Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*
Andris Kudors15.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas nepieciešams, lai runātu par putinistu zvērībām. Kas veidoja Vladimira Putina vērtību hierarhiju? Vērtības vienmēr ir noteiktā hierarhijā, krīzes brīdī atkailinās patiesība. Kas bija sociālie aģenti - vecāki, skola, draugi, darba (nozieguma?) biedri, mediji utt., kas izveidoja Putinu, kurš sēž pie gara galda un dod pavēli Sergejam Šoigu un Valērijam Gerasimovam sagatavot stratēģiskos ieročus kaujai? Abi brašuļi nocērt: “Jestj!”
Pēdējos gados ir uzfilmēts daudz analītisku videofilmu par Putina Ļeņingradas (Pēterburgas) gaitām. VDK plus mafija, plus mežonīgais kapitālisms Krievijas stilā, plus kompleksi, plus tautas ilgas pēc cara, un nežēlīgs vadonis ir gatavs.
Zīmīgi, ka abi vīri - Pēteris un Ļeņins -, kuru vārdā ir nosaukta uz somugru kauliem būvētā pilsēta, nav cilvēka dzīvību turējuši par lielu vērtību. Lielie reformatori krāva galvaskausus līdzīgi valdniekam Timuram (ne tam, kurš padomju bērnu filmā) lielās kaudzēs. Ordas hani rīkojās līdzīgi. Šodien redzam turpinājumu.
Evolucionārs Putins
Putins un viņa kalpi paziņoja, ka revolūciju ceļš nav viņa ceļš, jo Krievijai vajagot evolucionāru attīstību. Revolūciju limitu Krievija jau esot sasniegusi. Putinisti skata Krievijas un PSRS (“paplašinātās Krievijas”) vēsturi ļoti specifiski. Kāds 1917. gada notikumus vērtē kā neīstenotu reformu sekas, savukārt putinisti - tikai kā cara un viņa cilvēku loka nepietiekamo stingrību un izlēmību pret revolucionāriem.
Ja mēs skatām Gorbačova reformas kā soli pareizajā virzienā, putinistiem tas ir atgādinājums par to, ka, turot varu, rokas nedrīkst trīcēt, kā tas notika ar Genādiju Janajevu pučistu preses konferencē. PSRS aizsardzības ministrs Dmitrijs Jazovs vēlāk atzinās, ka tad, kad ieraudzījis Janajeva trīcošās rokas, esot padomājis - ak, kur es esmu iekūlies?!
Apļa kompozīcija noslēdzas (bet varbūt vēl ne) - Putins sāka ar čečenu “močīšanu” tualetē un turpina ar slaktiņu Bučā, kur viens no noslepkavotajiem tika iemests akā... Kā dziedāja “The Cranberries” - zombij, kas ir tavā galvā?
Vladimirs Putins kādā intervijā ap 1999. gadu teica, ka PSRS esot saturēta ar dzeloņstiepļu žogu un, tiklīdz tas tika noņemts, PSRS sabruka. Viņa atklāsme par PSRS sabrukumu kā lielāko ģeopolitisko katastrofu nāca vēlāk - 2005. gadā.
Uzprasās jautājums - ja jūsu impērija nespēj eksistēt bez tās “močīšanas”, varbūt tai nevajadzētu būt vispār? Putina paziņa, kinorežisors Aleksandrs Sokurovs tiešraidē pirms dažiem mēnešiem uzdeva prezidentam jautājumu - varbūt Ziemeļkaukāza tautām ir jāļauj iet? Un saņēma rējienu no vadoņa: tādus jautājumus nedrīkstot uzdot, tas esot bezatbildīgi.
Nenovēlu valstij izjukt, bet noteikti novēlu Putina režīmam nobrukt, tāpat kā 1941. gadā novēlētu Hitlera režīmam krist. Pēc Džo Baidena teikuma par Putina režīma pastāvēšanu ASV prezidenta administrācijas cilvēki steidzās skaidrot, ka prezidents nav domājis to, ko pateica. Ceru, ka domāja gan, un priecājos, ka teica. Tikai palīdzības ir par maz, putinisti ukraiņus slaktē citu pēc cita.
Vai centīsimies pierunāt Krievijas pusi apstāties? Putins un viņa padomnieks - Staļina apoloģēts - bijušais kultūras (te nopūšos...) ministrs Vladimirs Medinskis sarunās pieprasa Ukrainai parakstīt papīru, kurā teikts, ka ukraiņi nekaros tagadnē un nākotnē par Krimu. Šo varētu salīdzināt ar situāciju, kurā tēvam ir nolaupīta meita, tā ir izvarota, un varmāka prasa parakstīt dokumentu, ka tēvs neceļ pretenzijas un meitu neatprasa. Tā ir ciniska ņirgāšanās par ukraiņiem. Cik ilgi vēl?!
Cik ilgi Rietumu varenie kavēsies ar Putina apstādināšanu? Atgādinu: karš sākās nevis 2022., bet 2014. gadā. Varenie pievēra acis - taisnība nav svarīga, ka tikai miers Rietumeiropā...
Makrona telefonsarunas ar Putinu (kuru viņš reiz ne tikai draudzīgi sveicināja, bet cieši apkampa) jau kļuvušas par traģisku anekdoti. Atceros no skolas laikiem Raiņa rindas: “Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi: dzird par grūtdienīšu raudām, tūdaļ kabatā bāž roku, izvelk savu - nēzdodziņu…”
Kas Krievijas vadonim jādara, lai iegūtu popularitāti?
Nesenā intervijā Putinu aiz rokas Kremlī ievedušais uzņēmējs, Francijā dzīvojošais multimiljonārs (pirms konflikta ar Putina draugiem - miljardieris) Sergejs Pugačovs teica, ka Putina galvenā motivācija, uzsākot karus, esot vienkārša - tā ir vēlme palikt pie varas un uzturēt reitingus augstā atzīmē.
Kā iet ar reitingiem kara laikā? Levadas centrs 30. un 31. martā publicēja jaunāko aptauju datus par Krievijas iedzīvotāju attieksmi pret karu Ukrainā un Putinu. Iegūtie dati liecina, ka lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju atbalsta savas valsts bruņoto spēku darbību Ukrainā, motivējot savu atbildes izvēli ar “krievvalodīgo iedzīvotāju aizstāvību”.1
Starp tiem, kuri atbalsta Vladimira Putina darbību, ir arī liels atbalsts Krievijas bruņoto spēku darbībai Ukrainā - 89% (!). Savukārt starp tiem, kuri kopumā neatbalsta Putina darbību, arī atbalsts Krievijas spēkiem ir zemāks - 32% (57% no Putinu neatbalstošajiem neatbalsta arī Krievijas armijas rīcību). Tie, kuri neatbalsta iebrukumu Ukrainā, motivē savu nostāju ar vārdiem: “iet bojā cilvēki”, “cieš miermīlīgie iedzīvotāji” (43%), kā arī “tā ir cita valsts” un “nedrīkst līst citā valstī” (19%).2 Ne jau visiem Krievijā ir izskalotas smadzenes.
Levadas centra jaunākās aptaujas dati liecina, ka Krievijas iedzīvotāju dominējošās sajūtas, kas saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir “lepnums par Krieviju”(51%), “trauksme, bailes, šausmas” (31%), “šoks” (12%). Turklāt “trauksme, bailes, šausmas” dominē tikai jauniešu grupā, 18-24 g., (37%). Tomēr katrs trešais jaunietis (33%) lepojas ar Krievijas rīcību Ukrainā.
Viedokļi par to, kāpēc tik daudz valstu ir nosodījušas Krievijas rīcību, atšķiras: trešdaļa respondentu uzskata, ka “ASV un NATO pakļāva savai gribai” Krieviju kritizējošās valstis. 29% domā, ka “viņus dezinformēja Rietumu mediji”, 27% - ka “pasaule vienmēr ir bijusi pret Krieviju”. 16% redz iemeslu tajā, ka šīs valstis “uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības un Ukrainas tiesības”.3 Pēdējo atbildi bieži izvelējās Krievijas jaunieši.
Martā ir pieaudzis atbalsts Krievijas valsts institūcijām un Vladimiram Putinam. Tātad karš un kara propaganda patīk cilvēkiem Krievijā. Te gan ir jāatgādina, ka daudzi krievi par Ukrainu “ziņas” saņem tikai no Kremļa kontrolētiem TV kanāliem. Krievijas prezidenta (agresora) darbību atbalsta 83%(!) respondentu.4 Tādējādi ir sasniegts 2017. gada rādītājs, kas nokrita pēc pensionēšanās vecuma palielināšanas.
