SPKC skaidro, no kādiem avotiem ņemta informācija par elektronisko cigarešu kaitīgumu grūtniecības laikā, bet pretrunas nezūd
PIETIEK09.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrībā raisījusies diskusija par atšķirīgajiem informatīvajiem materiāliem par elektronisko cigarešu kaitīgumu un ietekmi grūtniecības laikā: kamēr Lielbritānijā izplatītajā informācijā lielākoties uzsvērts, ka e-cigaretes un tvaicēšana ir mazāk kaitīga nekā tradicionālo cigarešu smēķēšana, Latvijā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) izplatītajā infografikā norādīts, ka elektronisko cigarešu smēķēšana grūtniecības laikā esot tikpat vai pat vēl kaitīgāka nekā tradicionālo cigarešu smēķēšana. Bet no kurienes ņemts pamatojums šiem apgalvojumiem?
“E-cigaretes nav bez riska, bet tās ir daudz mazāk kaitīgas kā cigaretes. Ja e-cigarešu lietošana palīdz atmest smēķēšanu, tas ir daudz drošāk jums un jūsu bērnam nekā smēķēšana,” ziņots Lielbritānijā izplatītajā informatīvajā materiālā. Tikmēr Latvijas SPKC infografikā apgalvots pretējais: “Maldīgs viedoklis, ka šo produktu lietošana palīdz atmest cigarešu smēķēšanu.”
Pietiek lūdza SPKC atklāt, no kādiem avotiem ņemti infografikā paustie apgalvojumi. Savu nostāju, ka Lielbritānijā izplatītās ziņas neesot pareizas, SPKC pamatoja ar informāciju no Pasaules Veselības organizācijas mājas lapas, kur skaidrots, ka nav pārliecinošu pierādījumu par e-cigarešu lietošanas palīdzību smēķēšanas atmešanā. Tiesa, šajā mājas lapā nav ne vārda par to, ka tas būtu maldīgs viedoklis.
Lielāko daļu infografikā pausto apgalvojumu SPKC esot smēlies no trīs autoru pētījuma “Elektroniskās cigaretes un grūtniecība – ko mēs šobrīd zinām?” (Filip Niesłony, Dominik Niesłony, Hubert Mado. 2022. Electronic Cigarettes and Pregnancy - What Do We Currently Know? Electronic Journal of General Medicine) - https://www.ejgm.co.uk/download/electronic-cigarettes-and-pregnancy-what-do-we-currently-know-11410.pdf.
Taču, kā pārliecinājās Pietiek, visi SPKC infografikā minētie apgalvojumi šajos pētījumos izteikti vien apgalvojuma formā bez pamatojuma, izvērtējuma un pierādījumiem. SPKC norādītajos pētījumos šie apgalvojumi norādīti kā fakts, taču nav nekas paskaidrots, kādā veidā iegūts šāds pētījuma rezultāts.
SPKC infografikā un SPKC norādītajā pētījumā Elektroniskās cigaretes un grūtniecība – ko mēs šobrīd zinām apgalvots, ka e-cigarešu lietošanas dēļ tiek traucēta augļa organisma apgāde ar skābekli, palielināts astmas attīstības risks, palielināts priekšlaicīgu dzemdību risks, palielināts risks, ka bērns piedzims ar zemu ķermeņa svaru, traucēta balsta un kustību sistēmas attīstība auglim, palielināts aptaukošanās risks bērnu vai pusaudžu vecumā, palielināts risks, ka bērns piedzims nedzīvs, palielināts zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma risks, nervu šūnu bojājumi, palielināts atmiņas, koncentrēšanās spēju, uzvedības traucējumu attīstības risks, palielināts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma attīstības risks, palielināts peptiskās čūlas (barības vada, kuņģa vai divpadsmit pirkstu zarnas) slimības attīstības risks, palielināts kuņģa vēža attīstības risks un palielināts sirds un asinsvadu slimību attīstības risks. Tomēr nekur netiek minēts ne tas, kādā veidā, ne tas, cik lielā populācijā izdarīti šādi pētījumi un kā nonākts pie šāda secinājuma un apgalvojuma.
Ir arī izteikts apgalvojums, ka grūtniecības laikā lietoto nikotīna izstrādājumu iedarbības rezultātā ģenētisko faktoru ietekmē var būt negatīvas veselības sekas arī otrās paaudzes pēcnācējiem, tomēr šim apgalvojumam ir grūti noticēt, jo e-cigaretes ir pieejamas tikai pēdējos 20 gados un ir maz ticams, ka ir tik daudz 20 gadus vecu vecmāmiņu, lai varētu izteikt šādu apgalvojumu.
Turklāt arī SPKC norāda, ka šie dati iegūti no pētījuma par nikotīna ietekmi ilgtermiņā un uz nākamajām paaudzēm, bet ne tieši par e-cigarešu lietošanu. Kā avotu SPKC norāda Leslija FM publikāciju “Nikotīna vairāku paaudžu epiģentētiskā ietekme uz plaušu darbību” (Leslie FM. Multigenerational epigenetic effects of nicotine on lung function).
Lielbritānijā izplatītajā informācijā par e-cigarešu ietekmi uz grūtniecību vien uzsvērts, ka vislabākā alternatīva ir grūtniecības laikā nesmēķēt vispār, bet, ja to dara, tad mazāku kaitējumu nodara elektroniskās cigaretes.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
