Spļāviens sejā Valsts valodas centram jeb bulgāru valoda priekšvēlēšanu aģitācijas laikā
Pietiek lasītājs11.04.2024.
Komentāri (135)
Iesaki rakstu: 
Saeima pērnā gada vasarā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas nosaka, ka apmaksātajai priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt valsts valodā. Aģitācija rit pilnā sparā, un pēkšņi atklājies, ka viena krievvalodīga partija savos bukletos izmanto... bulgāru valodu, kura brīžiem rakstveidā identiski sakrīt ar krievu valodu, kuras izmantošana ir aizliegta.
Piemēram, vārdi “Brīvība. Vienlīdzība. Brālība. Spēks" tulkojumā uz bulgāru valodu (Свобода. Равенство. Братство. Сила) ir identiski krievu valodai. Arī politiķu uzvārdi, piemēram, Rosļikovs (Росликов), abās valodās ir identiski.
Ironiski ir tas, ka šos valodu aizlieguma grozījumus iniciēja Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība un Apvienotais saraksts - Rihards Kols, Edgars Tavars, Jānis Dombrava, Ainārs Latkovskis, Edvīns Šnore, Hosams Abu Meri, Uģis Mitrēvics, Andris Kulbergs, Viktors Valainis un Daiga Mieriņa.
(Lūk: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/4202171F15D8EC7FC225895E00377B2B?OpenDocument )
Tagad šie paši politiķi ir sašutuši – kā tad tā? Pieņemot šo likumu, tika noteikts, ka valsts valodā jābūt tai priekšvēlēšanu aģitācijai un aģitācijas materiāliem, ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos. Tāpat noteikts, ka valsts valodā jābūt apmaksātajai aģitācijai, ko izvieto internetā.
Tāpat tika noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām šie aģitācijas materiāli var ietvert vai aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Šādos gadījumos valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Tātad bulgāru valoda aģitācijas laikā ir atļauta! Godprātīgie politiķi visticamāk neizmantos šo acīmredzmo likuma robu, taču ko darīt ar pārējiem politiķiem? Un ko darīt Valsts valodas centram un KNAB?
Rodas daudz jautājumu. Cik Latvijā ir bulgāriski runājošu cilvēku? Vai toreizējās koalīcijas deputāti izstrādāja acīmredzamu brāķi? Vai arī tā ir apzināta rīcība par labu kādai noteiktai Jaunās Vienotības kabatas krievvalodīgai partijai? Un kur tagad ir Nacionālā apvienība?
Spriediet paši.
Seko mums 
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.
