Sporta skolu monopols apdraud attīstību sportā

Latvijas jaunatnes sportā šobrīd pastāv demokrātiskai valstij nepieņemama atbalsta sistēma. Daļa jauniešu apmeklē sporta skolas un saņem valsts un pašvaldību finanšu atbalstu – viņu treneriem tiek maksāta valsts garantēta alga, pašvaldības sedz infrastruktūru, komandējumus uz sacensībām un pat sporta inventāra iegādi. Bet ne mazāk jauniešu apmeklē sporta nodarbības nevalstiskajās organizācijās - sporta klubos, kuri garantētu valsts un pašvaldību atbalstu nesaņem. Igauņi sen šo sistēmu ir mainījuši, un nauda seko jaunietim līdzi neatkarīgi no viņa izvēlētā sporta veida un kluba.

Uzskatām, ka Limbažu novada pašvaldības prasības pēc likuma ievērošanas no savu iestāžu vadītājiem un kapitālsabiedrībām ir normāla prasība un obligāts pienākums pret nodokļu maksātāju naudu. Mums nav saprotama dažu sporta skolas audzēkņu vecāku un atbalstītāju klaja nostāšanās pret tiesiskumu! Nav saprotama Olimpiskā centra pārvaldes sistēma - kā var būt tāda situācija, ka pašvaldībai, kura gandrīz simtprocentīgi uztur Olimpisko centru, bet tai nav kontrolpaketes?

Olimpisko centru sistēma Latvijā nav labākais pārvaldības modelis no atklātuma un saimnieciskās puses. Tā nav veicinājusi sporta sistēmas attīstību, bet nodrošinājusi smagnēju un dārgu administratīvo pārvaldes modeli. Esošās kapitālsabiedrības, Olimpiskie centri, faktiski strādā pēc pseidoiestāžu modeļa un neatbilst kapitālsabiedrības būtībai.

Ārpusskolu budžeta sistēma dzīvo vientuļu dzīvi. Nevar būt attīstība bez konkurences; sports, protams, ir sociālā sfēra, pelnīšana ar šo nozari nesanāks, bet pašvaldībām beidzot ir jāsāk skaitīt naudu un kontrolēt, kā tā tiek izlietota. Ir jābūt aprēķiniem un ekonomiskajam pamatojumam, ka izmaksas ārpusskolu budžeta iestādēs ir lētākas un kvalitatīvākas. Iepazīstoties ar sporta skolas bērnu skaitu - 658, rodas jautājums, vai visi 658 regulāri visus mēnešus no 1.septembra līdz 31. maijam arī apmeklē nodarbības un vai nav dabiskā atbiruma?

Pēc mūsu iegūtās publiskās informācijas, viens audzēknis, pieņemot, ka visi 658 audzēkņi regulāri apmeklē visu gadu nodarbības Limbažu sporta skolā, izmaksā aptuveni 40,00 Ls mēnesī. Vai tiem vecākiem, kuru bērni neapmeklē sporta skolas, ir jāmaksā no savas kabatas, vai to bērniem nav tiesības uz valsts atvēlēto naudu? Vai šādam modelim piekrīt visa sabiedrības daļa? Vai pašvaldības ir vērtējušas, kā esošos mērķus realizēt kvalitatīvāk un lētāk?

Pēc statistikas, izglītības iestādes statusu Latvijā ir ieguvuši tikai daži sporta klubi, jo ir virkne neizpildāmu nosacījumu. Eiropas valstu un Latvijas pieredze pierāda, ka treniņus un sasniegumus sportā var realizēt ar sporta klubu palīdzību un šim nolūkam nav jāveido organizācija ar izglītības iestādes statusu. Vai, pabeidzot šādu Latvijas ārpusskolu izglītības iestādi, mūsu bērni iekļūst Eiropas sporta nozares tirgū? Latvija kļuvusi par izglītības lielvalsti, bet darba devēji vēl šobaltdien nevar atrast piemērotus, ar labu kvalifikāciju sagatavotus darba ņēmējus.

