Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās nedēļās vairāku mediju virzīts, sabiedrības uzmanības centrā nonācis Latvijas senākā, slavenākā un harizmātiskākā - Spilves lidlauka jautājums. Šajā rakstā pamēģināsim apskatīt nesakārtotības un neskaidrības, kas saistās ar šo Latvijas aviācijas šūpuli, kura vēsture ilgst jau vairāk kā 100 gadu. Tātad tas ir vecāks nekā Latvijas valsts, kuras tapšanā un attīstībā ir spēlējis nopietnu lomu.

Rīgā ir dažas īpašas vietas, kuras pagaidām vēl pieder mums - rīdziniekiem. Spilves lidlauks ir viens no tām. Tas atrodas gandrīz pilsētas centrā un ir perspektīvs, kā Baltijas vispārējās (mazās), sporta un biznesa aviācijas centrs.

Mana tāpat kā daudzu citu rīdzinieku interese un mīlestība pret aviāciju ir sākusies tieši šeit - Iļģuciema ziemeļu galā, kur bērnībā no blakus esošās Rīgas 58.vidusskolas (Iļģuciema ģimnāzijas) pēc mācību stundu garlaicības, ko bija kliedējusi lidmašīnu motoru dūkoņa tālumā, skrēju vērot gaisa lainerus un apskaudu cilvēkus, kuri pa trapiem iekāpa tajos.

Manas dzīves pirmais lidojums - 1977.gadā uz Rēzekni no Rīgas - kā viena no spilgtākajām un agrākajām personīgajām atmiņām, bet lēciens ar izpletni - jaudīgākā radās tieši tur. Tieši šeit pirmo reizi paņēmu rokās lidaparāta stūri, kuru uzticēja Spilves attīstības entuziasts – nu jau nelaiķis aerofotogrāfs Jānis Vītiņš.

Nu ir laiks glābt šo vietu, kuru acīmredzot noskatījusi kāda alkatīga ķetna. Citādi ir grūti izskaidrot - kāpēc pret tajā esošajiem aviatoriem notiek “genocīds” no pašreizējajiem apsaimniekotājiem SIA Aerobig Plus. Lidlauka īpašnieks – SIA Rīgas Nami - ir ieņēmis it kā neitrālu pozīciju, kas gan drīzāk atgādina vienaldzību un bezdarbību, bet Rīgas vicemērs situāciju komentē šādi:

„Lidlauks Spilve šodien ir vēsture, un to kā vēsturisku ikonu mēs cenšamies saglabāt. No otras puses mēs saprotam, ka šodien nevienai pašvaldībai nav lidojumu nodrošināšanas funkcijas.

Tāpēc Attīstības plāns, kuram jau 12 gadu, un arī jaunais paredz, ka šo lidostu pilnībā šķērso Ziemeļu pārceltuve - tilts vai tunelis. Tāpēc jebkura darbība ir juridiski pagaidu, jo noteiktās zemes izmantošanas sarkanās līnijas ierobežo.

Protams, patlaban šie vairāk nekā 100 ha tiek apsaimniekoti. Mūsu uzņēmums Rīgas Nami katru gadu tērēja vairāk nekā 60 000 eiro tikai šīs teritorijas apsardzei. Tie mazie nomnieki - tie “kaķi/peles”, kas kaut ko tur dara, kaut ko nedara, par lielo angāru maksā 300 eur/gadā. Viņi elektrībā vairāk nodedzina! Bet, kad šajā teritorijā pa nakti kāds izbēra vairāk nekā 3000m3 atkritumu un to arī visu vajadzēja izvest, mēs konkursa kārtībā atradām šīs teritorijas pārvaldnieku. Viņš atbild par kārtību tur, bet jebkurā gadījumā, kamēr nebūs atrisināts jautājums par Ziemeļu pārceltuvi, kā tas viss attīstīsies, pagaidām visas tās uzpariktes, kurām ir tiesības lidot pa gaisu, tās lido.”

