SOS! Šķiet, esam ļoti tuvu kādai ļoooti sarkanai līnijai...

Bet šodien parādās informācija, ka budžeta konsolidācijas nolūkā Kultūras ministrijā nauda bērnu mūzikas un mākslas skolu programmām neatrodas, taču ar LGBTQ saistītām programmām atradās, arī SIFam migrantu tālākas integrācijas pasākumiem nauda ir un būs.

Daži koalīcijas deputāti man to apstiprināja, allaž korektais viedais finanšu ministrs man pagaidām nav atbildējis.

Šajā sakarā gribu teikt šo....

Ja tā izrādīsies taisnība, tad visa tā jūsu valdība un koalīcija ir s...du vērta.

Ja Vienotība, par kuru gan es jau sen nebalsoju, taču atsevišķi tās cilvēku dēļ joprojām uzskatu par vienīgo pieaugušo tajā politiskajā spēļlaukumā, izrādīsies nespējīga pārkāpt pāri šauram politiskās ietekmes sfēru sadalījumam un nošķirt partiju prioritātes no valstiskajām vērtībām, tad tās vieta ir vēstures mēslainē.

Neviens jums nav devis mandātu uz latviešu tautas, uz latvietības sakņu iznīcināšanu. Mums jau ir pietiekami čekas apmācītu provokatoru, kas nodarbojas ar atkrievošanu, tautu naidošanu un sasprindzinājuma paaugstināšanu sabiedrībā. Bet mums noteikti nav vajadzīga valdība, kas nodarbojas ar atlatviskošanu.

Nezinu, kur Siliņas kundze bija barikāžu dienās, taču neviens no tiem, kas tajās dienās bija gatavi ziedot dzīvības par Latviju, noteikti nedomāja, ka pienāks diena, kad valsts, izvēloties starp migrantu aprūpi un mūsu tautas kultūrkoda stiprināšanu, izvēlēsies pirmo.

Te ne mazāka ir arī Rinkēviča atbildība. Lai, kā teica Alvis Hermanis, no mammas dzīvokļa pārceltos uz Rīgas pili, šī bezprincipiālā arogantā pelēcība piespieda savus pakalpiņus iziet uz tik neiedomājamiem kompromisiem ar Lembergu un progresīvajiem, kas reāli robežojas ar latviešu tautas vitālo interešu nodevību.

Pirms kāda laika kāds pašapmierināts ierēdnis jau paspēja ierunāties, ka vispār jau naudas ir maz, jāsavelk jostas un Dziesmu svētku dalībnieki paši varētu apmaksāt piedalīšanos svētkos. Biju cerējis, ka viņš tūdaļ pat tiks patriekts. Taču nē. Šī ideja vēl pāris nedēļas kā visnotaļ apspriežams naratīvs tika muļļāta valdības koridoros. Un neatradās ne prezidents, ne premjere, lai to idiotu ar plašu vērienu izmestu no valsts pārvaldes.

Draugi, nav labi...

Izskatās, ka valsts vadībā mums nav cilvēku, kuri būtu gatavi strādāt valsts attīstībai, latviešu nācijas nostiprināšanai. Nav politiķu, kas spētu izkāpt ārā no ekseļa tabulām un paskatīties pāri partiju ietekmes un atbildības sfēru sadalījumam.

Vēl vakar es vairāku atbildīgu Valsts drošības dienesta darbinieku priekšā svinīgi parakstījos, ka izbeigšu radīt draudus valsts un tās augstāko amatpersonu drošībai. Bet, ja esošā vara mums demonstrē nespēju atšķirt nācijas izdzīvošanu no margināļu kaprīzēm, tad kaut kas taču ir jādara. Ne?

OK, sanāca drusciņ patētiski, piedodiet.

Novērtē šo rakstu: