Šovasar dzirdēju ļaudis sakām - pēdējās kāzas pirms kara: atklāta vēstule sabiedrībai!
Kaspars Pudniks06.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien nākas atzīt, ka mēs, latvieši, esam aizmirsuši, kas mēs esam, kurp dodamies, un pats svarīgākais, no kurienes nākam un kas ir mūsu saknes... Atļaušos atgādināt, ka mēs neesam no ebreju tautas kā Levits, arī no ASV, kur nežēlīgi slepkavoja un iznīcināja Amerikas pamatiedzīvotājus, bet Jums gribas domāt, ka esat. Jūsu vecvecāki ienīda līdz kaulam vāciešus, bet tagad krāsaino pļaskas ar Pavļutu priekšgalā uzņemat par normu Brīvības ielā. Noliekot Dziesmu svētku gājienu vienā miskastē ar… Kas ar Jums, cilvēki, ir noticis, ka savu Latviešu Tautu vieglu roku nododat?
Un ko mums darīt ar K.Valdemāru, K.Baronu, J.Vītolu, Jurjānu Andreju, J.Alunānu un daudziem jo daudziem Latvijas identitātes, pašapziņas un kultūras veidotājiem? Viņi taču mācījās Krievijā...
Un Dainu skapis, kuru apmaksāja Krievija.... Jūs ko darāt, cilvēki? Vai tagad, ejot uz Dziesmu svētkiem, man būs jādomā, ka tie var notikt, tikai pateicoties Krievijai? Bet, ja mēs gribam būt godīgi un patiesi, tad vēstures fakti ir nepielūdzami. Nu atveriet Vikipēdiju vai vēstures grāmatas un palasiet. Vai tagad PĀRSAUKSIM arī ielas?
Redziet, Jūs varat IZLIKTIES un pat būt divkosīgi, taču vēsture un saknes ir tādas, kādas tās ir. Jūs varat jaukt pieminekļus un pilis, taču Jūs nevarat nojaukt vēsturi savās asinīs! Interesanti, ko teiktu NA Iesalnieks un Dzintars, ja DNS testā atklātos, ka viņi ir 80% krievi?
Zinu, zinu... daudzi iebildīs, ka viņi nu gan zina, kas viņi ir un no kurienes nāk. Un tomēr es teikšu Jums tā - vai Jūs tiešām esat par to pārliecināti?
Ja Jūs šodien dzīvojat Somijā, Īrijā, Skotijā, Vācijā vai kādā citā valstī, Jums tur ir darbs, dzimuši bērni un, iespējams, arī tās valsts pilsonība. Vai tiešām Jūs sevi asociējat ar Latviju? Cik ļoti Jums Latvija kā Tēvzeme ir svarīga? Un tie, kuri dzīvo Latvijā... kas Jums ir Latvija? Vai JŪS zināt, kas Jūs ESAT?
Kad cilvēki 1991.gadā gāja uz barikādēm, viņi ticēja, ka BRĪVA LATVIJA ir iespējama. Viņi tiešām ticēja tam ar visu sirdi! Bet viņus NODEVA!
Es atceros to laiku ļoti spilgti. Man bija 7 gadi, un mans tēvs devās uz Rīgu, lai aizstāvētu savu sapni par Latviju. Es ļoti spilgti atceros tās sarunas mājas virtuvē, kur pieaugušie runāja, cik tas ir bīstami... tās asaras un bailes... tos kadrus Latvijas Televīzijā (tagadējā valdošās koalīcijas TV), kad spīdīgās lodes lido tumsā un paziņo, ka ir ievainotie... un tos kadrus, kad uz nestuvēm nes beigtus cilvēkus... Es atceros tās šausmas un izbīli, kad mājās neviens nezina, kas ir ar mīļajiem, jo tad vēl nebija nedz mobilo telefonu, nedz interneta.... Nepārtrauktie zvani un sarunas par slimnīcu un morgu.... apzvanīšanu cerībā, ka neviens no tuviniekiem nav cietis ...
Un, velkot paralēles ar šodienu... kur tad mēs, LATVIEŠI, esam nonākuši un ko sasnieguši?
Ostas iznīcinātas, tranzīts knapi velk elpu, neatkarīga enerģētika nepastāv, zemes un meži lielākoties pieder ārzemju investoriem, kuri iznomā vietējiem zemniekiem, mežus par skaidu cenu eksportē, zemkopība, cik nu palikusi, noplicināta. Graudus eksportē, no tā, kas paliek, paši cep maizi, cūkas audzē dāņi, mēslus atstāj uz mūsu zemes, gaļu eksportē uz Dāniju. Vistas importē no Polijas, bet pārdod kā Ķekavas vistiņas. Tu nopērc to s…da vistu Rimi, bet, ja divu dienu laikā neizlieto, tad jāmet ārā, lai gan termiņš beigsies pēc piecām dienām. Un tā var turpināt un turpināt.... Rimi vispār izceļas pēdējā laikā - beigti kartupeļi, neēdami augļi, nocenotas ogas ar pelējumu utt.