Valdību atbalsta 70%, bet Valsts domi - 59%. Tas ir ļoti augsts rādītājs, ņemot vērā parlamenta darbības fiktīvo raksturu. Ir pieaugusi to daļa, kuri uzskata, ka “valstī lietas iet pareizajā virzienā”, šādu atbildi martā izvēlējās 69% (februārī - 52%). Pat “Saskaņas” agrākās sadarbības partijas “Vienotā Krievija” reitings ir pieaudzis līdz 54%.
“Kuriem Krievijas politiķiem uzticaties?” - uz šo jautājumu Putinu kā atbildi izvēlējās 44% aptaujāto.5 Salīdzinājumam, pirms mēneša tie bija 34%. Sergeja Pugačova teiktais par karu kā reitingu pacelšanas instrumentu rāda, ka vismaz šis mērķis ir sasniegts. Kā būs ar citiem mērķiem? Putins grauj ne tikai Ukrainu, bet arī Krieviju. Reitingu pieaugums ir īstermiņa ieguvums: kad ballīte beigsies, pienāks liels rēķins, ko maksās daudzi jo daudzi Krievijas iedzīvotāji, turklāt ilgi. Te gan ir jautājums, vai Rietumi (mēs) būs pietiekami izlēmīgi, lai tiešām sodītu agresorvalsti un kara noziedzniekus?
Nobeigumā: mūžīgie upuri?
Krievijas ciniķi skaidro, ka Buča neesot Krievijas atbildība. Vai sarkanie saudzēja poļu virsniekus Katiņā, un no kurienes tie slepkavas bija radušies? Vai PSRS arī ilgstoši nenoliedza savu atbildību par poļu virsnieku nāvi?
Mēs redzam padomju režīma turpinājumu Putina un viņa atbalstītāju veidolā. Krievijas krieviem dažkārt patīk sevi pasniegt par upuriem, sak, visi citi ir vainīgi, tikai ne mēs! Staļins un Berija bija gruzīni, Ļeņinam palīdzēja latvieši, Dzeržinskis bija polis; no Staļina režīma krievi cieta visvairāk, golodomors sita ne tikai ukraiņus utt. Un tagad daļa Krievijas opozīcijas politiķu turpina teikt, ka Putins viens pats ir slikts, visi (pat Krievijas bagātnieki) esot viņa ķīlnieki, saka veiksmīgais, Londonā dzīvojošais krievu uzņēmējs Jevgēņijs Čičvarkins.
Ap 2005. gadu Sanktpēterburgā kāds jaunais krievu politiķis man teica par Putinu aptuveni tā: beidzot mums ir krievs pie varas! Nu gan būs labi, jo tie iepriekšējie neesot bijuši īsti krievi (gruzīni, ukraiņi u.c.). Labprāt tam politiķim šodien pajautātu - nu, vai ir labi tagad? Piecēlāties no ceļiem un apvienojāt “krievu pasauli”, kā Putins to savā runā uzsvēra 2014. gada 18. martā? Kremļa zālē esošie deputāti un reģionu pārstāvji toreiz ar spīdīgām acīm un Georga lentu pušķiem pie krūts jūsmīgi aplaudēja.
Kāpēc tieši Krievijā notiek tik daudz nejēdzību 20. un 21. gadsimtā, un kāpēc tieši Krievijas kaimiņvalstīm ir tik daudz jācieš savas ģeogrāfijas dēļ? Varbūt ir vērts krieviem (un citiem Krievijas pilsoņiem) beidzot atmest upura lomu un uzņemties atbildību par savu valsti? Un vēl - vai Bučā slepkavoja indivīds Putins? Bučas civilo iedzīvotāju asinis brēc uz Debesīm, ticu, ka šīs asinis tiks sadzirdētas.
*. Vārdi no “The Cranberries” dziesmas “Zombie”. https://www.youtube.com/watch?v=_X2I9gs39d4
1.-3. Levada centr, КОНФЛИКТ С УКРАИНОЙ, 31.03.2022., https://www.levada.ru/2022/03/31/konflikt-s-ukrainoj/
4.-5. Levada centr. ОДОБРЕНИЕ ИНСТИТУТОВ, РЕЙТИНГИ ПАРТИЙ И ПОЛИТИКОВ, 30.03.2022., https://www.levada.ru/2022/03/30/odobrenie-institutov-rejtingi-partij-i-politikov/
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
