Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts apvērsuma hronikā balzamējoša vieta ir valdošās kliķes draudiem interneta portālam „Infotop”. Šis notikums precizē apvērsuma mērķi likvidēt vārda brīvību un uz visiem laikiem aizbāzt muti īstiem žurnālistiem. Apķērīgā valdošā kliķe bez atšņorētas bikšpriekšas elegantajās biksēs nesavlaicīgi nolaida kārtējo remdeno strūklu, tādējādi visai pasaulei vēlreiz atgādinot par valsts apvērsuma („Āboltiņas grozījumu”) demokrātiskumu. Tas no vienas puses.

No otras puses - neķītrais notikums ar „Infotop” atspoguļo žurnālistu priekšstatus par vārda brīvību, informāciju, informācijas karu, žurnālistikas misiju un žurnālistikas iespējām mūsdienu laikmetā. Atspoguļo viņu priekšstatus par valsti un valdību.

Skaidrs, ka apvērsuma kontekstā ir jāzina ne tikai valdošās kliķes priekšstati, bet arī žurnālistu, vārda brīvības intensīvo realizētāju, priekšstati. Maksimāli ir jāzina par cilvēkiem, kuri tradicionāli aizstāv sabiedrības intereses un pašaizliedzīgi sargā tautas suverenitāti. Jāzina par sociālo grupu, uz kuru ir notēmēti „Āboltiņas grozījumi”.

Notikums ar „Infotop” palīdz samērā gludi iepazīties ar žurnālistu priekšstatiem. Tos ir vērts uzklausīt. Pēcpadomju Latvijā mājo latviešu žurnālisti un latviešu pseidožurnālisti, kurus interneta komentāros pamatoti apsaukā par „žurļāgām”. Ar „žurļāgu” priekšstatiem lai pušķojas postcilvēki.

Acīmredzot „Infotop” veido īsti žurnālisti. Portāla kadri vēlas būt cienījami savas profesijas bērni. Tāpēc viņu priekšstati ir analītiski vērtīgi. Uz žurnālistu balto priekšstatu fona kontrastaināk izceļas valdošās kliķes melnā noziedzība.

Hibrīdkara glūnošā cirkulējuma epohā plivinoši karstasinīgi rūpējoties par izsenis apdraudētā bezbailīgā latviešu etnosa drošību, LR MK vadītājs (asprātīgais etnoss viņam ir glaimojoši dāvinājis vārdu Skaitāmo Kauliņu Grāmatvedis - SKG) negaidīti uzklupa „Infotop”. Viņš staļinlaika valstsvīru un nevalstsvīru integrētās denuncētāju brālības sirdsšķīstajā manierē bez niecīgākās žēlsirdīgās nopūtas izplēnējošajā apziņā un vēl dzirksteļojošajā zemapziņā Drošības policijai neuzplijīgi pieprasīja pārbaudīt interneta portāla „Infotop” lojalitāti. Tas DP jādara no pašpaļāvīgo un stingro vietējo juridiski tikumīgo prātu un vietējo juridiski netikumīgo prātu pietaisīto likumu viedokļa. SKG ieskatā „Infotop” neklausa likumus. Tāpēc DP uzdevums ir izostīt „Infotop” materiālus no pietaisīto likumu dusmīgās šņākoņas viedokļa.

Interneta portāls uzzināja par SKG prāta, gara un dvēseles konsolidēto pukstu. Portāls momentā sadusmojās. Tas ir saprotams visiem. Īsti saprotams nav kaut kas cits.

Varbūt „Infotop” sadusmojās veltīgi? Varbūt SKG draudzīgi pakratīja ar pirkstu? No veselā saprāta viedokļa drīkstam ticēt, ka SKG tikai brīdinoši paskatījās uz portālu. SKG reāli nepieprasīja „Infotop” pārbaudi. SKG izvēlējās smalkāku taktiku. Gudri valstsvīri tā mēdz rīkoties. Viņi vajadzības gadījumā nepaklausīgo tādā viltīgā formā profilaktiski aicina pārtraukt blēņoties. Īstas valsts menedžmentā tāda viltīga forma ir ikdienišķa prakse. Arī efektīva prakse. Blēņdaris tūlīt kļūst piemīlīgi rāms un tāds paliek līdz mūža beigām. Ja SKG patiešām būtu nobijies no „Infotop”, tad par pieprasījumu zinātu tikai daži cilvēki un nekādā gadījumā par to neuzzinātu portāla darbinieki. SKG klusi pavēlētu, DP klusi izostītu portālu un tikpat klusi atskaitītos SKG.

Tā mēdz būt garīgi pilnvērtīgu cilvēku valstiskajos kolektīvos. Tāpēc nevaram droši aptvert, ko valstiski nesaprātīgi nepastrādāja SKG un ko valstiski nesaprātīgi pastrādāja SKG. Bet tas šoreiz nav intelektuāli sātīgākais.

Intelektuāli sātīgākais ir baudāms „Infotop” reakcijā. Uzzinot par SKG pieprasījumu, portāls nekavējoties tramīgi reaģēja. Tas izvēlējās latviešu trešās „atmodas” tracinošo žanru. To simpātiski naivie patrioti joprojām cerīgi kultivē komunikācijā ar valdību.

Protams, runa ir par atklātās vēstules žanru. Mediji joprojām regulāri publicē valdībai adresētas atklātās vēstules. Vienīgi medijos nav manītas valdības atklātās atbildes.

„Infotop” žurnālisti operatīvi sacerēja atklāto vēstuli „Lādējam burtus magazīnās! jeb Ko jūs īsti gribat, Kučinska kungs?”. Vēstule tika publicēta savā sētā, kā arī pārpublicēta citos portālos. Pārpublicēšanu stimulēja vēsturiskā situācija – valsts apvērsums.

Kā jau minēju, informācija par SKG pieprasījumu izplatījās valsts apvērsuma sakarsētajā laikā. „Āboltiņas grozījumu” aktīvā nosodījuma dienās valdošā kliķe svilinoši uzkarsēja sabiedrisko atmosfēru. SKG pieprasījums dūcinoši ilustrēja Lielās Bandas maniakālos centienus likvidēt vārda brīvību. „Infotop” atklātā vēstule adresēta vienam no Lielās Bandas maniakiem.

Visā šajā notikumā dīvaini ir tas, ka „Infotop” saturs neliecina par kaitējumu valsts drošībai. Internetā par to var pārliecināties katrs interesents. Principā „Infotop” ne ar ko neatšķiras no citiem ziņu portāliem. „Infotop” vienīgi neapsiekalo latviešu pederastus, „smalko aprindu” un „radošo aprindu” deģenerātus un perversijas fanus, kā to audzinoši gudri katru stundu dara Rīgas ziņu portāli. Valdībai par „Infotop” ir jāpriecājas. Valdībai „Infotop” ir jāslavē kā latviešu masu komunikācijas paraugbērnu. Bet atkal ir jāsaka: „Tā mēdz būt garīgi pilnvērtīgu cilvēku valstiskajos kolektīvos.”

„Infotop” atklātajā vēstulē intelektuāli sātīgākais ir spriganie priekšstati par vairākiem momentiem. Nebūs lieki atkārtot, ka pret vēstules autoru spriganajiem priekšstatiem ir jāizturas nopietni. Tiekamies ar 4.varas priekšstatiem. Visticamākais, tiekamies ar latviešu jaunākās paaudzes inteliģences priekšstatiem. Tātad tā kontingenta priekšstatiem, kas vēl ilgi ietekmēs sabiedrisko domu un garīgo procesu dienas kārtību. Pret tādu kontingentu vienmēr ir jāizturas ar vislielāko nopietnību. No šī kontingenta pašlaik ir atkarīga un arī turpmāk būs atkarīga latviešu etnosa garīgā kondīcija.

Vispirms pievērsīsimies diviem teikumiem „Infotop” atklātajā vēstulē: „Galva ir sajaukta, un ej un saproti, kur ir valsts, bet kur – valdošās koalīcijas intereses. 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas neviens nav papūlējies kaut cik autoritatīvi definēt, kas īsti ir valsts, kas ir nācija, kas – nacionālās vērtības.”

