Spļāviens sejā Valsts valodas centram jeb bulgāru valoda priekšvēlēšanu aģitācijas laikā
Pietiek lasītājs11.04.2024.
Komentāri (135)
Iesaki rakstu: 
Saeima pērnā gada vasarā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas nosaka, ka apmaksātajai priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt valsts valodā. Aģitācija rit pilnā sparā, un pēkšņi atklājies, ka viena krievvalodīga partija savos bukletos izmanto... bulgāru valodu, kura brīžiem rakstveidā identiski sakrīt ar krievu valodu, kuras izmantošana ir aizliegta.
Piemēram, vārdi “Brīvība. Vienlīdzība. Brālība. Spēks" tulkojumā uz bulgāru valodu (Свобода. Равенство. Братство. Сила) ir identiski krievu valodai. Arī politiķu uzvārdi, piemēram, Rosļikovs (Росликов), abās valodās ir identiski.
Ironiski ir tas, ka šos valodu aizlieguma grozījumus iniciēja Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība un Apvienotais saraksts - Rihards Kols, Edgars Tavars, Jānis Dombrava, Ainārs Latkovskis, Edvīns Šnore, Hosams Abu Meri, Uģis Mitrēvics, Andris Kulbergs, Viktors Valainis un Daiga Mieriņa.
(Lūk: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/4202171F15D8EC7FC225895E00377B2B?OpenDocument )
Tagad šie paši politiķi ir sašutuši – kā tad tā? Pieņemot šo likumu, tika noteikts, ka valsts valodā jābūt tai priekšvēlēšanu aģitācijai un aģitācijas materiāliem, ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos. Tāpat noteikts, ka valsts valodā jābūt apmaksātajai aģitācijai, ko izvieto internetā.
Tāpat tika noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām šie aģitācijas materiāli var ietvert vai aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Šādos gadījumos valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Tātad bulgāru valoda aģitācijas laikā ir atļauta! Godprātīgie politiķi visticamāk neizmantos šo acīmredzmo likuma robu, taču ko darīt ar pārējiem politiķiem? Un ko darīt Valsts valodas centram un KNAB?
Rodas daudz jautājumu. Cik Latvijā ir bulgāriski runājošu cilvēku? Vai toreizējās koalīcijas deputāti izstrādāja acīmredzamu brāķi? Vai arī tā ir apzināta rīcība par labu kādai noteiktai Jaunās Vienotības kabatas krievvalodīgai partijai? Un kur tagad ir Nacionālā apvienība?
Spriediet paši.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
