Spāņi gatavi tiesāties par vilcieniem, Latvijai priekšā kārtējā prāva Stokholmā
PIETIEK11.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Spānijas vilcienu ražotāja Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF), kas tika atzīts par uzvarētāju AS Pasažieru vilciens izsludinātajā apjomīgajā konkursā par jaunu pasažieru vilcienu sastāvu ražošanu un apkopi 30 gadu periodā, pacietības mērs beidzot ir pilns. Uzņēmuma pārstāvji, kas, aizvadītajā nedēļā, viesojoties Latvijā, apmeklēja Saeimas frakcijas, vairākus ministrus un citas amatpersonas, diplomātiski, bet nepārprotami esot norādījuši, ka gadījumā, ja vilcināšanās nebeigsies, jau 2. oktobrī Stokholmas tiesā tiks uzsākts tiesas process pret Latvijas valsti.
Kā zināms Pietiek, spāņu prasības neesot nekādas mazās, un viņi sīki un skrupulozi uzskaitījuši izdevumus, ko radījusi projekta izstrāde, jau veiktie pasūtījumi un citas darbības. Kopējam rēķinam klāt vēl var nākties pieskaitīt tiesas izdevumus, kas kopā var būt daudzi miljoni latu. To CAF pārstāvji paziņojuši, tiekoties ar vienu no valdību veidojošajām Saeimas frakcijām.
Tas nozīmē, ka lielais vilcienu ražotājs, liekot lietā savus apjomīgos resursus, izmantos iespēju vērsties Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā, kur Latvijai jau ir īpaši rūgta pieredze un kur līdz šim neviens process nav uzvarēts. Tieši šī tiesa kā šķīrējinstance minēta Pasažieru vilciena un CAF parakstītajā līgumā, kurš joprojām skaitās konfidenciāls.
Spāņi vairākas reizes dažādās variācijās esot skaidrojuši – viņi esot vilcienu ražotāji un labprāt arī Latvijā nodarbotos ar ražošanu, kā to paredz noslēgtais līgums, taču ārkārtas gadījumos esot gatavi aizstāvēt savas intereses, ko arī darīšot, ja līdz 2. oktobrim bezgalīgajā apspriešanas procesā nesekošot pozitīvas izmaiņas, - tad pie darba ķersies kvalificēti juristi. Tāpat vairākas reizes esot atkārtots aicinājums velti nezaudēt laiku un beidzot sākt strādāt, lai uzņēmums varētu ķerties pie vilcienu ražošanas.
Avoti uzņēmumā Pasažieru vilciens (PV) savukārt apgalvo - lai parakstītais līgums sāktu strādāt, atlicis vien saņemt Satiksmes ministrijas apliecinājuma vēstuli par to, ka pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu pastāvēs visā projekta realizācijas laikā, kas ir 33 gadi, neskatoties uz to, kurš būs operators. PV to visa termiņa laikā nevar garantēt, jo ir saņēmis licenci uz krietni īsāku laiku.
Ministrijā pieļauj, ka spāņiem esot pretenzijas pret to, kā rīkojas PV valdes loceklis, bijušais politiķis un ministrs Aigars Štokenbergs. Kopš viņš ir amatā, spāņu speciālisti, atsaucoties uz aicinājumu, piecas reizes apmeklējuši Latviju, diemžēl kopējais sarunu ilgums neesot pārsniedzis piecas stundas, kas neliecinot par vēlmi atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu.
Arī jaunais līgums, ar ko Štokenbergs piedāvājot aizvietot 2. aprīlī jau vienreiz parakstīto līgumu, faktiski iekļaujot visus tos punktus, pret kuriem spāņi savulaik jau iebilda kā pret nepamatotiem un muļķīgiem un kuri tika mainīti, sagatavojot parakstītā līguma redakciju.
Cik zināms, Štokenbergs iepriekš izteicis arī prasību CAF nomainīt apakšuzņēmēju, nekonkretizējot, kurš no trim apakšuzņēmējiem – japāņu Mitsubishi, vācu MTU vai Latvijas Rīgas Vagonbūves rūpnīca – tas ir. „Protams, Štokenberga kungs taču nevērsīsies pret ražošanas atjaunošanu Latvijas rūpnīcā, jo kā politiķis pats propagandēja atbalstu ražošanai Latvijā, un arī viņa pārstāvētās apvienības Vienotība bijušais līderis Ģirts Kristovskis īpaši uzsvēra, ka uzvaras gadījumā kaut vai pašvaldību vēlēšanās sāksies ražošanas atdzimšana, tāpēc atliek tikai minēt, kāpēc viņa nežēlastībā krituši japāņi vai vācieši,” ironizēja Pietiek avots.
Taču punktu spāņu pacietībai pielicis cits izgājiens. Štokenbergs piedāvājis vilcienu remontiem dibināt kopuzņēmumu, kam pēc rūpīgas analīzes CAF arī piekritis. Štokenbergs atbildējis, ka vēl tikai nepieciešams saņemt akcionāra – Satiksmes ministrijas akceptu. Taču liels bijis atbraukušo CAF pārstāvju pārsteigums, kad tikšanās laikā ar satiksmes ministru Aivi Roni izrādījies, ka par šādu ideju pirmo reizi dzird kā pats satiksmes ministrs, tā PV valsts kapitāla daļu turētājs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss. Notikušais, pieļauj avots, radījis pilnīgu pārliecību, ka viņus vazā aiz deguna un sarunu partneri vai nu nav nopietni, vai arī viņiem ir kādi savtīgi mērķi.
Ronis otrdien nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
