Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Stājies spēkā par korupciju piespriestais naudas sods uzņēmējam Krūmiņam un viņa meitai!” – tā par kārtējo oficiālā tiesiskuma triumfu Latvijā vēsta no „Vienotības” kontrolētā valsts budžeta piebarotie mediji.

Tiešām – mēnešiem ilgas telefonsarunu noklausīšanās rezultātā Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm pirms desmit gadiem izdevās „atklāt uzņēmēja Jūlija Krūmiņa iecerētu noziegumu”.

„Noziegumi” bija veseli divi – it kā manas meitas „nodomātās kukuļošanas intelektuālā atbalstīšana”, kas izpaudusies attiecībā uz šampanieša pudeli izteiktos „noziedzīgos” vārdos „To pašu labāko tad! Un ziedus!”, un vēl arī „noziedzīgs” solījums palīdzēt Veselības inspekcijas darbinieces dēlam iestāties policijas skolā.

Tagad, desmit gadus vēlāk, ir stājies spēkā tas, ko šie mediji sauc – „spriedums par korupciju”: 12 900 eiro naudas sods man un 6450 eiro naudas sods manai meitai. Ir īstais brīdis pavilkt svītru un saskaitīt – kādi tad ir Latvijas valsts, sabiedrības un tiesiskuma ieguvumi un zaudējumi no šī procesa un tā iznākuma.

Man kā uzņēmējam visvienkāršāk, protams, visu ir rēķināt naudā – kas ir plusā un kas mīnusā. Desmit gadus ilgs izmeklētāju, prokuroru, tiesnešu darbs ir rezultējies ar to, ka valsts budžets no uzņēmēja un viņa meitas iegūs kopā 19 350 eiro. Tas tātad ir materiālais pluss – ā, un vēl arī piedzīti 30 eiro kā šampanieša pudeles vērtība.

Bet ir materiālais mīnuss – objektīvie izdevumi. Precīzi tie, protams, nav aprēķināmi, taču manis privāti pasūtīts audits rāda, ka desmit gadu ilgais process valstij – tātad nodokļu maksātājiem – ir izmaksājis aptuveni 380 tūkstošus eiro. Šajā summā ietilpst iesaistīto valsts amatpersonu algas, tehniskie izdevumi (piemēram, ilgstošā sarunu noklausīšanās), „nepieciešamās” ekspertīzes utt.

Tātad – Jūlija Krūmiņa „iecerētā nozieguma” atklāšana un viņa sodīšana valstij ir radījusi finansiālus zaudējumus apmēram 360 tūkstošu eiro vērtībā. Tā būtu materiālā puse.

Taču, protams, visiem skaidrs, ka tiesiskumu nevar un nedrīkst vērtēt tikai pēc tā, cik naudas izmaksā tā nodrošināšana un cik tā ienes. Tiesiskums – tas taču pirmām kārtām vajadzīgs, lai valsts iedzīvotāji uzticētos tiesībsargāšanas un tiesu sistēmai un zinātu, ka ir garantēts viens likums, viena taisnība visiem.

Diemžēl ir jākonstatē, ka šis desmit gadus ilgušais process ir devis pilnīgi pretēju efektu un iedzīvotāju acīs sistēmas spēju nodrošināt tiesiskumu ir nevis cēlis, bet tieši otrādi – diskreditējis.

Laikā, kad visu acu priekšā ir simtu miljonu izzagšana „airbaltikos” un „railbaltikos”, kas nekādi nebūtu iespējama bez koruptīvās sastāvdaļas, šajā procesā par lielu apmēru korupciju pilnā nopietnībā ir tikusi uzdota šampanieša pudele un saruna par jaunieša iespējām iestāties policijas skolā.

Prokuratūra, kas izliekas neredzam šos „airbaltikus” un „railbaltikus”, šajā gadījumā ir darījusi visu iespējamo, lai izdarītu spiedienu uz visu instanču tiesnešiem un panāktu noziedznieka Jūlija Krūmiņa un viņa meitas notiesāšanu.

Lietā ir tikuši likti pat visabsurdākie argumenti – piemēram, ka šampanieša pudele tikai tad varētu būt bijusi reprezentācijas priekšmets, ja tās pasniedzēja būtu attiecīgā ražotājuzņēmuma pārstāve, savukārt pudeles ielikšana pasniedzējas uzņēmuma maisiņā šādu efektu neradot – un tātad noziegums esot acīmredzams. Un tādā garā...

Prokuratūras nodoms nu ir izdevies – spriedums par „koruptīvo noziegumu” stājies spēkā. Bet vai tas sabiedrības acīs liecina par tiesiskuma triumfu vai par kaut ko pilnīgi pretēju – par to, ka trīsdesmit piecus gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir ieviesta koruptīva sistēma, lai neviens piemeklēts „noziegums” nebūtu pārāk absurds safabricētas pasūtījuma lietas realizācijai?

Katrs uz šo jautājumu var atbildēt pats. Es tikai piebildīšu, kas tas viss ir noticis uz nodokļu maksātāju rēķina. Nebūtu ētiski sākt lēst, cik vēža slimniekiem sanāktu zāles par šajā bezjēdzīgajā un absurdajā procesā izšķiestajiem simtiem tūkstošu eiro, bet par to gan var padomāt – cik izmeklētāji un prokurori šajos desmit gados vienas šampanieša pudeles dēļ ir tikuši atrauti no reālas, īstas, miljonu korupcijas izmeklēšanas...

Atļaušos piebilst arī ko personisku saistībā ar šo desmit gadus ilgušo procesu. Gan izmeklētājiem un prokuroriem, gan visās tiesu instancēs es īpaši uzsvēru – manai meitai ar visu notikušo nav nekāda sakara, viņa tikai lūdza man padomu konkrētās dzīves situācijās un rīkojās pēc maniem norādījumiem. Bet ko gan var vēlēties no stukāniem, kuriem pašiem bērnu nav un nekad nebūs, - viņi šādas lietas vienkārši nespēj saprast.

Novērtē šo rakstu:

108
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi