Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs neesam tiesīgi pieaicināt medijus, lai publiski parādītu to, ko cilvēki izdara ar dzīvniekiem, respektīvi, mēs nedrīkstam rādīt, mūsuprāt, vainīgos cilvēkus, – šāda doma izskan diskusijā „Mājdzīvnieki Rīgā 21. gadsimtā: spožums un posts”, ar ko tiek atklāts dzīvnieku aizsardzības tēmai veltītais mēnesis. Runa ir par nežēlību, vienaldzību, sadismu... Varbūt tieši par to vajadzēja vairāk runāt šajā diskusijā? Garie monologi par kovidpandēmijas radītajām blaknēm attiecībā uz dzīvnieku turēšanu – tie diez ko neiedvesmoja.

Latvijā 37% mājsaimniecību dzīvo kaķi, savukārt suņi mitinās 27% mājsaimniecību. „Mīļdzīvnieki ir liela daļa no mūsu dzīves,” atzīst filozofs Artis Svece, kurš vada diskusiju. Viņam var piekrist. Taču apzīmējumu „mīļdzīvnieki” ir tiesīgi izmantot vien tie cilvēki, kuri pret dzīvniekiem izturas tiešām ar empātiju, mīlestību un izpratni. Cik tādu ir - par to statistikas diemžēl nav.

Diskusijā, kas notika Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, bija pieteiktas šādas tēmas:

Kā Covid-19 pandēmija un pašreizējā inflācija ietekmējusi mājdzīvnieku labturību Rīgā?

Kur un kā varam novērot rīdzinieku bezatbildīgu izturēšanos pret mājdzīvniekiem?

Kuras ir galvenās dzīvnieku labturības problēmas mūsu galvaspilsētā?

Kā uzlabot mājdzīvnieku situāciju Rīgā, kā mazināt pamestu mājdzīvnieku problēmu, ko darīt ar klaiņojošiem suņiem?

Kā veicināt rīdzinieku sociālo atbildību mājdzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumos?

Pusotras stundas laikā nav iespējams izanalizēt vienu, nerunājot nemaz par divām pieteiktajām tēmām, kur nu vēl par atlikušajām. Pat tad, ja to dara pudiem sāls apēdušās Lita Konopore (veterinārās klīnikas „Hīrons” vadītāja), Astrīda Kārkliņa (dzīvnieku patversmes „Labās mājas” vadītāja) un Vija Klučniece (Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente). Sarunā piedalījās arī Gundars Simonovičs (PVD Rīgas pilsētas pārvalde) un Renārs Grīnbergs (Rīgas dome).

To, ka pret dzīvniekiem ļoti daudzi izturas ne tikai bezatbildīgi, bet arī nežēlīgi un pat sadistiski, mēs ļoti labi zinām, un par to liecina regulārās publikācijas medijos. Piemēram, daži samērā „svaigi” notikumi. Augusta beigās uzzinājām par kaķi, kuru kāds nelietis sašāva ar pneimatisko ieroci. Kaķis tika nogādāts klīnikā, viņam veica operāciju, tomēr dzīvnieks pēc dažām dienām diemžēl nomira. Drīz pēc šī notikuma uzzinājām par suni, ko saimnieks apraka dzīvu (!). Un, tikai pateicoties vērīgiem ļaudīm, kuri pamanīja kaut ko nelāgu, suns tika atrakts un izglābts. Abos gadījumos tika uzsākts kriminālprocess.

Trīs reizes drīkst minēt: vai vainīgie ir sodīti? Nekas nav dzirdēts ne vienā, ne otrā gadījumā. Sak, kas tad tur, kaut kāds kaķis vai suns, mūsu policija cilvēku slepkavas nevar atrast, ko jūs te par kaut kādiem plušķiem satraucaties?!

