Spēļu automātu apmātība pēc Andrējevas un Seržanta sagrābusi arī Strautmani
PIETIEK28.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, spēļu automātu apmātības upuru vidū netrūkst arī sabiedrībā pazīstamu cilvēku, - kādreizējai sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadītājai Valentīnai Andrējevai un Saeimas deputātam Kārlim Seržantam sekojusi arī kādreizējā žurnāliste, tagadējā mājsaimniece, advokāta Romualda Vonsoviča dzīvesbiedre Baiba Strautmane. Pati viņa gan savu atkarību komentēt nevēlas.
Ar plašāku publikāciju un vairākām šo kaislību ilustrējošām fotogrāfijām otrdien nāca klajā žurnāls Kas Jauns, savukārt Pietiek rīcībā ir ziņas, ka kādreizējās žurnālistes aizraušanās ar spēļu automātiem neaprobežojas tikai ar publikācijā redzamajām spēļu vietām.
Kā zināms Pietiek, īpaši iecienīta ir kāda neliela spēļu zāle Dzelzavas ielā 17, pie kuras bieži var pamanīt novietotu Strautmanes Audi markas automašīnu, kā arī spēļu automāti tirdzniecības centrā Domina (Olympic Casino) un Sarkandaugavā (Olympic Casino).
Par to, ka runa ir tieši par spēļu automātu atkarību vidēji smagā formā, īpašu šaubu nav – kā informē Pietiek avoti, pie spēļu automātiem pa divām līdz četrām stundām tiek pavadītas vairākas reizes nedēļā.
Pietiek otrdien Strautmanei uzdeva virkni jautājumu saistībā ar viņas bīstamo aizraušanos:
1) vai Jūsu aizraušanās ar spēļu automātiem ir atkarības līmenī vai vēl ne?
2) cik reizes mēnesī apmeklējat spēļu automātu zāles? Cik laika vidēji spēļu zālē pavadāt katrā no šīm reizēm?
3) kāds ir Jūsu mēneša budžets spēļu automātu zāļu apmeklēšanai?
4) vai Jums ir kādas iemīļotās spēļu zāles un spēļu automāti?
5) kāds ir Jūsu pēdējo gadu lielākais laimests spēļu zālēs?
6) kāds ir Jūsu pēdējo gadu lielākais zaudējums spēļu zālēs?
7) vai Jūs esat redzama šai vēstulei klātpievienotajā fotoattēlā? Vai arī šajā attēlā esat redzama, dodoties prom no spēļu automātiem?
8) vai Jūsu aizraušanās ar spēļu automātiem netraucē Jums profesionālajā dzīvē?
Taču ne uz vienu no šiem jautājumiem Strautmane atbildēt nevēlējās, atteikumu pamatojot šādi: „Tā kā persona PIETIEK, lai arī kas tā būtu, šodien jau paspējusi savā Twitter kontā izteikties manā vārdā, izsakot apgalvojumus, ko neesmu teikusi, un tā, kā zināms, nav pirmā reize, secinu, ka gluži labi iztiekat arī bez maniem komentāriem.”
Šajā atteikumā pieminētais izteikums bija Pietiek sociālajā tīklā Twitter ievietotais fragments no Kas Jauns publikācijas ar citas slavenas daiļā dzimuma pārstāves vēstījumu, tai nonākot līdzīgi kutelīgā situācijā: „Tā neesmu es!”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
