Šoreiz „astoņkāja” taustekļi būs par īsiem: „Meronigeitas” datubāze pārceļas uz Palau
Meronigeita.pw10.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šoreiz valstiski kriminālā „astoņkāja” taustekļi būs par īsiem, lai atkal mēģinātu liegt sabiedrībai iepazīšanos ar „Meronigeitas” datubāzi, - tā tagad pēc lasītāju ieteikuma ir pārcēlusies uz korumpētiem prokuroriem un tos korumpējušiem eksadvokātiem grūti aizsniedzamo Palau, un jaunā vietnes adrese ir https://www.meronigeita.pw/.
Šis unikālais materiāls – internetā jau iepriekš publiskota bijušā Šveices advokāta un „arestētās mantas glabātāja” Rudolfa Meroni, nu jau izbijušā ģenerālprokurora amata kandidāta Jura Jurisa un viņa mahināciju līdzzinātāju e-pasta sarakste pilnā apjomā – atklātībai tiesiskuma un sabiedrības interešu vārdā tika nodots pirms diviem mēnešiem.
Taču tas, ko sabiedrība varēja vērot pēc šīs datu bāzes publiskošanas, bija Latvijas „tiesībsargāšanas iestāžu” pārstāvju kategoriska nevēlēšanās beidzot ķerties pie šo materiālu izmeklēšanas, lai atbildīgie par grandiozo Latvijas valsts apzagšanu beidzot tiktu saukti pie atbildības.
Tā vietā tika runāts par iespējamiem viltojumiem un nomelnošanām, un prokuratūras pārstāvji roku rokā ar korumpētājiem savu enerģiju un resursus tērēja, lai liegtu sabiedrībai iepazīties iespēju ar šo datu bāzi un tajā atrodamo informāciju.
Pēc mēnesi ilgiem pūliņiem izdevās vispirms vietnes prokuratura.info, tad arī vietņu prokuratura.xyz un prokuraturahub.com (nesajauciet ar pornhub.com) nobloķēšanu, kā argumentu minot to, ka tās „izliekoties par valsts iestādi”.
Arī tad, kad datubāze tika pārcelta uz vietni meronigeita.info, tās bloķēšana tika panākta, domēnu apkalpošanas centram paziņojot, ka vietnē redzamais prokurora Jura Jurisa portrets un dolāru banknošu žūksnis liekot domāt par... LR Ģenerālprokuratūru.
Šajā situācijā sabiedrības interešu vārdā mums ir nācies pārcelt datubāzi uz vietni, līdz kurai korumpēto prokuroru un viņu korumpētāju rokām būs daudz grūtāk un sarežģītāk aizsniegties. Jaunā “Meronigeitas” datubāzes atrašanās vieta ir https://www.meronigeita.pw/ - domēns pieder Okeānijas valstij Palau, un Latvijas valstiskajiem korumpantiem nāksies pamatīgi nopūlēties, lai “pārmeklētu” visas aptuveni 250 šīs valsts salas.
Jau tuvākajās dienās jaunajā vietnē https://www.meronigeita.pw/ visa „Meronigeitas” datubāze būs pieejama arī jebkuram interesentam lejuplādējamā formā. Arī šajā jomā ir atrasts tehniskais risinājums, ar kuru krimināli valstiskā „astoņkāja” taustekļiem būs ļoti, ļoti grūti tikt galā.
Kā zināms, „Meronigeitas” afēras ietvaros ar Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ziņu, prokuratūras un SAB darbiniekiem tajā piedaloties un to organizējot kopīgi ar advokātiem no Latvijas un odiozo prokuratūras favorītu un lutekli Rudolfu Meroni, ir notikusi prokuratūras arestētās mantas pārrakstīšana uz šim Šveices advokātam pietuvinātām firmām, radot valstij zaudējumus vairāk nekā divsimt miljonu eiro vērtībā.
Tas ir fakts, kas redzams un zināms visiem, izņemot šajā afērā iesaistītajiem un tās piesedzējiem varas elitē. Nekāda ieinteresēta un objektīva izmeklēšana saistībā ar to tā arī nav tikusi veikta.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