Dzirdot šo, loģika sūta vairākus jautājumus, kuros mēģinot rast skaidrību, sazvanīju Ventspils Lidostu, Liepājas un Tukuma domes un noskaidroju, ka šo pilsētu pašvaldības ar lielu interesi un degsmi iesaistās savu lidostu sakārtošanā un attīstībā, kas neatbilst Andra Amerika deklarātajam pseidopātētismam. Otrkārt, nespēju aptvert - kā teritorijā, kuru apsargā par 60 000 eur gadā, vienā (!) naktī “pa kluso” iespējams, ievest 3000m3 atkritumu?

Manis aptaujātās apsardzes kompānijas bija pārliecinātas, ka par 20 - 25 000 eur gadā šo teritoriju būtu iespējams nokontrolēt tā, ka tiktu izsekota pat kaķu pārvietošanās, bet, lai ievestu 3000m3 atkritumu, ir vajadzīgi vismaz 300 konteineru. Aculiecinieki melš, ka atkritumu tur ir bijis krietni vairāk, bet vesti tie esot mēnešu vai pat gadu ilgumā, nekādas apsardzes netraucēti. Kam ticēt? Lemiet paši.

Kad pārbaudīju atskaņoto „ciparu” par angāra nomu, konstatēju, ka vicemēra kungs vai nu nezina to, vai nu maldina sabiedrību! Nomnieki gadiem maksājuši vairāk nekā 800 eur mēnesī par nomu, bet par elektrību atsevišķi. Vai vicemērs nav pietiekoši kompetents vai arī maldina mūs?

Ziemeļu šķērsojuma problēma arī nav problēma, jo, pat ja tiks realizēta tā izbūve, plānotā maģistrāle neskar pašreizējo Lidlauka pacelšanās – nosēšanās joslu, kuru nepieciešamības gadījumā ir iespējams arī pagriezt.

Viena no Lidlauka lielākajām un samilzušākajām šābrīža problēmām ir tā juridiskais statuss. Rīgas Domes attieksmi pret to atklāj Amerika kunga tālākais komentārs:

„Lidlauka sertifikāts ir absolūti profesionāla lieta! Ne Rīgas Dome to iegūs. Ar katru gadu drošības prasības aug. Kā viņi uzskata, lidosta Rīga, caur kuru arvien vairāk lidmašīnu lido, atrodas mazliet leņķī, un, kad no jūras uz nosēšanos nāk lidmašīnas, bet no Spilves kāds paceļas, tad nonāk tajā lidostas Rīga gaisa koridorā.. Tie ir profesionāli jautājumi, un tie, kuri ar to profesionāli nodarbojas - ja spēs to saņemt, tad saņems. Tur vēl daļēji ir privātās zemes. Dažādi īpašnieki, ar kuriem viss ir jāsaskaņo, grib lielu nomas maksu. Tīri juridiski jautājumi.

Mēs neesam pret, ka kāds tur lido, bet tam visam ir jābūt droši, atbilstoši šodienas prasībām. Rīgas dome nekārtos sertifikāciju. Nodibinājums Spilve ir mūsu uzņēmums. To Rīgas Dome arī radīja. Un tas arī izmantoja 7-8 gadus lidlauku pēc tām prasībām, kuras bija. Tagad šīs prasības ir kļuvušas stingrākas. Un neviens bagātais onkulis šai organizācijai naudu nedod, un tā to nedrukā. Šodien ir jāsaprot - kurš ir šī visa pasākuma donors vai kaut kāds sponsors, jo vienmēr var bļaut - kāpēc tur nav tā vai šitā, bet, ja tur kāds nogāzīsies, neuzdos jautājumu - kāpēc, bet gan - kur bija tas, kas kontrolēja, un kāpēc pielaida kaut kādu klaberkasti, kas nokrita? Tāpēc šodien ir dažas citas prasības šīm mazajām pacelšanās joslām, bet tā nav mana tēma.

Šobrīd mēs naudu netērējam uz Lidlauku. Esam iznomājuši to pārvaldniekam, kurš tērē savu naudu un priecājās, ka var pārvaldīt šādu teritoriju. Tas ir viņu hobijs.”