Latviešu uzņēmumi iztirgoti ārzemniekiem. Kas mums SAVS, latvieši, palicis? Agrāk lepojāmies ar Laimu, Staburadzi, Balzāmu utt. Tagad, braucot ciemos, - KAUNS jelko no šīs produkcijas pirkt. Kauns, jo tas ir MĒSLS!
Tūlīt jau būs 20 MILJARDI ārējais parāds! Pareizāk teikt, legāli apgūtais! Cik no tā dabūja pati Tauta?
Bet mums tik ļoti gribas lepoties ar savas valsts produktiem, ražojumiem un sasniegumiem.... bet īsti jau nav vairs, ar ko, jo MĒS taču esam NEATKARĪGA valsts.
30 gadu laikā esam piedzinuši pilnus pagalmus ar lietotām vācu mašīnām... gribam zaļi dzīvot un būvēsim vēja parkus, pirksim elektroauto, saules paneļus un citus s…dus. Un pat neuzdosim jautājumus, cik fabriku pasaulē tiek katru dienu darbinātas, lai to visu saražotu. Neuzdosim jautājumus, kā tad tos vēja "propellerus" un elektroauto akumulatorus utilizēs un kādu piesārņojumu tas rada videi... Kamdēļ sevi nogurdināt ar tādiem ilgtermiņa jautājumiem? Par saules paneļu bezjēdzīgumu elektriķi stāsta jau anekdotes, un, kad pavaicā, kādēļ nestāstāt cilvēkiem, ka tas ilgtermiņā ir finansiāli neizdevīgi un pat stulbi, viņi atbild - nu mums vismaz darbs ir... Un tās aktīvistes par zaļu vidi - cik jūs kosmētikas pērkat? Paketes? Drēbes? Un citas lietas... Vai Jūs zināt, cik fabriku Ķīnā tiek darbināts, lai to visu saražotu?
Šodien mēs dzīvojam ilūzijās, ka reklāma TV vai FB var radīt mums zaļāku vidi, kurā dzīvot. 3D brilles šķiet glābiņš, lai neredzētu, kādos s…dos patiesībā dzīvojam. Varbūt savāksim 5 miljonus LATVIEŠU bērniem BKUS? Vai uzbūvēsim 5 skolas Ukrainā? Vai 10 pansionātus? Nē, protams, ka ne! Slepkavot ir daudz interesantāk, tā taču tāda spēle vien ir...
Lūk, tā mēs dzīvojam, mīļie tautieši! Tā saimniekojam. Ministru prezidents un Saeimas prezidents - dubultpilsoņi. No ārpuses ieceltie vietvalži. Dara, kā liek un ko liek, bet mēs tik ballējam un skrienam uz koncertiem...
Pirms 25 gadiem vasaru pavadīju laukos Latgalē, pie Gausla ezera. Fantastiska un enerģētiski tīra vieta arī vēl šodien. Kā tagad atceros, vectēvs mācīja, kā taisīt laivu. Fantastiska pieredze...
Tēvs dēlam laivu taisa
No osīša dēlīšiem.
Oša laiva viegla laiva,
Tā negrima dibinā,
Tā aizgāja pa jūriņu
Spidēdama, vizēdama,
Spidēdama, vizēdama,
Burbulīšus mētādama.
Ar vectēvu sazāģējām dēļus un nesām uz pleciem līdz ezeram, jo dēļiem ir kārtīgi jāizmirkst, lai tos varētu locīt laivai. Laiva sanāca branga. Aizlējām dēļu savienojuma vietas ar priežu darvu un ezerā iekšā...
Vectēvs toreiz teica: "Mazdēl, tev grūti laiki priekšā, ar airiem vien var nepietikt!" Tad es vēl nesapratu, ko vectēvs saka... šodien viss ir skaidrāks par skaidru... Šovasar dzirdēju ļaudis sakām - pēdējās kāzas pirms kara. Varbūt, ka tā!
Un tomēr es ceru, ka Latvijai vēl BŪS iespēja kļūt par tādu valsti, par kuru cīnījās latviešu strēlnieki un uz kuru cerēja mūsu tēvi un vectēvi.
Latvieti - sargi LATVIJU!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
