Sozinova „noziedzīgo līdzekļu legalizēšanas lietas” būtība – piepelnīšanās, tirgojot lietotas automašīnas?
PIETIEK07.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Valsts drošības dienests (VDD) nu jau amatu pametušajam Valsts policijas Zemgales pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšniekam Andrejam Sozinovam inkriminē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros un izvairīšanos valsts amatpersonas deklarācijā norādīt ziņas par mantu vai citiem ienākumiem lielos apmēros, realitāte varētu būt diezgan pieticīga, - kā norāda Pietiek informācijas avoti, vienīgais „noziegums”, kam tikuši atrasti pierādījumi, bijusi A. Sozinova piepelnīšanās, tirgojot lietotas automašīnas.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka jau 2017. gadā A. Sozinovam saistībā ar viņa „autobiznesu” ir ticis veikts nodokļu audits, taču tieši šos faktus VDD ir izmantojis, lai inkriminētu A. Sozinovam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros un to nedeklarēšanu.
Uz to, ka VDD savāktie pierādījumi nav pārliecinoši, norāda fakts, ka bijušajai Drošības policijai neizdevās panākt A. Sozinova apcietināšanu. Trešdien šis jautājums tiks lemts Rīgas apgabaltiesā, un Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka VDD izmanto visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai pārliecinātu prokuratūru par pierādījumu nopietnību.
Pagājušā gada oktobrī, sākot darbu jaunajam Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks un Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks A. Sozinovs „dienesta interesēs” uz trim gadiem tika aizrotēts uz līdzīgu amatu Zemgales reģiona pārvaldē. 25. maijā viņš tika aizturēts, un VDD paziņoja, ka šai saistībā esot veiktas procesuālās darbības veselos 18 objektos.
VDD pagaidām nav vēlējies sniegt atbildi uz jautājumu – ja atbilst patiesībai informācija par A. Sozinova nodarījumu raksturu, tad ar kādu pamatojumu kriminālproces un par valsts amatpersonas saimnieciska rakstura darbību izmeklē tieši VDD un kā tieši lietotu automašīnu tirdzniecība skar valsts drošības jautājumus.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