Lai saprastu, kādas tad drošības prasības Spilves lidlaukā neatbilst mūsdienās vēlamajām, vērsos pie Latvijas CAA vadītāja - Māra Gorodcova, kurš šo jautājumu laipni komentēja:

„Pirmā ES aeronavigācijas uzraudzības inspekcija, kura ieradās šeit pirms diviem gadiem, konstatēja, ka lidojumi Spilvē var potenciāli ietekmēt lidojumus lidostā Rīga, un LGS bija nepieciešams veikt virkni pasākumus risku mazināšanā. Arī mēs izdevām atbilstošus administratīvos aktus, pieprasot visiem, kuri lido no/uz Spilvi, lai tie būtu aprīkoti ar uztvērējraidītājiem, rācijām sakariem, un, ielidojot Rīgas torņa kontrolējamā gaisa telpā, atļauja ir jāsaņem, vēl uz zemes esot. Spilves lidlaukā drīzumā tiks ieviesta D klases kontrolējamā zona. Tam visam patlaban traucē juridiskie šķēršļi, kas saistīti ar jauna nomnieka Aerobig plus ienākšanu.

Tomēr visi drošības jautājumi ir atrisināti atbilstoši ES prasībām, un atkārtota inspekcija pavisam nesen to ir konstatējusi. Nekādu citu prasību, kas netiek ievērotas, šobrīd nav.

Ņujorkā ir 19 lidlauku, un visi ar to tiek galā. Bet šeit visi ir tik nenormāli “profesionāli”, ka ar vienu lidlauku, kurš VIENMĒR eksistējis, netiek skaidrībā. Nožēlojami, bet fakts.

Par Spilves lidlauku ir saņemts ietekmes uz vidi vērtējums, bet sertifikācija ir iestrēgusi vairāku īpašnieku savstarpējās ne koordinācijas problēmā. Joprojām nav saslēgti vairāki līgumi par zemes izmantošanu, un Aerobig plus šādu spēju, pagaidām, nav nodemonstrējuši, un mēs nevaram uzsākt sertifikācijas procesu. Tas, kas šobrīd pietrūkst, ir zemju īpašnieku piekrišana tam, ka tur būs lidlauks. Bet šī situācija ir nopietna, jo tas, ka tur ir lidlauka gaisa satiksmes zona, bet nav paša lidlauka, nevar turpināties ilgstoši! Un, ja tur kāds piezemēsies “netradicionālā” veidā, pirmkārt, atbildību pieprasīs no manis.”

Pajautāju arī par to - kāda ir šīs vispārējās (līdz 2 t) loma kopējās aviācijas attīstībā un cik tā ir būtiska?

„No “mazās” (vispārējās) aviācijas sākas arī lielā aviācija. Viena bez otra nav. Par to, ka sabiedrībā ir ārkārtīgi liela interese arī par ne-komerclīniju aviāciju, liecina tas, ka uz ikgadējiem aviācijas svētkiem, kas tiek rīkoti daudzviet, vienmēr sanāk vairākas reizes lielāks ļaužu daudzums, nekā organizatori plāno.

Lidostā Rīga ir 2017.gadā ir bijuši tikai 95 ielidojušie un tikpat izlidojušie reisi ar 40 un 35 pasažieriem, kas liecina, ka šī aviācijas daļa nejūtas piederīga tai.”

Tātad viena no kompetentākajām, ja ne kompetentākā Latvijas aviācijas amatpersona skaidri deklarē, ka vispārējās aviācijas bāzes vieta ir ļoti nozīmīga un būtiska ātrākā un drošākā transporta veida attīstībā! Rīgas pašvaldības vadība, kuras uzņēmumi Rīgas Brīvosta un pati Rīgas Dome ir nospiedoši lielākās lidlauka teritorijas īpašnieki, savukārt demonstrē vai nu pilnīgu profānismu šajā nozarē, vai arī bezatbildību un noziedzīgu bezdarbību! Bet ko Satiksmes ministrija? Vai tiešām tās vienīgais “rūpju bērns” ir AirBaltic? Māris Gorodcovs par to pastāsta:

„Darba grupa, kura tika izveidota SM, pacēla šo jautājumu politikas veidotāju līmenī, un satiksmes ministrs šo jautājumu izrunāja ar Rīgas Domes vadību. Tā nav, ka valdība neko šajā jomā nedara. Mēs arī esam daudz izdarījuši šī jautājuma sakārtošanā.”

Sarunā ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu saņēmu šādu komentāru:

„Šobrīd par vispārējo aviāciju tiek domāts gan lidostas Rīga kontekstā, gan Liepājas, gan Ventspils lidostu, gan arī lidostas Spilve kontekstā. Ja runājam, par vispārējās aviācijas attīstību, tad pavisam nesen Aviācijas padomē, kas tika izveidota Satiksmes ministrijas paspārnē, tika pieņemts lēmums uzsākt darbu pie visaptverošas aviācijas stratēģijas izstrādes. Aviācijas departamenta direktors Muižnieka kungs jau pāris gadu vada darba grupu, kas izveidota, lai veicinātu sadarbību Spilves lidlauka attīstībā, taču šobrīd nav īsti identificējama šī lidlauka operacionālā pārvaldība. Un kas varētu būt sarunu partneris, pārstāvot to. Mēs to darām sinerģijā ar Rīgas pašvaldību, bet neslēpšu, ka no šī pārvaldības modeļa izriet virkne nianšu, kuras būtu jānovērš pašiem šīs lidostas apsaimniekotājiem.

Mēs arī runājam ar Amerika un Ušakova kungiem, un, protams, manuprāt, nav pieņemami, ka šī lidlauka īpašumattiecības ir neskaidras, - attiecībā uz lidostas Spilve pārvaldību, kas rada bažas un pamatotu uztraukumu, ka tur notiekošais ir atbilstošs.. Mūsu prioritāte ir lidojumu drošība, ko mēs uzturam ar normatīvo bāzi. Mums nav tiesību analizēt citu komersantu un atbildīgo amatpersonu lēmumus un iejaukties tajos. Mēs nevaram pārņemt tos objektus, kuros netiek pienācīgi darīts tas, kas attiecīgajam subjektam ir jāveic. Tas, kas attiecas uz lidlauka Spilve ekspluatantiem, un tas, kas nav pieņemami, nav atrisināts līdz galam - tā tiešām ir Rīgas Domes kompetencē ietilpstoša sadaļa, par kuru tā ir pieņēmusi lēmumu nodot attiecīgam uzņēmumam, un šeit ir jādomā, kā komunicēt ar šo uzņēmumu vai mainīt šo lēmumu!”

Valsts amatpersonu viedoklis skan pretrunā Amerika kunga paustajam, bet nepārprotami demonstrē bažas un neapmierinātību ar situāciju patlaban. Tātad SM nav citu instrumentu kā tikai normatīvie dokumenti, kas regulē lidojumus un sarunas.. Satiksmes ministrija, CAA ir nobažījušies, lidlauka nomnieki pamatīgās sprukās un neziņā par nākotni, bet RD piekopj “ne mana cūka politiku”, ko spilgti demonstrē Rīgas namu sabiedrisko attiecību pārstāves Zanes Arājas atbilde, aicinot šo uzņēmumu uz diskusiju Latvijas Radio par šo tēmu: “Apspriežoties ar valdi, tika pieņemts lēmums, ka nevēlas piedalīties konfliktā, jo līgums ir starp nomnieku un apakšnomniekiem.”

Bet varbūt Spilves lidlauks (2017.gadā Spilves lidlaukā ir reģistrēti vairāk kā 3000 lidojumu, no kuriem 70% mācību) Rīgas Domes vadībai ir par grūtu, lieks un traucējošs, un mazo aviāciju var pārvietot citur, tadējādi atrisinot šo problēmu?

Kā alternatīvas Spilvei (EVRS) var tikt uzskatītas tikai 2 lidostas - Rīga (RIX) un Ādaži (EVAD). Ādažu lidlauks, diemžēl ir krietni par īsu un nelielu, lai pieņemtu pat līdz 2 t smagus gaisa kuģus, bet lidosta Rīga ar 95 vispārējās aviācijas un 457 (ielidojušie/izlidojušie - 499/520 pasažieri) līdz 5,7 t biznesa aviācijas lidojumiem 2017. gadā sniedz šādu komentāru:

„Starptautiskās lidostas “Rīga” esošā infrastruktūra nav piemērota intensīvu vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošanai. Starptautiskajā praksē ir atsevišķas komerclidostas, kas šādiem lidojumiem veido atsevišķu infrastruktūru – atsevišķus peronus, stāvvietas un pat skrejceļus, proti, dara visu iespējamo, lai nodalītu komerciālo aviosatiksmi no amatieru lidojumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, vispārējās nozīmes aviācijas lidojumu apkalpošana Rīgas lidostā nav komerciāli izdevīga un rada virkni operacionālu risku. Vienlaikus Rīgas lidosta būtu ieinteresēta veidot sinerģiju starp vispārējās aviācijas lidlaukiem Latvijā un Rīgas lidostu, kas veicinātu gan komerciālās, gan amatieru aviācijas attīstību.”