Šis salīdzinājums ir cinisks un atbaidošs. Dzīvnieks ir absolūti neaizsargāts pret cilvēka pārspēku, tāpēc nežēlība ir jāsoda. Iespējams, pat pamācoši jāsoda - lai citiem nesagribētos atkārtot sadistu paveikto. Dzīvnieku patversmes „Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone gan atzīst, ka panākt, lai tiktu ierosināts kriminālprocess par sliktu izturēšanos pret dzīvnieku, nav viegli. Izrādās, ka vajag ieraudzīt nepieciešamās „nozieguma pazīmes”, proti, ka dzīvnieks ir neatgriezeniski sakropļots vai miris - tikai tad varot sākt kriminālprocesu.

Dzīvnieku spīdzināšanas gadījumu skaitam diemžēl ir tendence pieaugt, un viens no iemesliem ir nesodāmība un likums, kas ir pārāk maigs pret dzīvnieku mocītājiem - saka Ilze Džonsone. To gan neatzīst Valsts policija, jo par dzīvnieku mocīšanu un spīdzināšanu, kā arī turēšanu nepiemērotos apstākļos Valsts policija katru gadu sāk vismaz simt kriminālprocesu pēc krimināllikuma pantiem, kuri kā smagāko sodu paredz brīvības atņemšanu pat līdz pieciem gadiem. Izmeklēšana dažkārt ilgstot vairāk nekā gadu un pat vairākus gadus.

Tad paliek jautājums: kāpēc sabiedrība nekad neuzzina par šiem procesiem un par - jācer taču - arī sodītajiem sadistiem un cita veida neliešiem? Cik šādu „dzīvnieku draugu” ir ieslodzīti cietumā? Valsts policijai sabiedrisko attiecību nodaļā nav neviena darbinieka, kurš pastāstītu sabiedrībai, cik atbildīgi un čakli ir policijas darbinieki? Es, protams, bez ironijas to saku.

Un vēl. Ja jau Dzīvnieku aizsardzības likums ir tik universāls un uz dzīvnieku labturību vērsts, tad - kurš tieši un kā kontrolē likuma pantu, kurā teikts, ka „personai ir aizliegts turēt dzīvnieku, ja tā ir sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku”?

Vai arī. Kurš šā likuma pants nosaka, cik dzīvnieku drīkst turēt vienā dzīvoklī? 2019. gadā no kāda dzīvokļa Pārdaugavā tika izņemti 57 (!) suņi. Tos konfiscēja pēc tam, kad Rīgas pašvaldības policijas darbinieki bija saņēmuši informāciju par kādu dzīvokli, kur antisanitāros apstākļos tika turēti suņi - ar mērķi tos pavairot. Ieejot dzīvoklī, policisti tajā konstatēja izkārnījumu smaku, visa grīda bija piegānīta, tur skraidelēja arī žurkas. Suņus konfiscēja. Bet kas notika ar bezatbildīgo dzīvokļa saimnieci, par kuras galvas veselību, piedodiet, bija šaubas? Kāpēc, sakot A, policijai ir slinkums pateikt arī B un citus alfabēta burtus, lai, kā mēdz sacīt, teikums būtu pabeigts?

Lai cilvēkiem atvērtos acis - pašiem uz savu nežēlību un vienaldzību -, ir nepieciešams, pirmkārt, sākt ievērot Dzīvnieku aizsardzības likumu, kurā ir ielikti visi nepieciešamie aspekti, otrkārt, medijiem jāaudzina sabiedrība, medijiem jābūt sabiedrības spogulim, nevis jāslēpj no tās pašas atspulgs. Lai visi uzzina par Jāni, Feģu vai Šuru - dzīvnieku mocītājiem -, lai nekādi datu aizsardzības noteikumi netraucē viņus parādīt sabiedrībai.

Tāds, raugi, spožums un posts. Taču tas attiecas ne uz dzīvniekiem, bet gan uz cilvēkiem. Uz „radības kroni”, kā mēdz teikt. Bet šis „kronis” nereti ir tik zemiski nožēlojams, ka posts vien redzams, no spožuma ne vēsts.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

39
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...