Iesaki rakstu: 
Kopš Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gada 24. maijā ir pagājuši divi mēneši, un jau no Latvijas ievēlētie deputāti ir parādījuši, kādas būs viņu prioritātes Eiropas Parlamentā. Zemnieku interešu aizstāvības šo prioritāšu lokā nav.
Eiropas Parlaments jūlija sākumā apstiprinājis komiteju sastāvus, un visplašāk Latvijas deputāti būs pārstāvēti Ārlietu komitejā, kur darbosies Sandra Kalniete (Vienotība) - aizstājēja Lauksaimniecības un laiku attīstības komitejā, Andrejs Mamikins (Saskaņa) un Iveta Grigule (ZZS). Budžeta komitejā darbosies Valdis Dombrovskis (Vienotība), bet Starptautiskās tirdzniecības komitejā - Artis Pabriks (Vienotība), Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu Savienība) būs Nodarbinātības komitejas un Lūgumrakstu komitejas locekle, Krišjānis Kariņš (Vienotība) turpinās darboties Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, savukārt Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) - Transporta komitejā.
Zemnieku interešu aizstāvību un diskriminācijas likvidēšanu maksājumu apjoma ziņā priekšvēlēšanu laikā solīja visi politiskie spēki, kam nebija slinkums, un visu politisko spēku pārstāvji bija gatavi panākt diskriminējošo normu pārskatīšanu. Šajās rindās netiks pārskaitīti visi tie politiskie spēki, kas solījās aizstāvēt zemnieku intereses, - uzmanība tiks pievērsta tikai tiem politiskajiem spēkiem, kas ir panākuši savu pārstāvju ievēlēšanu Eiropas Parlamentā ar dažādu politisko tehnoloģiju palīdzību.
Programmās rakstītais
Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu veiksminiekiem var uzskatīt partiju Vienotība, kuru Eiropas Parlamentā pārstāv četri deputāti. Šīs partijas priekšvēlēšanu programmā zemnieku interešu aizstāvībai nav ne rindiņas. Līdz ar to no Vienotības laikam nevarētu prasīt atbildību par zemnieku interešu nodošanu.
Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, kas vēlētājiem solīja Eiropas valstu solidaritāti, par zemniekiem savā programmā arī nemin ne vārda, kaut gan Latvijas zemnieku saņemtie maksājumi ir diskriminējoši, salīdzinot ar citām valstīm, bet tas šīs partijas spicei un ievēlētajam deputātam nav svarīgi. Svarīgāka ir cilvēktiesību tēma.
Latvijas Krievu savienības priekšvēlēšanu programmā liela daļa uzmanības ir veltīta krievu valodas statusa leģitimēšanai - tas ir - mēģinājumiem "caursist" krievu valodu kā otro valodu Latvijā un līdz ar to arī panākt krievu valodai oficiālu Eiropas Savienības valodas statusu.
Vienīgā partija, kas ir pārstāvēta Eiropas parlamentā un ir solījusi savu atbalstu Latvijas zemniekiem, ir Zaļo un Zemnieku savienība.
Zaļo un zemnieku savienība, kuras nosaukumā ir ietverts elektorāta - zemnieku - vārds, savā priekšvēlēšanu programmā zemniekiem solīja:
"Sadarbojoties ar nozares profesionālajām nevalstiskajām organizācijām, darīsim visu iespējamo, lai panāktu daudz taisnīgākus tiešos maksājumus mūsu lauksaimniekiem, kā arī lai palielinātu pieejamo finansējumu no ES budžeta Latvijas uzņēmējiem, sākot ar 2020.gadu;
Nepieļausim plašāku ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) audzēšanas atļaujas izplatību ES un aizstāvēsim Latviju kā no ĢMO brīvu teritoriju. Iestāsimies pret ĢMO saturošas pārtikas lietošanu ES un rūpēsimies, lai iedzīvotāji būtu skaidri informēti par ĢMO klātbūtni pārtikas produktos;
Atbalstīsim ģimenes saimniecības modeļa stiprināšanu ES, lai nodrošinātu apdzīvotas un ekonomiski aktīvas lauku teritorijas;
Aizsargāsim tiesības uz tradicionālā dzīvesveida dažādību, nepieļaujot regulas, kas ierobežo nacionālu produktu ražošanu un patēriņu nedz ES, nedz nacionālajās valstīs."
Plaši solījumi zemniekiem, Latvijas lauku reģionu iedzīvotājiem. Solījums neatstāt diskriminējošā situācijā. Tomēr jāsaka, ka šis solījums tā arī ir tikai palicis solījums un nekas vairāk, jo Zaļo un zemnieku savienības vienīgā pārstāve Iveta Grigule ir nolēmusi darboties pavisam citā jomā - Ārlietu komitejā.
Vistraģiskākais ir fakts, ka Zaļo un zemnieku savienības deleģētais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ir spiests atzīt, ka viņu un Latvijas zemniekus ir "uzmetusi" jeb latviski sakot - piemānījusi tieši viņa kolēģe, kas Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēja no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.
Varbūt arī nekļūdījās tie interneta asprāši, kas Zaļo un zemnieku savienības kampaņā izmantoto saukli "Cilvēks ir vissvarīgākais" pārveidoja citādāk: "Vissvarīgākais cilvēks ir Grigule."
Epiloga vietā
2014. gada 24. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās tikai 30,24% no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Katastrofāli maz. Par ko tas liecina? Atļaušos izteikt savu viedokli - vēlētājs netic solītajam. Un kāpēc lai ticētu politiķu solītajam, ja neviens nepieprasa no politiķiem atskaitīties par to, ko solījis un ko izdarījis?
Pārsteidz arī Latvijas žurnālistikas bezzobainība, it īpaši Latvijas sabiedrisko mediju bezzobainība, nevēlēšanās prasīt no politiķiem pilnu atskaiti par solīto un padarītu. Tāpat arī medijos tiražētie ekspertu viedokļi par to, ka vainīgs siltais laiks, iedzīvotāju vēlēšanās atpūsties pie jūras vai kur citur, kas veicināja politiskās līdzdalības pasivitāti, ir smieklīgi.
Jā, smieklīgi. Netiek nosaukts pats būtiskākais apstāklis - vēlētājs netic skaistiem vārdiem, solījumiem. Nepiemirsīsim senu sakāmvārdu "Solīts makā nekrīt", kas saskan ar tagadējā "Latvijas Attīstības eņģeļa" Eināra Repšes 2003. gada 9. maija Panorāmā teikto: "Kā var nesolīt pensionāriem cilvēku cienīgu dzīvi, kā var nesolīt veselības aprūpei nepieciešamo naudu, kā var nesolīt naudu zemniekiem."
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