Zinošais Māris Gorodcovs, kuru varam uzskatīt par nopietnāko ekspertu šajā jautājumā, par šādu variantu teic:

„Lidostai Rīga arī ir uzdots veikt pētījumu par iespējām pārcelt lidlauku Spilve uz turieni. Ir skaidrs, ka 2. skrejceļš vienā un tajā pašā lidlaukā ir krietni riskantāks nekā tāds, kas atrodas 10 km tālāk. Gan Latvijas Gaisa satiksmes, gan lidostas Rīga - visu interesēs ir, lai vispārējās jeb “mazās” aviācijas lidlauks atrastos citā vietā. Rīdziniekiem ir nepieciešams vismaz viens lidlauks, kur viņi var nodarboties ar aviāciju kā vaļasprieku un mācīties lidot, un tam jābūt Rīgā, nevis tālu no tās. Citādi nemaz nedrīkst būt.”

Kādreiz Rīgā bija vēl trešais - Rumbulas lidlauks, kuru aviatori nespēja nosargāt, un tagad tā ir tukša pļava ar ledushalli vidū. Vai mēs gribam, lai mūsu iemīļotā Spilve pārvēršas par to pašu? Spilves pļavu ģeoloģiskā specifika šeit neļauj neko nopietnu būvēt, bet vēl “Luftwaffe” būvētais skrejceļš ir apmierinošā stāvoklī, un ar pareizu un attīstībā ieinteresētu saimniekošanu to varētu padarīt par aktīvu un plaukstošu Baltijas mazās (vispārējās, biznesa un sporta) aviācijas centru, radot aviācijas apmācību, servisa un tūrisma eksporta zīmolu, kurš priecēs ne tikai mūs, rīdziniekus, bet arī citu valstu lidoņus.

Lai tā notiktu - šobrīd ir vitāli svarīga gan parlamenta, gan valdības, gan pašvaldības un visas sabiedrības nopietna pieeja un atbalsts šim jautājumam. Aicinot uz aktīvu diskusiju un rīcību, atgādinu - vēlēšanas tuvojas!

Foto no spilve.org

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vai Jums vēl ir ilūzija, ka valdība rūpējas par Jūsu veselību? Man vairs NAV!

FotoCīņa turpinās un kļūst arvien atklātāka un agresīvāka. Iznīcināt mūsu cilvēcību, iznīcināt vēlmi pēc izglītības, iznīcināt ģimenes, iznīcināt cilvēkos nepieciešamību pēc kultūras, iznīcināt vēlmi dzīvot un iznīcināt cilvēkos viņu labākās īpašības: cilvēcīgumu, labestību, godaprātu, taisnīgumu, līdzjūtību, iejūtību, sirsnību, krietnumu, pašlepnumu, pašcieņu, gādību, rūpes un mīlestību vienam pret otru…. Cilvēki, kuri pretojas vai, pareizāk būtu teikt, rūpējas un cenšas aizsargāt sevi un savas ģimenes, – viņus šodien sauc par antivakseriem.
Lasīt visu...

6

Mēs nedaudz atliksim mums ļoti vajadzīgā 184 000 eiro vērtā flīģeļa iegādi par nodokļu maksātāju līdzekļiem

FotoPateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gada 16. jūlijā Rīgas pilī izskanēja koncerts “Kopā”, kur uzstājās tenors Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš.
Lasīt visu...