Žurnālistiem nedrīkst būt „sajauktas” galvas. „Sajauktas” galvas drīkst būt politiķiem. Nav vēlams, bet nav aizliegts būt. Turpretī žurnālistiem ir aizliegts būt, jo viņu pienākums ir informēt masu sabiedrību par politiķu „sajauktajām” galvām. Ja „sajauktas” galvas būs arī žurnālistiem, tad viņi nevarēs fiksēt politiķu galvu „sajauktību” un par to informēt masu sabiedrību. Masu sabiedrība neuzzinās par politiķu galvu „sajauktību”. Paši politiķi nekad neinformē masu sabiedrību par savu galvu „sajauktību”. Politiķi vienmēr slēpj un nomaskē savas dumjības. Lielā Banda arī cītīgi slēpj un nomaskē savu nacionāli nelietīgo vājprātu.

Žurnālistiem obligāti ir jāprot atšķirt valsts intereses no valdošās elites savtīgajām interesēm. Ja kāds to nespēj, tad viņam nav vietas žurnālistikā. Žurnālistiem ir jābūt kompetentiem politikā, ekonomikā, finansēs, valsts tiesību jautājumos, tādās zinātnēs kā socioloģija, politoloģija, kulturoloģija. Viņiem ir jāorientējas ekonomisko un finanšu mahināciju vēsturiskajā mantojumā, lai zinātu korupcijas un nodokļu nemaksāšanas paņēmienus un shēmas, zagšanas un blēdību vērptuvi u.tml. Žurnālistiem katru dienu jālasa, jāmācās, jāpārdomā uzzinātais. Viņiem ir jābūt vispusīgi izglītotiem un kritiski domājošiem cilvēkiem.

 „Infotop” žurnālistiem jābūt perfekti sagatavotiem. Viņi sevi prezentē kā „neatkarīgo informatīvi analītisko aģentūru”. Tātad viņi ne tikai informē, bet arī analizē informāciju Latvijas, Eiropas, pasaules kontekstā.

Gribas ticēt, ka „Infotop” patiešām ir neatkarīga aģentūra, un norāde portāla prezentācijā nav naivajiem domāts iepriecinājums. Tātad aģentūra nav atkarīga no kādas partijas, firmas, oligarha, M-16, ISI, DGSE, BND, MOSSAD, RAW, ASIS, CSIS vai kāda cita ziņkārīga dienesta finansējuma. „Infotop” finansējuma avotam ir tikai viens mērķis – sniegt mūždien kognitīvi izslāpušajam latviešu etnosam patiesu informāciju bez jebkāda savtīgā aprēķina un manipulatīvā iesaiņojuma.

Negaidīti jautājumi sprēgā sakarā ar teikumu „25 gadus pēc neatkarības atgūšanas neviens nav papūlējies kaut cik autoritatīvi definēt, kas īsti ir valsts, kas ir nācija, kas – nacionālās vērtības”.

Ko tas nozīmē? Vai kādam „suņu būdas” „politiķim” vajadzēja latviešu žurnālistiem un latviešu etnosam speciāli formulēt valsts, nācijas un nacionālo vērtību definīciju? Vai „Infotop” analītiskās žurnālistikas kadri nezina, kas ir valsts, nācija un nacionālās vērtības? Vai „Infotop” žurnālisti patiešām domā, ka ir jābūt valsts, nācijas un nacionālo vērtību latviešu definīcijām?

Pareizāk būtu teikt, ka 25 gadus latvieši vienmēr visur ir savēlējuši neizglītotus un aprobežotus „politiķus”, kuriem nav nekāda priekšstata par tādām kategorijām kā valsts, nācija un nacionālās vērtības. Pareizāk būtu teikt, ka 25 gadus latvieši savu valsti neuzticēja pārvaldīt gudriem un godīgiem, teicami izglītotiem un teorētiski kompetentiem cilvēkiem. Aizvadītajos 25 gados latviešu liela nelaime ir reti kroplā attieksme pret sava etnosa gudriem un godīgiem cilvēkiem, kā arī nevēlēšanās mācīties no cilvēces kultūras sasniegumiem. Mācīšanās vietā latviešu „politiķis” 25 gadus demonstrēja, ka viņš visu par visu zina labāk par visiem.

„Infotop” ieskatā latvieši kļūst par kaut kādu īpašu sugu, kurai ir „autoritatīvi” jādefinē specifiski latviskas zināšanas. Tas ir smieklīgi. Vai tad nepietiek ar smieklīgo jezgu ap latvisko identitāti! To, kas ir valsts, nācija un nacionālās vērtības, cilvēce jau zina tūkstošiem gadus. Idiotiski sanāktu, ja latvieši būtu īpaši sev pūlējušies „kaut cik autoritatīvi definēt, kas īsti ir valsts, kas ir nācija, kas – nacionālās vērtības”. Respektīvi, definējuši savu latvisko izpratni par valsti, nāciju utt.

Mēs dzīvojam unikālā pārejas laikmetā. Pašlaik kardināli mainās masu cilvēks kā bioloģiskā radība un kardināli mainās masu cilvēka darbības, uzvedības un komunikācijas tehniskā bāze. Masu cilvēka straujais intelektuālais kritums ir zinātniska aksioma. No vecajiem labajiem laikiem saglabājās vienīgi masu cilvēka un viņa lietotās tehnikas mūžsenā sabalansētība. Proti, saglabājās masu cilvēka un tehnikas savstarpējā piemērotība. Uzskatāmi paraugi ir jauno laiku masu cilvēka un Twitter, Facebook, YouTube savstarpējā piemērotība. Jauno laiku masu cilvēks viskomfortablāk jūtas 140 zīmju robežās, un viņa smadzenēm vispieejamākā ir vizuālā informācija.

Unikālajā pārejas laikmetā rodas jaunas profesijas. Būtiski pārveidojās vēsturiski senas profesijas. Tas attiecas arī uz žurnālistiku. Žurnālistika ir izmainījusies līdz nepazīšanai. To ir veicinājis internets, mobilo sakaru tehniskās iespējas. Taču pats galvenais faktors ir radikālās izmaiņas cilvēkos un viņu dzīves vajadzībās.

„Infotop” atklātajā vēstulē ir manāms žurnālistu zināms apjukums. To sekmē radikālās pārmaiņas attieksmē pret informāciju, informācijas patiesīgumu, manipulācijām ar informāciju. Apjukuma stabils iegansts ir postmodernistiskie murgi par viedokļu plurālismu.

Latviešu jaunatni ir trekni ietaukojis viedokļu plurālisms, kas ikvienam jaunietim paver sīkīpašnieciski kāroto publicitāti. Jaunietis var neko nelasīt. Viņš savā mūžā vēl nav izlasījis nevienu grāmatu. Ikvienā tekstā viņa spēkos ir tikai pirmie divi teikumi. Trešo teikumu viņš nespēj izlasīt, jo viņa smadzenes jau ir pārmocījuši pirmie divi teikumi. Taču tādam jaunietim drīkst būt savs viedoklis par visiem un visu uz Zemes. Viņš var publiskot savu viedokli par Raini, Purvīti, Einšteinu, Kirhenšteinu, Kantu, Hēgeli, Staļinu, Kārli un Gunti Ulmani, Putinu, Obamu, valsts apvērsumu, nāciju, kolhozu, fiziku, ģeodēziju, kosmoloģiju, astrofotometriju, iradiāciju, terorismu, islamu, jūdaismu, justīciju, demokrātiju, totalitārismu, Anglijas karalieni, kuršu ķēniņiem, ofšoriem, infografiku, žurku indi, turbulentu konfliktu zonu, paukošanu, kosmonautiku, hinduistu tempļiem, fonemātiskās uztveres traucējumiem utt.

„Infotop” sprigani saka: „Fakts, ka pastāv viedokļu dažādība, ir nenoliedzams, un šī dažādība tikai padara spēcīgu gan demokrātiju, gan valsti.” Kļūtu gaišāk, ja minētais teikums būtu papildināts ar epitetiem „kompetents”, „lietpratīgs”, „spējīgs”. Demokrātiju un valsti var spēcināt vienīgi kompetentu viedokļu, lietpratīgu viedokļu, spējīgu viedoklu dažādība. Ja aizvadītajos 25 gados latvieši varētu lepoties ar tādiem viedokļiem, tad Latvija nebūtu pēdējās vietās Eiropas visos statistiskajos rādītājos.

Jautājums par viedokļu dažādības svētīgumu demokrātijā un valstī ir diskutabls jautājums. Taču nepopulāri sakot, nebūt diskutabls jautājums. Demokrātija un valsts nedrīkst pārvērsties par viedokļu pašmērķīgas bazūnēšanas skatuvi. Demokrātijas un valsts spēks ir nevis viedokļu plurālismā, bet gan viedokļu vērtībā un viedokļu autoru konsolidācijā. Nākas atcerēties, ka latviešu politisko viedokļu dažādība bija viens no galvenajiem iemesliem pirmajam valsts apvērsumam 1934.gada maijā. Toreiz latviešu politisko viedokļu dažādība bija tik raiba un nevērtīga, ka to vajadzēja ar spēku likvidēt, lai valsts nenonāktu pilnīgā postā. „Infotop” žurnālisti, cerams, saprot, ka arī pašlaik Latvijā nekāds labums nav no nekompetento viedokļu bazūnēšanas.

Šodienas jaunieša zināšanu un pārdomu loģiskās un literārās sakārtotības līmenis, cilvēcisko un teorētisko vērtību nepieciešamības izpratne, postmodernistiski hipertrofētā pašapziņa kopsolī ar morālo apjukumu un cinismu, sociālais un valstiskais sarkasms, kā arī žurnālistikas profesionālās transformācijas negācijas „Infotop” vēstulē sprigani izpaužas šādā tirādē: „Jau sen esmu sapratis, ka šajā pasaulē nekas nav 100% balts un 100% melns. Noliegt to būtu neprāts un pat, atvainojos, stulbums. Padomājot, izvērtējot, paanalizējot, pašrocīgi iegūstot un iepazīstot dažādus viedokļus, datus un faktus, jebkurš indivīds nonāks pie saviem secinājumiem. Svarīgi ir akli neļauties tam, ko mums mēģina iebarot jebkurš informācijas kanāls. Žurnālista visupirmā misija ir, kalpojot sabiedrībai (nevis varai), sniegt vielu pārdomām, rosināt domāt un salīdzināt, dažādot mūsu ikdienas un politisko izvēli. Protams, tas nav tik viegli, kā soļot kopējā iejūgā pa visu zinošās valdības noteiktu trajektoriju, kur visur ir novietotas skaidras plāksnītes ar “Labs”, “Slikts”, “Drīkst”, “Nedrīkst”. Tev pašam vairs nekas nav jādara, viss jau ir nolemts – tev tikai jāpievienojas! Atvainojiet, bet tas jau ir totalitārisms, lai kā mums negribētos to atzīt. Un totalitārismā žurnālists nedrīkst pat kļūdīties, jo propaganda nekļūdās!”

Lasot minēto tirādi, literāri un zināšanās izsmalcinātām personībām nevajadzētu smaidīt. Nevienam nav noslēpums, ar ko aizvadītajos 25 gados latviešu jaunatnei nācās sastapties galvenokārt masu cilvēku pieķēpātajā audzināšanā un izglītībā, garīgajā kultūrā un publiskās informācijas telpā. Tirādes autors ir domājošs cilvēks. Tas šoreiz ir galvenais. Viņam piemīt kritiskā domāšana, un tas ir viņa paša nopelns. Tas nav valsts audzināšanas un izglītības nopelns. No viņa valstssievas un valstsvīri var mācīties. Ja SKG un viņa bandas māsas un brāļi būtu domājoši cilvēki, tad nebūtu ne otrais valsts apvērsums, ne aprobežotā vēršanās pret „Infotop”, ne apkaunojošās pozīcijas Eiropas statistikā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kariņa valdībai inficēšanās ar COVID-19 darba pienākumu pildīšanas laikā nav nelaimes gadījums darbā

FotoLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā.
Lasīt visu...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

Daudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas...

Foto

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

Viņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt...

Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...