Mēs uzskatām, ka sporta skolas nebūtu jālikvidē, kā bieži mūsu oponenti to izmanto, bet jāveido sistēma uz vienādiem noteikumiem, kur nauda sekotu bērnam. Nav vajadzības saglabāt modeli, kur profesionālās ievirzes programmas var realizēt, tikai izmantojot ārpusskolu izglītības iestādes. Ir nepieciešamas likumdošanas grozījumu iniciatīvas. Esošais modelis mākslīgi lobē sporta skolu sistēmu un liedz attīstīties brīvajam tirgum šajā nozarē.

Mediju ziņa: sporta skolas un olimpiskā centra „Limbaži” darbībā atklāti būtiski pārkāpumi

Limbažu novada pašvaldība jūlijā uzdeva zvērinātam revidentam veikt revīziju Limbažu un Salacgrīvas novadu sporta skolā un SIA „Olimpiskais centrs „Limbaži” (OC), kā arī sagatavot ziņojumu. No revidenta ziņojuma izriet, ka Sporta skolas un olimpiskā centra „Limbaži” darbībā atklāti būtiski pārkāpumi.

Sporta skolas un OC darbībā konstatēti nopietni finanšu pārkāpumi, kā arī vairākos gadījumos sporta skolas direktore un OC valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe nonākusi interešu konflikta situācija, tādējādi pārkāpjot likumu.

Sporta skolā netiek ievērots skolas nolikumā noteiktais, jo audzēkņiem netiek pieprasītas ārstu zīmes, kas apliecinātu, ka viņi var nodarboties ar paaugstinātu fizisko slodzi, lai arī skolā strādā sporta ārsts. Padziļinātas veselības pārbaudes 2012./2013.mācību gadā veiktas tikai daļai izglītojamo, tas ir 141 izglītojamam no esošajiem 658, daļai izglītojamo pārbaudes veiktas iepriekšējos mācību gados, bet daļai tās nav veiktas vispār. Līdz ar to nav ievēroti Ministru kabineta noteikumi „Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīnas uzraudzības kārtība”.

Sporta skolā netiek ievērotas normatīvo aktu prasības par komandējumiem un skaidras naudas izmaksu no kases. Komandējumiem un darba braucieniem līdzekļi tiek izmaksāti skaidrā naudā un ne vien rīkojumos noteiktajiem darbiniekiem, bet arī citiem skolas darbiniekiem, pārkāpjot Limbažu novada pašvaldībā noteikto kārtību. Attiecībā un komandējumiem direktore izdod rīkojumu, kurā norādītas personas, kas dodas komandējumā - gan treneri, gan audzēkņi. Grupas trenerim skaidrā naudā tiek izmaksāta dienas nauda katrai komandējuma dienai, nauda par naktsmītnēm gan pašam trenerim, gan audzēkņiem. Treneris katram audzēknim skaidrā naudā izmaksā dienas naudu un naudu par naktsmītnēm. Šādā veidā tiek pārkāpti Ministru Kabineta noteikumi „Kases operāciju uzskaites noteikumi”, jo komandējuma nauda tiek izmaksāta arī skolēniem, ko normatīvie akti nepieļauj. Komandējuma izdevumi tiek segti arī gadījumos, kad nenotiek sporta skolas darbinieku izbraukšana uz citu apdzīvotu vietu valstī, bet sacensības notiek tepat Limbažu pilsētā. Tādējādi netiek ievēroti Ministru Kabineta noteikumi „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi”. Skolā nav noteikta detalizēta kārtība atskaitēm par ārzemju komandējumiem.

Skola, organizējot sporta pasākumus, piemēram, Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novadu skolēnu sporta spēles basketbolā, volejbolā un vieglatlētikā, pārkāpusi kompetenci un noteikusi dalības maksu par piedalīšanos sacensībās. Limbažu un Salacgrīvas novadu domes ir apstiprinājušas Uzraudzības padomes nolikumu, kurā noteikts, ka tā apstiprina vecāku līdzfinansējumu atsevišķu sacensību, sporta nometņu un citu pasākumu finansēšanai, taču Uzraudzības padome tādu nav apstiprinājusi, līdz ar to dalības maksu sacensībām piemērot nedrīkst. Tāpat dokumentos neparādās iekasētās dalības maksas izlietojums.

Atklāta arī klaji nepieļaujama naudas izlietošana. Piemēram, konstatēts, ka skolas direktores D. Zaļupes dēlam - skolas sporta trenerim no skolas līdzekļiem tiek segti izdevumi autovadītāja apmācībām, eksāmenu kārtošanai un vadītāja apliecības saņemšanai.

OC konstatēti būtiski pārkāpumi valdes darbā, neievērojot statūtu, valdes reglamenta un normatīvo aktu prasības.

Lai gan nekustamā īpašuma pirkšanai un darījumiem virs Ls 10 000 ir nepieciešama dalībnieku sapulces piekrišana, OC iegādājies laivu elingu un uzcēlis un pašvaldības zemes 3 guļbūves ēkas par summu, kas pārsniedz Ls 50 000, kā arī savā vārdā iegādājies zemesgabalu bez dalībnieku sapulces piekrišanas.

Vairāki pārkāpumi saistīti ar sporta bāžu apsaimniekošanu un telpu iznomāšanu.

Ņemot vērā, ka pašvaldībā nav apstiprināts maksas pakalpojumu cenrādis pašvaldības mantas iznomāšanai kultūras, izglītības un sporta funkciju nodrošināšanai, OC, nosakot nomas maksu, jāpiemēro Ministru Kabineta noteikumi „Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem”. Valdes priekšsēdētāja D. Zaļupe apstiprinājusi OC maksas pakalpojumu cenrādi, ar kuru noteikts izcenojums pašvaldības īpašumā esošās sporta halles, stadiona, airēšanas bāzes nomai, naktsmītņu u.c. nomai. Taču slēdzot līgumus par telpu iznomāšanu trešo personu - sporta klubu un sporta skolu – organizētajām nometnēm, pakalpojumu cena noteikta bez jebkāda pamatojuma, neievērojot paša OC noteikto maksas pakalpojumu cenrādi. Slēgtajos līgumos nav noteikts ne dalībnieku skaits, ne ēdināšanas izmaksas, ne iznomāto istabu un gultasvietu skaits. Neietverot līgumā un rēķinos darījumu aprakstu, daudzumu un summas, tiek pārkāpts likums „Par grāmatvedību”. Vairākos līgumos par dalībnieku izmitināšanu, līguma priekšmetā norādītajās telpās Parka ielā 36 atrodas OC administratīvā ēka un sporta manēža, kur nav iespējams izmitināt dalībniekus, līdz ar to nav saprotama nometnes norises vieta un iznomājamās telpas.

Pārbaudot sporta bāzu noslogojumu treniņu procesiem, konstatēts, ka sporta halles noslogojuma grafiks neatbilst faktiskajai situācijai, airēšanas bāzes un stadiona noslogojuma grafiks nav izstrādāts vispār. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem izriet, ka visas istabiņas sportistu viesnīcā „Limbaži” un sportistu internātā vasaras mēnešos nav noslogotas, lai gan saņemtā informācija liecina par pretējo.

Analizējot OC rīkoto pasākumu finansēšanas kārtību, konstatēts, ka izdevumu pozīcijas un summas visos gadījumos atšķiras no tā, kas apstiprināts OC budžetā. Ir sporta pasākumi, kam finansējums no pašvaldības tiek prasīts pat vairākas reizes gadā. Izdevumu tāmēs vairākos gadījumos mainās sporta pasākuma nosaukums. Tāpat pēc izdevumu tāmēm nav skaidrs, kas tas ir par sporta pasākumu, kuram piešķirts finansējums. Tiek organizēti ar pašvaldību nesaskaņoti sporta pasākumi.