21

Par Dieva izspļautajiem, varas lemtspēju un neizlēmību

FotoKur un kā, kā arī kāpēc rodas tie, daudzuprāt, nesaprātīgie un neloģiskie likumi, ierobežojumi, stabiņi, saliņas un veloceliņi Rīgā un citi vājprāti, kas izsauc un izraisa mūsu sašutumu? Vai tos kāds apzināti rada, mērķtiecīgi un plānveidīgi izveido, vai tas ir tādas kolektīvās bezatbildības, muļķības, neizpratnes un neprasmes rezultāts kādiem cēloņiem, kurus minēju iepriekš? Varbūt tos pasūta greizo spoguļu valstībā un ir kāda cilvēku kopa, kas īpaši specializējas uz aplamību izdomāšanu un ieviešanu?
Lasīt visu...

15

Tikai nesmejieties, bet mēs paļaujamies uz Egila Levita autoritāti

FotoPusotra gada laikā, kopš Latvijā ir Covid-19 krīze, Krišjāņa Kariņa valdība demonstrē pilnīgu nespēju veikt galveno tās uzdevumu - apturēt vīrusa izplatību, glābjot cilvēku veselību un dzīvību.
Lasīt visu...

12

Vēsu prātu, mieru un pazemību!

FotoValdība liedz nepotētajiem darbu (lasi – iztikas avotu), veselības aprūpi, ieeju veikalos, sociālos atvieglojumus un visādi citādi moka, sirdzēji izdziest, ārstēti pēc protokola, bet premjers ciniski aicina latvzemiešus ciest, saglabājot “vēsu prātu un mieru”. Segregācijas ieviesējam pietiek nekaunības – aicināt uz vienotību. Valdības politikas ķīlniekiem “no augšas” tiek piedāvāts Stokholmas sindroms.
Lasīt visu...

12

Kariņa valdības lēmumi kļūst arī nelietīgi un amorāli

FotoEsam jau pieraduši, ka valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 ir novēloti, haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi. Taču nupat Kariņa valdība iezīmē jaunu robežu – tie kļūst arī nelietīgi un amorāli.
Lasīt visu...

21

Saeima: Lembergam tiesības balsot vēlēšanās jāiegūst caur tiesu!

FotoLatvijas valsts pretēji Latvijas Satversmē garantētajām tiesībām pretlikumīgi liedza man, Aivaram Lembergam, piedalīties Ventspils pilsētas domes šī gada 5.jūnija vēlēšanās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

IMHO: tiesībsargs akceptē puču

Attiecinot prasību par obligātu vakcināciju pret Covid-19 uz tautas ievēlētajiem Saeimas un pašvaldību deputātiem, nepotētajiem pilsoņiem viņu medicīnisko rādītāju dēļ (lasi –...

Foto

Nelokāmi pret varmākām!

Manuprāt, par “lidojošo sili” nokristītā “kankariņu” valdība grib izraisīt Dievzemītē pilsoņu karu starp potētajiem un nepotētajiem. Es tomēr ticu, ka šāds varnešu scenārijs...

Foto

Jautājumi valdībai: ko man darīt ar papīriem vakcinēšanās brīdī?

Lai nebļaustītos soctīklos vai kur citur un nesaņemtu neadekvātus komentārus, varbūt valdība var publiski atbildēt mums visiem...

Foto

Marija pret Adriānu

Beidzot labas vēstis! Žogs uz Baltkrievijas robežas būs, par spīti bezgala nopietniem ģeopolitiskiem kavēkļiem, klimata katastrofām un vēlēšanu rezultātiem!...

Foto

Krāmu tirgus un tā darboņi

Kad redzi varas uzspiesto spēli no malas un esi gana vērīgs un spēcīgs, lai tajā neiesaistītos, katrs viņu nākamais solis kļūst...

Foto

Novēlotas pārdomas par Tēva dienu

Latvijā ir vairāk nekā 100 000 bērnu, kuri aug bez tēva. Dēli izaug bez piemēra kādam jābūt vīrietim, meitas bez pirmā...

Foto

Turpmāk NMPD prioritāte – tikai dzīvībai kritiski izsaukumi

Lai dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes, iedzīvotāji saņemtu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu palīdzību, dienesta...

Foto

„Ģirģena mantojums”: uz robežas ar Krieviju uzbūvētā infrastruktūra joprojām nav nodota ekspluatācijā

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kas ir uzbūvējusi infrastruktūru uz Latvijas – Krievijas valsts robežas,...

Foto

Šis ir kas nebijis!

Šis ir kas nebijis! Valsts prezidents Egils Levits raidījumā "Šodienas jautājums" paziņoja: "Beidzot ir piegriezies tiem cilvēkiem, kuri paši vakcinējas" un jautājums...

Foto

Patiesība melu laikos

Cilvēkus, kuri visu mūžu dzīvo bailēs par savu dzīvi, visvairāk biedē cilvēki, kuri ir drosmīgi un brīvi....

Foto

Mākslinieka misijas tumšākā puse - saskarties ar to negāciju un strutu vilni, kurš izplūst no bieži vien ilgi slēptām brūcēm

Mākslinieka Kristiana Brektes darbi pēdējās nedēļās...

Foto

Pieprasām valdībai nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai

Mēs ar bažām konstatējam, ka valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un...

Foto

Prāta vingrinājums

Bērns vienmēr kādu atdarina. Sākumā vecākus. Kad bijām mazi, mēs centāmies būt tādi kā vecāki. Kad izaugām lielāki, atdarinājām kādu dziedātāju vai sportistu –...

Foto

Manas pārdomas par Covid-19 un tā ārstēšanu

Esmu izslimojusi Covid-19 (no 6 ģimenes locekļiem saslimām 5) un vēlos dalīties savās pārdomās:...

Foto

Stulbeņu zemes pravieša līkloči. Turpinājums

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, publiskajā vidē aizvien aktīvāki kļūst dažāda kalibra “jaunie gaismas nesēji” un dažādi gadu gaitā mazliet apputējuši politiskie eksspīdekļi....

Foto

Budžets un “pandēmija”

Budžeta veidošana ir tapusi par līdzekļu sadali varas kartelī. Nav ne detalizācijas, ne laicīgas iesniegšanas deputātiem. Nav iespējams runāt par budžetu nekādā veidā,...

Foto

Vai politprostitūciju var ārstēt ar naudu?

Reiz kādas zemes prezidentam ienāca prātā ģeniāla doma. Tā kā viņa vara bija lielā mērā atkarīga no parlamenta deputātiem un...

Foto

Neuzskatām, ka žīdiem Latvijā pienākas īpašas privilēģijas

Covid 19 ierobežojumu aizsegā atkal aktualizēta, un faktiski pabeigta kārtējā liela apmēra afēra - tā sauktās kompensācijas žīdiem par Otrā Pasaules kara laikā...

Foto

Šis jau ir apzināts noziegums pret savu tautu

Paldies Nacionālajai apvienībai par drosmi* iestāties pret Pavļuta/Kariņa apmātību un plānu izveidot Latviju par poligonu eksperimentam, kurā sabiedrība...

Foto

Mākslas cenzūra nedrīkst kalpot par politisku instrumentu

Mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšana tiek izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam...

Foto

Cilvēki, kas nemāk pat žogu nopirkt, grib man noteikt, kā man jāuzvedas

Kaut kā stulbi sanāk. Man nosaka, kā būt un kā būs jāuzvedas, cilvēki, kuri...

Foto

Pūces "pārsteigums" par Levita zvanu tikpat liekulīgs kā mulsums par būvlaukumā izdzirdētu lamuvārdu

Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu...

Foto

Maskas krīt, vārdi par brīvprātīgo vakcināciju bijuši klaji meli

Tātad esošā koalīcija nobalsojusi par piespiedu vakcināciju skolotājiem, mediķiem un sociālās aprūpes darbiniekiem. Nu, ko - maskas...

Foto

Šogad mēs dvieļu un pannu iegādi centīsimies neaizliegt

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās...

Foto

Atklāta vēstule presei un sabiedrībai: par ko balsot vēlēšanās

Šodien ziņās teica, ka nevakcinētajiem pašiem būtu jāapmaksā ārstēšanās izmaksas… Nu kādēļ tad viņi nepasaka līdz galam,...

Foto

Režīms dara visu, ko grib, jo domā, ka būs mūžīgs

Būs nopietni sodi! Kariņš paziņoja Rīta Panorāmā, ka no otrās oktobra nedēļas stāsies Covid-19 ierobežojumi. Katrs, kurš...

Foto

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

Šodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00....