Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās nedēļās vairāku mediju virzīts, sabiedrības uzmanības centrā nonācis Latvijas senākā, slavenākā un harizmātiskākā - Spilves lidlauka jautājums. Šajā rakstā pamēģināsim apskatīt nesakārtotības un neskaidrības, kas saistās ar šo Latvijas aviācijas šūpuli, kura vēsture ilgst jau vairāk kā 100 gadu. Tātad tas ir vecāks nekā Latvijas valsts, kuras tapšanā un attīstībā ir spēlējis nopietnu lomu.

Rīgā ir dažas īpašas vietas, kuras pagaidām vēl pieder mums - rīdziniekiem. Spilves lidlauks ir viens no tām. Tas atrodas gandrīz pilsētas centrā un ir perspektīvs, kā Baltijas vispārējās (mazās), sporta un biznesa aviācijas centrs.

Mana tāpat kā daudzu citu rīdzinieku interese un mīlestība pret aviāciju ir sākusies tieši šeit - Iļģuciema ziemeļu galā, kur bērnībā no blakus esošās Rīgas 58.vidusskolas (Iļģuciema ģimnāzijas) pēc mācību stundu garlaicības, ko bija kliedējusi lidmašīnu motoru dūkoņa tālumā, skrēju vērot gaisa lainerus un apskaudu cilvēkus, kuri pa trapiem iekāpa tajos.

Manas dzīves pirmais lidojums - 1977.gadā uz Rēzekni no Rīgas - kā viena no spilgtākajām un agrākajām personīgajām atmiņām, bet lēciens ar izpletni - jaudīgākā radās tieši tur. Tieši šeit pirmo reizi paņēmu rokās lidaparāta stūri, kuru uzticēja Spilves attīstības entuziasts – nu jau nelaiķis aerofotogrāfs Jānis Vītiņš.

Nu ir laiks glābt šo vietu, kuru acīmredzot noskatījusi kāda alkatīga ķetna. Citādi ir grūti izskaidrot - kāpēc pret tajā esošajiem aviatoriem notiek “genocīds” no pašreizējajiem apsaimniekotājiem SIA Aerobig Plus. Lidlauka īpašnieks – SIA Rīgas Nami - ir ieņēmis it kā neitrālu pozīciju, kas gan drīzāk atgādina vienaldzību un bezdarbību, bet Rīgas vicemērs situāciju komentē šādi:

„Lidlauks Spilve šodien ir vēsture, un to kā vēsturisku ikonu mēs cenšamies saglabāt. No otras puses mēs saprotam, ka šodien nevienai pašvaldībai nav lidojumu nodrošināšanas funkcijas.

Tāpēc Attīstības plāns, kuram jau 12 gadu, un arī jaunais paredz, ka šo lidostu pilnībā šķērso Ziemeļu pārceltuve - tilts vai tunelis. Tāpēc jebkura darbība ir juridiski pagaidu, jo noteiktās zemes izmantošanas sarkanās līnijas ierobežo.

Protams, patlaban šie vairāk nekā 100 ha tiek apsaimniekoti. Mūsu uzņēmums Rīgas Nami katru gadu tērēja vairāk nekā 60 000 eiro tikai šīs teritorijas apsardzei. Tie mazie nomnieki - tie “kaķi/peles”, kas kaut ko tur dara, kaut ko nedara, par lielo angāru maksā 300 eur/gadā. Viņi elektrībā vairāk nodedzina! Bet, kad šajā teritorijā pa nakti kāds izbēra vairāk nekā 3000m3 atkritumu un to arī visu vajadzēja izvest, mēs konkursa kārtībā atradām šīs teritorijas pārvaldnieku. Viņš atbild par kārtību tur, bet jebkurā gadījumā, kamēr nebūs atrisināts jautājums par Ziemeļu pārceltuvi, kā tas viss attīstīsies, pagaidām visas tās uzpariktes, kurām ir tiesības lidot pa gaisu, tās lido.”

Dzirdot šo, loģika sūta vairākus jautājumus, kuros mēģinot rast skaidrību, sazvanīju Ventspils Lidostu, Liepājas un Tukuma domes un noskaidroju, ka šo pilsētu pašvaldības ar lielu interesi un degsmi iesaistās savu lidostu sakārtošanā un attīstībā, kas neatbilst Andra Amerika deklarātajam pseidopātētismam. Otrkārt, nespēju aptvert - kā teritorijā, kuru apsargā par 60 000 eur gadā, vienā (!) naktī “pa kluso” iespējams, ievest 3000m3 atkritumu?

Manis aptaujātās apsardzes kompānijas bija pārliecinātas, ka par 20 - 25 000 eur gadā šo teritoriju būtu iespējams nokontrolēt tā, ka tiktu izsekota pat kaķu pārvietošanās, bet, lai ievestu 3000m3 atkritumu, ir vajadzīgi vismaz 300 konteineru. Aculiecinieki melš, ka atkritumu tur ir bijis krietni vairāk, bet vesti tie esot mēnešu vai pat gadu ilgumā, nekādas apsardzes netraucēti. Kam ticēt? Lemiet paši.

Kad pārbaudīju atskaņoto „ciparu” par angāra nomu, konstatēju, ka vicemēra kungs vai nu nezina to, vai nu maldina sabiedrību! Nomnieki gadiem maksājuši vairāk nekā 800 eur mēnesī par nomu, bet par elektrību atsevišķi. Vai vicemērs nav pietiekoši kompetents vai arī maldina mūs?

Ziemeļu šķērsojuma problēma arī nav problēma, jo, pat ja tiks realizēta tā izbūve, plānotā maģistrāle neskar pašreizējo Lidlauka pacelšanās – nosēšanās joslu, kuru nepieciešamības gadījumā ir iespējams arī pagriezt.

Viena no Lidlauka lielākajām un samilzušākajām šābrīža problēmām ir tā juridiskais statuss. Rīgas Domes attieksmi pret to atklāj Amerika kunga tālākais komentārs:

„Lidlauka sertifikāts ir absolūti profesionāla lieta! Ne Rīgas Dome to iegūs. Ar katru gadu drošības prasības aug. Kā viņi uzskata, lidosta Rīga, caur kuru arvien vairāk lidmašīnu lido, atrodas mazliet leņķī, un, kad no jūras uz nosēšanos nāk lidmašīnas, bet no Spilves kāds paceļas, tad nonāk tajā lidostas Rīga gaisa koridorā.. Tie ir profesionāli jautājumi, un tie, kuri ar to profesionāli nodarbojas - ja spēs to saņemt, tad saņems. Tur vēl daļēji ir privātās zemes. Dažādi īpašnieki, ar kuriem viss ir jāsaskaņo, grib lielu nomas maksu. Tīri juridiski jautājumi.

Mēs neesam pret, ka kāds tur lido, bet tam visam ir jābūt droši, atbilstoši šodienas prasībām. Rīgas dome nekārtos sertifikāciju. Nodibinājums Spilve ir mūsu uzņēmums. To Rīgas Dome arī radīja. Un tas arī izmantoja 7-8 gadus lidlauku pēc tām prasībām, kuras bija. Tagad šīs prasības ir kļuvušas stingrākas. Un neviens bagātais onkulis šai organizācijai naudu nedod, un tā to nedrukā. Šodien ir jāsaprot - kurš ir šī visa pasākuma donors vai kaut kāds sponsors, jo vienmēr var bļaut - kāpēc tur nav tā vai šitā, bet, ja tur kāds nogāzīsies, neuzdos jautājumu - kāpēc, bet gan - kur bija tas, kas kontrolēja, un kāpēc pielaida kaut kādu klaberkasti, kas nokrita? Tāpēc šodien ir dažas citas prasības šīm mazajām pacelšanās joslām, bet tā nav mana tēma.

Šobrīd mēs naudu netērējam uz Lidlauku. Esam iznomājuši to pārvaldniekam, kurš tērē savu naudu un priecājās, ka var pārvaldīt šādu teritoriju. Tas ir viņu hobijs.”

Lai saprastu, kādas tad drošības prasības Spilves lidlaukā neatbilst mūsdienās vēlamajām, vērsos pie Latvijas CAA vadītāja - Māra Gorodcova, kurš šo jautājumu laipni komentēja:

„Pirmā ES aeronavigācijas uzraudzības inspekcija, kura ieradās šeit pirms diviem gadiem, konstatēja, ka lidojumi Spilvē var potenciāli ietekmēt lidojumus lidostā Rīga, un LGS bija nepieciešams veikt virkni pasākumus risku mazināšanā. Arī mēs izdevām atbilstošus administratīvos aktus, pieprasot visiem, kuri lido no/uz Spilvi, lai tie būtu aprīkoti ar uztvērējraidītājiem, rācijām sakariem, un, ielidojot Rīgas torņa kontrolējamā gaisa telpā, atļauja ir jāsaņem, vēl uz zemes esot. Spilves lidlaukā drīzumā tiks ieviesta D klases kontrolējamā zona. Tam visam patlaban traucē juridiskie šķēršļi, kas saistīti ar jauna nomnieka Aerobig plus ienākšanu.

Tomēr visi drošības jautājumi ir atrisināti atbilstoši ES prasībām, un atkārtota inspekcija pavisam nesen to ir konstatējusi. Nekādu citu prasību, kas netiek ievērotas, šobrīd nav.

Ņujorkā ir 19 lidlauku, un visi ar to tiek galā. Bet šeit visi ir tik nenormāli “profesionāli”, ka ar vienu lidlauku, kurš VIENMĒR eksistējis, netiek skaidrībā. Nožēlojami, bet fakts.

Par Spilves lidlauku ir saņemts ietekmes uz vidi vērtējums, bet sertifikācija ir iestrēgusi vairāku īpašnieku savstarpējās ne koordinācijas problēmā. Joprojām nav saslēgti vairāki līgumi par zemes izmantošanu, un Aerobig plus šādu spēju, pagaidām, nav nodemonstrējuši, un mēs nevaram uzsākt sertifikācijas procesu. Tas, kas šobrīd pietrūkst, ir zemju īpašnieku piekrišana tam, ka tur būs lidlauks. Bet šī situācija ir nopietna, jo tas, ka tur ir lidlauka gaisa satiksmes zona, bet nav paša lidlauka, nevar turpināties ilgstoši! Un, ja tur kāds piezemēsies “netradicionālā” veidā, pirmkārt, atbildību pieprasīs no manis.”

Pajautāju arī par to - kāda ir šīs vispārējās (līdz 2 t) loma kopējās aviācijas attīstībā un cik tā ir būtiska?

„No “mazās” (vispārējās) aviācijas sākas arī lielā aviācija. Viena bez otra nav. Par to, ka sabiedrībā ir ārkārtīgi liela interese arī par ne-komerclīniju aviāciju, liecina tas, ka uz ikgadējiem aviācijas svētkiem, kas tiek rīkoti daudzviet, vienmēr sanāk vairākas reizes lielāks ļaužu daudzums, nekā organizatori plāno.

Lidostā Rīga ir 2017.gadā ir bijuši tikai 95 ielidojušie un tikpat izlidojušie reisi ar 40 un 35 pasažieriem, kas liecina, ka šī aviācijas daļa nejūtas piederīga tai.”

Tātad viena no kompetentākajām, ja ne kompetentākā Latvijas aviācijas amatpersona skaidri deklarē, ka vispārējās aviācijas bāzes vieta ir ļoti nozīmīga un būtiska ātrākā un drošākā transporta veida attīstībā! Rīgas pašvaldības vadība, kuras uzņēmumi Rīgas Brīvosta un pati Rīgas Dome ir nospiedoši lielākās lidlauka teritorijas īpašnieki, savukārt demonstrē vai nu pilnīgu profānismu šajā nozarē, vai arī bezatbildību un noziedzīgu bezdarbību! Bet ko Satiksmes ministrija? Vai tiešām tās vienīgais “rūpju bērns” ir AirBaltic? Māris Gorodcovs par to pastāsta:

„Darba grupa, kura tika izveidota SM, pacēla šo jautājumu politikas veidotāju līmenī, un satiksmes ministrs šo jautājumu izrunāja ar Rīgas Domes vadību. Tā nav, ka valdība neko šajā jomā nedara. Mēs arī esam daudz izdarījuši šī jautājuma sakārtošanā.”

Sarunā ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu saņēmu šādu komentāru:

„Šobrīd par vispārējo aviāciju tiek domāts gan lidostas Rīga kontekstā, gan Liepājas, gan Ventspils lidostu, gan arī lidostas Spilve kontekstā. Ja runājam, par vispārējās aviācijas attīstību, tad pavisam nesen Aviācijas padomē, kas tika izveidota Satiksmes ministrijas paspārnē, tika pieņemts lēmums uzsākt darbu pie visaptverošas aviācijas stratēģijas izstrādes. Aviācijas departamenta direktors Muižnieka kungs jau pāris gadu vada darba grupu, kas izveidota, lai veicinātu sadarbību Spilves lidlauka attīstībā, taču šobrīd nav īsti identificējama šī lidlauka operacionālā pārvaldība. Un kas varētu būt sarunu partneris, pārstāvot to. Mēs to darām sinerģijā ar Rīgas pašvaldību, bet neslēpšu, ka no šī pārvaldības modeļa izriet virkne nianšu, kuras būtu jānovērš pašiem šīs lidostas apsaimniekotājiem.

Mēs arī runājam ar Amerika un Ušakova kungiem, un, protams, manuprāt, nav pieņemami, ka šī lidlauka īpašumattiecības ir neskaidras, - attiecībā uz lidostas Spilve pārvaldību, kas rada bažas un pamatotu uztraukumu, ka tur notiekošais ir atbilstošs.. Mūsu prioritāte ir lidojumu drošība, ko mēs uzturam ar normatīvo bāzi. Mums nav tiesību analizēt citu komersantu un atbildīgo amatpersonu lēmumus un iejaukties tajos. Mēs nevaram pārņemt tos objektus, kuros netiek pienācīgi darīts tas, kas attiecīgajam subjektam ir jāveic. Tas, kas attiecas uz lidlauka Spilve ekspluatantiem, un tas, kas nav pieņemami, nav atrisināts līdz galam - tā tiešām ir Rīgas Domes kompetencē ietilpstoša sadaļa, par kuru tā ir pieņēmusi lēmumu nodot attiecīgam uzņēmumam, un šeit ir jādomā, kā komunicēt ar šo uzņēmumu vai mainīt šo lēmumu!”

Valsts amatpersonu viedoklis skan pretrunā Amerika kunga paustajam, bet nepārprotami demonstrē bažas un neapmierinātību ar situāciju patlaban. Tātad SM nav citu instrumentu kā tikai normatīvie dokumenti, kas regulē lidojumus un sarunas.. Satiksmes ministrija, CAA ir nobažījušies, lidlauka nomnieki pamatīgās sprukās un neziņā par nākotni, bet RD piekopj “ne mana cūka politiku”, ko spilgti demonstrē Rīgas namu sabiedrisko attiecību pārstāves Zanes Arājas atbilde, aicinot šo uzņēmumu uz diskusiju Latvijas Radio par šo tēmu: “Apspriežoties ar valdi, tika pieņemts lēmums, ka nevēlas piedalīties konfliktā, jo līgums ir starp nomnieku un apakšnomniekiem.”