Analizējot Augstu sasniegumu sporta programmas izpildes kārtību, konstatēts, ka no programmas apmaksāti izdevumi programmā neapstiprinātiem dalībniekiem.

Tiesnešu darba apmaksai ir izveidota biedrība „Sporta klubs „Limbaži””, kas apņēmies OC sporta pasākumus nodrošināt ar nepieciešamajiem tiesnešiem. Par to noslēgts sadarbības līgums. Rēķinus olimpiskajam centram biedrības vārdā parakstījusi tās valdes locekle Baiba Martinsone, kas vienlaikus ir OC direktore un sporta skolas trenere. Rēķinus apmaksai apstiprinājusi D. Zaļupe kā OC valdes priekšsēdētāja. D. Zaļupe kā amatpersona nedrīkst slēgt līgumu ar biedrību, kurā viņa ir arī valdes locekle. Tāpat nepieļaujama ir B. Martinsones rīcība, kā biedrības valdes loceklei izrakstot rēķinus olimpiskajam centram, kura direktore viņa ir. Minētā situācija norāda, ka abas amatpersonas pārkāpušas likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. OC pašvaldībai neatskaitās par pašvaldības līdzekļu izlietojumu attiecībā uz tiesnešu atalgojumu, pašvaldības rīcībā ir vien informācija, ka OC naudu tiesnešu algošanai pārskaitījis biedrībai, bet par tālāku tā izlietojumu informācijas nav. Analizējot OC un biedrības darījumu apmaksu, konstatēts, ka rēķini tiek apmaksāti pirms fakta par notikušu darījumu. Rēķinos nav norādītas konkrētas sacensības un spēles, par kuru apmaksa veikta. Aktos nav iekļauta informācija par tiesnešu atalgojumu, tiesnešu skaitu un tiesāto spēļu skaitu, kā arī nav pievienoti dokumenti (spēļu protokoli, izmaksu saraksti), kas pamatotu izdevumus.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumi konstatēti vēl citos gadījumos. Likums nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Neraugoties uz likuma prasībām, D. Zaļupe kā sporta skolas direktore un OC valdes priekšsēdētāja pieņēmusi darbā savu vīru par sporta bāzu pārzini abās iestādēs, darba pienākumi ne amata aprakstā ne darba līgumā nav noteikti. Interešu konflikts konstatēts arī D. Zaļupes pieņemtajos lēmumos attiecībā uz dēlu. D. Zaļupe 2012.gadā savu dēlu apstiprinājusi Augstu sasniegumu sporta programmas elites dalībnieku sastāvā un pieņēmusi lēmumu apmaksāt viņam naktsmītņu un akreditācijas izdevumus Eiropas Olimpiskajā kvalifikācijā Poznaņā.

Revidents konstatējis arī citus pārkāpumus un nepilnības gan skolas, gan OC darbībā. Ar revidenta sniegto ziņojumu OC valdes priekšsēdētāja un sporta skolas direktore D. Zaļupe iepazinusies. Pašvaldība uzdevusi sporta skolai līdz 31.augustam un OC līdz 6.septembrim sniegt paskaidrojumus par konstatētajiem pārkāpumiem. Pēc paskaidrojumu saņemšanas, pašvaldības vadība izvērtēs to pamatotību. Sporta skolas Uzraudzības padome nākamajā sēdē izvērtēs D. Zaļupes kā sporta skolas direktores darbu, savukārt 13.septembrī kopā sanāks OC kapitāldaļu turētāji, lai lemtu par tālāko rīcību attiecībā uz OC vadību.

*Ziemeļvidzemes atlētu savienības valdes priekšsēdētājs

**Latvijas sporta klubu ekspertu vārdā

Novērtē šo rakstu: