apmēram 1%. Tā kā nekāda informācija par masveidīgu nelegālo imigrantu izraidīšanu publiski nav pieejama, jāsecina, ka Eiropas Savienība un uzņemošās Rietumeiropas valstis nav spējīgas nodrošināt procedūras, lai bēgļus nošķirtu no ekonomiskajiem migrantiem.

Pat, ja bēgļus izdotos veiksmīgi nošķirt no ekonomiskajiem migrantiem (tas nav iesācēju bizness - visiem viņiem ir sagatavoti atbilstoši stāsti), viņu uzņemšana Eiropas Savienībā un piespiedu sadale nerisina problēmu. Problēma ir tas, ka īstie bēgļi nevar atgriezties dzimtenē, jo tur ir karš. Šīs problēmas risinājumi netiek piedāvāti. Gluži otrādi – runas par integrācijas nepieciešamību nepārprotami liecina, ka bēgļu atgriešanās dzimtenē netiek plānota, t.i. problēmu neviens netaisās risināt.

Paliek jautājums, vai par bēgļiem ir uzskatāmi tie cilvēki, kas atstājuši savu dzimteni kara vai vajāšanas dēļ, bet iepriekš jau raduši drošu patvērumu citā tuvējā valstī. Acīmredzot šādā gadījumā turpmāko pārceļošanu nosaka ekonomiskās labklājības apsvērumi, nevis draudi dzīvībai un veselībai. Šajā gadījumā nevienai valstij nav likumiska un morāla pienākuma viņus uzņemt, bet brīvprātīgi to, protams, var darīt. Sevišķi tāpēc, ka sākotnējais migrācijas iemesls tomēr ir draudi dzīvībai.

Eiropas Savienības (sevišķi Rietumeiropas) pārāk atvērtā migrācijas politika tikai palielina nelegālo migrantu straumi un ar to saistītās traģēdijas. Uzplaukst noziedzīgie grupējumi, kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu un tirdzniecību. Vai Eiropas Savienība tiešām domā, ka var uzņemt visus iedzīvotājus no valstīm, kur ir karš, nedemokrātiski režīmi un nabadzība? Un kāda izskatītos Eiropa, ja tā notiktu?

Imigrantu uzņemšana no attāliem reģioniem rada jaunas problēmas:

Tie nonāk sev svešā un nesaprotamā kultūrvidē;

Eiropieši saskaras ar sev svešām vērtībām un uzvedību, no kuras norobežojas;

Kultūras atšķirības, valodas nezināšana, bezdarbs un citi apstākļi veicina būtiskas migrantu daļas izolēšanos, iesaistīšanos noziedzīgā darbībā un radikalizēšanos;

Rezultātā sabiedrība tiek sašķelta, savstarpēji atsvešinās un ir viegli manipulējama.

Masveidīgas imigrācijas rezultātā tiek izjaukta uzņemošo valstu kultūrvide. Vienā vietā vienlaikus nevar pastāvēt dažādas kultūras (kārtības). Ja kādā vietā ir mošeja, tad tur vienlaikus nevar būt latviska sēta. Svešas kultūras invāzijas rezultātā sašaurinās vietējā kultūrtelpa un tajā mākslīgi tiek iespiestas nesaderīgas kultūras parādības un to formas – reliģijas, tiesību un pienākumu izpratnes, uzvedības un savstarpējās saskarsmes veidi, arhitektūra, apģērbs, mūzika u.c.

Kaut gan kultūru savstarpēja papildināšanās ir iespējama (un nepārtraukti notiek), tai ir pozitīva nozīme tikai tad, ja norise ir  pakāpeniska un dabiska (brīvprātīga).  Pārsniedzot kritisko masu, imigrācija var iznīcināt vietējo kultūru, kas gandrīz notika ar latviešu kultūru PSRS īstenotās kolonizācijas rezultātā.

Latvijas un Igaunijas gadījums Eiropas kontekstā ir unikāls, jo tādu apjomu nelegālo imigrantu nav uzņēmusi neviena cita ES valsts. Mūsu pieredze ir ne tikai brīdinājums citām ES valstīm par masveidīgas imigrācijas negatīvajām sekām (pus gadsimta laikā migrantus tā arī nav izdevies pilnībā iekļaut sabiedrībā), bet arī arguments, lai papildus apjomus neuzņemtu.

Kā bēgļiem palīdzēt

Kara gadījumā bēgļu apmešanās jānodrošina pēc iespējas tuvāk bēgļu avotam, jo:

Tiek aiztaupīts garš un bīstams ceļš;

Tiek nodrošināta radniecīga kultūrvide;

Ir vieglāk nodrošināt sakarus ar tuviniekiem, kas palikuši kara zonā;

No tuvējām teritorijām var efektīvi organizēt pretošanās kustību režīmiem, kas izraisījuši karu;

Netiek atbalstīts noziedzīgais cilvēku kontrabandistu bizness.

