Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēra samazināšana var nojaukt Latvijas mežsaimniecības pamatus (lasīt šeit). Tagad J. Jansons ir kļuvis arī par AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētāju un vienu no aktīvākajiem galvenās cirtes caurmēra samazināšanas aizstāvjiem (lasīt raksta beigās šeit).

Gan J. Jansons, gan viņa kolēģi šajās diskusijās mēdz piesaukt Somiju kā labo piemēru, kur netiek ierobežots ne ciršanas caurmērs, ne vecums. Piemēram, kad vides NVO norādīja, ka koku ciršanas noteikumu grozījumu rezultātā Latvijā būs mazāk vecu mežu un lielu koku, mazāk mirušās koksnes, meži būs vienveidīgāki, palielināsies mežu fragmentācija, J. Jansona reakcija bija: "Mēs varam būt lepni par to, ka šādi riski nav, piemēram, somu zemē Somijā, kurā valsts vispār neregulē šāda tipa jautājumus." Tad nu šoreiz aicinu iepazīties ar to, kā tad iet tajā somu zemē Somijā.

Latvijas un Somijas mežus visvieglāk salīdzināt, ielūkojoties jaunākajā ziņojumā "State of Europe's Forests", bet statistika par bioloģisko daudzveidību (tostarp mežos) atrodama lapā Biodiversity.fi. Šie arī ir galvenie avoti, uz kuriem balstīta tālāk sniegtā informācija.

Somija ir vismežainākā valsts Eiropā - meži klāj 73,1% tās teritorijas, un tāpat kā Eiropā kopumā Somijas mežu platība palielinās. No visiem mežiem 70% ir privāti (Latvijā - 48%). Likumsakarīgi, ka arī Somijas ekonomikā mežiem ir liela nozīme - Somija ir otrajā vietā Eiropā (aiz Latvijas) pēc meža nozares devuma IKP.

Koksnes krāja Somijas mežos ir 104,4 m3/ha, kamēr Latvijā tā ir 198,2 m3/ha. Ja kādam par šo gribas sapriecāties, jānorāda, ka lielāka krāja uz meža hektāru nekā Latvijā ir ne tikai Igaunijā un Lietuvā, bet arī, piemēram, Dānijā, Maltā un Nīderlandē.

Un, protams, arī Somijā meža kopējā krāja pieaug. Un, protams, arī Somijā tiek nocirsts par pieaugumu mazāks koksnes apjoms. Tomēr Somijā nocērt 73% pieauguma, bet Latvijā - tikai 65,2%. Tātad redzam, ka mežsaimniecība Somijā ir intensīvāka nekā pie mums. Un kā tad šāda saimniekošanas intensitāte ietekmējusi Somijas mežu dabas vērtības?

Arī Somijā saglabājies vien niecīgs īpatsvars cilvēka neskartu mežu - 1% (kas gan ir vairāk nekā Latvijā). Mežu, kuru vecums pārsniedz 100 gadus, 20. gs. 20. gados Ziemeļsomijā bija 65% no visiem mežiem, bet līdz 2010. gadam šādu mežu īpatsvars bija sarucis līdz 23%. Dienvidsomijā jau 20. gados simtgadīgu mežu bija atlicis vien 6%. Turpmākajos gados šo mežu platības pieauga, taču pēc 2000. gada tās atkal sarūk, jo mežsaimniecība tiek orientēta uz vecuma klašu izlīdzināšanu.

Šeit vietā atzīmēt, ka, lai gan Latvijā 100 gadu vecumu pārsniegušu mežu platība kopš 2004. gada stabili aug (ko nodrošinājusi galvenokārt mežu aizsardzība, jo saimnieciskajos mežos šāda pieauguma nav), šobrīd pēc šo mežu īpatsvara esam apmēram Dienvidsomijas līmenī.

Arī Somijā mežus pēc izciršanas atjauno, tātad mežs it kā nekur nepazūd, tikai veca meža vietā nāk jauns. Ņemot vērā to, ka arī Latvijā kailcirtes reizēm tiek attaisnotas ar dabisku traucējumu atdarināšanu, šeit vietā citāts no Biodiversity.fi: "Jaunas apsaimniekotu mežu audzes parasti ir viena vecuma, un bieži tajās dominē viena koku suga. Tas tās padara sugām nabadzīgas. Turpretī dabiski traucējumi, piemēram, meža ugunsgrēki un vējgāzes, rada jaunu mežu, kurā sastopama liela sugu daudzveidība."

Kā zināms, viens no mežu dabiskuma rādītājiem ir mirusī koksne, kas tik būtiska daudzām ar mežu saistītajām sugām (tostarp putniem). Somijas mežos mirusī koksne ir vien 5,7 m3/ha, šobrīd Latvijā - 23,5 m3/ha. Kā jau to varētu gaidīt, aizsargātos mežos mirušās koksnes daudzums ir daudz lielāks nekā komerciālos mežos.

Aizsargātu mežu Somijā ir stipri vairāk nekā Latvijā - visstingrākā aizsardzība noteikta 8% mežu (Latvijā - 0,2%). Turklāt Somijā stingri aizsargāto mežu platība pēdējos 10 gados augusi, bet Latvijā - samazinājusies. Šeit gan jāatzīmē manu somu kolēģu aizdomas, ka gluži patiesa šī optimistiskā statistika par Somiju nav. Savukārt Latvijas gadījumā skaitlis izskatās aizdomīgi mazs, taču šādu statistiku ziņojumam "State of Europe's Forests" attiecīgās valstis (Latvijas gadījumā - Zemkopības ministrija) sniegušas.

Tomēr relatīvi lielais aizsargātu mežu īpatsvars nav bijis pietiekams daudzu meža sugu populāciju saglabāšanai. Kā jau vienmēr no pārmaiņām vidē daļa sugu iegūst, daļa zaudē, bet apdraudēto mežu sugu stāvoklis Somijā turpina pasliktināties. Lai gan laikā starp 2000. un 2010. gadu 81 Sarkanajā sarakstā iekļauta mežu suga tika pārkvalificēta uz mazāka apdraudējuma kategoriju, taču 108 sugu apdraudētības kategorija tika paaugstināta.

Ar mežsaimniecību saistīti faktori ir galvenie draudi 606 sugām, kas ir 74% visu apdraudēto meža sugu. Kā norāda Biodiversity.fi, "mežsaimniecības pasākumi ir gan samazinājuši svarīgu dzīvotņu, piemēram, dabiskiem līdzīgu vecu mežu, platības, gan samazinājuši parastāku meža dzīvotņu kvalitāti".

Kā redzams, Somijā piepildās tie riski, uz kuriem, runājot par koku ciršanas noteikumu grozījumiem Latvijā, norāda vides organizācijas: vecu mežu platība samazinās, mirušās koksnes ir mazāk, meži kļūst vienveidīgāki, un tas viss atstāj negatīvu ietekmi uz meža iemītniekiem. Var jau būt, ka taisnība J. Jansonam, ka mežu apsaimniekošanā no Skandināvijas esam atpalikuši par 50 gadiem, bet vismaz man ļoti negribētos šajā ziņā somus panākt.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pašmērķīgi aizvainot - tā nav ne liela, ne izsmalcināta māksla

FotoMarks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Lasīt visu...

21

Patērētājiem ir jābūt tiesībām iepazīties ar tarifu izmaksu modeļiem un pamatojumu

FotoPatērētājiem taču būtu jāredz Sadales tīkla tarifu pamatojums? Regulators diemžēl ir citās domās un nepiekrīt uzlikt par pienākumu atklāt izmaksu attiecināšanas modeli. Es jūtos nonācis 20 gadus tālā pagātnē, kad šāda ignorance bija lielākās daļas valsts iestāžu norma.
Lasīt visu...

6

2021. gadā veselības jomā valstij atradās 1,897 miljardi eiro, šogad – tikai 1,505 miljardi, nākamgad vēl nedaudz mazāk

FotoBiju jau krustu šķērsu lūdzies dažādu partiju politiķiem uzrādīt, ko viņi sarakstījuši valdības deklarācijā par veselību un medicīnu, bet tie izlikās kurli esam vai vismaz paši teicās neredzējuši šādu sadaļu  deklarācijā. 
Lasīt visu...

21

Ierobežot medības nacionālajos parkos!

FotoĶemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997. gadā) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka – atšķiras ar lielāku dzīvās dabas daudzveidību. Dažādiem dzīvniekiem un augiem te ir piemērotākas dzīvotnes lielā meža masīvā, purvos, ezeros un dabīgos zālājos.
Lasīt visu...

21

Mūsdienu feodālisms

FotoPie mums var atrast paralēles ar feodālo iekārtu ar visu tās tiesībatšķirīgo kontingentu - feodāļus, viņu algotņus un pārējos iedzīvotājus, kas sadalās pa slāņiem (kastām) šī vārda nu jau pat tiesiskajā nozīmē, jautājums - kas tad ir Demokrātija? Viens likums, viena taisnība visiem? Un kas tad no tā, kas de iure pieder tautai, ir tas ko tā de facto pārvalda?
Lasīt visu...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks,...

Foto

Ausīs arī mūsu saule

Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem,...

Foto

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un...

Foto

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes...

Foto

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena -...

Foto

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos...

Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....