Iesaki rakstu: 
Jaunais izdevniecības Diena īpašnieks, iespējams, trim tā sauktajiem vecajiem oligarhiem slēpti piederošais uzņēmums Rīgas tirdzniecības osta (RTO), laikrakstam Diena gatavojot jaunu, gana smagu izdevumu samazināšanas variantu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kā ļoti ticams tiek apspriests variants par laikraksta Diena turpmāku izdošanu trīs reizes nedēļā un personāla atalgojuma samazināšanu no 10 līdz 30%. Pašlaik laikraksts Diena ar vairākiem pielikumiem tiek izdots piecas reizes nedēļā.
Nojaušams, ka RTO ar no jauna iecerēto izmaksu samazināšanas plānu ik mēnesi plāno ietaupīt vidēji 70 000 eiro, kas esot pašreizējie aptuvenie laikraksta Diena izdošanas zaudējumi. Pēc provizoriskām aplēsēm, laikraksta Diena izdošana pērn esot radījusi aptuveni miljonu eiro zaudējumus un RTO vairs nevēloties pieļaut šādus tēriņus.
Turklāt pirms jebkādas potenciālās Dienas pārdošanas RTO esot apņēmusies sakārtot visu uzņēmumam Diena un Žurnāli piederošo meitasfirmu finanšu radītājus tā, lai nevajadzētu rēķināties ar zaudējumiem. Kā jau informēts, RTO aizvien turpina risināt sarunas par Žurnāli un Diena piederošo īpašumu pārdošanu ar atsevišķiem ārvalstu medijiem un citiem investoriem, bet pagaidām konkrētas vienošanās vai darījumi nav noslēgti.
Pietiek jau rakstīja, ka Konkurences padome, izvērtējot RTO un a/s Žurnāli un Diena apvienošanās ziņojumu, nolēmusi atļaut šo darījumu un tādējādi ar tā sauktajiem vecajiem oligarhiem – Andri Šķēli, Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu - saistītā RTO juridiski var pabeigt darījumu par iepriekš uzņēmējam Viesturam Koziolam oficiāli piederošās Žurnāli un Diena iegādi un kļūt par šīs izdevniecības īpašnieci.
Tieši KP lēmums bija nepieciešams, lai noslēgtu darījumu, par kuru februārī informēja a/s Diena 98,86% īpašnieks, Žurnāli un Diena akcionārs, Šlesera draugs Koziols, paziņojot par Žurnāli un Diena iekļaušanu RTO.
Kā zināms, a/s Diena izdod laikrakstus Diena, Dienas bizness, virkni žurnālu, uzņēmumam pieder arī viena no valstī lielākajām tipogrāfijām un nekustamais īpašums Mūkusalas ielā.
Pietiek jau rakstījis, ka izdevniecības Diena turpmākās darbības pamatā ir vairāki scenāriji. Viens no tiem paredzot Diena izpārdošanu pa daļām, tas ir - atsevišķu izdevniecības struktūru, laikrakstu un žurnālu pārdošanu ārvalstu mediju koncerniem. Starp potenciālajiem Dienas „daļu” pircējiem tiek minēts gan norvēģu mediju gigants Schibsted (pieder portāls TVNet), gan igauņu mediju koncerna Ekspress Group lielākais īpašnieks Hanss Luiks (viņam pieder arī portāls Delfi, un Luiks tiek uzskatīts par vienu bagātākajiem igauņiem).
Otrs variants paredzot, ka izdevniecību Diena „savās rokās” pārņemtu viens no, iespējams, slēptiem RTO pastarpinātiem īpašniekiem Aivars Lembergs, ar kura ietekmi tiek saistīta izdevniecība Mediju nams, kas izdod laikrakstu Neatkarīgā Rīta avīze un vairākus žurnālus. Lembergs gan publiski noliedzis, ka jebkādā veidā ir saistīts ar izdevniecību Diena un medijos atzinis, ka viņam „Diena nepieder ne tieši, ne netieši, ne caur mīlestību, ne caur naidu”.
Trešais variants pieļaujot, ka Diena „vēl kādu laiku” paliek RTO īpašumā, ka tiek mēģināts optimizēt izdevniecības izmaksas un, Dienad izdotie mediji tiek daļēji izmantoti RTO īpašnieku kopīgo interešu īstenošanai.
Darījums, ar kuru RTO pārņēma iepriekš Koziolam piederošo izdevniecības Diena īpašnieci Žurnāli un Diena, tika noslēgts februāra beigās. Ziņas, ka Koziols zaudēs Dienu, izskanēja jau janvārī, tomēr toreiz viņš to noliedza un sauca par baumām.
Izdevniecības Diena publiski redzamās nedienas sākās 2009.gada vasarā, kad zviedru koncerns Bonnier Business Press pārdeva izdevniecību un to pārņēma Aleksandra Tralmaka vadīts uzņēmums Nedela S.A.. Tralmaks toreiz paziņoja, ka par Diena īpašnieci kļuvusi Roulendu (Rowland) ģimene no Lielbritānijas ar 45 gadu investīciju pieredzi. Koziols oficiāli par Dienas 51% akciju īpašnieku kļuva 2010.gada augustā. 2011.gada februārī viņš informēja, ka panācis vienošanos ar Roulandu ģimeni, atbilstoši kurai iegūst 98,84% Diena.
Pietiek arī rakstījis, ka KNAB izmeklē Šlesera iespējami nelikumīgas īpašumtiesības dažādos uzņēmumos, tai skaitā RTO. Šīs izmeklēšanas ietvaros 2010.gadā noklausītu sarunu ieraksti liecinājuši, ka patiesie Dienas īpašnieki pastarpināti, caur slēptām īpašumtiesībām RTO varētu būt Šlesers, Lembergs un Šķēle. Viņi to gan kategoriski ir nolieguši.
Šā gada 8.martā jau tika veiktas izmaiņas Žurnāli un Diena valdē - par tās valdes locekli tika iecelta Margarita Rezņikova, savukārt par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju kļuva Šlesera draugs, kādreizējais Dienas reportieris Jānis Maršāns, bet padomes locekļiem - Lenards Ozoliņš un digitālās TV lietā apsūdzētais, ar Šķēli saistītais Jānis Svārpstons. Žurnāli un Diena valdi tad pameta Romāns Meļņiks, Normunds Staņevičs un Uldis Salmiņš.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