Bēgļu nometņu apgādē jāiesaistās starptautiskajai sabiedrībai, arī Latvijai, jo masveida bēgļu plūsmas gadījumā uzņemošajām valstīm var nepietikt resursu (kā tas ir Turcijas, bet sevišķi - Libānas un Jordānijas gadījumā, kas pašlaik uzņēmušas lielāko daļu Sīrijas bēgļu).

Ar ANO apstiprinājumu jāorganizē miera uzturēšanas misijas, primāri atbrīvojot drošas zonas nemieru pārņemtajās valstīs, kur var uzņemt bēgļus no pārējās valsts teritorijas, tādējādi atslogojot arī kaimiņvalstis. Cik var noprast no plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas, šādi plāni (drošas teritorijas izveide Sīrijas ziemeļos) ir Turcijai un ASV.

Despotisku režīmu gāšanā un kārtības ieviešanā savā dzimtenē jāiesaista paši bēgļi, kas atbilstoši jāapmāca un jāapbruņo. Tas jo sevišķi attiecināms uz jauniem vīriešiem spēka gados, kas veido Eiropā ieplūstošo migrantu vairākumu.

Latvijas gadījumā praktiska palīdzība varētu izpausties, nosūtot pārtiku, medikamentus u.c. nepieciešamās lietas bēgļu nometnēm Turcijā, Libānā un Jordānijā. Nav šaubu, ka šajās nometnēs esošajiem cilvēkiem palīdzība ir vajadzīga daudz vairāk, kā migrantiem, kas spējīgi maksāt ievērojamas summas cilvēku kontrabandistiem par nokļūšanu Eiropā. Ziedot Sīrijas bēgļu nometnēm var šeit: http://donate.unhcr.org/international/syria

Par lēmumu pieņemšanas kārtību

Satversme ir tikai deklaratīvs dokuments, ja to nepilda. Praksē arvien neslēptāk lēmumi tiek pieņemti ārpus valsts, un nonāk klajā pretrunā ar tautas vairākuma viedokli. Tas, ka valdības “brīvprātīgās” apņemšanās mainās sinhroni ar ES prasībām, ir šī procesa uzjautrinošā daļa. Tas, ka valsts vairs nekontrolē savu iedzīvotāju sastāvu – bēdīgā.

Šajā valsts demontāžas procesā valdošās aprindas pārstāv nevis savas tautas intereses ārvalstīs, bet ārvalstu intereses Latvijā. Nemaz nepārsteidz, ka ārlietu ministrs nemaz nemēģina izskaidrot Latvijas sabiedrības viedokli Briselē, bet regulāri ierodas Latvijā, lai paziņotu kārtējo Eiropas Savienības lēmumu un draudētu ar tā neizpildes sekām.

Par komunikāciju ar sabiedrību

Imigrācijas jautājumā tiek veikta masu apziņas manipulācija:

informācija ir  vienveidīga un tā tiek regulāri atkārtota;

nevēlamā informācija tiek noklusēta, oponenti – nomelnoti;

plaši tiek izmantotas emocijas (noslīkušu bērnu fotogrāfijas) un draudi (Ārlietu ministrijas ziņojums),

tiek radīta mākslīga kopības sajūta (solidaritāte) u.c.

Imigrācijas pretinieku apvainošana rasismā un ksenofobijā:

Rasisms ir kādas grupas pārākuma sludināšana, pamatot to ar šīs grupas etnisko izcelsmi.  Ksenofobija ir bailes no citādā.

Nevēlēšanās, ka mūsu zemē iebrauc un savu kultūru ievieš svešas tautas, nav nedz latviešu pārākuma sludināšana, nedz bailes no citādā. Neviens taču nesauks par rasistu cilvēku, kas negrib pusi savas mājas atvēlēt pirmajam svešiniekam, vai par ksenofobu personu, kam negaršo franču virtuves delikatese – gliemezis.

Kā zināms, Latvijas sabiedrības lielākā daļa ir pret masveida imigrāciju. Tādējādi paziņojumi par to, ka imigrācijas pretinieki ir rasisti un ksenofobi, visticamāk liecina nevis par to, ka Latvijas sabiedrība ir smagi slima, bet gan par to, ka īpatnējas fobijas vajā pašus rasisma medniekus.

Tāpat kā nostāja pret imigrāciju neļauj cilvēku automātiski kvalificēt par rasistu, arī nostāja par imigrāciju neizslēdz, ka persona ir rasists. Savulaik vergturi, kas nešaubīgi bija rasisti, iestājās par masveida imigrāciju savu ekonomisko iegribu īstenošanai. Nevajadzētu brīnīties, ja daļai Eiropas oligarhu, kas virza politisko dienaskārtību, ir līdzīga motivācija. Pirms kāda laika arī Latvijas oligarhi savus uzturēšanās atļauju biznesus mēģināja pamatot ar humāniem apsvērumiem – Krievijas disidentu glābšanu.

Tas, ka vairāku simtu cilvēku piketā pie Ministru kabineta, iespējams, bija ieklīdis pa kādam apziņas deformāciju ierosinātam rasistam vai materiāli stimulētam provokatoram, nenozīmē, ka tas bija rasistu pasākums. Tieši tāpat, kā dažādu sabiedrībā dažādi vērtētu personu iesaistīšanās imigrācijas atbalsta kampaņā nenozīmē, ka visi viņu domu biedri rupji ņirgājas par Latvijas karogu, Satversmes preambulu uzskata par holokausta priekšvēstnesi un ir lesbietes (jautāt google). Tieksmei vispārināt atsevišķu indivīdu problēmas uz visu grupu ir vairāk kopēja ar rasismu nekā vēlmei saglabāt savas tautas īpatnējo kultūru un tās izpausmes telpu, lai pasaule tiešām būtu daudzveidīga.

Par iejūtību un solidaritāti

Nevienam nav morāla pienākuma palīdzēt veidā, kas apdraud viņu pašu. Tomēr nevajadzētu šaubīties, ka vairums Latvijas iedzīvotāju, t.sk. tie, kas ir pret imigrantu uzņemšanu, ir gatavi palīdzēt citos veidos. Piemēram, solidarizēties ar bēgļiem Turcijas, Libānas un Jordānijas nometnēs, saprātīgās robežās atvēlot tam savu nodokļu naudu un ziedojumus.

Problēmas Lībijā, Sīrijā un citās valstīs ir jau pasen. Iespējams, ka šāds priekšstats radies tikai šī raksta autoram, bet šķiet, ka līdz ES pieprasījumam ieviest kvotu sistēmu politiķiem un dažādiem komunikāciju zinātņu absolventiem šo valstu iedzīvotāju problēmas nešķita tik aktuālas.

Pirms iesaistīšanas Eiropas Savienībā uz Latviju bieži brauca gudri konsultanti no Rietumeiropas, lai solidāri pamācītu, kā mums jāintegrē PSRS laika nelegālie imigranti. Pašlaik mums ir lieliska iespēja ar šiem vērtīgajiem padomiem palīdzēt Rietumeiropas valstīm.

Ja tomēr no mums tiek prasīta dziļāka solidaritāte, kā paši esam saņēmuši, tad kvotu sistēmā varam padalīties ar pārsimts tūkstošiem pasīvo bēgļu, kas cieš no valodas terora, fašisma atdzimšanas, pilsonības deficīta un citām problēmām, par kurām intervētājiem detalizētāk varētu pastāstīt viņi paši.

Brīžiem imigrācijas pretinieki tiek kaunināti, piesaucot latviešu Otrā pasaules kara bēgļus. Šajā sakarā jāatgādina dažas pazīmes, kas abas situācijas būtiski atšķir:

Latvijai uzbruka simt reizes lielāks ārējs agresors.

Latviešu vīrieši pret agresoriem cīnījās līdz pēdējai kara dienai un daudzi arī gandrīz desmit gadus pēc tam. No ārienes nekāds atbalsts tā arī netika saņemts.

Latvieši bēga uz kultūras ziņā radniecīgām valstīm, kur bēgļu nometnēs pavadīja vairākus gadus. Tādas imigrācijas valstis kā ASV, Kanāda un Austrālija viņus uzņēma vēlāk, brīvprātīgi un galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ.

Latvieši savās jaunajās mītnes valstīs smagi strādāja un ar cieņu izturējās pret vietējo kultūru un likumiem.

Latviešu bēgļi noteikti daudz augstāk būtu vērtējuši reālu Rietumu atbalstu cīņā par Latvijas atbrīvošanu, nevis pus gadsimtu ilgu trimdu. Lai neatkārtotu vēsturiskas kļūdas, Sīrijas un Lībijas iedzīvotājiem jāpalīdz, atbalstot to iedzīvotāju daļu, kas gatava aktīvi cīnīties par kārtību savās mājās, nevis bēg no atbildības, izvēlīgi novērtējot, kur labāk baro.

Mūsdienu Latvijas ekonomisko bēgļu piesaukšana:

Latviešu emigrācija ir traģēdija, ko nevajadzētu izmantot citu nejēdzību pamatošanai (sevišķi politiķiem, kas par šo nelaimi tieši atbildīgi). Nedz latviešiem jābūt Lielbritānijā un Īrijā, nedz sīriešiem Latvijā.

Nevienai ES valstij nav pienākums uzņemt Latvijas ekonomiskos bēgļus. Tā ir brīvprātīga izvēle, un nevajadzētu apšaubīt šo valstu tiesības jebkurā laikā palūgt Latvijas imigrantus doties mājās. Tāpat vajadzētu šādas tiesības paturēt arī sev.

Kāds iebildīs, ka jautājums jau ir izlemts, un jākoncentrējas uz tā izpildi. Bēdīgi, jo svešu un iekšēji nepieņemamu lēmumu bezierunu izpilde ir sevišķi raksturīga totalitāriem režīmiem. Brīvi cilvēki tā nerīkojas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....