Bet varbūt Spilves lidlauks (2017.gadā Spilves lidlaukā ir reģistrēti vairāk kā 3000 lidojumu, no kuriem 70% mācību) Rīgas Domes vadībai ir par grūtu, lieks un traucējošs, un mazo aviāciju var pārvietot citur, tadējādi atrisinot šo problēmu?

Kā alternatīvas Spilvei (EVRS) var tikt uzskatītas tikai 2 lidostas - Rīga (RIX) un Ādaži (EVAD). Ādažu lidlauks, diemžēl ir krietni par īsu un nelielu, lai pieņemtu pat līdz 2 t smagus gaisa kuģus, bet lidosta Rīga ar 95 vispārējās aviācijas un 457 (ielidojušie/izlidojušie - 499/520 pasažieri) līdz 5,7 t biznesa aviācijas lidojumiem 2017. gadā sniedz šādu komentāru:

„Starptautiskās lidostas “Rīga” esošā infrastruktūra nav piemērota intensīvu vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošanai. Starptautiskajā praksē ir atsevišķas komerclidostas, kas šādiem lidojumiem veido atsevišķu infrastruktūru – atsevišķus peronus, stāvvietas un pat skrejceļus, proti, dara visu iespējamo, lai nodalītu komerciālo aviosatiksmi no amatieru lidojumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, vispārējās nozīmes aviācijas lidojumu apkalpošana Rīgas lidostā nav komerciāli izdevīga un rada virkni operacionālu risku. Vienlaikus Rīgas lidosta būtu ieinteresēta veidot sinerģiju starp vispārējās aviācijas lidlaukiem Latvijā un Rīgas lidostu, kas veicinātu gan komerciālās, gan amatieru aviācijas attīstību.”

Zinošais Māris Gorodcovs, kuru varam uzskatīt par nopietnāko ekspertu šajā jautājumā, par šādu variantu teic:

„Lidostai Rīga arī ir uzdots veikt pētījumu par iespējām pārcelt lidlauku Spilve uz turieni. Ir skaidrs, ka 2. skrejceļš vienā un tajā pašā lidlaukā ir krietni riskantāks nekā tāds, kas atrodas 10 km tālāk. Gan Latvijas Gaisa satiksmes, gan lidostas Rīga - visu interesēs ir, lai vispārējās jeb “mazās” aviācijas lidlauks atrastos citā vietā. Rīdziniekiem ir nepieciešams vismaz viens lidlauks, kur viņi var nodarboties ar aviāciju kā vaļasprieku un mācīties lidot, un tam jābūt Rīgā, nevis tālu no tās. Citādi nemaz nedrīkst būt.”

Kādreiz Rīgā bija vēl trešais - Rumbulas lidlauks, kuru aviatori nespēja nosargāt, un tagad tā ir tukša pļava ar ledushalli vidū. Vai mēs gribam, lai mūsu iemīļotā Spilve pārvēršas par to pašu? Spilves pļavu ģeoloģiskā specifika šeit neļauj neko nopietnu būvēt, bet vēl “Luftwaffe” būvētais skrejceļš ir apmierinošā stāvoklī, un ar pareizu un attīstībā ieinteresētu saimniekošanu to varētu padarīt par aktīvu un plaukstošu Baltijas mazās (vispārējās, biznesa un sporta) aviācijas centru, radot aviācijas apmācību, servisa un tūrisma eksporta zīmolu, kurš priecēs ne tikai mūs, rīdziniekus, bet arī citu valstu lidoņus.

Lai tā notiktu - šobrīd ir vitāli svarīga gan parlamenta, gan valdības, gan pašvaldības un visas sabiedrības nopietna pieeja un atbalsts šim jautājumam. Aicinot uz aktīvu diskusiju un rīcību, atgādinu - vēlēšanas tuvojas!

Foto no spilve.org

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...